2010-11-09

Bija vērts apmeklēt

Avots
Ezerzeme
9. novembris 2010, 20:56


3. novembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika organizēti divi pasākumi vienlaikus: atklāta Krāslavas un Dagdas novada bibliotekāru darbu izstāde “Mūsu vaļasprieki” un mājas konservu izstāde-degustācija “Vasara burciņā”.

Tika organizēta tikšanās ar uzņēmuma “Krāslava D” pārtikas tehnoloģi Ritu Bižāni, kura vienkāršā un visiem saprotamā valodā pastāstīja par procesiem, kas notiek konservēšanas laikā, atklāja savu mīļāko recepti, atbildēja uz daudziem jautājumiem, deva noderīgus padomus. Vārdu sakot, pasākums bija tā vērts, lai ziedotu nedaudz laika, apmeklējot centrālo bibliotēku vakara stundā.

Pēc iesakņojušās tradīcijas arī šos pasākumus ar nelielu uzrunu atklāja centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Mūsu dzīvē ir tāds neliels posms, kad gribam parādīt sevi un atskaitīties par to, ko esam darījuši. Šoreiz gribam prezentēt bibliotēku darbinieku divus hobijus, kas ir rokdarbi un konservēšana.

Izstāde tapa, balstoties uz centrālās bibliotēkas darbinieku vaļaspriekiem un pieaicinot arī kolēģus no pagastiem: konservēšanas jomā neesam strikti fiksējuši, kas ko atvedis, bet rokdarbu izstādē pārstāvēta Dagdas bērnu bibliotēka, Svariņu, Augstkalnes un Piedrujas bibliotēka. Izrādās, mēs varam strādāt dažādās tehnikās, varam apgleznot pudeles, veidot no pērlītēm rotaslietas, izšūt un tamborēt, veidot kompozīcijas no sausiem ziediem, protam arī zīmēt un nodarbojamies ar tādām ekskluzīvām lietām kā origami un simigrafika. Cik paši esam daudzveidīgi, tik daudzveidīgi ir mūsu darbiņi. Izstāde bibliotēkas apmeklētājiem būs apskatāma mēnesi.

Otrs liels hobijs ir konservēšana. Kāpēc tieši tā? Pirmkārt, gatavot pašam šodien ir moderni, otrkārt to spiež darīt pati dzīve. Pagājuši laiki, kad treknajos gados bijām kļuvuši bagāti un mums vairs negribējās pašiem neko lielu darīt — bija vieglāk nopirkt visu veikalā. Pati dzīve ienesa korekcijas, atgriežamies savos mazdārziņos, atkal audzējam, vārām, liekam stikla burkās, sālām, marinējam un konservējam. Vasaras un rudens prieks nonāk burciņās, jo pašu gatavotais vienmēr ir labāks.

Mēs zinām cilvēkus, kuriem konservēšana nav dzīves nepieciešamība, bet tas viņiem ir vaļasprieks, vēlme pārsteigt draugus un tuviniekus ar kaut ko neparastu. Veikali piedāvā daudz ko, bet varbūt mūsu skatījumā tas ne vienmēr šķiet garšīgs un veselīgs, tāpēc darām paši. Daļa saules un vitamīnu pazūd, bet līdz ar marinādi burciņās ieplūst mūsu sirds siltums, mūsu labās domas, mūsu vēlme sagādāt prieku sev un tuviniekiem. Lai profesionāli runātu par konservēšanu, esam uzaicinājuši ciemos firmas “Krāsalava D” pārtikas tehnoloģi Ritu Bižāni, kura padalīsies savās zināšanās par to, kas jāievēro, lai pareizi sagatavotu produktus, iegūtu garšīgu un skaistu galarezultātu.”

Rita uzsvēra galveno nosacījumu, kas mājās gatavoto produktu padara par tik īpašu un garšīgu, proti, tas, ka tajā ieguldām savu dvēseli: “Tāpēc konservi, pagatavoti mājas apstākļos, šķiet garšīgāki, mīļāki jūsu ģimenēs un ar labpatiku tiek likti galdā, sagaidot ciemiņus.”

Profesionālās pārtikas tehnoloģes stāstījums bija ļoti interesants, neliels ieskats tajā. Kad jūs burkas sterilizējat vai aplejat produktus ar uzvārītu ūdeni, daļa baktēriju produktā iet bojā. Ir jāzina, ka šajā procesā 60 grādu temperatūrai jābūt produktā iekšā, parasti tas tā arī notiek, ja viss izdarīts pareizi. Gadās, cilvēki jautā: “Liku burciņās gurķīšus kā vienmēr, bet tie ieskāba. Iemesls ir viens: mājsaimniece nav panākusi vajadzīgo temperatūru produkta iekšienē — vismaz 60 grādu. Tāpēc produktā izstrādājās pienskābe, jo tur palika baktērijas, tāpēc tāds nevēlams galarezultāts. Starp citu, Rita arī novērojusi, ka laika gaitā cilvēki atgriežas pie sālītiem produktiem, konservētie daudziem jau apnikuši.

Klātesošie interesējās, kādi vāciņi ir labāki konservēšanai? At- bilde — mikrobi vairojas, ja ir gaisa pieeja. Ja burciņa aizvērta blīvi, tad vienalga, kāds ir vāciņš. Protams, labāk, lai tas ir jauns, taču var izmantot arī vecu — ka tik ir tīrs, labi nosterilizēts un nebojāts. Tiesa ar sēnēm ir citādāk — tām Rita iesaka izmantot plastmasas vāciņus, jo hermētiski noslēgtos traukos(burkās) sēnēs var būt botulisma baktērija, kas vairojas bez gaisa klātbūtnes. Strādājot ar sēnēm, ļoti būtiski ir veikt iespējami kvalitatīvāku pirmreizējo apstrādi un vēlams arī mainīt ūdeni, tās vārot. No tā sēnes neko nezaudē.

Pārtikas tehnoloģe izgaisināja mītu par cukuru: “Latvijas ražojuma cukura sen vairs nav, mēs lietojam uzturā lietuviešu, poļu, vācu. Nav man problēmu ar šo cukuru ievārījumos. Uzskatu, ka problēmas rodas tikai saimnieces vainas dēļ, kura neievēro tehnoloģiju...”

Bija interesanti paklausīties arī par kāpostu gatavošanu un mēness ietekmi uz šo procesu, traukiem un citām lietām. Piekritīsiet, šādus pasākumus vērts apmeklēt pašiem, nevis lasīt atstatījumu avīzē.

Juris ROGA