2013-08-02

Vai pazīsti Krāslavas ielas?


Autors: Āris Upenieks
Datums: 02.08.2013
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Sabiedrība

Gan pašiem krāslaviešiem, gan jebkuram, kurš interesējas par pilsētu, var būt saistoša interaktīvā spēle “Vai pazīsti Krāslavas ielas?”, kas jau ir ieguvusi lielu popularitāti.

Šo spēli piedāvā Krāslavas novada centrālā bibliotēka. Spēle tika prezentēta bibliotēkā, sagaidot pilsētas svētkus. Spēles idejas un tās satura autore ir bibliotekāre Anna Bartuša. Datorā to sakārtojusi Ilona Cabule, savukārt spēles “galviņas” dizainu ir veidojusi Daugavpils Universitātes studente, topošā datordizainere Aina Cabule.

Interaktīvā spēle ir atrodama Krāslavas novada centrālās bibliotēkas mājas lapā – http://www.bibliotekakraslava.lv/docs/532/Kraslavas_ielas/.
Anna Bartuša pastāstīja, ka Krāslavā pavisam ir 110 ielas un spēles saturs tika veidots tā, lai katra pilsētas iela vai ieliņa šajā darbā vismaz vienreiz tiktu pieminēta . Spēle satur 24 jautājumus, ir vēl 5 iedaļas – zināšanai – mazliet no vēstures kāda sena fotogrāfija, kāda neparasta ziņa, fragmenti no seniem laikrakstiem.

A. Bartuša saka: “Šoreiz apzināti izvēlējāmies līdz šim vēl savā darbā neizmantotu formu – interaktīvu spēli jautājumu veidā. Vēlējāmies dāvāt iespēju krāslaviešiem izzināt katru pilsētas ieliņu savdabīgā, dažreiz pat asprātīgā veidā. Katrai ielai ir savs nosaukums. Katrā pilsētā ielu nosaukumu skaits ir lielāks par ielu skaitu. Ielu nosaukumi ir tas vietvārdu slānis, kas mainās visstraujāk, jo katra sabiedriskās iekārtas maiņa nes līdzi arī ielu nosaukumu maiņu. Tautas atmiņā vienlaikus saglabājas gan vecie, gan jaunie nosaukumi.” Tātad spēle – tā ir arī iespēja iepazīt pilsētas vēsturi.

Katrā ziņā tā ir laba iespēja tuvāk iepazīt pilsētu. Kā teica, A. Bartuša, pirmoreiz spēlējot šo spēli, paši krāslavieši atzinuši, ka ir uzzinājuši daudz jauna, izrādās, ka mazākās ieliņas daudzi nemaz tik labi nepārzina. Tāpat spēle var būt noderīga pilsētas viesiem, kuri gatavojoties Krāslavas apmeklējumam, var labāk iepazīt savu ceļamērķi.

Āris Upenieks