KRĀSLAVAS NOVADA BIBLIOTĒKAS EMUĀRS: 2018-04

2018. gada 28. apr.

Jaunās grāmatas Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/noderiga-informacija/article/4/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka-aprili-1.html

Ar jaunām grāmatām var iepazīties

šeit

2018. gada 20. apr.

Mīļajai pilsētai

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/milajai-pilsetai.html

Pievienots: 19.04.2018

Šonedēļ Krāslava svin 95. dzimšanas dienu, tālab 18. aprīlī Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā atklāta izstāde „Kontrasti”, kurā melnbaltie foto portreti no izstādes „Sirds Krāslavieši” (fotoklubs „Zibsnis”) savijas ar Birutas Metlovas darinātām puķēm.

Metlovas kundze nevarēja būt klāt pasākumā, taču visi apmeklētāji vēl mēnesi varēs aplūkot un novērtēt viņas košās, dekoratīvās puķes. Savukārt fotoklubs „Zibsnis” gan bija pārstāvēts - Gunta Ahromkina un Inga Pudnika pastāstīja par to, kā tapa šī 18 portretu izstāde, kurā par modeļiem tika uzaicināti Krāslavas čaklie un strādīgie cilvēki. Tā kā ne visi klātesošie atpazina fotogrāfijās redzamās personas, tad Gunta un Inga dažos vārdos pastāstīja par katru modeli, kā arī izstāstīja interesantākās epizodes no fotosesijām. No lasītavā esošajiem ļaudīm izskanēja arī daži jautājumi, uz kuriem viņi saņēma izsmeļošas atbildes.

Jāatzīmē, ka izstāde „SirdsKrāslavieši” debitēja Krāslavas Kultūras nama foajē, un Centrālā bibliotēka tai jau ir otrā pieturvieta, bet, cerams, ne pēdējā. Fotokluba „Zibsnis” meitenes pastāstīja arī to, ka galu galā izstādes darbus tomēr plānots izpārdot, tamdēļ – nepalaidiet garām iespēju apmeklēt izstādi, kas Centrālajā bibliotēkā būs apskatāma aptuveni līdz maija vidum.

Juris Roga,
autora foto

2018. gada 19. apr.

Kad tapa pilsēta Daugavas krastā

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kad-tapa-pilseta-daugavas-krasta.html

16. aprīļa pēcpusdienā Krāslavas novada Centrālā bibliotēka pulcināja daudzus krāslaviešus un pilsētas viesus uz pilsētas 95. dzimšanas dienai veltītu pasākumu.

Pilsētas svētki parasti ir kā atskaites punkts, lai apkopotu paveikto. Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā pasākuma laikā šoreiz tika prezentēts jauns videostāsts ar nosaukumu „Kad tapa pilsēta Daugavas krastā”. Stāsts ir par Krāslavas kā pilsētas pirmsākumiem – par Krāslavu 1923. gadā.

Latvijai nodibinoties, pastāvēja 30 pilsētu. 20. gs. 20.-30. gados pilsētas statusu ieguva agrākie ciemi un miesti. Jau 1920. gadā pilsētas tiesības ieguva lielākie provinces centri (Alūksne, Krustpils, Rīgas Jūrmala, Rūjiena un Smiltene), kuriem turpmākajos gados sekoja atsevišķi miesti, tostarp arī Krāslavas miests.

1923. gada 16. aprīlī laikrakstā „Valdības Vēstnesis” tika publicēts Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes parakstīts likums par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Šis datums tiek uzskatīts par Krāslavas pilsētas dzimšanas dienu.

Diemžēl nav konkrētu ziņu, kāds bija iedzīvotāju skaits Krāslavā uz pilsētas statusa iegūšanas brīdi. Ir zināms, ka Daugavpils apriņķa Krāslavas miestā 1922. gadā bija 5000 iedzīvotāju. Kad 1925. gada 10. februārī notika Otrā Tautas skaitīšana Latvijā, Krāslavas pilsētā tika uzskaitīti 4485 iedzīvotāji.

Tāpat nav zināms precīzs iedzīvotāju sadalījums pēc tautības uz 1923. gadu. Ir pieņēmums, ka tas varētu būt līdzīgs Otrās Tautas skaitīšanas datiem 1925. gadā, kas parādīja, ka Krāslava pēc iedzīvotāju tautības bija daudznacionāla pilsēta. 1925. gadā no Krāslavā dzīvojošajiem bija 38% ebreju, 22 % poļu, 19% latviešu, 10 % krievu un 10 % baltkrievu.

Uz pilsētas statusa iegūšanas brīdi Krāslavā bija miesta valde, iecirkņa policija, dzimtsarakstu nodaļa, skolas, dievnami, pasts, slimnīca, aptieka, Aparnieka ūdensdzirnavas, vairākas biedrības un citas institūcijas.

Pirmā institūcija, kas tapa Krāslavā jau pēc pilsētas statusa iegūšanas, bija Krāslavas Valsts vidusskola. Mācības 1923./1924. mācību gadā uzsāka 35 skolēni.

Neatklājot visu videostāsta saturu, aicinu noskatīties pašu stāstu. Videostāsts „Kad tapa pilsēta Daugavas krastā” ir 26 minūtes garš. To var apskatīt ikviens interesents. Materiāls ir publicēts bibliotēkas tīmekļvietnē.

Novēlu patīkamu klausīšanos un skatīšanos.

Anna Bartuša,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre
Autores un Žanetas Moisejas foto

Saites:

2018. gada 18. apr.

Kad tapa pilsēta Daugavas krastā

Avots:
http://www.varaviksne.lv/jaunumi/zinas/kadtapapilsetadaugavaskrasta

16.aprīlī, dzimtās pilsētas 95.dzimšanas dienā, mēs, 5.a un 8.c klases skolēni, apmeklējām pasākumu Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. Mēs noskatījāmies prezentāciju „Kad tapa pilsēta Daugavas krastā”. Prezentācija – vecas fotogrāfijas, dokumentu kopijas un aizraujošs stāstījums – veidoja priekštatu par to, kā pilsēta izskatījās un kādi notikumi tajā norisinājās pirms 95 gadiem.

Mēs uzzinājām daudz jaunu faktu, svarīgākais no kuriem bija tas, ka 1923.gada 16.aprīlī Krāslavas miestam bija piešķirts pilsētas statuss. Likumu par pilsētas statusa piešķiršanu parakstīja Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste. Pirmais mūsu pilsētas galva bija Luciāns Gžibovskis. Mēs uzzinājām, kā attīstījās pilsēta, kāda bija sabiedriskā un kultūras dzīve. Krāslavā dzīvoja dažādu tautību cilvēki, tāpēc bērni mācījās latviešu, poļu, baltkrievu, krievu un ebreju skolā. Uzzinājām daudz jaunu vārdu, kuri ir ierakstīti Krāslavas vēstures lappusēs, - V.Seile, A.Aparnieks. Uzzinājām, kur atradās Latviešu biedrība, dzirnavas, slimnīca, sinagoga un citas ēkas.

Mēs pateicamies bibliotēkas darbiniekiem par šo jauko pasākumu.

L.Ignatjeva, 5.a klase

2018. gada 17. apr.

Videofilma stāsta par Krāslavas pirmsākumiem

Publicēts:
http://news.lv/Latgales_Laiks/2018/04/17/videofilma-stasta-par-kraslavas-pirmsakumiem

Autors: Egita Terēze Jonāne
Datums: 17.04.2018
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Novadā

Sameklējot simtiem fotogrāfiju, pārlapojot tūkstošiem vēstures grāmatu un digitālo valdības dokumentu un laikrakstu lappušu, Krāslavas centrālās bibliotēkas bibliotekāre Anna Bartuša izveidoja videofilmu “Kad tapa pilsēta Daugavas krastā”, kas 16. aprīlī ievadīja Krāslavas 95 gadu jubilejas pasākumu nedēļu.

Pilsētas robežas līdz strautam

“Videofilma ir 26 minūtes gara un veltīta Krāslavai. Tas ir fotogrāfijām ilustrēts stāsts, kā 1923. gadā radās Krāslava. Jau 1729. gadā pastāvēja Krāslavas miests, kuru nopirka grāfi Plāteri par 14 000 dālderu. Taču filma sākas ar stāstu par 1918. gada 18. novembri, kad dibinājās mūsu Latvija, un par Latvijas atbrīvošanas cīņām Krāslavā. Mūsu pilsētā ir uzstādīts piemineklis poļu karavīriem, kuri atdeva dzīvību par Latvijas brīvību,” uzsver Anna.

Jau filmas pirmās minūtes ļauj ielūkoties 1920. gada notikumos, kad bija izveidota Krāslavas pašpārvalde un kad par pirmo miesta vecāko tika ievēlēts F. Miltovičs, vēlāk viņu nomainīja V. Terļeckis, pēc tam valdi vadīja Lucijans Gžibovskis.

Pārlapojot Ministru kabineta sēžu stenogrammas, Anna Bartuša atrada 1922. gada 7. septembra materiālus par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Valdība toreiz noteica, ka pilsētas domē strādās 20 locekļi, kā arī iezīmēja pilsētas robežas. Anna nocitēja Valdības Vēstnesī publicētās rezolūcijas par Krāslavas robežām fragmentu: “Dienvidos par robežu paliek Daugava, tad no Daugavas krasta starp brāļu Jefimovu mājām un mežsarga zemi līdz Krāslavas–Daugavpils ceļam, tālāk robeža pagriežas pa labi līdz strautam aiz nepabeigtām Stankeviču mājām 5 asu atstatumā uz pagasta pusi; aiz strauta robežas griežas vēl pa labi līdz Grundānu dārza stūrim pie lielās priedes dārza stūrī.”

Vaicāta, kāpēc tomēr par Krāslavas pilsētas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1923. gads, Anna sameklē filmas fragmentu, kas stāsta, ka šajā gadā Latvijas Saeima apstiprināja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Kā liecina Saeimas stenogrammas, iekšlietu ministra biedrs Vladislavs Rubulis ziņojis, ka Krāslava ir plaši apdzīvota vieta ar pilsētas raksturu, proti, uz apmēram 4 kvadrātkilometriem atrodas 730 apbūvēti gruntsgabali ar 1000 mājām, un ka saimnieciski un kulturāli apstākļi prasa, lai Krāslavā tiktu izveidota atsevišķa pašvaldība un ka ieņēmumiem, tostarp tirgus nodokļiem, jāpaliek Krāslavā.

Ģimeniska pilsēta

Anna atrada Latvijas statistikas grāmatā, ka 1922. gadā Daugavpils apriņķa Krāslavas miestā dzīvoja 5000 iedzīvotāju, bet, saskaņā ar 1925. gada Otrās tautas skaitīšanas datiem, Krāslavas pilsētā reģistrēti 4485 cilvēki, galvenokārt ebreji (38%), poļi (22%), latvieši (19%), krievi (10%) un baltkrievi (10%).

Pirms un pēc 1923. gada krāslavieši bija sabiedriski aktīvi cilvēki, proti, apvienojušies Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas nodaļā, krājaizdevēju sabiedrībā, latviešu biedrībā, vairākās patērētāju biedrībās, piensaimnieku sabiedrībā, lauksaimnieku biedrībā “Mazzemnieks”, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. Toreiz parādījās arī uzņēmējdarbības aizmetņi, piemēram, Artūrs Aparnieks bija izveidojis ūdensdzirnavas, kas ražoja miltus Daugavpils un citu apriņķu iedzīvotājiem. Toreiz kursēja prāmis. Pārceļoties pāri upei ar vienjūga ratiem, “takse” jeb cena bija 20 santīmu.

Pilsētā darbojās Svētā Ludvika katoļu baznīca, divas pareizticīgo baznīcas, vecticībnieku lūgšanu nams, luterāņu draudze, ebreju sinagoga un lūgšanu nami. Bērni apmeklēja 1. un 2. pakāpes sešu klašu latviešu pamatskolu, poļu, ebreju un krievu pamatskolu, privāto Prozorova ģimnāziju un zēnu skolu, valsts ģimnāziju grāfu Plāteru pilī. Krāslavā darbojās arī Apgabaltiesas 6. apriņķis, Krāslavas policijas iecirknis, Dzimtsarakstu nodaļa, pasts, slimnīca, aptieka un citas svarīgas institūcijas.

Dažas filmas minūtes veltītas Krāslavas pilsētas pirmajam mēram polim Lucianam Gžibovskim. Viņa vadībā tika būvētas pilsētas ielas un tilts.

Skatītāji iepazīsies arī ar garīdzniekiem, kuri kalpojuši Krāslavas draudzēs 1923. gadā, tāpat uzzinās, ka pašreizējais Krāslavas ģerbonis ar laivas simbolu tika apstiprināts 1925. gadā.

“Krāslava ir ļoti ģimeniska pilsēta. Iedzīvotāji sveicina cits citu. Esam kā viena liela ģimene. Krāslavieši var būt lepni, ka viņiem ir sakopta, zaļa, skaista pilsēta ar bagātu vēsturi”, saka Anna Bartuša, novēlēdama Krāslavai saules mūžu.