2012-02-21

Svētki pasakai un ne tikai



Bibliotēkas foto

Avots
Ezerzeme - Nr. 18 (2012, 21. febr.), [8.]. lpp.

16. februārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā un bērnu literatūras nodaļā tika atklāta Maijas Šuļgas izstāde — ilustrācijas H. K. Andersena pasakai “Īkstīte”. Pasākumu papildināja radošā tikšanās “Ciemos pie Andersena pasakas “Īkstīte” tēliem” un bērnu zīmējumu izstāde.

Pasākums bija bagātīgi apmeklēts, jo uz to ieradās Krāslavas pamatskolas 1.b un 3.a klases bērni kopā ar saviem skolotājiem un bibliotekāri. Tieši šo klašu bērnu zīmējumi ir apskatāmi bērnu bibliotēkas gaitenī un vislabāk parāda, kā mazie saprot pasaku un kas tieši viņiem tajā tuvāks sirdij.

Maija Šuļga bērniem pastāstīja par savām ilustrācijām H. K. Andersena pasakai, savukārt skolēni viņai uzdeva jautājumus un no mākslinieces atbildēm uzzināja daudz interesanta, piemēram, ka skaistie darbi tapuši divu gadu laikā, ka tie izpildīti guaša un zīmuļa tehnikā.

Savukārt bibliotekāre bērniem pastāstīja par pasakas autoru, iepazīstināja ar pašu pasaku. Mazie klausītāji bija ļoti uzmanīgi un vairākus pasakas fragmentus teatralizēta uzveduma veidā attēloja turpat lasītavā. Tādējādi skatītāji iepazinās ar H. K. Andersena slavenās pasakas varoņiem klātienē. Pasākuma nobeigumā bērnus pacienāja ar konfektēm.

Juris ROGA

2012-02-14

Kungs meklē mūža draugu jeb 1940. gada iepazīšanās sludinājums laikrakstā



Foto no interneta
Avots:Ezerzeme - Nr.13 (2012, 14. febr.), 6.lpp.

Šodien nevienu nepārsteigsi ar to, ka internetā var atrast informāciju mācībām, studijām, darbam, hobijiem un arī izklaidei. Interneta vidē var atrast domubiedrus, draugus, pat savu otro pusīti. Presē, visbiežāk žurnālos, ik pa laikam tiek publicēti raksti par to, ka pāri iepazinās tieši globālajā tīmeklī un vēlāk nodibināja ģimeni.
Tuvojoties 14. februārim, datumam, kad tiek svinēta Valentīna diena, neviļus aizdomājos par iepazīšanās sludinājumiem laikrakstos, ne vakardien, bet vairākus gadu desmitus atpakaļ rakstītiem. Vai iepazīšanās sludinājumi vispār tika publicēti, kādi tie bija, cik aktuāla bija šī sludinājumu daļa.

Šo visnotaļ ziņkārīgo ieceri īstenot man netieši palīdzēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā esošā digitalizētu materiālu datubāze “Periodika”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapas sadaļā ”Digitālā bibliotēka” ir atrodamas digitalizētu laikrakstu, attēlu, karšu, grāmatu, nošu un skaņu ierakstu kolekcijas. Šobrīd Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijā “Periodika” ir pieejami vairāk nekā 45 000 numuru un 350 000 laikrakstu un žurnālu lapu no 41 izdevuma. Laikraksti un žurnāli ir latviešu, vācu un krievu valodā laika posmā no 1895. līdz 1957. gadam. “Periodika” ir vislabākais sava laikmeta spogulis un aizraujošs ceļojums laikā, jo īpaši tāpēc, ka kolekcijas aptver 5 ideoloģiski dažādus laikmetus Latvijas vēsturē, tautā pazīstamus kā “cara laiku”, “1. Latvijas Republikas laiku”, “Ulmaņa laikus”, “vācu laikus” un “krievu laikus”.

Veidojot šo rakstu, esmu elektroniski lasījusi divus laikrakstus — “Tēvija” un “Jaunākās ziņas”. Laikraksts “Tēvija” iznāca no 1941. gada 1. jūlija līdz 1945. gada 29. aprīlim, tika izdots katru dienu, izņemot svētdienas. Laikraksta apjoms bija svārstīgs; sākotnēji tas iznāca uz 4 lpp., tad ikdienas numurs sasniedza 4 - 6 lpp. apjomu (sestdienu numuri bija līdz 16 lpp.). Benjamiņu ģimenes izdotā avīze “Jaunākās ziņas” (1911.- 1940.) bija lielākais Latvijas Republikas dienas laikraksts gan metiena, gan apjoma un arī korespondentu tīkla plašuma ziņā. LNB digitalizēts ir laikraksts “Tēvija” no 1941. līdz 1945. gadam, bet ”Jaunākās ziņas” — no 1936. līdz 1940. gadam.

Izpētīto sludinājumu sadaļā var pirkt, pārdot, mainīt un arī iepazīties. Ir jūtama tā laika noskaņa, valoda, stils. Iepazīšanās sludinājumos reti tiek minēta adrese, visbiežāk tiek minēta oferte, piemēram, Of. Nr. 637. Par oferti tiek uzskatīts oficiāls piedāvājums noslēgt darījumu, norādot visus darījuma noslēgšanai nepieciešamos nosacījumus.

Esmu atlasījusi izteiksmīgākos iepazīšanās sludinājumus no divu iepriekš minēto laikrakstu numuriem.

Tā ir savdabīga 20. gs. 40. gadu vēsturiska liecība:

* Inteliģents vīrietis pāri 30 gadiem, 175 cm garš, sirsnīgs, atklāts, nodrošināts stāvoklis un nekustamais īpašums Rīgā, vēlas iepazīties nopietnos attiecību nolūkos ar meitenēm bez spīts un iedomības. Materiālais stāvoklis nav svarīgs. // Tēvija - (1941, 21. apr.), 5. lpp.
* Latviešu zeltenes, izglītotas, glītas, luterticīgas, nopietnas un bez romantikas, ne vecākas par 25 gadiem, māju īpašnieces vai mantinieces, atbildiet precību nolūkā 20 gadus vecam, 173 cm glītam lielsaimnieka dēlam, nedzērājam, lauksaimniecības skolas izglītība, materiāli nodrošināts, flirts izslēgts. // Tēvija - (1943, 6. jūl.), 4. lpp.
* Četri jautri Vidzemes arāji, turīgi saimnieki, vēlas iepazīties ar zeltenēm, 16 - 32 g. Pilsētnieces, atraitnes un šķirtenes nav izslēgtas. Saprašanās gadījumā - dižas kāzas un viegla, saulaina dzīve. Vēstulēs vēlama ģīmetne // Tēvija - (1943, 6. jūl.), 4. lpp.
* Latvieši, tuvumā, tālumā, frontē, dzimtenē. Atsaucieties nopietnā precību nolūkā trim māsām, no 20- 30.g.v. Vec. Baiba, vid. Grēta, jaun. Edīte. //Tēvija-(1943, 6. jūl.), 4. lpp.
* Inteliģents kungs pusmūža gados, liela auguma, laba izskata, atturībnieks, meklē precību nolūkos simpātisku, izveicīgu, blondu, 175 līdz 180 cm liela un korpulenta auguma, līdz 55 g.v. dāmu ar kupliem, gariem matiem. Citādām neatsaukties.// Tēvija - (1943, 28. jūl.), 5. lpp.
* Nama īpašnieks, 28 g.v., slaida auguma (pašreiz valsts dienestā), vēlas iepazīties nopietnos precību nolūkos ar kārtīgām, maiga rakstura mazmājiņu īpašniecēm. Pilnīga diskrēcija. Tēvija - (1943, 28. jūl.), 5. lpp.
* Kungs meklē mūža draugu starp sievietēm — kapitālistēm. Esmu vidējos gados, patīkama izskata, ar labu sabiedrisko stāvokli. Atļaušos cerēt, ka vilšanās man izpaliks. // Jaunākās ziņas - (1940, 1. jūn.), 16. lpp.
* Vientulis, 40 g.v. ar pastāvīgu nodarbošanos un kapitālu, vēlas iepazīties ar līdzīgu sievieti, 25- 35 g.v., lai noslēgtu mūža draudzību. Vēstules nopietnā precību nolūkā ar pareizu adresi un dzīves aprakstu iesniegt B 2312 // Jaunākās ziņas - (1940, 1. jūn.), 16. lpp.
* Inženieris, vid.g., lielu peļņu nesošs uzņēmums īpašumā, ar veselīgiem dzīves uzskatiem, vēlas nopietnos precību nolūkos iepazīties ar pilsētas un lauku māju īpašnieci vai kapitālisti no 40 - 50 g. // Jaunākās ziņas - (1940, 1. jūn.), 16. lpp.
* Latvietes! Ja sirdis jums ir jaunas un acīs dzirkst prieks, nāciet laimi un prieku sev gūt. Ar jums vēlas nopietnos precību nolūkos iepazīties trīs jauni kārtības sargi, kas dzīves troksni nolēmuši izmainīt pret klusu ģimenes ligzdiņu. Of. Jaun. 22, vid., 25, vec. 28. Nr. K3 // Tēvija - (1941, 20. dec.), 4. lpp.

Diemžēl sludinājums ir un paliek tikai sludinājums, jo mēs nezinām šo sludinājumu rezultātus, vai uz tiem kāds ir atsaucies, vai satikšanās ir notikušas, vai ģimenes ir izveidojušās. To mēs varam tikai minēt.

Septītajā februārī tika atzīmēta Vispasaules Drošāka interneta diena, šī gada tēma — “Atklāsim digitālo pasauli kopā … un droši”. Digitālās pasaules atklāšana savā ziņā bija arī šī raksta tapšana. Ja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nebūtu digitalizēti izmantotie laikraksti, droši vien nebūtu tapis šis raksts. Aicinu kādreiz ieiet Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas sadaļā ”Periodika” un papētīt, kas rakstīts par mūsu pilsētu, mūsu pagastiem laika posmā no 1895. līdz 1957. gadam digitalizētos laikrakstos. Lai izdodas atvērt vēstures lappuses arī digitāli!

Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre

2012-02-08

Bibliotēkas paldies dāvinātājiem


Avots:
Ezerzeme - Nr.10 (2012, 3. febr.), 3. lpp.

27. janvārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika pateicības pasākums “Es dāvinu grāmatu”, uz kuru tika aicināti visi, kuri atbalstījuši bibliotēku, dāvinot grāmatas un žurnālus aizvadītajā gadā. Pateicoties viņiem, bibliotēka papildināja savu fondu ar 450 grāmatām (neskaitot preses izdevumus), vēl apmēram pusotra simta grāmatu nonāca lauku bibliotēkās. Grāmatas un žurnālus bibliotēkai dāvinājuši vairāk par pussimta cilvēku, taču ne visiem bija iespēja ierasties uz sirsnīgo pateicības pasākumu, kuru bagātināja Krāslavas mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumi.

Paldies, katru nosaucot vārdā un uzvārdā

Pasākumu atklāja novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura uzsvēra, ka tad, ja cilvēkam ir iespēja lasīt grāmatu, viņš atrod tajā daudz pamācoša. Tautas vēsture, piemēram, ceļ viņam pašapziņu, ievērojamu cilvēku darbi paplašina viņa redzesloku, ceļojumi bagātina jūtu pasauli, bet sadzīviski notikumi rakstītos stāstos izgaismo dzīves gaišās un tumšās puses. Lasot cilvēks mācas dzīvot, runāt un spriest. Viņa gars top brīvāks, tikumiskā izjūta — tīrāka, pati dzīve — gaišāka.

1935. gadā Kārlis Ulmanis ir teicis, ka grāmata — cilvēka vissirsnīgākais un visuzticamākais palīgs — atgūst veco cieņu, atgūst savu vietu. Nāk pieprasījumi pēc mākslinieku darbiem, bet visvairāk — pēc grāmatām, jaunākām un vērtīgākām. Atminēsimies, ka bibliotēka mums ir katrā pagastā vai pilsētā, sniegsim viņiem daļu no tā gaišuma, kas mums tomēr ir vieglāk sasniedzams — dāvināsim viņiem grāmatas.

V. Magidas: “Un tiešām grāmata jebkurā laikā bijusi visnozīmīgākā cilvēka dzīvē, sevišķi jau tagad, kad grāmatas kļuvušas dārgākas un katru gadu mūsu bibliotēkas krājums papildinās ar vērtīgiem izdevumiem, kurus dāvinājuši esat jūs — skolotāji, mediķi, pensionāri, bezdarbnieki, varbūt arī cilvēki, kuriem nav stabilu ienākumu. 28. janvārī ir Draudzīgā aicinājuma diena, un dienu pirms šī notikuma gribam sacīt paldies viesiem labvēļiem, kuri dāvinājuši grāmatas un papildinājuši mūsu grāmatu fondu. Neesam tie bagātākie, bet katru gadu mēģinām ar kaut ko jūs pārsteigt — ar savu sirds siltumu un savu darbu. Katru gadu bibliotēkas darbinieki paši cep kūkas un cienā jūs, tā pasakot paldies par grāmatu dāvinājumu.”

Katra dāvinātāja vārdu un uzvārdu nosauca lasītavas vadītāja Viktorija Slesare, kura arī akcentēja, ka ik reizi šis pasākums tradicionāli notiek gada visaukstākajā laikā, tāpēc “gribam sniegt jums tādu kā siltumu, sveces gaismu, mierinājumu, tējas smaržu un pīrāgu garšu. Bibliotēkas kolektīvs sirsnīgi pateicas Krāslavas iedzīvotajiem, kuri bibliotēkai dāvinājuši labas, vērtīgas grāmatas. Liels paldies un ceram uz turpmāko sadarbību!”

Simbolisks mirklis

Pasākuma izskaņā novada bibliotēka saņēma kārtējo dāvinājumu — komponiste, dzejniece, mūziķe Gita Muižniece uzdāvināja jauno grāmatu “Zelta šlāgeri”, kuru skaitā iekļautas arī divas viņas dziesmas. G. Muižniece ar bibliotēku sadarbojas ilgu laiku un ir uzdāvinājusi kopumā vairāk par trim desmitiem grāmatu. Viņa atzīstas, ka nav aktīva bibliotēkas apmeklētāja, lielāko daļu nepieciešamās literatūras atrod internetā vai pērk pati un, izlasījusi šīs grāmatas, dalās ar citiem. Tuvāka viņai ir dzeja, jo muzikantam pats vērīgākais ir dzeja, kas iedvesmo.

Ekspresintervija

Uz žurnālistu jautājumu par lasītāju dāvinājumu apjomu un saturisko pusi bibliotēkas vadītāja V. Magidas atbildēja, ka precīzu kopējo dāvinājumu skaitu grūti nosaukt, jo uzskaitītas ir tikai tās grāmatas, kuras bibliotēka iepludina savā fondā: “Ir lasītāji, kuri atved uz bibliotēku ļoti daudz grāmatu, un tad mēs dalāmies ar lauku bibliotēkām. Esam dāsni — ne tikai sev paņemam, bet iedodam citiem. Dalāmies arī ar pansionātiem.

Ir lasītāji, kuri uzdāvina vienu grāmatu, bet tās visas nāk no sirds, tāpēc esam pateicīgi jebkuram, kurš uzdāvina šīs grāmatas. Atnes arī pavisam jaunas — gada vai divu gadu laikā izdotas. Literatūra ļoti dažāda, dāvina mīlestības literatūru, detektīvus, klasisko literatūru, kas vajadzīga skolēniem, visdažādākās grāmatas. Dāvina arī preses izdevumus, par kuriem esam ļoti pateicīgi. Lai gan pasūtām 46 nosaukumu izdevumus, tas ir tikai neliels daudzums visā lielajā iznākošo žurnālu un avīžu klāstā, un jebkurš dāvinātais žurnāls ir ļoti gaidīts.”

— Jūs pieņemat tikai jaunāka gadagājuma grāmatas, nevēlāties ņemt tās, kas izdotas pirms gadiem 20-30?

Tik vecas mums nevajag, bet ar pašu grāmatu dāvinātāju atļauju atdāvinām tās cilvēkiem, kuri šīs grāmatas lasa. Jo ir tādi bibliotēkas apmeklētāji, kurus interesē tieši šī literatūra. Piemēram, kāda sieviete uzreiz paņēma daudz tādu vecu grāmatu, jo esot augusi ar tām.

— Cik intensīvi lasa dāvināto literatūru?

— Lasa vienlīdz aktīvi kā mūsu pašu iepirkto, tā dāvināto literatūru. Esam ļoti pateicīgi par nozaru literatūru, kuru uz rokām neizdodam, bet to var lasīt uz vietas. Starp dāvinājumiem nav patrāpījušās unikālas grāmatas, bet ir gadījies saņemt ļoti dārgas grāmatas, kas maksā desmitus latu.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA