2014-04-30

Publicēts:
Vietējā Latgales Avīze - Nr.17 ((33)768) (2014, 25.apr.), 11.lpp.

2014-04-17

Noskaidroti labākie video par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām


Avots:
Krāslavas novada mājas lapa
www.kraslava.lv

Noslēgusies balsošana Europe Direct Informācijas centra (EDIC) Austrumlatgalē organizētajā konkursā par labākajiem videoklipiem –
aicinājumiem piedalīties 24.maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Žūrijas un skatītāju kopvērtējumā par labāko atzīts video „European Parliament Elections 2014”, ko veidoja Līga Naglinska, Sanita Bogdanova, Ilga Lozda, Ralfs Stupāns un Raivis Rusiņš no Preiļiem. 

Skatītāju simpātiju balvu saņem video no Krāslavas „Piedalies Eiropas Parlamenta vēlēšanās!”
(autori - bibliotekāri: Anna Bartuša, Ināra Pauliņa, Ilona Cabule no Krāslavas novada centrālās bibliotēkas , Dace Zeiza un Ineta Leonoviča- Batņa no Dagdas novada bibliotēkas), par ko EDIC Austrumlatgalē sociālajos tīklos draugiem.lv, facebook.com un twitter.com nobalsots vairāk nekā 360 reizes.


Labāko video autori saņems balvas no EDIC Austrumlatgalē. Konkursa organizatori sagādājuši balvas arī aktīvākajiem balsotājiem sociālajos tīklos. Izlozē, ko veica žūrijas komisija veiksmīgākā ir Inga Romule no Krāslavas reģiona.


Videoklipus vērtēja žūrija, kā sastāvā bija Latgales Reģionālās televīzijas montāžas režisors un operators Sergejs Čakāns, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā komunikācijas un informācijas asistente Evija Samsonova, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja sabiedrisko attiecību pārstāve Dace Skadiņa un Rēzeknes novada Ozolaines pagasta pārvaldes vadītājs, filmu „Latgolys laikadečs” un „Vīna vosora deļ vysu” režisors Edgars Blinovs.
Kā atzina žūrijas pārstāvji, skatoties video, viņi bijuši patīkami pārsteigti par  izdomu un iemaņām ideju realizācijā: „Videoklipu autori lieliski orientējas sarežģītajā un daudzpusīgajā tēmā, pasniedzot informāciju tik atraktīvi un neierasti, ka video spēj sasniedz visdažādākās auditorijas,” uzsvēra Edgars Blinovs. Televīzijas operators un montāžas režisors Sergejs Čakāns atzinīgus vārdus veltīja arī vizuālajiem un tehniskajiem risinājumiem videoklipos, uzsverot, ka tās nav TV profesionāļu sacensības, tāpēc pārāk kritiski vērtēt klipu skaņas un attēla kvalitāti nebūtu godīgi. Video autori amatieru līmenī ir paveikuši lielisku darbu un daudzviet viņu izvēlētie vizuālie risinājumi bijusī  pat necerēti veiksmīgi.

Jāatzīmē, ka videoklipi veidoti EDIC Austrumlatgalē projekta „Balso un ietekmē” ietvaros, kuras sadarbības partneris ir Krāslavas novada centrālā bibliotēka. Projektā piedalījās dalībnieki no Rēzeknes, Krāslavas , Preiļu un Ludzas pilsētām un novadiem. Lai izveidotu savus video, viņiem bija iespēja piedalīties meistardarbnīcās, kur četru dienu garumā Latgales Reģionālās televīzijas montāžas režisors un operators Sergejs Čakāns stāstīja par videokameras uzbūvi un funkcijām, par filmēšanas vides sagatavošanu, kadru, kompozīcijas un perspektīvu izvēli, kā arī par video apstrādi montāžas programmās.

Esam gandarīti par Eiropas Parlamenta videoklipu konkursa lielo popularitāti un sakām paldies visiem saviem balsotājiem un atbalstītājiem, jo bez viņu palīdzības nebūtu iegūta skatītāju simpātiju balva.  Videoklipi ir veicinājuši cilvēku izpratni, ka 24.maijā viņiem ir jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem, jo tieši viņu balss ir noteicošā, lai panāktu, ka astoņos Latvijai paredzētajos krēslos sēdētu labākie.


Valentīna Magidas,
Krāslavas NCB direktore

2014-04-15

Asaku gleznas un zivju delikateses



Publicēts:
http://news.lv/Latgales_Laiks/2014/04/11/asaku-gleznas-un-zivju-delikateses

Autors: Inese Minova
Datums: 11.04.2014
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Pūra lāde

Kad vīrs mājās atnes kārtējo zivju lomu, Marita Trifonova jau zina, ka no tā taps ne tikai gards ēdiens, bet arī kāds neparasts mākslas darbs.
Zivju viņu mājās vienmēr esot pa pilnam, jo Vladimirs esot kaislīgs makšķernieks, turklāt arī pats tās protot lieliski pagatavot. Reiz viņš pārnesis mājās desmit kilogramus smagu karpu, ko iemūžinājis fotogrāfijās, bet Marita no zivs asakām mēģinājusi izveidot ko līdzīgu glezniņai. Sākumā uz kartona plāksnes izliktie zivju kauli necik labi neizskatījās, tāpēc viņa sākusi eksperimentēt, līdz tikusi pie pārsteidzoša rezultāta. Gada laikā Marita savas iemaņas pilnveidojusi tiktāl, ka izveidojusi pat gleznu izstādi “Ne asakas!”, kurā skatītāju vērtējumam nodevusi savas no zivju asakām un zvīņām izgatavotās gleznas. Ierāmēti baltos ietvaros, uz melna samta auduma no zivju asakām izveidoti dažādi ziedu, cilvēku un dzīvnieku tēli. Marita atklāj, ka izvārītos zivju kaulus vajagot vēl nedaudz pabalināt, lai tie izskatītos īpaši spoži, bet gatavo veidojumu viņa pielabo ar nagu laku. Viņa ievērojusi, ka naktī glezniņas nedaudz izgaismojas, laikam no fosfora satura zivju kaulos, prāto Marita.
Ideja veidot asaku gleznas viņai ienākusi prātā nejauši, nekur iepriekš ko līdzīgu nebija redzējusi. Lai darbs izdotos, jābūt labam noskaņojumam un iedvesmai, citādi nekas nesanāks, saka Marita. Viņa ievērojusi, ka sliktā noskaņojumā veidotam darbam esot negatīva aura un tas vairs neiederas ne pašas mājās, ne arī der dāvanai. Glezniņas Marita veido sava prieka pēc un tās viņas mājās neaizkavējas, jo savus darbus viņa izdāvina draugiem un paziņām.
Marita ir iemācījusies arī pagatavot zivju galvu izbāžņus. Viņa pamāca, ka akurāti nogriezto zivs galvu jāuzliek uz stikla, lai to var vēlāk vieglāk dabūt nost. Izplestajā zivs mutē ievieto kociņu, bet pašu galvu uz pāris nedēļām novieto žāvēties tālāk no deguna, jo zivs žūstot neganti smirdot. Kad tā pilnībā izžuvusi, Marita to nolako un piestiprina pie koka dēlīšiem, ko viņai palīdz sarūpēt vietējais amatnieks Viktors Ivanovs. Jaunu ideju Maritai galvā netrūkst, viņa prāto, ka nākamās mēģinās izgatavot gleznas no sīpolu mizām. Arī brīva laika viņai netrūkst, jo abas meitas jau pieaugušas un ar ģimenēm dzīvo Īrijā, turpat arī abas mazmeitiņas un mazdēls. Marita atzīst, ka viņai palicis daudz nerealizētas mātes mīlestības, kuru viņa labprāt veltot pagasta bērniem, kopīgi ar viņiem darbojoties Jauniešu un bērnu centrā, mācot bērniem darināt dažādus rokdarbus.
Pa dienu Marita strādā par pavāri Andrupenes skolā. Šo arodu pieprot jau vairāk kā 20 gadus, lai gan speciālas pavāra izglītības viņai neesot. Marita smejas, ka, pie vīra izejot, pat pankūkas nepratusi izcept, taču dzīve piespiedusi iemācīties ne to vien. Vēlāk kļuvusi par pieprasītu saimnieci gan kāzu, gan bēru galdu klāšanā.
Abiem ar vīru patīk ne tikai gatavot, bet arī uzņemt draugus, tad uz ugunskura katlā tiek vārīta zivju zupa un top arī citi gardumi no zivs.
Marita atzīst, ka viņai esot neskaitāmi daudz dažādu recepšu, tostarp pašas izdomātu. Viens no pašas izgudrojumiem ir līdakas desas. Tām nepieciešama līdakas gaļas fileja, ko samaļ kopā ar svaigu cūkas speķi, pievieno sāli, piparus un ķiplokus, gatavo masu pilda cūkas zarnās. No šīm desiņām varot gan zupu vārīt, gan sacept pannā, bet īpaši gardas esot kūpinātas līdakas desas. Marita piebilst, ka desas varot iztikt arī bez speķa, tad iznākot ļoti diētisks produkts, kas labi iederas gavēņa laikā.
Līdzīgi viņa gatavo arī zivs ruleti. Zivs fileju samaļ, pievieno ķiplokus, sāli, piparus, garšvielas pēc gaumes, nedaudz kartupeļu cieti, lai masas labāk turētos kopā. Gatavo masu izklāj uz galda, liek vidū krabju nūjiņas, satin ruletē, ievīsta marlē, to nosaitē un vāra kādas 20 minūtes, tad noslogo un atstāj atdzist.
Vēl gardas sanāk mīklā ceptas līdaku pavēderes. Tās Marita sagriež strēmelēs, uz nakti iemarinē ķiplokos un garšvielās. No olām un miltiem pagatavo šķidru mīklu, tajā apviļā zivi un apcep pannā. Iznākot ļoti gardas zivju karbonādes.

2014-04-02

Mīlestība pret grāmatu sākas mājās!

Publicēts:
Ezerzeme: Nr.26 (2014, 1. apr.), 3., 8. lpp.

26. martā bērni, jaunieši, vecāku žūrijas eksperti un visi, kam patīk lasīt, pulcējās Krāslavas Kultūras namā, lai piedalītos pasākumā “Lasīšanas svētki 2014”. Notikumam atbilstoši izdekorētā zālē muzikālas kompozīcijas pavadījumā ar ziediem, dāvanām un pateicībām tika sumināti lasītprieka veicinātāji.

Slaidrādē tika rādīti fotoattēli no pilsētas un lauku bibliotēku un skolu blogiem par bērnu iesaistīšanu lasīšanas veicināšanas projektā, plakāti no Krāslavas bibliotēkas. Noslēgumā visus iepriecināja Mellsila pirātu šovs.

Pirms pasākuma atklāšanas Krāslavas novada centrālās bibliotēkas (KNCB) bibliotekāres Anniņa un Sveta zālē intervēja atnākušos bērnus un jauniešus, uzdodot vieglus jautājumus: “Kas pēc tavām domām ir lasīšana?”; “Vai tev patīk lasīt?”; “Tava mīļākā grāmata ir…”; “Ko tev sniedz lasīšana?”; “Kādas rakstura īpašības palīdz veidot lasīšana?” un citus.

Pēc auditorijas domām, lasīšana ir prieks, bagātība, gudrība, garīgais spēks, dzīves ziņa, dzīvesprieks, fantāzijas atraisīšana, estētiska bauda, ceļojumi un piedzīvojumi, cilvēces vēstures izzināšana, lasītāja gaumes izkopšana, valodas izkop- šana, drošs laimes avots, zinātkāre, sirds un prāta audzināšana, rakstura norūdīšana, patiesības meklēšana, sevis un citu cilvēku labāka izpratne, pilnveidošanās emociju un jūtu bagātība, radošā domāšana, saskarsme ar visu pasauli. Bērniem mīļākās grāmatas ir par piedzīvojumiem, šausmu stāsti, fantastika, pasakas, ceļojumi, skolu romāni un grāmatiņas par dzīvniekiem.
Uzrunājot visčaklākos Dagdas un Krāslavas novadu lasītājus, pasākumu atklāja Krāslavas novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Ma- gidas: “Prieks jūs redzēt šeit tik lielā pulkā! Šodien esam sapulcējušies, lai kopā papriecātos par paveikto lielo darbu lasīšanas veicināšanas projektā “Bērnu/ Jauniešu un Vecāku žūrija 2013”. Jūs visi esat pelnījuši pateicības un atzinības vārdus!”

Kultūra nav iedomājama bez izglītības, kā arī izglītība bez kultūras. Bērnus, vecākus, skolotājus un bibliotekārus uzrunāja arī Krāslavas novada izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Platonova: “Vienmēr prieks jūs uzrunāt lasīšanas svētkos, bet visvairāk priecē tas, ka ar katru gadu paliekat nedaudz vairāk. Nekad neviens cilvēks nevar labi mācīties, ja nelasa, jo lasot sakārtojam savas domas, lasot gūstam zināšanas, lasot attīstāmies un lasot mēs pasargājam sevi no ļoti daudziem ļaunumiem. Tā ir mūsu katra izvēle — lasīt vai nelasīt!”

Krāslavas novada centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča: “Šobrīd mūs visus apvieno mīlestība pret lasīšanu. Bērnu rakstniece Inese Zandere ir teikusi zelta vārdus: “La- sīšana ir veids, kā atmosties, kā sakārtot ap sevi pasauli un atrast tajā pašam sevi.” Pēc manām domām, lasīšana palīdz izaugt par kulturālu, izglītotu, cēlsirdīgu, garīgi bagātu cilvēku!”

1. martā Ķīpsalā ar “Lielajiem lasīšanas svētkiem” noslēdzās lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu un jauniešu žūrija 2013”. Apkopotie rezultāti liecina, ka šoreiz žūrijā ir piedalījies rekordliels dalībnieku skaits — jauno grāmatu vērtēšanā iesaistījās 17 tūkstoši lasītāju no Latvijas un latviešu diasporas centriem pasaulē (Eiropā, Amerikā un Austrālijā). Rosinot lasītprieku 576 bibliotēkās un skolās, tajā skaitā projektā, aktīvi darbojās 454 eksperti no mūsu abu novadu 22 bibliotēkām.
Visaktīvākie lasītāji atbrauca no Dagdas novada. Šogad no Dagdas vidusskolas un Dagdas bērnu bibliotēkas projektā piedalījās 108 skolēni un vecāki. Aktīvi projektā darbojās Varavīksnes vidusskolas un Krāslavas pamatskolas lasītāji. Bibliotēka liek lielas cerības uz pirmskolas izglītības “Pīlādzītis” audzēkņiem, kuru skaits bija vislielākais Krāslavas bērnu literatūras nodaļā — 20 mazie eksperti.

Lasītājiem bija dota laba iespēja lasīt latviešu valodā 29 autoru darbus. Grāmatas tulkotas no vācu, igauņu, zviedru, angļu, franču un citām valodām. Tas veicināja vienotību un dziļāku bērna un pieaugušā pasaules izpratni.

Šogad “Lielie lasīšanas svētki”, kas tika organizēti 12. reizi, notika “Baltijas grāmatu svētku 2014” ietvaros. Pēc gadu ilguša rūpīga darba lasītāju žūrija ir nominējusi un noteikusi 2013. gada populārākās bērnu grāmatas, to autorus un izdevējus.
1. martā uz Lielajiem lasīšanas svētiem, kas notika Rīgā, Ķīpsalā, bija aizbraukusi delegācija arī no Krāslavas bibliotēkas.
Savos iespaidos par dzirdēto un redzēto dalīsies Varavīksnes vidusskolas 7. klases skolniece Edīte Drobiševska. Lasīšana nav iedomājama bez ģimenes atbalsta. Bērni un vecāki grāmatas ne tikai izlasīja, bet arī aizpildīja anketas, pauda savu viedokli un vērtējumu par izlasīto. Māmiņa Vija Sjadro kopā ar savu meitu Patrīciju arī piedalījās lielajos lasīšanas svētkos un padalījās savos iespaidos par lasītprieka veicināšanu.

Pateicību pasniegšana par aktīvu līdzdarbošanos lasīšanas veicināšanas projektā “Bērnu/Jauniešu/Vecāku žūrija” uz priekšu virzījās negaidīti ātri. Atklājās, ka no 28 sumināmajiem uz pasākumu ieradās krietni mazāk par pusi. Vēl desmit cilvēki saņēma Atzinību par aktīvu sadarbību ar KNCB un sekmīgu jaunās paaudzes iesaistīšanu bibliotēkas pakalpojumu izmantošanā. Tika sumināta arī BLN logo autore Aulejas pamatskolas 8. klases skolniece Laura Dzalbe (logo veido trīs simboli - grāmata, neglītais pīlēns-brīnišķais gulbis, latvju zīme-zalktis, kur viss simbolizē gudrību un pašizaugsmi).

Pasākuma gaitā klātesošos sveica un izklaidēja meiteņu vokālais ansamblis no Varavīksnes vidusskolas, savukārt Krāslavas valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece, soliste Laura Lene izpildīja savu dziesmu. Bet pateicībā visiem par ieguldīto laiku un darbu, visčaklākajiem lasītājiem novada bibliotēka uzdāvināja literāro pasākumu “Mellsila pirātu šovs” pēc rakstnieka Arvīda Dinija Deģa dēku romāna Hercoga Jēkaba laikos. Aktieri tajā iesaistīja klātesošo publiku, kuras atsaucība bija negaidīti liela.

Juris ROGA