Jauns piedāvājums, nebijusi interese!

Avots Ezerzeme 26. aprīlis 2011, 22:22 Pirms Lieldienām Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkota filcēšanas darbnīca, kurā tikās pāris desmiti sieviešu, lai atklātu jaunu vaļasprieku un radītu ko skaistu. Darbnīcas vadīja Vija Kovaļkova, kura filcēšanu apguva no žurnāliem, interneta, grāmatām, šo to apguva arī kursos. Vija šodien dzīvo Aglonā, bet kādreiz viņa dzīvoja Grāveros un strādāja Grāveru bibliotēkā un, protams, viņai saglabājušās saites ar bijušajiem kolēģiem. Pateicoties tām, Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā bija ie-spējams realizēt filcēšanas darbnīcas ieceri. Tā kā interesentu bija negaidīti daudz, lai neveidotos rinda, Vijai palīgā nāca meita Kristīne, Aglonas vidusskolas 6. klases skolniece, kurai filcēšanu iemācīja viņas mājturības skolotāja Inta Reča. Pēc Vijas vārdiem spriežot, filcēšanai nav vajadzīgi lieli izdevumi, galvenais ir interese. Lai sāktu, jānopērk vilna, speciāla adata un vajadzīga kaut kāda mīksta materiāla pamatne, piemēram, porolona plāksne vai parasts virtuves sūklis trauku mazgāšanai. Speciālās adatas jāmeklē Daugavpilī vai Aglonā, par to, ka tādas būtu atrodamas Krāslavas veikalos, neviena no darbnīcu dalībniecēm neko nav dzirdējušas. Filcēšana ir process, kurā no krāsaina, dabīga un patīkama materiāla — aitas vilnas — top skaistas un visai praktiskas lietas. Viselementārākais darbs ir dažādas puķes vai vilnas savelšana mazās bumbiņās, kas patiesībā ir nedaudz sarežģītāk, nekā šķiet vērotājam no malas, jo ir jāpanāk, lai bumbiņu struktūra ir viendabīga, bez plaisiņām un gaisa kambarīšiem. Filcēšanā izmanto divu veidu tehnoloģijas — slapjo un sauso, bumbiņas top pēc slapjās. Filcējot var izgatavot gan pavisam vienkāršas lietas, gan visai sarežģītas: siltas istabas čībiņas, smalkas dāmu cepures, maciņus, somiņas, maisiņus, grāmatzīmes, grāmatu vākus, valsts ģerboni, karogu, krelles, auskarus un daudz ko citu. Juris ROGA

Ideja smelta grāmatā

Avots
Ezerzeme
25. marts 2011, 17:51

Interesantas idejas rodas spontāni, piekritīsiet? Parasti sākumā ir ideja, beigās — idejas piepildījums, rezultāts. Tādā veidā šoreiz tapa Galda salvešu izstāde Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. Ideja tika smelta grāmatā, kas pagājušā gada nogalē nonāca bibliotēkas grāmatu fondā. Rezultāts skatāms bibliotēkas lasītavā izstādes veidā. Veidojot salvešu locījumus topošajai izstādei, radās interese arī par galda salvetes vēsturi.

Izrādās, ka salvešu vēsture aizsākās aptuveni pirms 3500 gadiem. Toreiz Senajā Grieķijā kalpi pēc maltītes saimnieka lūpas un rokas slaucīja ar vīģes lapu. Tomēr par salvešu izgudrotājiem tiek uzskatīti senie romieši, kuri tās izgatavoja no azbesta šķiedrām (mūsdienās izmanto šīfera ražošanā).

Aptuveni pirms 2000 gadiem Romas augstmaņi sāka lietot auduma salvetes. Tās izšuva ar dzimtas ģerboņiem un saimnieka iniciāļiem. Tā kā cilvēki neizmantoja galda piederumus, bet gan ēda ar rokām, tad rokas nācās bieži slaucīt un bija nepieciešams šūt liela izmēra salvetes. Pēc ciemošanās tajās ietina līdznešanai no galda savāktos gardumus. Viduslaikos salvešu lietošanas mode izplatījās visā Eiropā. Līdz tam bieži vien ļaudis muti slaucīja ar roku vai galdauta malu, kas sniedzās līdz grīdai.

