2017-12-13

Simtgades pūrs


Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/simtgades-purs.html


 
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas jubilejas nedēļā notika lasītāju tikšanās ar rakstnieci Birutu Eglīti.

Tikšanos atklāja bibliotēkas direktore Valentīna Magidas, kura akcentēja rakstnieces un kolektīva ciešo draudzību, kas izveidojusies laikā, kad Biruta vadīja Lauku bibliotēku atbalsta biedrību un organizēja Grāmatu svētkus. Biedrība vairs nepastāv, bet ciešas saites saglabājušās, un šajā tikšanās reizē rakstniece prezentēja savu jaunāko veikumu - grāmatu „Ceturtais bauslis”.

Tie visi ir mūsējie?

Stāstu par grāmatu rakstniece sāka ar atgādinājumu par to, ka mūsu valsts iegājusi simtajā gadā, un vairāk vai mazāk ikviens aizdomājas: tie simts gadi – kas tas galu galā ir? Ieslēdzot radio vai televizoru, dzirdam simts skaistākas dziesmas, simts skaistākās personības… simts, simts, simts no dažādiem aspektiem. Tas viss ir, tas arī veido Latvijas simtgadi, bet kas mums katram ir simts gadi?
 
„Esmu daudz par to domājusi, un man šķiet, ka laikam visprecīzāk ir teikt, ka šie simts gadi ir tas, ko mēs paši, mūsu vecāki, mūsu vecvecāki, varbūt vēl tas, ko senāki senči šajos gados piedzīvojuši, pārdzīvojuši, kam ir izgājuši cauri, kā ar ko tikuši galā?” turpināja rakstniece. „Ideja par šādas grāmatas nepieciešamību tapusi ļoti sen – 2008. gadā, kad notika ne tikai 6. Grāmatu svētki visā Latvijā, bet, kad Spridzānu dzimta sanāca uz savu pirmo salidojumu. Nemaz nezinājām, cik to cilvēku būs, ziņa bija palaista sociālajos tīklos un varējām tikai minēt, cik cilvēku ieradīsies…

Tā bija Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca, kas atrodas Balvu novada Bērzpils pagasta Bēržos. Stāvējām pie baznīcas pirms dievkalpojuma krietnu pusstundu iepriekš un skatāmies: piebrauc viena mašīna, otrā, trešā, sestā, desmitā, divdesmitā, brauc un brauc. Šī mazā Bēržu baznīciņa pienāca pilna, pilna, visiem acis apaļas, visi skatās uz riņķi, bieži vien lielākoties cits citu nepazīst, un brīnās - vai tiešām tie visi ir mūsējie? Notika ļoti skaists dievkalpojums, un pēc tam visi viesojāmies netālajās lauku mājās, kuras bija cēlis viens no mūsu radiniekiem, tā vairs nav šajā pasaulē, bet viņa mazbērni turpina šo vietu kopt un uzturēt. Tas bija ļoti neaizmirstams salidojums, kurā Broņislavs Spridzāns, mans dzīvesbiedrs, pirmoreiz pateica: „Zini, tev būs jāraksta grāmata!”

Vajag savādāk, bet - kā?

Turpinājumā Biruta atskatījās uz Lauku bibliotēku atbalsta biedrības sākuma laiku, kad kopā ar Broņislavu daudz braukāja pa Latviju un organizēja ne tikai Grāmatu svētkus, bet apzināja arī savu dzimtu, katrā jaunā vietā meklēdami dzimtas radiniekus. Pats paradoksālākais, ka pirmo radinieku, par kura eksistenci neko nezināja, abi atrada Liepājas pusē, pavisam prom no Latgales, kas bija liels pārsteigums. Dzimtas apzināšana turpinājās. Tika vākti materiāli, radās ideja par salidojumiem, kas tagad notiek katru otro gadu. Pamazām attīstīja domu par grāmatu, jo atklātie cilvēki bija ļoti interesanti, dažādi, katrs ar savu talantu. Vajadzēja izdomāt, kā to visu pasniegt lasītājam.

B. Eglīte: „Neviena no grāmatām, kas jau bija uzrakstītas par to vai citu dzimtu, mūs nepārliecināja un neuzrunāja. Tas nebija tas, kas mums jādara, vajag savādāk, bet - kā? 2014. gada 1. aprīlī Broņislavs aizgāja mūžībā, un burtiski dažas dienas pēc bērēm es pamodos ar pilnīgi skaidru domu, kā jāraksta, kā izskatīsies grāmata un jau zināju arī grāmatas nosaukumu. Tajā ir pavisam īsi stāstiņi, kas vēsta par notikumiem un procesiem, kurus mēs visi skaidri zinām, bet šie stāstiņi ir par to, kā tieši konkrētais cilvēks notikumus un procesus ir iznesis uz saviem pleciem. Nav nekā komplementāra nevienā pašā gabalā! Es ļoti centos parādīt visu patiesi, un pirmais stāsts ir par Ludzas lielo ugunsgrēku, par kuru atrodams ļoti nedaudz informācijas. Kāpēc mani tas ieinteresēja? Tieši tajā laikā par Ludzas galvu bija mūsējais – Spridzāns. Tātad - kā viņš to izturēja un kādu nospiedumu tas atstāja uz viņa dzīvi?”

Veidojiet paši savu stāstu!

To un vēl daudz ko citu var izlasīt grāmatā „Ceturtais bauslis”. Vēl rakstniece stāstīja, ka grāmatas tapšanas laikā tika domāts par ilustrācijām un izskatītas simtiem fotogrāfiju. Tika arī pārdomāts, kā parādīt bildēs šos simts gadus, jo ne jau radniecības pakāpe interesē lasītāju, bet gan tas, kā cilvēki izskatījās pirms simts gadiem, kā ģērbās, kā frizējās, kā izgāja sabiedrībā, ko darīja, kādi bija darbarīki un mehānismi, kā šīs lietas atspoguļojas bildēs utt.

„Bilžu bija daudz, un šis ir cits stāsts, kas, man šķiet, ļoti interesants un fantastisks no tāda viedokļa, ka noder jebkurai ģimenei,” turpināja rakstniece. „Jebkurš no jums var veidot savu simtgades stāstu šādā veidā – salieciet savu un savu tuvāko fotogrāfijas pareizā secībā un ieraudzīsiet savas ģimenes, savas dzimtas vai vairāku paaudžu zara simts gadus. Valsts jubilejā jums būs ārkārtīgi interesanti paskatīties uz to, kas ir sanācis!”

Turpinājumā rakstniece ieslīga tieši fotogrāfiju apskatā, kas ilustrē viņas jaunāko grāmatu un satur košāku un bagātīgāku informāciju, nekā tikai rakstītais vārds, bet viss kopā padara grāmatu par aizraujošu lasāmvielu.

Juris Roga,
autora foto













2017-12-06

Bibliotēkai jubileja


Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/bibliotekai-jubileja.html

 
 
Tuvojas Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas jubileja – šī gada decembrī tai apritēs septiņdesmit gadi. Ja bibliotēku personificētu, tad šobrīd to varētu raksturot kā inteliģentu, radošu, izglītotu, mūsdienīgu un modernu.

Pētot bibliotēkas vēstures līkločus, par tās dibināšanas gadu uzskata 1947. gadu, kad ar Krāslavas rajona darbaļaužu deputātu padomes lēmumu tiek veidota Krāslavas rajona bibliotēka, par kuras vadītāju apstiprina Genovefu Lavrecku. Ceļš uz bibliotēku lasītājiem allaž vijies pa galveno pilsētas ielu. Pirmās telpas bibliotēkai tiek iedalītas toreizējā Maskavas ielā, bijušajā Latviešu biedrības namā. 1959. gadā bibliotēka pārceļas uz Smorugova ielu, tagadējo Brīvības ielu, kur atrodas 3 gadus. Par pašu ilgāko bibliotēkas mājvietu kļūst ēka Maskavas ielā 147, kurā bibliotēka apkalpo lasītājus veselus 45 gadus no 1961. līdz 2006. gadam. Bibliotēkā notiek grandiozas pārmaiņas – tiek veikts kapitālais telpu remonts. 1972. gadā tiek realizēta rajona bibliotēku centralizācija. Līdzās lasītavas, abonementa un pārvietojamās bibliotēkas nodaļām tiek izveidota komplektēšanas un apstrādes nodaļa. No 1972. līdz 1975. gadam centrālā bibliotēka kļūst par pirmrindas pieredzes skolu republikā literatūras komplektēšanas un apstrādes jautājumos. 1973. gadā republikas bibliotēku darba konkursā Krāslavas rajona bibliotēka iegūst 1. vietu. 1975. gadā uz pieaugušo un bērnu bibliotēkas bāzes notiek Vissavienības seminārs par bibliotēku darba centralizācijas jautājumiem, un šajā gadā bibliotēka kļūst par Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībnieci. 1976. gadā tiek piešķirts „Teicama darba bibliotēkas” nosaukums. Astoņdesmitajos gados 3 reizes bibliotēka ir 1.vietas ieguvēja sociālistiskajā sacensībā republikā, notiek republikas pieredzes apmaiņas seminārs metodiskajā darbā. Pateicoties bibliotēku vadītājām Ģertrūdei Badanovai, Ritai Barčai, Lūcijai Bārtulei, bibliotēkas kolektīvs ir strādājis radoši, ar sirdsdegsmi, lai katram apmeklētājam būtu patīkami iegriezties.
 
Deviņdesmitajos gados bibliotēka ir sabiedrības pieprasīts centrs, kas attīstās par dinamisku, mūsdienīgu un lietotājiem orientētu institūciju.

    2007. gadā, bibliotēka pārtop par novada centrālo bibliotēku Tiek realizēti automatizācijas pilotprojekti, sekmīgi tiek integrēta informācijas sistēma „ALISE”, veidots elektroniskais kopkatalogs, analītiskas datu bāzes un uzsākta novadpētniecības digitalizēto datu bāzu izveide. 2006. gadā bibliotēka iegūst jaunas telpas, pārceļoties uz Dīķu ielu. Tiek meklētas jaunas darba formas, regulāri rīkoti tematiskie pasākumi, tikšanās ar radošām personībām, Grāmatu un Lielie lasīšanas svētki bērniem. Sāk darboties „Senioru dzīves skola”, bibliotēkā var apgūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, derīgas zināšanas, attīstīt nepieciešamās prasmes piedāvātajos kursos un radošajās darbnīcās. Bibliotēkas rīkotajos Grāmatu svētkos ir viesojušies eksprezidents Andris Bērziņš, bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, daudzi ministri, Saeimas un Eiroparlamenta deputāti, citu valstu vēstnieki. Bibliotēkas darbinieki, piedaloties dažādos projektos, ieguvuši papildus finansējumu pasākumiem, krājuma papildināšanai, datu bāzu veidošanai. Viens no ilgtermiņa projektiem ir „„Europe Direct” informācijas punkta izveide bibliotēkā”. 16 gadus bibliotēka ir ES atbalsta punkts. No 2007. gada bibliotēkai ir sava tīmekļa vietne. Par aktualitātēm var uzzināt citās vietnēs - „feisbukā”, „tviterī”. Pirmo reizi šogad ir organizēta bērnu vasaras nometne tiem, kas vēlējās papildināt savas angļu valodas zināšanas.
 
Atskatoties pagātnē, droši var teikt, ka šodien bibliotēka savas funkcijas ir kardināli mainījusi, protams, atstājot arī tās vēsturisko pamatideju – grāmatu izsniegšanu. Tomēr mūsdienās tā veic ne tikai to, bet ir arī vieta apmeklētāju saskarsmei, intelektuālai izklaidei, izaugsmei un izglītībai. 

Pirmais dators bibliotēkā iegādāts pirms 17 gadiem, šobrīd NCB ir 38 datori, ir arī kopētāji, multifunkcionālās iekārtas, skeneri, printeri, laminēšanas iekārta.

Ja vidēji viena grāmata sver 200 gramus, tad bibliotēkas krājums sver vismaz  8,9 tonnas. Tas ir gandrīz tikpat, cik  15 sporta zirgi (viena zirga svars ir 600 kg).
 
Ja vidēji viena grāmata ir 20 centimetrus gara, tad NCB krājums veidotu vismaz 12 kilometrus garu ceļu. Ja visas grāmatas noliktu vienu aiz otras rindā, tas būtu līdzvērtīgi attālumam no Krāslavas līdz Kombuļiem.
 
Centrālo bibliotēku dienā apmeklē vidēji 145 cilvēki, lasa gandrīz 2302 pieaugušie un 1054 bērni. Vidēji katrs lasītājs uz mājām paņem 3 grāmatas.
 
Bibliotēka ir viena no tām kultūras iestādēm, kas izdzīvojusi cauri laikiem un spējusi pierādīt savu īpašo lomu un vietu vietējās kopienas dzīvē. Turklāt ne vien saglabājot tās sākotnējo funkciju - būt par drukātās literatūras krātuvi, kas pieejama ikvienam, bet arī pieņemot izaicinājumu attīstīties.
 
Bibliotēkas kolektīvs – tā ir komanda, kuru raksturo sadarbība, izaicinājums, izaugsme, radošums, prieks.
 
Bibliotēkas apmeklētāji - dažādu paaudžu cilvēki, kas te tiekas ar zināšanām, apgūst prasmes, individuāli vai kopā ar citiem meklē atbildes uz savai dzīvei un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

Arī nākamos 70 gadus bibliotēkai turpināt būt satikšanās vietai tiem, kuri lasa, meklē, aug, neskatoties, cik reizes pūstas svecītes dzimšanas dienas tortē. Daudz laimes!

Valentīna Magidas, Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas direktore