2011-09-30

Eiropas valodu diena 2011

Avots:
Ezerzeme
13. septembris 2011, 17:57

Katru gadu 26. septembrī Eiropas Padomes dalībvalstīs atzīmē Eiropas Valodu dienu. Šīs dienas pasākumu uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai, novērtēt savas dzimtās valodas nozīmi un apzināties, cik būtiski ir mācīties valodas visa mūža garumā.
Mācīties valodas ir aizraujoša nodarbošanās, un tas ir svarīgi, dzīvojot EIROPĀ. Daudziem no mums patīk pavadīt brīvdienas citās EIROPAS valstīs un iepazīt cilvēkus, kas tur dzīvo. Tā ir lieliska iespēja vingrināties frāzēs, kuras mēs protam dažādās valodās.

Krāslavas novada centrālā bibliotēka katru gadu rīko kādu pasākumu, veltītu EIROPAS VALODU dienai. Arī šogad mēs aicinām uz pasākumu “EIROPAS VALODAS mūsu bibliotēkā”. PASĀKUMS 30. septembrī plkst. 15.00.
Mūsu bibliotēkā būs skatāma plaša izstāde. Tajā Jūs varēsiet atrast vārdnīcas dažādās valodās, dažādu valodu pašmācības grāmatas, daudznozaru vārdnīcas utt.
Skolēnus aicinām piedalīties konkursā. Lai atrastu PAREIZĀS atbildes uz konkursa jautājumiem, Jums būs jāapmeklē Krāslavas novada centrālās bibliotēkas lasītava, jāiepazīstas ar izstādi “EIROPAS VALODAS mūsu bibliotēkā” .


VALODAS ir kā ziedi,
Kas NENOVĪST.
Viskošākās krāsās
Tās laistās un mirdz.


Svetlana ĻAKSA-TIMINSKA, ESIP koordinatore

2011-09-09

Krāslavas NCB Bērnu nodaļai - 60!


Avots
Vietējā Latgales Avīze
Nr.36 (2011, 9. sept.), 7. lpp.


“Kāpēc mēs tik ļoti labprāt domās atgriežamies bērnībā? Kāpēc es tur tik labi jūtos? Laikam jau tāpēc, ka bērns ir pilnīgi brīvs.“ /Imants Kalniņš/

Bērnība ir laiks, kad cilvēki iepazīst pasauli un apgūst visu jauno, bērnība ir piedzīvojumu un trakuma laiks, bērnība asociējas ar laimīgo laiku. Protams, ka milzīga nozīme ikviena bērna dzīvē ir izglītībai. Un grāmatas ir lielisks veids, kā izglītoties, iepazīt pasauli, attīstīt fantāziju, ieraudzīt plašāku skatījumu uz dzīvi un pilnveidot sevi. Ar grāmatas palīdzību katram lasītpratējam ir dotas tiesības un iespēja ieiet gudrības karaļvalstī. Un tādu iespēju mums dod KRĀSLAVAS novada centrālās bibliotēkas BĒNU NODAĻA, kurai šogad septembrī ir skaista jubileja- 60. Vislielākais prieks ir par to, ka nu jau 60 gadus Krāslavas novadā ir vieta, kur rūpējas par bērnu attīstību un dod iespēju ikvienam bērnam izvēlēties no liela klāsta sev interesējošo grāmatu, žurnālu , labi un jautri pavadīt laiku pie datora.

Bērnu nodaļa ir omulīga vieta. Tajā laipni gaidīts ikviens bērns, viņu vecāki un vecvecāki. Telpa ir ērti iekārtota, šeit var viegli atrast sev nepieciešamo grāmatu, kādu spēlīti vai citus materiālus. Nelielajā bibliotēkas telpā glabājas aptuveni 16 tūkstoši iespieddarbu, to skaits katru gadu tiek papildināts ar jaunākajām un aktuālākajām grāmatām. Šogad jau atkal ir klāt „Bērnu Žūrijas” grāmatu jaunais komplekts. Bibliotēkā ir ne tikai grāmatas, bet arī periodika. Populārākie žurnāli bērnu vidū ir „Sīrups” „Avene”, „Zīlīte”, „Ezis”, „Vāģi ” utt.

Katram bērnam ir savas iemīļotās grāmatas, tās var būt pasakas, dzejoļi vai ilustrēti stāsti, tā var būt jau klasika bērnu literatūrā vai pilnīgi jaunumi mūsdienu daiļradē, taču ir ļoti liela nozīme tam, ka bērni iemīl grāmatas, neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiju attīstību un iespējām, jo nekas nespēj sniegt to, ko var dot pavisam vienkārša un ikdienišķa lieta grāmata.
Protams, ka mūsdienās grāmatām ir liela vērtība, pilnīgi ikvienai, tādēļ, ja jums liekas, ka jūsu mājas bibliotēkā ir kāda grāmatiņa, kuru jūsu bērni vairs nelasa vai jums pašiem ir kāda tuva bērnības grāmata, kas noput plauktā, tad dodiet grāmatai otru dzīvi, ieprieciniet bērnus visā pilsētā, dāvinot grāmatu Krāslavas Bērnu nodaļai , kur tā noteikti atradīs savu vietu pie citām.

Dāvāsim prieku gan Krāslavas NCB bērnu nodaļai viņas skaistajā, apaļajā jubilejā, gan mūsu bērniem, kuros nenoliedzami ir mūsu nākotne. Vairosim prieku un pozitīvismu, veidosim mūsu nākotni!

Visi esat laipni gaidīti Krāslavas NCB bērnu nodaļā Krāslavā, Dīķu ielā 5.

Svetlana Ļaksa-Timinska,
Krāslavas NCB

2011-09-07

Krāslavas bibliotēkā apgūst žabo šallīšu izgatavošanu


Avots
Vietējā Latgales Avīze
Nr.35 (2011, 2. sept.), 7. lpp.

13. augustā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika radoša darbnīca, kurā krāslavietes, kā arī tuvējo pagastu un novadu rokdarbnieces profesionālas pasniedzējas vadībā mācījās izgatavot žabo šallītes.

Žabo ideja - tā ir krokota mežģīņu un smalka auduma detaļa, kas atrodas pie tērpa kakla izgriezuma - nāk no Francijas. Agrāk to valkāja vīrieši kā pie ļoti grezniem, tā arī ikdienas apģērbiem. Tikai 19. gadsimta beigās žabo ienāca sieviešu modē. Šobrīd arvien vairāk sieviešu to ietver savā ikdienas apģērbā un tikpat daudzas nezina, kas ir žabo izgatavošanas pamatā. Tieši tādēļ Krāslavas bibliotēkā tika nolemts kārtējo radošo darbnīcu veltīt žabo šallīšu izgatavošanas prasmju apgūšanai.

Darbnīcas pasniedzēja Vija Circāne no Viļakas piekrita apmācīt Krāslavas bibliotēkas lasītājas žabo šallīšu izgatavošanā tāpēc, ka zina, cik patīkama ir sajūta, apgūsto kaut ko jaunu. "Mani ārkārtīgi interesē netradicionālo rokdarbu apguve. 90. gadu beigās izgāju floristikas kursus, pēc tam pievērsos pērlīšu darināšanai. Tagad manu brīvo laiku aizņem žabo šalles. Braucot autobusā uz Rīgu, pa ceļam vienmēr top jauna šalle." Jautāta, kur iemācījusies žabo šallīšu izgatavošanas pamatus, V. Circāne saka: "Man šo prasmi nodeva Balvu amatniecības vidusskolas mājturības skolotāja Skaidrīte Veina, kura pirmo reizi žabo šalles noskatīja Turcijā."

Krāslavas bibliotēkā rokdarbnieces mācījās izgatavot triju veidu šallītes. Kā stāsta Krāsalvas bibliotēkas darbiniece Svetlana Ļaksa- Timinska, patīkamu pārsteigumu izraisa arvien pieaugošā interese radošajās darbnīcās apgūt jaunas prasmes. "Bija ieradušās dažādu vecumu rokdarbnieces. Ja nāktu vīrieši, tad apmācītu arī viņus," nosmej bibliotekāre.

Iepriekš Krāslavas bibliotēkā notika radošās darbnīcas lakatu pīšanā un filcēšanā, tuvākajā laikā ieplānota radošo darbu veidošana no pērlītēm. "Mums ir savas pastāvīgās klientes, kas brauc pat no attālākajiem pagastiem. Kaimiņu pagasta bibliotekāres pie mums apgūst jaunas prasmes un tad tās rāda savā dzimtajā pusē." Kā vienīgo kavēkli S. Ļaksa- Timinska min dalības maksu. "Lai piedalītos radošajā darbnīcā, nepieciešami savi materiāli, kas nereti mēdz būt visai dārgi. Līdz ar to ne visiem šīs aktivitātes pieejamas." Taču jau drīzumā nolemts meklēt sponsorus, jo "darbnīcas ir veids, kā ekonomiskās grūtībās nonākušiem cilvēkiem kaut uz brīdi nedomāt par ikdienas problēmām."

Anna Zemblicka

2011-09-06

Manai pilsētai svētkos

Avots
Ezerzeme
1. jūlijs 2011, 14:21

Vēsture nav ne atmiņas, ne pagātne, vēsture ir stāsts par pagātni, kura veidošanai tiek izmantotas atmiņas. Un, protams, ka pagātnes izziņa ir nākotnes pamats, tieši tādēļ Krāslavas Novada Centrālā bibliotēka tik cītīgi nodarbojas ar mūsu Krāslavas novada izzināšanu.

Krāslava ir maza pilsēta, kurai ir sava vēsture, tradīcijas un savas skaistas vietas, ievērojami cilvēki un ticība rītdienai. Tāpēc bibliotēkas novadpētniecības darbs ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
Mūsu bibliotēkā novadpētniecības darbs aktuāls bijis vienmēr, lielu nozīmi pievēršot novadpētniecības resursu apzināšanai, apstrādei un sistematizēšanai.

Bibliotēkas uzdevums ir apkopot, glabāt un nodrošināt pieejamību novadpētniecības resursiem. Saglabājamas ir grāmatas un materiāli, kas attiecas uz novada vēsturi, kultūras mantojumu un iedzīvotāju sasniegumiem. Materiāli tiek kārtoti atsevišķā novadpētniecības istabā. Protams, milzīgs paldies jāsaka cilvēkiem, kuri papildina mūsu bibliotēkas novadpētniecības materiālu klāstu ar jaunu informāciju, grāmatām un materiāliem, šī palīdzība un jaunā informācija ir neatsverama. Īpaši vērtīgas grāmatas par mūsu novadu mums uzdāvināja priesteris Eduards Voroņeckis.

Par godu Krāslavas pilsētas svētkiem no 29. jūnija līdz 2. jūlijam skatāma novadpētniecības izstāde “IESKATS NOVADPĒTNIECĪBAS VĒRTĪGĀKAJOS MATERIĀLOS PAR KRĀSLAVU”.

Cilvēki nemaz nevar iedomāties, cik daudz mūsu novadā ir pagātnes, dažādu interesantu personību, teiku un nostāstu, sasniegumu. Mēs tiešām esam bagāts novads, taču vēl bagātāks novads kļūs, ja mūsu cilvēki būs vēl zinošāki un varēs pastāstīt draugiem vai radiem no citurienes par Krāslavu arī no mazliet cita, ne tik ierasta skatu punkta. Mēs galvojam, ka beigās jūs teiksiet - es lepojos ar to, ka esmu krāslavietis!

Svetlana ĻAKSA-TIMINSKA,Krāslavas novada centrālā bibliotēka