Japānā un Ķīnā galda salvetes izgatavoja no rīsa papīra.

Salvetes īpaši populāras kļuva valstīs, kurās vīrieši nēsāja bārdu un ūsas. Anglijā vīrieši skuvās, tāpēc salvetes tur izmantoja retāk. Itāļi bija pirmie, kuri iesāka tradīciju izmantot salvetes ēšanas laikā. Toties renesanses laikmetā salvete kopā ar citiem zinātnes un mākslas sasniegumiem izplatījās pa visu Eiropu. Sākotnēji galda salvetes sāka izmantot kā galda klāšanas priekšmetu, tām bija drīzāk dekoratīva, nevis praktiska loma. Salvetes tika veidotas no mežģīnēm, zīda un citiem dārgiem materiāliem. Katra valsts tiecās izveidot savu stilu galda klāšanas kultūrā.

Mainījās galda piederumu mode, līdz ar to arī galda salvešu ārējais veidols. Aptuveni pirms 300 gadiem attīstījās porcelāna trauku ražošana. Izsmalcinātos traukus papildināja ar sudraba galda piederumiem un locītu salvešu kompozīcijām. Nereti greznas galda salvetes tika nodotas dzimtas mantojumā vai arī iekļautas līgavas pūrā.

Papīra salvetes savu popularitāti sāka gūt kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Vācijā. Praktiskie un taupīgie vācieši 20.gs. 70. gados īpaši akcentēja salvešu funkcionalitāti. Tāpēc tika nolemts, ka tādai ne mazsvarīgai galda kompozīcijas sastāvdaļai ir jābūt ne tikai skaistai, bet arī salīdzinoši lētai. Salvetes var būt vienkrāsainas, krāsainas ar zīmējumu, vienkārtas, daudzkārtu.

Neskatoties uz galda papīra salvešu ienākšanu masu ražošanā, auduma salvetes joprojām paliek par galda klāšanas kultūras svarīgu elementu. Tās izgatavo no dažādiem viegli mazgājamiem audumiem. Vispiemērotākais materiāls šim nolūkam ir lins, kokvilna, sintētika, damasts, zīds ar iespiestu rakstu. Svinīgam gadījumam piemērotas baltas salvetes. Ne jau velti lepnās pusdienās galds tiek rotāts tikai ar auduma salvetēm.

Novada centrālās bibliotēkas lasītavā ir skatāma salvešu izstāde, ko veidojušas pašas bibliotēkas darbinieces. Idejas tika smeltas gan atbilstoša satura grāmatās, gan interneta resursos. Katrai salvetei tika piemeklēts atbilstošs māksliniecisks locījums, galda dekors un galda piederumi. Izstādi varēs aplūkot visu marta mēnesi.

Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre

Konkurss "Manas zināšanas par drošību internetā"

Avots Ezerzeme 1. februāris 2011, 19:41 Internets šodien ir pierasts un ērts sazināšanās līdzeklis, ko mēs labprāt izmantojam savā ikdienā gan izglītībai, gan izklaidei. Bet, vai mēs esam piesardzīgi, sērfojot internetā, tas gan ir cits jautājums. Drošības riski visur ir vienādi — gan skolā, gan mājās, gan tirdzniecības centrā, gan rotaļu laukumā un tāpat arī internetā. Lai cik tas arī nebūtu savādi, ir daudzi cilvēki, kuri nekad neaizmirst aiztaisīt logus un aizslēgt mājas durvis, tomēr interneta vidē šī piesardzība pazūd kā nebijusi. Daudzi rīkojas bezatbildīgi un nolaidīgi, jo uzskata, ka visas darbības ir anonīmas — vairumam no mums nav ne jausmas par to, ka visām internetā veiktajām darbībām ir iespējams izsekot. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas kolektīvs reizi gadā noteikti drošību interneta vidē aktualizē sabiedrības, pareizāk sakot, savu jauno lasītāju, vidū. Bibliotēkā jau par tradīciju ir kļuvusi pasākumu par drošu internetu rīkošana. Šogad konkurss tiek rīkots jau otro gadu. Pagājušajā gadā rīkotais pasākums “Drošība internetā” mūsu bibliotēkā noritēja veiksmīgi. Konkursa rīkotāji par padarīto bija gandarīti. To mēs sapratām pēc konkursa dalībnieku ieinteresētības, patiesa azarta. Bērni jau ir tie, kuri neliekuļo — ja nav interesanti, tad viņi tā arī vai nu pasaka, vai liek skaidri noprast. Ik gadu, veidojot pasākumu par drošību internetā, mēģinām dažādot konkursu saturu. Piemēram, pagājušajā gadā rīkotais pasākums saturiski tika dalīts divās daļās. Pasākuma pirmajā daļā bibliotēkas sistēmas administratore Ilona Cabule klātesošos iepazīstināja ar projektu “Net-Safe Latvia”. Tika apskatītas un arī kopīgi izanalizētas, pārrunātas vairākas ar interneta vidi saistītas tēmas, piemēram, interneta drošības galvenie aspekti, iespējas internetā un drošības riski. Pasākuma otrajā daļā tika izspēlēta erudīcijas spēle “Cik labi es orientējos jautājumos par internetu?” Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, konkursā iesaistīties tika aicināta arī mūsu bibliotēka. Konkurss tiek organizēts Vispasaules drošāka interneta dienas (2011. gada 8. februāris) atzīmēšanai. Konkursa noteikumi paredz, ka bibliotēkā piedāvātajam konkursam ir jāatbilst tēmai “Internets — tā nav spēle. Tā ir TAVA DZĪVE!”. Tādēļ pasākuma organizētājas Krāslavas bibliotēkā — sistēmas administratore Ilona Cabule un bibliotekāre Anna Bartuša — šogad ir izvēlējušās tēmu ”Manas zināšanas par drošību internetā.” Pasākuma mērķi ir veicināt bērnu un jauniešu lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, veicināt izpratni par moderno tehnoloģiju lietošanu, izglītot bērnus un jauniešus drošā interneta lietošanā. Konkursa mērķauditorija ir bērni un jaunieši (skolēni no 4.klases līdz 9. klasei). Atšķirībā no pagājušā gada, kad pasākuma vadītāja informēja klātesošos par drošību internetā, izmantojot datorprezentācijas un citus uzskates līdzekļus, šogad tika nolemts mainīties lomām. Proti, skolēni paši ir aicināti konkursa organizētājiem demonstrēt savas zināšanas informācijas tehnoloģiju izmantošanā ar jau iepriekš izveidotu darbu. Protams, tēma ir “Manas zināšanas par drošību internetā.” Piekrītiet, zināšanas par drošību internetā ir dažādas. Tāpēc nav šaubu, ka vērtēšanai netiks atsūtīti divi identiski darbi. Arī izdomai un fantāzijai nav robežu! Radošos darbus aicinām veidot prezentāciju, multfilmu un videomateriālu veidā. Radošajā darbā jānorāda: 1) vārds, uzvārds; 2) vecums; 3) mācību iestāde un klase, 4) e-pasts, 5) kontakttālrunis. Darbi jāiesniedz elektroniski līdz 2011. gada 20. februārim, sūtot uz e-pastu: kraslbibl@apollo.lv , vai jānodod bibliotēkas lasītavā no datu nesējiem. Noslēguma pasākums mūsu bibliotēkā norisināsies šī gada 4. martā, tā būs marta pirmā piektdiena. Tad arī apskatīsim veiksmīgāk izpildītos konkursam pieteiktos darbus, paziņosim rezultātus. Protams, neiztiks arī bez balvām. Aicinām ikvienu 4.- 9. klases skolēnu! Nāc un piedalies! Padalies ar citiem savās zināšanās par drošību internetā. Iespējams, tādējādi tu pasargāsi savus vienaudžus no iespējamām kļūdām, ne- patikšanām interneta vidē. Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre