2011-03-28

Ideja smelta grāmatā


Avots
Ezerzeme
25. marts 2011, 17:51


Interesantas idejas rodas spontāni, piekritīsiet? Parasti sākumā ir ideja, beigās — idejas piepildījums, rezultāts. Tādā veidā šoreiz tapa Galda salvešu izstāde Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. Ideja tika smelta grāmatā, kas pagājušā gada nogalē nonāca bibliotēkas grāmatu fondā. Rezultāts skatāms bibliotēkas lasītavā izstādes veidā. Veidojot salvešu locījumus topošajai izstādei, radās interese arī par galda salvetes vēsturi.

Izrādās, ka salvešu vēsture aizsākās aptuveni pirms 3500 gadiem. Toreiz Senajā Grieķijā kalpi pēc maltītes saimnieka lūpas un rokas slaucīja ar vīģes lapu. Tomēr par salvešu izgudrotājiem tiek uzskatīti senie romieši, kuri tās izgatavoja no azbesta šķiedrām (mūsdienās izmanto šīfera ražošanā).

Aptuveni pirms 2000 gadiem Romas augstmaņi sāka lietot auduma salvetes. Tās izšuva ar dzimtas ģerboņiem un saimnieka iniciāļiem. Tā kā cilvēki neizmantoja galda piederumus, bet gan ēda ar rokām, tad rokas nācās bieži slaucīt un bija nepieciešams šūt liela izmēra salvetes. Pēc ciemošanās tajās ietina līdznešanai no galda savāktos gardumus. Viduslaikos salvešu lietošanas mode izplatījās visā Eiropā. Līdz tam bieži vien ļaudis muti slaucīja ar roku vai galdauta malu, kas sniedzās līdz grīdai.

Japānā un Ķīnā galda salvetes izgatavoja no rīsa papīra.

Salvetes īpaši populāras kļuva valstīs, kurās vīrieši nēsāja bārdu un ūsas. Anglijā vīrieši skuvās, tāpēc salvetes tur izmantoja retāk. Itāļi bija pirmie, kuri iesāka tradīciju izmantot salvetes ēšanas laikā. Toties renesanses laikmetā salvete kopā ar citiem zinātnes un mākslas sasniegumiem izplatījās pa visu Eiropu. Sākotnēji galda salvetes sāka izmantot kā galda klāšanas priekšmetu, tām bija drīzāk dekoratīva, nevis praktiska loma. Salvetes tika veidotas no mežģīnēm, zīda un citiem dārgiem materiāliem. Katra valsts tiecās izveidot savu stilu galda klāšanas kultūrā.

Mainījās galda piederumu mode, līdz ar to arī galda salvešu ārējais veidols. Aptuveni pirms 300 gadiem attīstījās porcelāna trauku ražošana. Izsmalcinātos traukus papildināja ar sudraba galda piederumiem un locītu salvešu kompozīcijām. Nereti greznas galda salvetes tika nodotas dzimtas mantojumā vai arī iekļautas līgavas pūrā.

Papīra salvetes savu popularitāti sāka gūt kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Vācijā. Praktiskie un taupīgie vācieši 20.gs. 70. gados īpaši akcentēja salvešu funkcionalitāti. Tāpēc tika nolemts, ka tādai ne mazsvarīgai galda kompozīcijas sastāvdaļai ir jābūt ne tikai skaistai, bet arī salīdzinoši lētai. Salvetes var būt vienkrāsainas, krāsainas ar zīmējumu, vienkārtas, daudzkārtu.

Neskatoties uz galda papīra salvešu ienākšanu masu ražošanā, auduma salvetes joprojām paliek par galda klāšanas kultūras svarīgu elementu. Tās izgatavo no dažādiem viegli mazgājamiem audumiem. Vispiemērotākais materiāls šim nolūkam ir lins, kokvilna, sintētika, damasts, zīds ar iespiestu rakstu. Svinīgam gadījumam piemērotas baltas salvetes. Ne jau velti lepnās pusdienās galds tiek rotāts tikai ar auduma salvetēm.

Novada centrālās bibliotēkas lasītavā ir skatāma salvešu izstāde, ko veidojušas pašas bibliotēkas darbinieces. Idejas tika smeltas gan atbilstoša satura grāmatās, gan interneta resursos. Katrai salvetei tika piemeklēts atbilstošs māksliniecisks locījums, galda dekors un galda piederumi. Izstādi varēs aplūkot visu marta mēnesi.

Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre