Aktuālā nozaru un tulkotā daiļliteratūra mūsu bibliotēkās

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.22 (2016, 18. marts), 9. lpp.

 

Krāslavā pavasarī iegavilē putni un lasītprieka vēstneši!

17. martā Krāslavas Kultūras namā pulcējās skolu bērni, vecāki un bibliotēku vadītājas, lai piedalītos pasākumā „Rakstnieku devums Eiropas vērtību stiprināšanā”. Pirms izskanēja uzrunas, varēja nojaust, ka pasākuma rīkotāji bija tam cītīgi gatavojušies. Skatuves noformējums bija bērnu gaumei atbilstošs, pirms pasākuma fonā skanēja bērnu dziesmas, bet uz ekrāna visu pasākuma laiku demonstrēja prezentāciju – „Dagdas un Krāslavas novadu BJŽ dalībnieku pasākumi”.

Svētkus, uz kuriem ieradās ļoti daudz lasītāju, atklāja Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktore Valentīna Magidas. Mazos un lielos cilvēkus zālē ar Jāņa Raiņa dzejoli „Lakstīgala” sveica pirmskolas izglītības iestādes „Pienenīte” audzēkne četrgadīgā Nellija Aleksandroviča. Savukārt Rēzeknes jauniešu teātris „Joriks” iepriecināja ar izrādi „Burvju vārdi”. Pasākumu bagātināja meiteņu ansamblis „Krāslaviņa” un Krāslavas pamatskolas skolēnu muzikālais apsveikums. Sveicienus no Lielajiem lasīšanas svētkiem nodeva Olga Sprance – Krāslavas Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece un vecāku žūrijas pārstāve Maija Mjadjuta. Čaklos lasītājus apsveica arī Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītājas vietniece Sņežana Petroviča.

Pasākuma gaitā tika sniegta informācija, ka Dagdas un Krāslavas novada bibliotēkas apmeklējuši 2602 vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) audzēkņi, t.sk. citu Latvijas skolu bērni skolas brīvdienu laikā. Bibliotēkas sadarbojas ar 18 skolām un piecām PII, kurās 2015./2016. mācību gadā izglītojas 2667 audzēkņi. Izskanēja aicinājums pieteikties BJŽ-2016 un, gatavojoties Latvijas 100 gadu jubilejai, visiem izlasīt 100 gudru un labestīgu grāmatu, lai prāts skaidrojas, sirds piepildās ar mīlestību un labestību pret Latviju, lai valsts vēsturē nekad vairs neatkārtojas kļūdas, lai tauta dzīvo labklājībā un mierā.

Juris Roga, autora foto

Fotogalerija: http://www.kraslavasvestis.lv/galerija/foto/album/eiropas-lasisanas-svetki-kraslavas-kulturas-nama.html

 Krāslavas novada centrālās bibliotēkas (KNCB) Pateicības par aktīvu līdzdarbošanos lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu/Jauniešu/ Vecāku žūrija 2015” saņēma:

 

1. Krāslavas PII „Pienenīte” un Krāslavas PII „Pīlādzītis”- kopā 67 lasītāji.
2. Krāslavas un Dagdas novada septiņu skolu bibliotēkas (Dagdas vidusskolas, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas, Krāslavas pamatskolas, Krāslavas gr. Plāteru v.n. Poļu pamatskolas, Asūnes pamatskolas, Robežnieku pamatskolas, Ezernieku vidusskolas).
Krāslavas un Dagdas novada 17 bibliotēkas (Dagdas pilsētas bērnu bibliotēka, Izvaltas pagasta bibliotēka, Kalniešu pagasta bibliotēka, Kaplavas pagasta bibliotēka, Kombuļu pagasta bibliotēka, Piedrujas pagasta bibliotēka, Skaistas pagasta bibliotēka, Andrupenes tautas bibliotēka, Andzeļu tautas bibliotēka, Asūnes tautas bibliotēka, Bērziņu tautas bibliotēka, Indras pagasta bibliotēka, Ezernieku tautas bibliotēka, Konstantinovas tautas bibliotēka, Svariņu tautas bibliotēka, Šķaunes tautas bibliotēka, Krāslavas NCB BLN).
3. Vecāku žūrijas lasītāja Maija Mjadjuta.

KNCB BLN Visaktīvākie lasītāji 2015. gadā:

 

1. Lija Ignatjeva (izlasīja 89 grāmatas);
2. Nika Nipāne (izlasīja 77 grāmatas);
3. Maija Bogdāne (izlasīja 88 grāmatas);
„Superlasītājs 2015” - Sergejs Žunda (izlasīja 111 grāmatas).

Vislasošākās ģimenes:

 

Olgas un Jevģēnija Podjavu ģimene (Marija, Pāvels, Dominika, Faustina, Mareks, Terēze, Bernadetta, Juliana).
Nadeždas Pavlenokas ģimene (Berestņevi Dmitrijs, Samanta, Maksims, Aleks Pavlenoks).
Andra un Irēnas Pauliņu ģimene (Agate, Gregors, Agnese, Leons). Andris ir superīgs tēvs, kurš vienmēr atrod laiku un ar visiem bērniem regulāri nāk uz bibliotēku pēc grāmatām. Tēvi bibliotēkā diemžēl nav bieži viesi, tālab tādi kā Andris saņem īpašu uzslavu.

 

Avots:
 

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kraslava-pavasari-iegavile-putni-un-lasitprieka-vestnesi.html

Eiropas lasīšanas svētki Krāslavā: foto hronika

Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/galerija/foto/album/eiropas-lasisanas-svetki-kraslavas-kulturas-nama.html

    Foto: Jurijs Roga, 2016. gada marts

                    Fotogrāfijas skatīt ŠEIT      

 

Savs skaistums

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.21 (1016, 15. marts), 6. lpp.

 

Lielie lasīšanas svētki Rīgā

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.21 (2016, 15. marts), 4. lpp.

Foto no pasākuma Rīgā skatīt ŠEIT

Nejaušs gadījums izmaina dzīvi

Daudzus Latvijas māksliniekus cilvēki pazīst sejā, bet nezina savējos. Tālab Krāslavas novada centrālās bibliotēkas kolektīvs nolēma iepazīstināt savus lasītājus tieši ar vietējiem talantiem. Vienam šūpulī ieliktais talants atklājas agrā bērnībā, otram - jaunībā, vēl kādam - brieduma gados, kā tas noticis ar Ļubovu Tarlecku, kura 9. martā novada centrālajā bibliotēkā atklāja gleznu izstādi „Savs skaistums”.

Viņas mūžā šī vairs nebūt nav pirmā izstāde, par viņu kā mākslinieci arī rakstīja prese. Bet izstādes atklāšanā piedalījās cilvēki, kuri iepriekš viņas darbus nebija redzējuši, tāpēc viņiem bija īpaši interesanti uzzināt, kā māksliniece sāka gleznot?

Izrādās, viss sākās ar interneta ielaušanos mūsu ikdienā - Ļubova centās apgūt datorprasmes šajā jomā un pievērsa uzmanību kādai fotogrāfijai, kurā attēlots motociklists. Radās vēlme uzrakstīt komentāru, tālab pajautāja vīram Borisam, kādas markas motocikls tas ir? Ļubovas komentārs tika pamanīts uzreiz – sieviete un saprot motociklos! Tā šis nejaušais gadījums viņu iepazīstināja ar svētbilžu gleznotāju Irakliju Pashalidi, kurš organizē glezniecības meistarklases Grieķijā. Ļubova viņam atklāja savu daudzus gadus dziļā noslēpumā glabāto sapni – kļūt par gleznotāju. Iraklijs, to uzzinājis, iedrošināja sievieti ņemt rokās otas un uzstājīgi mudināja apgūt gleznošanas mākslu. Šodien Ļubova nevar iedomāties savu dzīvi bez otām un krāsām, lai gan sākumā to darīja tikai tāpēc, lai jaunais draugs liktu viņu mierā.

Ļubovas iedvesmas avots ir fotogrāfijas, laikam tā nebūt nebija nejaušība, kad dažas no viņas pirmajām gleznām ciemos ienācis paziņa noturēja par Borisa fotogrāfijām. Ļubova fotogrāfiju uztver kā skici, ar kuru strādāt. Otas un krāsas darbā iedveš dzīvību, tālab gatavā glezna nekad nav vienkārša fotoattēla kopija. Tā soli pa solim viņa apguva glezniecības pamatus, noslēpumus un prasmes glezniecībā. Viņā mīt pārliecība, ka tā nav tikai nejauša sagadīšanās, ka šis cilvēks - svētbilžu gleznotājs – ir augstāku spēku sūtīts.  

„Tā nebija mana vēlme, laikam tā zvaigznes sakrita,” tā Ļubova saka par publikācijām laikrakstos un savām gleznu izstādēm. Pēc paziņas lūguma pirmoreiz plašākai publikai savus darbus Ļubova parādīja pilsētas bērnudārzā. Tolaik tur bija vēl viens pasākums, un informatīvais izdevums „Krāslavas Vēstis” atspoguļoja abus. Rakstu izlasīja Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieki un aicināja Ļubovu rīkot izstādi muzejā. Toreiz viņa cītīgi un smagi strādājusi veselu gadu, radot 35 darbus. Starp citu, arī bibliotēka Ļubovas izstādi gaidīja vairākus gadus, un tajā apskatāmi divi desmiti gleznu.

Mākslinieces gleznas ir iesvētītas Grāveru pareizticīgo baznīcā, izstādītas apskatei vietējā bibliotēkā, viņas otas rokrakstu pazīst arī Dagdā, kur notika izstāde baltkrievu biedrības telpās.

Ļubova: „Man tur ļoti patika, izstādi atnāca apskatīt daudz pusaudžu, varbūt bija arī gados vecāki skolēni. Man bija patīkami lasīt dzeju un redzēt viņu sejas izteiksmi, kas liecināja, ka bērni kāri tvēra manus vārdus.”

Kāda sieviete par Ļubovu uzrakstīja vienai Minskas avīzei – tātad mūsu mākslinieci jau nedaudz pazīst arī kaimiņvalstī. Viņa līdz pat šodienai uztur ciešu saikni ar savu glezniecības skolotāju, kurš ne mirkļi neļauj viņai atslābināties, ieslīgt slinkumā vai pašapmierinātībā. Un savu pirmo izstādi viņa bija veltījusi tieši viņam – cilvēkam, kurš iedrošināja piepildīt dzīves noslēpumaināko sapni. Tas atkal ir liktenis, jo arī Ļubova palīdzēja savam skolotājam Iraklijam izpildīt kādu svarīgu uzdevumu.

„Kad es Iraklijam paziņoju par izstādi, ko viņam veltu, skolotājs atbildēja, ka esmu uzvedinājusi viņu uz rīcību, kuru sen plānojis, bet dažādu iemeslu dēļ visu laiku atlicis, proti, izveidot televīzijas programmu par savu skolotāju, kurš jau bija smagi slims. To izdevās paveikt pēdējā brīdī – Iraklija skolotājs nomira nedēļu pēc tam, kad bija noskatījies raidījumu…”

Tikšanās laikā ar sava talanta pielūdzējiem Ļubova pastāstīja arī par savas izstādes interesantāko gleznojumu tapšanas vēsturi. Viņa daudz glezno Latgales ainavas, bet ne tikai. Aicinām apmeklēt mākslinieces izstādi bibliotēkā un pašiem pārliecināties par viņas spējām.

Juris Roga, autora foto

Avots:

Nejaušs gadījums izmaina dzīvi //
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/nejauss-gadijums-izmaina-dzivi.html
 

"Dzeja ir ... vārda māksla"

11.martā plkst.16.00

 

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā

 

INGAS PIZĀNES - DILBAS

pirmā dzejoļu krājuma "Tu neesi sniegs" prezentācija.

.

Jāņa Rozes apgāds laidis klajā jaunās dzejnieces Ingas Pizānes pirmo dzejoļu krājumu

"Tu neesi sniegs".

 

Grāmatas redaktors ir Jānis Rokpelnis, māksliniece – Ieva Ekmane.

 

Dzejniece Inga Pizāne par savām attiecībām ar dzeju saka tā: "Dzeja ir... vārda māksla. Savu jūtu, pieredzes, sāpju un pasaules redzējuma pārtulkošana vārdos. Te vēl nāk prātā vārdu salikums „izprintēta dvēsele”, ko kādā no saviem dzejoļiem izmanto Jānis Rokpelnis. Dzeja, manuprāt, nozīmē tieši to – izprintēt savu dvēseli."

 

 

Avots:

http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/dzeja-ir-varda-maksla/

Izstāde bibliotēkā

 

 

Publicēts:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/lubovas-tarleckas-gleznu-izstade.html

 

 

Seminārs Krāslavas un Dagdas novadu bibliotekāriem



KNCB foto



Avots:
Ezerzeme - Nr.16 (2015, 26.febr.), 4.lpp.