2009-12-15

Iesākto turpinās vēl pāris gadu

Avots
Ezerzeme, Nr.89, 3. lpp.
20.11.2009

Iesākto turpinās vēl pāris gadu

отступŠajā steidzīgajā laikmetā Krāslavas novada centrālā bibliotēka pievērsusies digitalizācijai, kas burtiski pārņēmusi visu 21. gadsimtu, jo mūsdienās cilvēkam bieži vien nav daudz laika informācijas meklēšanai - viņš grib ātri, tūlīt pat! Īsi pirms valsts svētkiem Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika diska "Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada ezeri” prezentācija, kas ir bibliotēkas autordarbs. Bijušajā Krāslavas rajonā vien ir ap 300 ezeriem. Šis disks tika veidots ar mērķi apkopot informāciju par visiem Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadā esošajiem ezeriem - maziem un lieliem, sekliem un dziļiem, zivju resursiem bagātíem un nabadzīgiem.
отступPasākumu atklāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura atgādināja, ka pagājušā gada oktobrī prezentējām savu veidoto disku par mūsu pilsētas pamatlicējiem grāfiem Plāteriem. Toreiz, plānojot nākamos darbus, bibliotēkas darbinieki izdomāja, ka ir jāapkopo vienuviet informācija par visām bijušā Krāslavas rajona teritorijas ūdenstilpnēm. Novadu teritoriālā reforma rajonu sadalīja trīs novados, bet, turpinot attīstīt iepriekšējos sakarus, ir radīts šis saturiski vērtīgais disks, precīzāk, tā pirmā daļa - triju novadu ezeri. Nākamgad, ja viss veidosies veiksmīgi, bibliotēka prezentēs diska otro daļu - upes un upītes, bet vēl pēc gada - trešajā daļā - būs iekļautas vismazākās ūdenstilpes.
отступV. Magidas: “Veidojot disku, neviens nezināja, ka būs krīze. Domājām, ka apkopojumam par ezeriem varēsim pielikt klāt fotogrāfijas, bet līdzekļu trūkuma dēļ daudziem ezeriem nebūs fotogrāfiju. Domājām pie tā piestrādāt nākamgad, lai pie katra ezera tomēr varētu pielikt fotogrāfiju. Sākotnēji diska veidotāji lielas cerības lika uz kolēgiem laukos, bet ne visiem bija iespējas safotografēt ezerus, ne visiem ir transports. Arī administratīvi teritoriālā reforma destabilizēja situāciju, tālab ne visas ieceres realizētas, bet viss atrodas procesā un disku varēs papildināt.
отступDisks ir kā lieliska dāvana mūsu nākošajām paaudzēm. Rajons pajucis, vai pienāks atkal apvienošanās laiks? Lai Dievs dod, bet mēs gribam savām nākamajām paaudzēm atstāt to, kas bijis labs. Jo ir arī tādi ezeri, kas pamazām aizaug un pārvēršas par dīķiem. Ezeri jātīra, arī citi darbi tur jāveic, ko ne visi privātīpašnieki dara.
отступIzmantojot izdevību, gribu pateikt lielu paldies kolēģēm Annai Bartušai un Ilonai Cabulei, kuras ir veidojušas šo disku, strādājot ne tikai dienā, bet brīžiem pat pa vakariem un naktīs. «Paldies par lielo darbu! Ceru, ka nākamgad pirms valsts dzimšanas svētkiem varēsim prezentēt nākamo daļu.”
отступPrezentācijā diska veidotājas īpaši uzsvēra, ka šis ir absolūti jauns un nebijis produkts, kā arī informācijas apjoma ziņā ir visietilpīlgākais, kas līdz šim bibliotēkā ir tapis. Tajā vairāk vai mazāk pārstāvētas vairākas nozares: ģeogrāfija, literatūra, tiesības, tūrisms un sports. Disks sastāv no septiņām daļām, tas veidots tā, lai informāciju būtu iespējams papildināt. Šī iemesla dēļ, kā arī finansiālu apsvērumu dēļ disks nav tiražēts lielos apjomos, bet katram interesentam ir pieejams bibliotēkā. Dažus eksemplārus bibliotēka dāvināja prezentācijas pasākumā.
отступDiska ievadā rakstīts: “..Ir daudz cilvēku, kas bērnību un jaunību ir pavadījuši pie ezeriem. To krastos pagājis šis skaistais mūža posms, un uz visiem laikiem palikušas spilgtas atmiņas par makšķerēšanu, peldēšanos siltajos ūdeņos. Pēc tam, kad cilvēks jau nonācis pieaugušo kārtā, ezerus sāk uzskatīt par saimnieciski nozīmīgiem objektiem, kas dod daudz dažādu labumu, ir nepieciešami cilvēku eksistencei.”
отступLietotāji diskā atradīs gan praktiskas dabas informāciju, gan arī teikas par ezeriem, jo ar daudziem saistās leģendas, nostāsti un ticējumi. Klātesošie izrādīja interesi gan par diska papildināšanas iespējām, gan par likumdošanas jautājumiem attiecībā uz privātiem ezeriem, gan par pašu diska tapšanas procesu.
отступDiska tapšanā izmantota datu bāze www.ezeri.lv, kā arī Krāslavas novada centrālās bibliotēkas krājuma fotogrāfijas un materiāli. Par ieteikumiem diska satura pilnveidošanā bibliotēka pateicas Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes lekšējo ūdeņu kontroles daļas Daugavpils sektora vadītājam un vecākajiem inspektoriem, publisko bibliotēku vadītājiem.

Juris ROGA, autora foto

Grāmatu svētki Izvaltā

Avots
Ezerzeme, Nr.80
23.10.2009

7.lpp.
Dāvina grāmatas Krāslavas un Dagdas novada bērniem.

отступLatvijas Mobilais Telefons 16. oktobrī dāvināja grāmatas Krāslavas un Dagdas novada bērniem un jauniešiem.
отступGrāmatas atnesuši pirmklasnieki un viņu vecāki, saņemot dāvanā bezmaksas mobilo telefonu ar O!Kartes komplektu. Dāvinājumu saņēma Bērnu sociālās rehabilitācijas centrs “Mūsmājas”, lzvaltas, Kombuļu, Indras, Robežnieku, Konstantinovas un Krāslavas novada centrālā bibliotēka, kā arī Aleksandrovas internātskola.
отступ“Sakām sirsnīgu paldies bērniem un viņu vecākiem par atnestajām grāmatām! Daļa no tām jau ir nonākušas bērnunamos vai arī tiks nogādātas maznodrošinātajās ģimenēs un citos bērnunamos visā Latvijā. Tā kā daudzi pēc telefona nāca ar vairāk nekā vienu grāmatu, tad to ir ļoti daudz un LMT dāvina tās arī Latvijas lauku bibliotēkām un internātskolām,” saka LMT prezidents Juris Binde.

1. lpp.
Grāmatu svētki Izvaltā

отступPiektdien, 16. oktobrī, Izvaltā bija kā nekad cilvēku pilns - tieši te šo gad notika tradicionālie rajona grāmatu svētki, nu jau astotie. Pasākuma iniciators visas Latvijas mērogā joprojām ir Lauku bibliotēku atbalsta fonds, kura veidotāja un vadītāja Biruta Eglīte veltīja uzmanību arī šī gada svētkiem.
отступBērniem...
отступPasākuma programma tālredzīgi tika sadalīta divās daļās: pieaugušajiem un bērniem. Kas sakāms par svētku jaunajiem dalībniekiem, viņiem patiešām te bija ko izvēlēties! Piemēram, sākumklašu skolēniem bija iespēja izmēģināt sevi audēju lomā, iejusties arī “medus rituālu” pasaulē (tieši tā saucās folkloras radošā darbnīca, kas bez visa pārējā piedāvāja arī šī garšīgā un vērtīgā produkta degustāciju), paspīdēt ar erudīciju intelektuālajā viktorīnā.
отступNenācās garlaikoties arī vecāko klašu skolēniem - svētku programmā bija ļoti daudz diskusiju, tikšanos un sarunu par visdažādākajām aktuālām tēmām: karjeru, savstarpējām attiecībām un mīlestību, pasaules tīmekli. Bija arī pastaigas pa jezuītu takām, kuru slava aizskanējusi tālu ārpus ciemata robežām, kā arī konsultācijas ar ārsti Sarmīti Ķikusti par veselības un ģimenes plānošanas tēmu.
отступJānorāda, ka vēl labu laiku pirms pasākuma oficiālās atklāšanas pamatskolas foajē izvērsās rosīga tirdzniecība: te varēja apskatīt grāmatu komercizstādi, kurā savas jaunākās grāmatas piedāvāja valsts vadošās izdevniecības. Sortiments patiešām pārsteidza, par ko liecināja bērnu un pieaugušo rindas pie letēm. Kas sakāms par cenām...
отступOrganizētāji solīja, ka tās būšot pilnīgi demokrātiskas. Apskatot tuvāk, tā lielākoties arī bija. Starp citu, ir skaidrs, ka labas grāmatas lētas nemaz nevar būt. Klātesošos lielā mērā iepriecināja arī Daces Šteinbergas darinājumi, kas tika apvienoti izstādē “Dzijas ziedi” un izlikti skolas gaitenī.
(Nobeigumu lasiet laikraksta 2. lappusē)

2. lpp.
Grāmatu svētki

(Nobeigums. Sākums 1. lpp.)
отступ…un pieaugušajiem
отступVēl vasarā kompanija LMT bija izsludinājusi neparastu akciju, kurā bērniem un viņu vecākiem tika piedāvāts ziedot vienu grāmatu un tās vietā saņemt mobilo telefonu, Kā tika šaidīts,cilvēkiem ideja iepatikās. Spriežot pēc Birutas Eglītes teiktā, kura uzstājās pasākuma atklāšanā, akcijas gaitā izdevās savākt vairāk nekā 15000 grāmatu. Tāpēc nav brīnums, ka par šī gada svētku galveno notikumu kļuva šo ziedojumu pasniegšana organizācijām, kurām tie visvairāk vajadzīgi. Piemēram, pa divām kastēm ar vairāk nekā 100 grāmatām saņēma lauku bibliotēku - Izvaltas, Kombuļu, Robežnieku, Indras, Konstantinovas, un Aleksandrovas speciālās internātskolas, kā arī BSRC “Mūsmājas” un Krāslavas centrālās bibliotēkas - pārstāvji. Grāmatas ziedoja gan lielas firmas un uzņēmumi, gan arī privātpersonas, pateicoties tiem izdevās savākt lielāku preses izdevumu klāstu nekā līdz šim. Pateicības vārdi no Lauku bibliotēku atbalsta fonda todien izskanēja, Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram, Eiropas komisijas Latvijas pārstāvniecībai, lrijas vēstniecībai mūsu valstī, Aizsardzības ministrijai, Lauku atbalsta dienestam, dabiski, kompānijai LMT, Latvijas Bērnu fondam, kurš tika nosaukts par visilgstošāko partneri. Tika minēts arī Sorosa fonds, ebreju kopienas, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas Valsts Meži”, SIA “Maxima Latvija”. Labdarības pasākumam pievērsa uzmanību arī dažas mūsu valsts politiskās partijas. Tiesa, kā pareizi norādīja B. Eglīte, vēlēšanas bija sen, nākamās būs ne tik drīz, tāpēc tagad nav daudz partiju, kuras atbalstīja ideju. Tomēr vienaldzīga nepalika Zaļo un zemnieku savienība, Tautas partija, Saskaņas centrs. No privātpersonām tika nosaukti Andrejs Aboliņš, Jānis Udris, politiķe Anta Rugāte.
отступDiskusija vides aizsardzības jautājumos
отступPēc svētku svinīgas atklāšanas un dāvanu pasniegšanas rakstniece Monika Zīle uzsāka diskusiju par tēmu “Latvijas dabas resursi Eiropas attīstībā”. Tajā piedalījās Andrejs Brūvelis, Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži" valdes loceklis, Igors Pimenovs (Saskaņas centrs), Stanislavs Sķesters (Zaļo un zemnieku Savienība), Dace Tabūne-Zučika (Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde), kā arī Edvīns Gasperovičs, Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils kontroles sektora vadītājs. Vides ministrs Raimonds Vējonis, kurš bija pieteikts programmā kā diskusijas dalībnieks, ierasties nevarēja. Ja sākumā klātesošo aktivitāte bija salīdzinoši zema, tad pakāpeniski sarunā iesaistījās tie, kuri sākumā izrādīja vienaldzību. Acīmredzot tāpēc, ka apspriežamās tēmas patiešām izrādījās aktuālas daudziem. Tie ir Latvijas meži, īpaši aizsargājamās teritorijas, zveja un citas. Diskusijas dalībnieki nevis vienkārši apsprieda vides aizsardzības problēmas, bet izskatīja tās ekoloģijas aspektā. Kā pārliecinājās daudzi klātesošie, daudz svarīgāka šodien ir apkārtējo resursu racionāla izmantošana pirmām kārtām vietējo iedzīvotaju labā. Patlaban taču kā nekad par aktuālu kļuvis izdzīvošanas jautājums. Ja tie dabas resursi, kuri pie mums ir, ļaus vēl arī nopelnīt - vai tas ir slikti? Piemēram, pēc I. Pimenova viedokļa pašlaik īpaši svarīgi ir apzināties, ka mūsu dabas bagātības vienkārši ir milzīgas. Tā vietā, lai padarītu bagātas kaimiņvalstis, mēs pilnībā varam iztikt ar saviem resursiem, pastiprinot enerģētisko sfēru. Viņš uzskata, ka mūsu nākotne pieder vēja generatoriem. Šādas iekārtas ir ne tikai nekaitīgas apkārtējai videi, tās vēl ir arī visai efektīvas. To sen sapratuši cilvēki daudzās Eiropas valstīs.
отступMūsu meži
отступAndrejs Brūvelis pastāstīja, ka pašlaik Latvijā ir aptuveni 1,6 miljoni hektāru mežu. Saskaņā ar pēdējem datiem meža stādījumi aizņem nevis 40% valsts teritorijas, kā tika uzskatīts līdz šim, bet gan visus 60%. Tādējādi kokapstrādes uzņēmumiem pietiks resursu un tie varēs būt mierīgi par savu nākotni. Starp citu, kā izrādījās, stāvoklis ar mežiem nav tik spīdošs. No zāles izskanēja jautājums: kāpēc kokmateriāli netiek izmantoti līdz galam, it sevišķi mežos, kas pieder uzņēmumam “Latvijas Valsts Meži” - izcirtumos paliek veseli zaru kalni. Turklāt tas ne tikai bojā vizuālo izskatu, bet arī ir ārkārtīgi bīstami, it sevišķi vasaras periodā, kad pietiek ar dzirksteli vien, lai notiktu nelaime. Izrādījās, ka uzņēmums apsaimnieko cirsmas, taču tīri tehnisku iemeslu dēļ šis darbs Latgalē nav nemaz tik vienkāršs: smagā tehnika iestrēgst mīkstajā augsnē. Kokapstrādei nederīgus koku zarus var izmantot šķeldu ražošanai. Taču arī te pastāv zināmi nosacījumi: šķeldu materiālam nepieciešams noteikts mitruma līmenis. Tāpēc arī zari netiek izvesti mēnešiem ilgi. Visai labu variantu šīs problēmas risināšanā piedāvāja novada vadītājs Gunārs Upenieks: kā būtu, ja cirsmu sakopšanā iesaistītu tām piegulošo teritoriju īpašniekus? lznākumā visi varētu būt ieguvēji.
отступNe mazums galvassāpju mežu īpašniekiem sagādā bebri, kas pēdējā laikā strauji savairojušies. Saskaņā ar “Latvijas Valsts Mežu” pārstāvja paziņotajiem datiem pašlaik valsts teritorijā ir aptuveni 500000 šo dzīvnieku īpatņu, kas piecas reizes pārsniedz vidējo pieļaujamo rādītāju. Kas sakāms par to iznīcināšanu, tad diez vai tas ir pareizi, kā paskaidroja A. Brūvelis, te vispirms vainojami cilvēki. Pamestās melioratīvās sistēmas, grāvji ir labvēlīgas bebru apmešanās vietas. Pagājušajā gadā Vidzemē uzņēmums “Latvijas Valsts meži” veica savdabīgu eksperimentu - noslēdza ar firmām līgumus par šādu problemātisko teritoriju apsaimniekošanu. Rezultāts nelika sevi gaidīt - kaitējums nebija tik vērienīgs. Otrs viesis, I. Pimenovs, atcerējās, ka arī Rīgas pilsētas domes pagājušā sasaukuma sēdēs, kurā viņš bija par deputātu, lai cik dīvaini tas skanētu, tika izskatīta šī problēma, turklāt vairākkārt, kad bebri tika pamanīti kanālā pašā galvaspilsētas centrā. Toreiz neizdevās vienoties. Taču, no otras puses, tas nozīmē, ka ūdeņi pie mums ir tīri.
отступMūsu ezeri
отступNeatkārtojamā Latgales daba - tas ir brends, kas pilnībā var būt izmantots tam, lai piesaistītu ārzemju tūristus. Neskaitāmas upes un ezeri sen vilina viesus no tuvām un tālām ārzemēm. Taču ir jāatceras, ka ar brīnišķīgu skatu vien ir par maz, viņiem gribas aktīvu atpūtu - piemēram, pamakšķerēt E. Gasperovičs pastāstīja, ka zivju resursu problēma mūsu ūdensbaseinos ar laiku kļūst aizvien aktuālāka. Zivju krājumi strauji sarūk, un te vainojamas barbariskas zvejas metodes. Viņaprāt, lai atjaunotu ūdens iemītnieku skaitu līdz optimālam līmenim, uz gadiem pieciem vai desmit būtu jāaizliedz zveja vispār. Diemžēl tas nav iespējams. Daudziem vīriem acīmredzot krietni vieglāk ir nodarboties ar malu zveju nekā noformēt attiecīgu rūpnieciskās zvejas atļauju. Starp citu, izdarīt to nav tik sarežgīti, un ne mazums apzinīgu dabas draugu to arī izmantoja. Spriežot pēc E. Gasperoviča teiktā, ja pirms gadiem pieciem tika izsniegtas 20 - 25 rūpnieciskās zvejas atļaujas, tad šobrīd - aptuveni 70.
отступMūsu tīrumi
отступŠķiet, ka viskarstākā diskusija izvērsās par zemniekiem, kuri neapsaimnieko savus tīrumus. Gadiem ilgi neapstrādātas platības aizaug, tāpēc pat bail iedomāties, kas būs pēc 10 - 15 gadiem. Ko darīt ar šādiem nevērīgiem zemes īpašniekiem? Varas kuluāros pastāv viedoklis, ka ir jāievieš diferencētais zemes nodoklis - nesaimnieciskajiem tas būtu jāpaaugstina piecas reizes. Tā uzskatīja arī daži diskusijas dalībnieki. Taču izskanēja arī cits viedoklis – vajag nevis paaugstināt nodokļus, bet gan sodīt: ieviest noteiktas sankcijas, šim nolūkam nepieciešams pieņemt adekvātu likumu. Piemēram, būtu nepieņemami aplikt ar pārmērīgi lieliem nodokļiem vecenīti, kura nav spējīga apstrādāt savu zemes gabalu. Ideāli būtu, ja pašvaldība sekotu tam, kādā stāvoklī atrodas izmantojamās zemes: Likumdošanas līmenī tas diemzēl nav apstiprināts.
отступĪpaši aizsargājamās teritorijas
отступStanislavs Sķesters, kurs, kā zināms, ir deputāts no Latgales, ļoti aktīvi piedalījās šī jautājuma apspriešanā, kas, starp citu, arī nav brīnums – viņš dzimis Mākoņkalnā, kas pieplok Rāzna ezeram. Tāpēc viņam ļoti labi zināma šī tēma. Viņaprāt, īpaši aizsargājamās teritorijas statuss rada daudzas neērtības: celtniecības, saimnieciskās darbības ierobežojumus, dažādas pārbaudes un inspekcijas... Taču Sķestera kungs nosauca krietni vairāk plusu. Balstoties uz savas pašvaldības pieredzi, viņš pastāstīja, ka analoģisks statuss - tā vispirms ir attīstīta infrastruktūra, jaunas darba vietas, jo cilvēki ir nepieciešami teritoriju īpašaj apsaimniekošanai. Valsts vides Daugavpils regionālās pārvaldes vadītāja Dace Tabūne-Zučika apstiprināja, ka iedzīvotāju bažas sakarā ar problēmām, kas var rasties šādās teritorijās, reti ir pamatotas: “Visā mana darba laikā, ja nemaldos, tikai vienu reizi bija atteikts izsniegt celtniecības atļauju īpaši aizsargājamā teritorijā. Savulaik tika izstrādāti teritoriju plāni, kuru apspriešanā varēja piedalīties katrs iedzīvotājs - izdarīt papildinājumus, uzstāties pret kādu dokumenta noteikumu. Cita lieta, ja cilvēki galvenokārt izrādās pasīvi. Mēs, savukārt, esam gatavi kontaktēties. Celtniecības, saimnieciskās darbības noteikumi aizsargājamajās teritorijās, protams, ir striktāki, taču optimālu risinājumu var atrast vienmēr.”

Marina NIPANE
Alekseja GONČAROVA foto

Valodu pasaulē

Avots
Ezerzeme, Nr.76, 5. lpp.
06.09.2009

Valodu pasaulē

отступKrāslavas centrāljā bibliotēkā arī šogad notika Eiropas valodu dienām veltīts pasākums, kura galvenie dūlībnieki, bija skolas vecuma jaunatne. Šo valodas dienu lozungs ir “Netaupi vārdus!”.
отступKlātesošos uzrunāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, atgādinot, ka valodas dienu pasākumus Eiropas Padome rīko kopš 2001. gada, veicinot to apguvi un akcentējot daudzvalodības lielo nozīmi eiropiešiem. Pēc dažādiem pētījumiem vismaz puse no Eiropas Savienības iedzīvotājiem zina kādu svešvalodu, protams, tā pārsvarā ir jaunā paaudze, kurai ir iespēja apgūt jaunas valodas ne tikai skolā, bet arī komunicējot savā starpā. Zinot valodas, bagātinās pati sabiedrība, tamdēļ Eiropas kopiena mudina cilvēkus mācīties valodas ne tikai skolā, bet visu mūžu, tādējādi palielinot iespēju arī uzņēmumiem savstarpēji konkurēt. Katra jauna valoda ir iespēja komunicēt un rast partnerus biznesa attiecībās, līdz ar to zināt, kas konkrētajā jomā notiek arī svešās valstīs. Eiropas Savienības dominējošā valoda, protams, ir angļu valoda, bet pastāv plašas iespēas komunicēt franču, vācu arī krievu valodā. Kopumā ES ir 23 oficiālās valodas, bet pastāv daudz mazākumtautību un minoritāšu valodu, kuras lieto
eiropieši.
отступValodas dod iespēju atrast labāk apmaksātu darbu Eiropas Savienības valstīs. Mūsu valsts iedzīvotājiem šī vairs nav sveša pieredze: agrāk (un tagad it īpaši) daudzi aizbrauc no Latvijas sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ. Zinot valo u, ir daudz viegjāk atrast sev pielietojumu, nodarbošanos. Valoda arī ļauj uzzināt citu tautu kultūru, iegūt jaunus draugus, dod citas priekšrocības.
отступValodu dienās notiek daudz dažādu pasākumu, pievēršot uzmanību ne tikai ES tautu valodām un nepieciešamībai tās apgūt, bet arī tam, ka vajag padziļināt dzimtās valodas zināšanas. Arī tas nav noslēpums vai atklājums, ka ne viemnēr pietiekami labi zinām dzimto valodu. Starp citu, viena no valodas dienu niansēm bija pastāvēt vai nē latgaliešu valodai, kuras aizstāvji cīnās, lai arī šī valoda neiet aizmirstībā un tiek izmantota.
отступProtams, ir arī tāds fakts, ka apmēram 36% Eiropas Savienības iedzīvotāju nezina nevienu svešvalodu un uzskata, ka viniem pilnīgi pietiek ar savu dzimto valodu. Vieni no šī konservatīvā uzskata piekritējiem ir franči. Savukārt Latvijā iedzīvotāji aktīvi izmanto iespējas apgūt valodas, arī iesaistoties dažādās programmās, kas piedāvā skolēniem, studentiem un arī aroda pratējiem padziļināt savas valodas zināšanas.
отступAtsaucieties uz ES kopienas aicinājumu, Krāslavas centrālā biblļiotēka bija izsludinājusi valodu dienu konkursu “Eiropas valodu pasaule un es tajā”. Konkursa rezultātus paziņoja Eiropas Savienības informācijas punkta vietējā pārstāve Svetlana Ļaksa - Timinska, kura informēja klātesošos arī par jauno iespēju apgūt svešvalodas bez maksas internetā, kas radusies ar 1. septembri. Konkursā piedalījās nepilni divi desmiti jauniešu (tostarp viena klases komanda). Vecākais konkursa dalībnieks izrādījās Rīgas Valsts tehnikuma 3. kursa students Einārs Timoško, visi pārējie - Krāslavas Varavīksnes vidusskolas audzēkņi. Nelielas dāvaniņas konkursantiem sponsorēja ES Informācijas aģentūra.
отступPasākuma dalībniekus uzrunāja arī krāslaviete Jolanta Krasņakova - Daugavpils universitātes studente, kura apgūst 2. līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tulkotājs. Jaunietei jau ir neliela darba pieredze, tālab izveidojās saturīgs dialogs. Jolanta pastāstīja par jauno augstskolas programmu, kas piedāvā apgūt ne tikai tulkotāja, bet arī tulka profesiju un iegūt maģistra grādu. Viņā arī izskaidroja atškirību starp tulkotāju un tulku, proti, tulkotājs tulko teksta materiālus (visdažādākos dokumentus, zinātniskos rakstus utt.) tikai rakstiskā formā, savukārt tulks tulko tikai un vienīgi mutiskā formā, uzreiz, bez jebkādas sagatavošanas. Taģu abās profesijās nepieciešamas līdzīgas zināšanas. Liels pārsteigums bija uzzināt, ka šajā profesijā jāzina tās valsts kultūra, uz kuras valodu tulko. Piemēram, Indijā sarkanā ir precību krāsa, bet baltā nozīmē sēras. Latvijā priecību krāsa ir baltā. Ja tulks šo niansi nezina, Indija viņa tulkoto visdrīzāk nesapratīs. Jaunieši arī uzzināja, lai kļūtu par profesionālu tulkotāju, ļoti labi jāzina sava dzimtā valoda, bet Latvijā arī latviešu valoda, jo tajā ir visi dokumenti. Jolantai jautāja, cik ilgi jāmācās, kas jāmācās, kur pēc tam var strādāt, kur apgūst surdotulkotāja profesiju? Skolēnus interesēja, kā tulks tiek galā neordinārās situācijās, kad nezina, kā iztulkot sacīto. Galvenais esot nekrist panikā, saglabāt mieru, jo jebkuru šādu situāciju var kaut kā atrisināt, veidojot dialogu un precizējot, ko īsti cilvēks grib pateikt.

Juris ROGA, autora foto

Londona - tās ir kultūras iespējas!

Avots
Ezerzeme, Nr.55, 3. lpp.
24.07.2009

Londona – tās ir kultūras iespējas!

отступPirmdien, 20. jūlijā, Krāslavas bibliotēkas lasītavā tās apmeklētāji tikās ar Evitu un Raivi Buturovičiem. Jaunie cilvēki nesen atgriezās no Anglijas, lai pavadītu atvaļinājumu dzimtajā pusē. Tikšanās laikā brālis un māsa pastāstīja par studiju un darba pieredzi Londonā, kā arī dalījās iespaidos par dzīvi ārzemēs.
отступMūsu laikraksts jau stāstīja par Evitu un Raivi. Evita pabeigusi Vestminsteras universitāti Londonā, kur specializējusies ekonomikā un starptautiskajās attiecībās. Raivis pašlaik apgūst mūzikas tehnoloģijas. Liktenis lēma tā, ka Evita atrada teicamu darbu investīciju kompānijā. Darbs atņem daudz spēka un enerģijas, atpūta iekrīt tikai brīvdienās. Te garlaicībai neatliek laika. Londona - tās ir kultūras iespējas, apgalvo Evita. Te ir muzeji, koncertzāles, teātri...
отступUz jautājumu par kontaktēšanās grūtībām svešā vidē Evita atbildēja: ja tu esi atklāts kontaktiem, tad īpašu problēmu tev nebūs. Atgriezties mājās Evita netaisās... Visādā ziņā pagaidām Viņu var saprast. Galvenais - viņa ir lielisks piemērs tiem, kuri gatavojas meklēt savu laimi ārzemēs. Nav noslēpums, ka daudzi no aizbraucējiem strādā nekvalificētos darbos. Par izglītību Īrijā vai Anglijā jaunieši nemaz nedomā, par savām iespējām nedomā, samierinoties ar nopelnīto. Ar Evitu ir pavisam citādi. Sākumā viņai nācās strādāt siltumnīcā. Taču viņai bija daudz interesantāks mērķis!
отступMūsdienu studenti bieži vien pat nenojauš, ka jau otrajā kursā viņiem ir iespēja pastudēt Eiropā un saņemt Eiropas grantu. Ja ir vēlēšanās un vienas no Eiropas valodām zināšanas (priekšroka dodama angļu un vācu), vairākas studentu apmaiņas programmas gatavas apmaksāt studijas Eiropas universitātēs un dzīvošanu uz laiku no 3 līdz 12 mēnešiem. Tas ir tikai sākumam. Visiem, kuri izlems, ka ir gatavi Eiropas pieredzei, paziņoju ļoti vērtīgu adresi: www.apa.lv Tur jūs atradīsiet daudz interesanta. Protams, informācija noderēs tikai tiem, kuriem nav akadēmisko parādu un atzīmes ir augstākas par vidējo. Pasaulē nav nekā neiespējama. Paies pavisam nedaudz laika, un jūs, iespējams, tāpat kā tagad Raivis ar Evitu, iepazīstināsiet ar savu panākumu recepti.

Andrejs JAKUBOVSKIS
Alekseja GONČAROVA foto

Pilsētas svētki: Cecīlijai Dinerei - 90

Avots
Ezerzeme, Nr.53, 5. lpp.
17.07.2009

Pilsētas svētki: Cecīlijai Dinerei – 90

отступ10. jūlijā Krāslavas bibliotēkā notika pasākums, kas bija veltīts dzejnieces un rakstnieces Cecīlijas Dineres 90 gadu jubilejai.
отступStarp pazīstamiem krāslaviešiem šis vārds atrodas savrup. Rakstniece, dzejniece, talantīga tulkotāja, brīnišķīgu dzejoļu un pasaku bērniem autore. Cecīlija Dinere nevis vienkārši piedzima mūsu pilsētā. Viņa mīlēja Krāslavu ar visu sirdi un dvēseli. No viņas dzejoļiem šodien mēs varam sastādīt pilnu ceļvedi pa mūsu pilsētu. Viņas dzejoļus slavēja pats Aleksandrs Čaks.
отступSavās atmiņās pasākumā dalījās pazīstamā skolotāja, Krāslavas vēstures pētniece Janīna Gekiša. Skanēja Cecīlijas Dineres dzejoļi, rakstnieces klasesbiedru un draugu atmiņas. отступDiemžēl liktenis nemaz nav lutinājis mūsu novadnieci. Viņa piedzima nabadzīgā ģimenē, bērnība viņu nemaz neiepriecināja. Mācības skolā padevās viegli, Cecīlija vai kā viņu sauca - Ciļa, izcēlās ar lielisku atmiņu un čaklumu. Sekoja studijas skolotāju institūtā Rīgā. Tad sākās karš... Cecīlija Dinere paspēja arī pabūt karā. Pēc kara visa C. Dineres darbība bija veltīta literatūrai. Viņas mantojums - aptuveni 50 grāmatu, ieskaitot tulkojumus no franču valodas (“Dziesma par Rolandu”, Fransuā Vijona dzejoļi), no vācu (Tomass Manns), no ukraiņu, krievu... Dzejoļi, poēmas, pasakas, romāni... Katrā daiļdarbā jaušams patiesums, vienkāršība un skaistums.
отступMūža nogalē Cecīlija Dinere atstāja Latviju un pārbrauca uz Izraēlu. Te viņas dzīve tā arī neizveidojās... Vientulība - lūk, tā sajūta, kas viņu pavadīja visu mūžu... 1996. gadā veco ļaužu namā Cecīlija Dinere nomira. Kā rakstīja viņas iemīļotais Fransuā Vijons, neviens nevar atvairīt izkapti, kas pļauj neskatoties... Mūsu dienās pazīstamās krāslavietes grāmatas ir bibliogrāfiskais retums. Mūsu pilsētas skolēni vēl zina, kas ir tāda Cecīlija Dinere, bet vai viņi ir lasījuši rakstnieces darbus?
отступPasākums bibliotēkā pulcināja aptuveni divdesmit pilsētnieku, bet pie datoriem sēdēja vēl apmēram desmit pusaudžu. Viņi pētīja Interneta saturu. Sēdēja klusi un nevienam netraucēja, pavisam neinteresējās par to, kas notiek blakus. Viņiem bija savas darīšanas.
отступLīdz pat šim laikam Krāslavā nav neviena pieminējuma par to, ka tieši te dzimusi pazīstamā rakstniece... Nav ielas, nav piemiņas plāksnes, nav nekā. Sāpīgi par mums, kauns talantīgās krāslavietes Cecīlijas Dineres priekšā. Bet galvenais ir tas, ka lasošā publika nemaz nezina šīs lieliskās dzejnieces daiļradi. Kādreiz viņu sauca par latviešu Ahmatovu...

Andrejs JAKUBOVSKIS
Alekseja GONČAROVA foto

Prieki un bēdas fiksēti galvenokārt attēlos

Avots
Ezerzeme, Nr.50, 4. lpp.
07.07.2009

Prieki un bēdas fiksēti galvenokārt attēlos

отступKrāslavas Eiropas Savienības informācijas punkts (ESIP) aicināja visus interesentus (gan lielus, gan mazus) piedalīties radošo darbu konkursā “Mazpilsētas prieki un bēdas”. Tika gaidītas gan fotogrāfijas, gan zīmējumi, gan stāsti, dzejoļi, pasakas, esejas, epifānijas, teikas, veidojumi - jebkas. Galvenais noteikums – lai varētu redzēt pilsētas īsteno sirdi.
отступJūnija nogalē Krāslavas ESIP aicināja konkursantus un lasītājus uz pasākumu “Mazpilsētas prieki un bēdas” novada centrālajā bibliotēkā, lai suminātu labāko darbu autorus.
отступSvinīgo pasākumu atklāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Organizējot radošo darbu izstādi, mūsu mērķis bija parādīt, ka arī dižķibeles laikos pilsēta spēj attīstīties un, neskatoties uz visām negācijām, kas notiek mūsu sabiedrībā, spēj dzīvot, strādāt, tikt galā ar visām nelaimēm un spēj motivēt visus uz kaut ko labu un interesantu. Paldies visiem, kas vasaras laikā atrada iespēju piedalīties šajā izstādē.”
отступVairākums konkursantu no aptuveni trīs desmitiem dalībnieku izrādījās pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” bērni, bet bija arī pieaugušie. Pēc balvu pasniegšanas visiem dalībniekiem piedāvāja nelielu cienastu.
отступPasākumā bēmudārza audzēkņu klāt nebija, jo sumināšana tika ieplānota neveiksmīgā brīdī – mazo ķiparu diendusas laikā. Tomēr bija pārstāvētas bērnu audzinātājas, bet mazie konkursanti atnāks uz bibliotēku ekskursijā. Starp citu, izstāde būs kādu laiku apskatāma visiem interesentiem. Sliktais laiks bija aizbaidījis arī vecākā gadagājuma kundzes, kas piedalījās izstādē ar savu devumu. Interesanti, ka ar esejām un citiem rakstu darbiem konkursam neveicās - bija viena eseja par Krāslavas dievnamiem un viena kundze iesniedza dzeju.
отступMīlēsim pilsētu, novadu, un nemaz nav tik slikti pie mums. Dzīvojam vienā no skaistākajām pilsētām Daugavas krastā, kuru kopjot varam padarīt vēl jaukāku.

Juris ROGA, autora foto

Kā kuģi iedabūt pudelē?

Avots
Latgales Laiks, Nr.25
(Laiks Krāslavai, Nr.060)
26.05.2009

Kā kuģi iedabūt pudelē?

отступIzrādās, lai uzbūvētu kuģi, pietiek ar dažām loksnēm kartona, līmi, šķērēm, guašas krāsām un plastilīnu. Vajadzīga arī milzu pacietība un laiks. Protams, šāds kuģis neizies jūrā, toties būs jauka dāvana draugiem vai neparasta interjera lieta.

отступInese Baranovska
отступPašdarinātu kuģu kolekciju var aplūkot izstādē Krāslavas centrālajā bibliotēkā. To meistars ir krāslavietis Igors Domanickis, kuram kuģu meistarošana ir nesen iegūts vaļasprieks.
отступPēc Varavīksnes vidusskolas absolvēšanas Igors devās studēt datortehnoloģijas uz Jaunaglonas arodskolu. Gada laikā pabeidza divus kursus un pārgāja uz trešo. “Tobrīd tā šķitusi perspektīva nozare, bet tagad vairums datorspeciālistu ir bez darba," saka Igors.
отступPirms pāris gadiem viņš internetā nejauši uzgājis kuģu maketu izstādi Krievijā, ko veidojuši profesionāļi. Puisim ideja iepatikās, nolēma arī pats izmēģināt. Viņš atrada internetā forumus, kuros ar domubiedriem apmainās pieredzē. Pirmie Igora darbi bija vienkārši lidmašīnu modeļi-“MIG-29" un “SU-37", tad tapa dažādas zemūdenes un pamazām Igors pārgāja uz daudz sarežģītākiem darbiem. Pēdējais no viņa darbiem ir vissarežģītākais - bruņukuģis “Kņazs Suvorovs”, kurš tapa divus mēnešus. Igors cenšas izpētīt arī savu modeļu vēsturi, piemēram, minētais bruņukugis ticis uzbūvēts 1901. gadā, piedalījās krievu-japāņu karā un pēc trim gadiem tika nogremdēts.
отступGatavus rasējumus varot atrast internetā. Viņa kolekcijā ir gan tanks, gan helikopters, taču galvenā tematika ir dažādi kuģi un zemūdenes. Igors smejas, ka, iespējams, izvēlējies nepareizo profesiju, taču visa dzīve vēl ir priekšā un viņš vēl var pagūt iet sava tēva - jūrnieka - pēdās.
отступŠādu modeļu izgatavošana neprasot lielus izdevumus un esot pa spēkam pat skolēniem, jo galvenie darba rīki un materiāli ir papīrs, kartons, līme, guaša krāsa, šķēres. Sīkākas detaļas, piemēram, glābšanas laivas lielajam bruņukuģim, Igors izgatavojis no plastilīna.
отступUzmanību piesaista mazs kuģītis, kurš brīnumainā kārtā ievietots pudelē. Igors atzīst, ka arī pašam sākumā tas licies neizskaidrojami, taču viņš atklāj, ka patiesībā viss ir ļoti vienkārši- kuģītis tiek izgatavots tā, lai tā konstrukcijas būtu viegli lokāmas. Salocītais kuģītis tiek pa pudeles kakliņu iebīdīts pudelē un tad, pavelkot aiz diega, kuģis tiek iztaisnots.
отступIgors parāda arī kādu neparastu nāriņas miniatūru, kas izgrebta no kartona. Šo tehnoloģiju Igors izdomājis pats un domā attīstīt tālāk.
отступIgors atzīst, ka pagaidām darbus nepārdod, tāpēc tie krājas viņa mājās vai aizceļo pie draugiem kā dāvanas. Pašlaik Igors darina vēl vienu “Kņazu Suvorovu”, ko dāvinās māsai. Iespējams, ar laiku puisis liks lietā citus materiālus, lai darinātu nopietnus darbus, ko varētu izmantot arī suvenīriem. Taču tamdēļ viņa idejām vajadzīgs atbalsts un domubiedri. Viņa ir iecere vadīt modelēšanas pulciņu, ko piedāvā Krāslavas bibliotēka, lai savas prasmes varētu nodot arī citiem.

Autora foto

Ar Karīnas labprāt greznotos arī galma dāmas

Avots
Latgales Laiks, Nr.39, 6. lpp.
(Laiks Krāslavai, Nr.060)
26.05.2009

Ar Karīnas rotām labprāt greznotos arī galma dāmas.

отступVairākas nedēļas Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā biežāk iegriezās tieši daiļā dzimuma pārstāves, jo te varēja aplūkot lielu krāšņu pašdarinātu rotu kolekciju un iepatikušos iegūt savā īpašumā. Izstādes atklāšanas dienā varēja sastapt arī pašu rotu autori Karīnu Lazdāni, kura gan jutās samulsusi, jo tā bija viņas debija.

отступInese Baranovska
отступSavas dzimtās mājas Šķeltovas pagastā Karīna atstājusi pirms dažiem gadiem, lai dotos studēt datordizainu Daugavpils Universitātē. Daugavpilī viņa satikusi savu otro pusīti un visdrīzāk tur aizķērusies pavisam, lai gan bieži apciemo savus vecākus un arī pirmo pašdarināto rotu izstādi nolēmusi sarīkot dzimtajā novadā.
отступŠogad Karīna pabeigs studijas. Viņa vēlas pievērsties vides dizainam un īstenot daudzas idejas, kuras krājas galvā. Rotu darināšana ir tikai viena no tām. Šai nodarbei Karina pievērsusies tikai pērnajā rudenī. Internetā ieraudzījusi pašdarinātas rotas un nolēma pamēģināt pati. Sākumā tā bijusi ideja darināt draugiem Ziemassvētku dāvanas. Lai pagūtu, darbus uzsākusi jau novembrī. Pirmais darbs bijušas tamborētas krelles. Tā esot viena no sarežģītākajām tehnikām, kuru izdevās apgūt pašmācības ceļā. Karina stāsta, ka ļoti daudz vērtīga varot atrast interneta portālos, kur rokdarbnieces labprāt dalās padomos, intemetā viņa arī pasūta vajadzīgos materiālus rotu darināšanai.
отступSākumā darinājusi rotas sev, taču darbi tika pamanīti un radās pieprasījums. Pa šiem dažiem mēnešiem tapis jau vairāk kā simts darbu, daudzi no kuriem atraduši savu valkātājus. Karina atzīst, ka esot grūti šķirties no rotām un vēl grūtāk tās novērtēt naudas izteiksmē. Bijusi pat ļoti pārsteigta, ka viņas darbi kļuvuši pieprasīti. Karīna tomēr nolēmusi nokārtot dokumentus un kļūt par pašnodarbinātu personu, lai var rotas pārdot. Paguvusi izveidot arī savu mājas lapu internetā, kur var aplūkot Karinas rotu kolekciju.
отступViņas rotas labprāt valkā arī mamma, kura esot viņas galvenā kritiķe. Mammas viedoklī Karīna vienmēr ieklausās. Pēdējā laikā iznāk gatavot rotas arī pēc pasūtījuma. Karīna cenšas neatkārtoties, lai katra rota būtu vienā eksemplārā. Pagaidām tas izdodas, jo ideju daudz. Izmēģinājusi arī filcēšanas metodi, veidojot jautras rotas mārītes un zemeņu izskatā. Esot iecere apgūt vēl vienu tehniku - veidot pērļu bumbiņas no plastikas. Ar laiku savās rotās Karīna plāno izmantot arī dārgākus akmeņus un materiālus, piemēram, sudrabu, zeltu, jo dažām sievietēm var būt alerģiska reakcija pret parastu stiepli. Esot iecerēts darināt arī diadēmas.
отступKarīna atzīst, ka esot loti nepacietīga. Ja, ko iesāk, noved līdz galam, ziedojot tam pat visu nakti. Rotas top diezgan ātri, jo process ir ļoti aizraujošs. Arī pirms izstādes visu nakti neesot gulējusi, jo darinājusi jaunas rotas. Lai kur Karina arī dotos, viņai līdzi vienmēr esot maza somiņa ar knaiblēm, stieplēm un visdažādākajām pērlītēm un citiem materiāliem. Ik brīvu brīdi viņa izmanto rotu darināšanai. Vienīgais mīnuss esot sadurstītās rokas un kājas, jo citādi nevarot izjust, vai stieple izgājusi cauri pērlītei, smejas Karīna.
отступPagaidām rotu darināšana viņai ir vaļasprieks. Karina ievērojusi, ka pašdarinātas rotas arvien vairāk aizstāj lētās ķīniešu “stiklenes”. Senos laikos rotas kalpojušas kā savas materiālās labklājības rādītājs. Galma dāmas meklēja labus meistarus, kas var izgatavot ko īpašu. Tikai viņai vienīgajai. Arī mūsdienās īstu meistardarbu pamazām sāk novērtēt. Karina atzīst, ka ir prieks redzēt sievietes valkājam viņas rotas. Lai arī bieži vien jaunā rotu īpašniece ir nepazīstama, Karina viņu sveicina un tad pie sevis pasmaida, jo sveiciens drīzāk bijis veltīts pašas darinātajām rotām.

Autora foto

Daugavpils dzejnieki Krāslavā

Avots
Ezerzeme, Nr.35, 6. lpp.
12.05.2009

Daugavpils dzejnieki Krāslavā

отступKrāslavas novada centrālajā bibliotēkā tikšanās ar Daugavpils literāta apvienības dzejniekiem – Jevgeņiju Golubeva (radošas inteliģences asociācijas “Dina-Art” vadītājs), Tatjanu Ruskuli (Latvijas krievu rakstnieka organizācijas Latgales filiāles vadītāja vietniece), Natālija Gorjačovu un Galinu Denisovu - lielu interesi krāslaviešos neizraisīja, bet, jāatzīst, ka dzeja būtībā nekad nav bijusi plašu ļaužu masu lutināta. Atbraukusī četrotne ir Latvijas krievu rakstnieka organizācijas biedri, kura vada Krievijas Rakstnieku savienības valdes sekretārs Anatolijs Builovs - literāta aprindās augsti novērtēta un cienīta personība.
отступPasākuma ievadā viesi atzīmēja, ka uz mūsu pilsētu braukuši dziļi saviļņoti, jo katram no viņiem ir saites ar Krāslavu - kuram ciešākas, kuram mazāk ciešas, bet vienalga ir mīļa šī pilsēta un tās iedzīvotāji. Turklāt šeit neviens no šiem dzejniekiem nekad agrāk nebija uzstājies un bija liela vēlme dot krāslaviešiem priekšstatu par kaimiņpilsētas literatūru un poēziju, pastāstīt par autoriem un grāmatām, citiem izdevumiem, kas jau nodrukāti vai drīzumā nonāks pie lasītāja, kā arī ieskicēt nākotnes vīzijas abu pilsētu dzejnieku sadarbības veidošanas un attīstības jomā.
отступPasākuma apmeklētājiem tika sniegta informācija arī par pašiem tikšanās dalībniekiem. Atbraukušo dzejnieku pulkā bija dažādu rakstnieku savienību biedri, profesionāli literāti, kuri izdevuši vairākas grāmatas, kā arī iesācēji. Latvijā aktīvi strādā Rakstnieku un publicistu starptautiskā asociācija, kas apvieno visus krievu autorus kopskaitā no 38 valstīm, kuri pēc PSRS sabrukuma izrādījās ārpus Krievijas teritorijas. Tika sniegts ieskats arī par bērnu dzejas attīstību. Viesi pauda pārliecību, ka Daugavpils esot Eiropas krievu kultūras centrs, jo nekur citur Eiropā nedzīvo 69000 krievu vienā teritorijā, kurus vieno radnieciskas saites un saknes, līdzīgi dzīves uzskati un tamlīdzīgas lietas. Līdz ar to ir bagātīga literārā darbība, ir ko vest rādīt un stāstīt citiem, kas tā arī bija Krāslavā. Cita starpā dzejnieki, kurš plašāk, kurš skopāk, bet izstāstīja arī savu biogrāfiju.
отступPēc dzejas lasījumiem nedaudzie tikšanās dalībnieki-dzejasmīļi viesiem uzdeva vairākus jautājumus, tostarp, kas maksā par labos vākos iesieto grāmatu izdošanu. Finansējumu savu grāmatu izdošanai, izrādās, literāti galvenokārt meklē paši, tikai nedaudziem dzejniekiem ar pavisam nelielu naudas summu ir piepalīdzējusi Daugavpils dome. Krāslavieši jautāja arī par asociācijas “Dina-Art” struktūru, kas, izrādās, ir visai sarežģīta un nezinātājam grūti izprotama.

Jaris ROGA, autora foto

Negaidīts atklājums

Avots
Ezerzeme, Nr.25, 6. lpp.
31.03.2009

Negaidīts atklājums

отступKrāslavas ESIP izsludinātais radošo darbu konkurss “Neļauj krīzei laupīt dzīvesprieku!" atklājis jaunu talantīgu puisi, kura veikums - bruņukuģa modelis - ļoti ieinteresējis bibliotēkas gados jaunāko apmeklētāju paaudzi. Tik ļoti, ka bibliotēkas darbinieki vienojušies ar darba autoru par pārējo viņa pagatavoto modeļu personālizstādi lasītavas telpās.
отступDivdesmitgadīgais Krāslavietis Igors Domanickis izgatavo kuģu modeļus pēc internetā atrastiem rasējumiem. Topošajam datortehnoloģiju speciālistam šis ir jauns hobijs, tomēr gada laikā jaunietis spējis izgatavot duci dažādu modeļu.
- Igor! Kā tu pievērsies šai nodarbei? Varbūt tēvs vai vectēvs gājis jūrā uz kuģiem?
- Mans tēvs patiesi bija jūrnieks, bet ne jau tādēļ es sāku izgatavot šos modeļus. Vienkārši, reiz sērfojot internetā, kādā izstādē ieraudzīju kaut ko līdzīgu. Man iepatikās un nolēmu izmēģināt. Agrāk pat nebiju iedomājies par kaut ko tādu.
- Kas tas par kuģi, kuru atnesi uz radošo darbu konkursu?
- Uz šo brīdi mans lielākais kuģa modelis - bruņukuģis „Kņaz Suvorov”, kas flotei tika uzbūvēts 1901. gadā, piedalījās krievu-japāņu karā un tika nogremdēts 1905. gadā. Bet sāku es ar lidmašīnu modeļiem: „MIG-29” un „SU-37", pēc tam tapa zemūdenes - mazā, vidējā un kreisera, visbeidzot pievērsos kuģu modeļiem.
- Kāds materiāls izmantots to tapšanā?
- Nekādi lielie izdevumi nav vajadzīgi, jo galvenais materiāls ir papīrs, kartons un līme. Atsevišķas ļoti sīkas detaļas top no plastilīna, piemēram, šajā karakuģī tās ir glābšanas laivas. Sākumā top kartona karkass, tad to aplīmēju ar papīru, krāsoju ar guašu.
- Tās patiesi ir precīzas kopijas?
- Faktiski - jā. Varbūt pavisam nelielas nobīdes no izmēra var būt, bet tikai pavisam minimālas. Citādi tā ir precīza kopija.
- Laikam dārgi mērinstrumenti nepieciešami, lai šādus brīnumus radītu?
- Modeļu tapšanas gaitā man nevajag nekādus īpašus instrumentus - parastais lineāls, cirkulis, zīmulis, bīdmērs. Nekā dārga patiesi nevajag.
- Cik laika tas atņem?
- Modeļu izgatavošana ir laikietilpīga un darbietilpīga. Pie konkrētā karakuģa modeļa strādāju vismaz pāris mēnešus.
- Vieglāk uztaisīt lielāku vai mazāku kuģi?
- Atkarīgs no detaļām. Jo to vairāk, jo ilgāk top modelis.
- Kas ar šiem darbiem notiek tālāk?
- Krājas mājās, drīz jau nebūs kur likt. Realizēt nebiju domājis, bet uz izstādi labprāt atvedīšu. Vispār nākotnē gribētu pamācīt tos bērnus, kuri jau tagad ir nopietni ieinteresējušies par šo lietu. Varbūt mani kāds šajā iecerē atbalstīs, lai to spētu realizēt. Pašreiz man veicams svarīgāks uzdevums - sekmīgi jāpabeidz Jaunaglonas arodvidusskola un jāiegūst datortehnoloģiju speciālista profesija. Nākamais mācību gads būs pēdējais.
- Kā būs ar darba iespējām?
- Uz šo jautājumu man grūti atbildēt, skola mums darbu nenodrošina, pašiem vajag domāt. Savulaik pabeidzu Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, tajā laikā mācīties datorzinības šķita ļoti interesanti un perspektīvi. Bet tā kā nav šauras specializācijas, apgūstam visu, tad nezaudēju cerības strādāt profesijā.
- Paldies par Interviju!

Juris ROGA, autora foto

Pensionāri apgūst datorprasmes

Avots
Ezerzeme, Nr.20
13.03.2009

Pensionāri apgūst datorprasmes

отступPagājušo piektdien pensionāru grupa saņēma apliecinājumus par mācību kursa “Informācijas tehnoloģiju un interneta lietošanas iemaņu apgūšana” noklausīšanos. Lai gan dokumentam nav juridiska spēka, tas tomēr ceļ kursu dalībnieku pašapziņu, turklāt viņiem tagad ir ko parādīt mājiniekiem un ciemiņiem. Mēnesi ilgo bezmaksas mācību kursu apguva astoņi pensionāri, viņiem to organizāa Krāslavas centrālās bibliotēkas darbinieki, kuriem arī ienāca prātā šāda lieliska ideja.
отступPirms pasniegt apliecinājumu par kursu pabeigšanu, pensionārus uzrunāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Mēnesis pagājis loti ātri, jūs visu šo laiku esat bijuši patiesi centīgi skolēni. Laikam tālab, ka esat vecā kaluma cilvēki, apzinīgi un atbildīgi par savu rīcību, gribat apgūt visu, ko jums piedāvā. Mums tas bija eksperiments - labu gribēdami, vēlējāmies pensionārus iepazīstināt ar informācijas tehnoloģijām, lai jūs varētu dzīvē tikt līdzi saviem bērniem un mazbērniem. Izdevies vai nē, spriediet paši!”
отступKatrs kursu dalībnieks saņēma apliecinājumu un ziedus, savukārt ar labiem vārdiem un pušķiem pensionāri pateicās mācību organizatoriem, kuri, savukārt, uzaicināja pensionārus jau uz nākamo pasākumu: 24. martā plkst. 15 bibliotēkā pasākums “Neļauj krīzei laupīt dzīvesprieku!”
отступBibliotēkas datortīklu sistēmas administratore un kursu vadītāja Ilona Cabule pastāstīja, ka informācijas tehnoloģiju un interneta lietošanas iemaņu apgūšanas programma tika sastādīta, ņemot vērā pensionāru vēlmes un intereses, turklāt tā tika veidota ar skatu nākotnē un orientēšanos uz jaunākajām tehnoloģijām. Mācību kurss sastāvēja no sešām nodaļām: pamatzināšanas par datoru, darba sākšana, operētājsistēmas Microsoft Vista darba vide, darbs ar teksta dokumentiem, ar elektroniskajām tabulām (Microsoft Office Word 2007 un Excel 2007), internets un e-pakalpojumi.
отступGrupā bija četras sievietes un četri vīrieši. Tikai viens no tiem bija nedaudz jaunāks par 70 gadiem. pārējie - vecāki. Visi bez priekšzināšanām informācijas tehnoloģiju jomā, ar datoru, principā, iepazinās tikai kursos, lai gan daļai dators mājās bija palicis no bērniem vai mazbēmiem. Lasītavā ir astoņas darba vietas, nodarbības organizējām vakarpusē no plkst. 16.30 līdz plkst. l8. Ilona: “No pensionāru puses nemanīju nekādas bailes, toties bija liela vēlme zināt un daudz jautājumu. Sākām ar prezentācijas materiālu, lai katrs saprastu, kas ir pele, tastatūra, monitors, jo vairākums tādas lietas nepazina, tādēļ jautājumu netrūka. Pamazām viņi apguva, kā rīkoties ar peli, tastatūru, un sāka darboties. Bija arī testi, pārbaudes darbi. prakses darbi, kā jebkurās nopietnās apmācībās.”
отступJāatzīmē arī psiholoģiskais aspekts - pensionāriem tā bija lieliska iespēja iziet no mājām, satikties, un šīs tikšanās vienoja kopīgs mērķis. Tagad it kā vairs nekur nav jāiet, taču, domājams, kursu dalībnieki turpinās tikties un biežāk, nekā līdz kursiem, apmeklēs arī bibliotēku. Starp citu, jau izveidota jauna grupa. turklāt gribētāju nav trūcis. Pensionāru galvenā motivācija ir iespēja lietot e-pakalpojumus, bet ne tikai tas viņus mudināja iet kopsolī ar laiku. Mācību procesā kursu dalībnieki arī mēģināja samaksāt reālu e-rēķinu, uzzināja par drošības jautājumiem internetā, tika informēti par darba aizsardzības jarutājumu, strādājot pie datora, jo šāda vecuma cilvēkiem vairāk nekā jauniem ir jārēķinās ar redzes sasprindzinājumu un citām lietām. Netika apgūta attēlu skenēšana, failu apmaiņas serveru izmantošana liela apjoma failu pārsūtīšanai un vēl citas datorlietotājam ikdienišķas lietas, bet to noteikti varēs izdarīt vēlāk, ja būs tāda nepieciešamība un vēlēšanās, jo mācību organizatori neaizmirsīs savus kursantus un turpinās konsultēt, palīdzēt. Turklāt nākamie būs ieguvēji, jo programma tiks pilnveidota un kļūs vēl elastīgāka un pievilcīgāka pensijas vecuma ļaudīm. Vienīgais, uz ko šodien nav atbildes - cik ilgi bibliotēka spēs organizēt šos bezmaksas kursus, jo tiem nav nekāda finansējuma.
отступKo par kursiem domā tie, kuru dēļ tie rīkoti? Pensionāre Jeļena Livča savulaik strādājusi par pilsētas izpildkomitejas sekretāri, bijusi vecākā meistare “Dailradē", kurai veltīti astoņi mūža gadi, bet tautas daiļrade ir kļuvusi par viņas mīļāko nodarbi, pat ne hobijs - aicinājums! Viņa ir aktīva lasītāja. Reiz vienā jaukā dienā ienākusi bibliotēkas lasītavā, bet tur - organizatoriskā sapulce un piedāvājums: “Gribi pamācīties?“
отступJeļena: “Es padomāju - jā, tieši ir laiks pamācīties un apgūt ko jaunu. Pierakstījos, esmu priecīga un laimīga, ka nonācu šajā grupā - atsaucīgi cilvēki, lielisks kolektīvs. Vispār mūsu bibliotēka ir patiess kultūras centrs! Jaunās zināšanas noteikti noderēs. Internets dod iespēju bez maksas sarakstīties, sarunāties ar bijušajiem kaimiņiem, kuri pārbrauca uz Izraēlu, sarakstos un virtuāli kontaktējos ar citiem draugiem, ar bērniem Rīgā, saņemu fotogrāfijas no malu malām. Visa sarakste, sarunas ir bezmaksas. Kā pensionāri mani interesē arī izklaidējošās spēles, kā rokdarbniecei intemetā ir jūra informācijas, nespēju visu aptvert. Varu lasīt avīzes, sameklēt televīzijas programmu un daudz ko citu.”
отступVitālijs Uralovs: “Mūsdienās neprast rīkoties ar datoru un sērfot internetā ir tāpat, kā kādreiz neprast lasīt. Turklāt cilvēks dzīvo tad, kad viņš pastāvīgi kaut ko meklē, attīstās un iepazīst pasauli. Ja cilvēks netiecas izzināt un uzzināt, viņš pārtrauc tā pa īstam dzīvot. Pēc profesijas esmu inženieris-mehāniķis, bet internetā ir daudzas citas jomas, kas mani interesē par vairāk nekā mehānika, proti, aizrauj metālu elektrovadītspēja, supravadītspēja, supraplūstamība un tamlīdzīgas lietas.”
отступPie kafijas tases pensionāri ne tikai baudīja gastronomiskos gardumus, bet ļāvās Fantāzijas lidojumam, diskusijām, kā arī izteica prognozes, ka straujā tehnoloģiju attīstība mazmazbērniem pavērs iespēju apmeklēt citas planētas. Zinātnieki aktīvāk pēta zvaigznes, meklē zemei līdzīgu planētu. Ja šodien ir lieki 30 miljoni, jau vari palidot kosmosā. Pensionāri apsprieda bibliotēku lomu, runāja par datortehniku un interneta pieslēguma iespējām laukos, kas arvien ir problēma. Kā pensionārs tiek pie datora? Bērni pērk jaunus, veco atdod vecvecākiem, jo kur gan to liksi?
отступViena pensionāre dalījās mācību pieredzē: “Paņēmu kartonu, uzrakstīju uz tās tastatūras izkārtojumu, vāri mājās putru, otrā rokā turu kartonu un iegaumēju burtu izkārtojumu. Žēl, ka aizmirsu vēl par divām taustiņu rindām, kuras neuzzīmēju, bet tāpat bija vajadzīgas. Smieklīgi, taču pirmajās nodarbībās savu uzvārdu nevarēju pietiekami ātri uzrakstīt, bet laiks skrien. Ilona steidz dot nākamo uzdevumu. Neredzējāt manas asaras? Tagad varu lasīt datorgrāmatu un saprotu, ko īsti lasu.”
отступDivi kungi dzīvi pārrunāja savu pieredzi ar mazdēliem, tieši tā viņus pamudināja apmeklēt šos kursus, lai mazbērnu acīs nebūtu tādi neprašas, kuri skatās uz datoru kā uz jauniem vārtiem. Apkopojot visu dzirdēto, manuprāt, pensionāru lielākais ieguvums todien tika pateikts vienā teikumā: “Kā mums paveicies, ka šodien varam paši brīvi runāt par datoriem un arī saprast citu sarunas par šo tēmu!”

Juris ROGA, autora foto

Kad izaugšu liels, kļušu par dzejnieku

Avots
Latgales Laiks, Nr.7
27.01.2009

Kad izaugšu liels, kļušu par dzejnieku

отступKrāslavas bērnu un jauniešu centra rīkotajai Literārajai kafejnicai šogad aprit 10 gadi. Ik pēc diviem gadiem skolēnu literāro darbu konkursa uzvarētāji satiekas, iepazīstas cits ar cita daiļradi un saņem balvas par radošo darbu. Piektā Literārā kafejnīca un konkursa "Jaunie rakstnieki un dzejnieki - 2008" noslēgums notika Krāslavas centrālajā bibliotēkā 20. janvāri.

отступLinda Kilevica
отступIr dažādi iemesli, kāpēc bērni sāk sacerēt un pierakstīt dzejoļus, pasakas vai stāstus. Viens izlasa aizraujošu dzejas grāmatu un nolemj pamēģināt ari pats - cīnās ar to, ka nesanāk, tomēr cenšas, kamēr sanāk. Cits tieši dzejoļu pierakstišanai nolemj izmantot dāvanu - skaistu bloknotu. Savukārt kāds nemaz nevar sacerēt ar pildspalvu rokā - vajagot datoru.
отступIk gadu ļoti aktīvas šajā konkursā ir Izvaltas, Šķaunes un Krāslavas pamatskola, Krāslavas Valsts ģimnāzija, Varavīksnes un lndras vidusskola. Pirmās vietas ieguvēju vidū savā vecuma grupā ir trīs izvaltieši - Katrīna Barševska, Oļegs Cels un leva Dzirkale, kā arī Mārīte Skrepļonoka no indras un Anna Zemblicka no Valsts ģimnāzijas. Annai šis ir jau trešais konkurss, visos viņa guvusi labus rezultātus, turklāt Annas rakstītājas talantu apliecina arī viņas publikācijas "Latgales Laikā". lnteresanti, ka 3.klases skolniece Mārīte sākusi iet skolām neprotot latviešu valodu, bet tagad gan brīvi runā, gan sacer dzejoļus. Katrīnai, Oļegam un levai ir bagāta iztēle un padodas pasakas un citi prozas Žanri.
отступKrāslavas BJC metodiķe Sanita Kumpiņa atzīst, ka konkursā notiek izteikta paaudžu maiņa. Agrāk pārsvarā bija "lielie" no vidusskolas klasēm, taču tagad aktīvākie rakstītāji ir sākumskolā, kas nozīmē Literārās kafejnīcas nākotnes perspektīvu, ja vien mazie rakstīs arī tad, kad paaugsies. Jācer, ka rakstīs, jo konkursantiem ir ko teikt - gan par savu māmiņu un tēti, gan mājas kaķīti un ezīti mežā, gan pat par hokeja komandas “Rigas Dinamo” uzvaru spēlē. "Kad es biju mazs, vēlējos kļūt par ārstu, pēc tam - par policistu, bet tagad es esmu nolēmis, ka būšu dzejnieks,” paziņoja otrās vietas ieguvējs, astoņgadīgais Tālis Tukāns no Izvaltas.
отступKonkursa laureātu labāko darbu izlase tiek izdota brošūrā un paliek piemiņai gan autoriem, gan arī to var izlasīt Krāslavas centrālajā bibliotēka.

Autora foto