2013-11-12

Valsts prezidents augstu novērtē Krāslavas izvēlēto attīstības ceļu


Avots:
Krāslavas Vēstis:
Krāslavas novada domes informatīvais izdevums - Nr.17 (2013, 8. nov.), [1.] lpp.


 

2013-11-05

Krāslava patīkami pārsteidza Valsts prezidentu


Avots:
portāls news.lv

Autors: Inese Minova
Datums: 05.11.2013
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Aktualitātes

12. Grāmatu svētki Krāslavā šogad pulcināja kuplu skaitu apmeklētāju. Vislielāko interesi izraisīja iespēja redzēt Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš 1. novembrī svētku laikā tikās ar iedzīvotājiem. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas vadītājai Valentīnai Magidas viņš pasniedza grāmatu dāvinājumu. Arī no rakstnieces un “Lauku bibliotēku atbalsta fonda” dibinātājas Birutas Eglītes novada bibliotēkas dāvanā saņēma jaunas grāmatas.
 
Valsts prezidents atklāja, ka bijis saistīts ar Krāslavu jau pirms 20 gadiem, kad pilsētā tika uzsākta jaunas bankas ēkas būvniecība, kas par nožēlu tā arī netika pabeigta. Redzot, kā pilsēta šajos gados ir pārvērtusies, viņš juties ļoti patīkami pārsteigts un pauda pārliecību, ka no tautsaimniecības viedokļa šī vieta jau tuvākajā laikā uzplauks. A. Bērziņš uzskata, ka pilsēta ejot pareizo ceļu. “Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,” atzina A.Bērziņš. Viņš uzskata, ka pierobežas reģionam ir plašas iespējas attīstībai, jo ir liela interese no rietumiem un austrumiem, kas ir jāizmanto pēc iespējas veiksmīgāk. Šajā nolūkā esot svarīgi celt izglītības kvalitāti, centrā izvirzot bērnu, kura dzīves uzlabošanai sistēmai būtu jākalpo. A. Bērziņš uzsvēra, ka laukos bērniem var ielikt daudz labākus pamatus nekā pilsētā. Pēc viņa domām, tieši pamatskolas skolotāja profesijai jākļūst prestižai, bet izglītības sistēmā noteikti jānotiek izmaiņām, kuras daudziem varētu būt sāpīgas, taču galvenais, lai jaunieši būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

Sarunā ar prezidentu iedzīvotāji uzsvēra nepieciešamību veidot sabalansētu reģionu attīstību, lai cilvēkiem arī pierobežas novados būtu darbs un nevajadzētu aizbraukt. Iedzīvotāji jautāja prezidentam, kā lai izdzīvo ar 50 latu pabalstu, uz ko A. Bērziņš atbildēja, ka savu dzīvi katrs veido pats, jāprot izvērtēt savas iespējas un varēšana, piemēram, laukos varot dzīvot tie, kas vēlas kustēties. Pēc viņa teiktā, ne jau latu skaits makā rāda dzīves kvalitāti. Prezidentam arī jautāja par jauniešu pārmērīgo aizraušanos ar digitālajām tehnoloģijām, kas aizvien vairāk aizstāj grāmatas. A. Bērziņš atzina, ka to nosaka pati dzīve, jo tehnoloģijas dod daudz iespēju, taču vispirms bērnam būtu jāiemāca rakstīt un lasīt. Arī viņa ģimenē bez šīm tehnoloģijām neiztikt.

Sarunas noslēgumā, jautāts par gaidāmo Latvijas 100.gadadienu, Andris Bērziņš norādīja, ka vissvarīgākais esot pašiem iedzīvotājiem un pašvaldībām uzstādīt un līdz 2018. gadam sasniegt savus mērķus, ko arī varēs kopīgi svinēt. Viņš pauda negatīvu attieksmi pret valsts līdzekļu šķērdēšanu dažādu gadadienu atzīmēšanai ministrijās un valsts iestādēs. “Ja būtu lieka nauda, es iedotu to pašvaldībām, lai izdara kaut ko labu. Šī jubileja mums ir jāpiepilda ar darbiem, radot patiesu gandarījumu,” sacīja A. Bērziņš.
 
Grāmatu svētkos iedzīvotāji varēja sasildīties ar Zemessardzes 35.Nodrošinājuma bataljona sarūpēto silto tēju, noraudzīties jaunsargu demonstrējumos un tikties ar rakstniekiem, zoologiem un Finanšu ministrijas speciālistiem.

Savukārt, A. Bērziņš tikās arī ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un deputātiem, apmeklēja Vēstures un mākslas muzeju, tikās ar Krāslavas pamatskolas audzēkņiem un aplūkoja skolas muzeju. Alus rūpnīcā “Krāslavas avots” A. Bērziņš iepazinās ar dzīvā alus ražošanu, kā arī viesojās “LatGran” kokskaidu brikešu ražotnē, gūstot iespēju novērtēt šī novadam nozīmīgā eksporta uzņēmuma darbu. Aulejas zemnieku saimniecībā “Līva” prezidents piedalījās jaunlopu fermas atklāšanā.

Starp grāmatām un digitālo pasauli


Avots:
Latvijas Avīze - Nr.215 (2013, 5. nov.), 8.lpp.
www.la.lv

Foto no Valsts prezeidenta kancelejas. Foto publicēts "Latvijas Avīzē"




 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Valsts prezidents Andris Bērziņš, viesojoties Krāslavā un piedaloties Krāslavas un Dagdas novadu 12. Grāmatu svētkos, atzinīgi novērtēja šā reģiona attīstību un viesa ticību, ka Latgales nozīmīgums arvien pieaugs.

A. Bērziņš: – Pirms 20 gadiem mana dzīve bija diezgan cieši saistīta arī ar jūsu pilsētu, jo Krāslavā bija nolemts izveidot Unibanku. Sāka būvēt lielu banku, uzskatot, ka dzīve ies tikai uz priekšu un ka nepietiks vietas, kur naudu nolikt.

Pēdējos gados neesmu bijis Krāslavā, un tas, ko šodien ieraudzīju, mani patīkami pārsteidza – te viss vēl ir zaļš, lopi ganās, un grūti noticēt, ka ir jau 1. novembris. Pie jums valda izcila sakoptība. Jūs salīdzinājumā ar daudzām citām Latvijas vietām esat spējuši izveidot līdzenus ceļus, bet tas nenozīmē, ka nevajag pielikt pūles, lai ceļu stāvoklis uzlabotos, lai pagasti un mazās skolas saglabātos.

Gan Rietumos, bet it sevišķi Austrumos ļoti strauji pieaug interese par Latviju. Daudzas valstis redz Latviju kā vietu, kur ieiešana Rietumos ir visvieglāk iespējama un saprotama. Pagājušajā nedēļā tikos ar Mongolijas vēstnieku. No šīs varenās zemes ir palikuši tikai trīs miljoni cilvēku, un to skaits arvien samazinās, bet šī valsts ir bagāta un tīri cilvēcīgi meklē pasaules atskaites punktus. Tas pats ir arī ar Centrālās Āzijas valstīm, Kazahstānu un citām, kas cīnās, lai tās paliktu uz kartes kā brīvas zemes.

Esmu gandarīts, cik darbīgi un saprātīgi jūs cenšaties izmantot savas priekšrocības, nevis meklējat kaut kur vainīgos. Ir ielikts ļoti pareizs virziens, cilvēki saprot savu nākotni un attiecīgi arī darbojas. Latvijas politiķi vairāk nekā 20 gadu ir pierādījuši, ka daudz var iegūt ar naudu un agresīvu rīcību. Nu ir pienācis laiks tomēr paskatīties no cilvēciskās loģikas viedokļa un necerēt, ka kaut kas nokritīs no debesīm, novērtēt tos cilvēkus, kas mums ir apkārt un kas ir reāli kaut ko izdarījuši, bet nav to skaļi pauduši, tad arī būs iznākums. Skaļums parasti ir tas, ar ko aizsedz savu nespēju strādāt.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas pamats ir izglītība. Lai notiktu pārvērtības, Latvijai vajag gudrus cilvēkus. Neviens nešaubās, ka skolotājiem jāpalielina algas. Ne tikai pedagogiem, bet visiem, kas saprātīgi veic savu darbu. Izglītības sistēmā ir jāmaina daudz kas. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir skolotāju izglītība, bet tas prasīs laiku.

– Izglītības un zinātnes ministrijas plānos ir līdz 2015. gadam vidusskolu skaitu samazināt. Ne tik sen jūs nācāt klajā ar priekšlikumu, ka vidusskola tomēr būtu jābeidz 18 gados. Kā jūs reaģēsiet, kad sāksies skolu samazināšana, un kur pazuda ideja, ka skola būtu jābeidz 18 gados?

– Šī ideja, ka skola būtu jābeidz 18 gados, nav jauna un nav arī mana personīgā, es to tikai esmu aktualizējis. Mani par to rosināja runāt savas mazmeitas izlaidumā redzētais. Ieraugot, ka ne vienai vien vidusskolas beidzējai jau ir bērnu ratiņi, man šķiet cilvēcīgi muļķīgi, ka mēs cenšamies tos vidusskolēnus noturēt skolā, lai acīmredzot būtu mazāk ar viņiem jānodarbojas ģimenēs. Piemēram, Īrijā, kādas skolas direktore latviete stāstīja, ka vidēji skolēns skolu pabeidz 17 gados, apgūstot to pašu kursu, ko Latvijā.

Jautājums uz priekšu nevirzās tāpēc, ka bieži mainās izglītības ministri – raža vēl nav nobriedusi, kad jau ir nākamais ministrs. Jāatzīst, ka skolotāji un izglītības darbinieki ir stiprāki par Izglītības ministriju – izglītība iet uz priekšu, bet ministrija paliek arvien tālāk aizmugurē.

Runājot par vidusskolām, es domāju, ka tur nav traģēdijas. Kad mācījos skolā, katrā vietā, kur bija desmit mājas, bija arī pamatskola. Ja katrā pagastā būtu pamatskola, tad pārējo var vērtēt, kas būtu saprātīgāk un labāk no bērnu viedokļa.

Mums tomēr ir jādabū no jebkuras skolas, sevišķi no lauku skolas, lai tas cilvēkbērns, skolu beidzot, varētu iet uz priekšu. Latvijai būs grūti izdzīvot, ja jaunieši neies pasaulē un nepaņems labāko. Atcerēsimies, ka jaunlatvieši aizgāja pasaulē uz Austrumiem un Rietumiem, lai atgrieztos daudz stiprāki. Tagad tas ir vēl būtiskāk, jo Latvijai ir jāattīsta eksporta spējas, ir jāsadarbojas ar pasauli, un tam būs vajadzīgi izglītoti cilvēki. Tāpēc izglītības jautājums ir ļoti komplekss un vairāk nekā būtisks.

Pārmaiņas izglītībā nevis ar varu, bet saprātu, ir ļoti grūts process. Šis jautājums ir ļoti sarežģīts, bet pie tā jāķeras nekavējoties. Diemžēl baidās pateikt to, ka skolotājus pārmaiņas skars sāpīgi. Bet tā ir reālā dzīves situācija. Piemēram, Vācija, kur ir 200 tūkstoši skolotāju, ir paziņojusi, ka pedagogu skaitu samazinās. Tiem skolotājiem, kuriem vairs nebūs darba izglītības iestādēs, izmaksāt konkrētu naudas summu, lai viņi varētu atrast turpmāko dzīves ceļu. Latvijai tādas iespējas īsti nav, jo nespējam samaksāt pienācīgu algu pat tiem pedagogiem, kas strādā. Diemžēl Latvijai nav cita varianta kā iet Vācijas ceļu, ja mēs gribam palikt pasaules apritē. Es uzskatu, ka līdz šim brīdim mēs esam tomēr noturējuši izglītības līmeni, izņemot arodizglītību. Informātikā, matemātikā, bioloģijā, ķīmijā, fizikā skolēni sasniedz augstus rezultātus starptautiskajā līmenī. Man bija iespēja tikties ar tiem jauniešiem, kuri ieguvuši pirmās trīs vietas pasaulē.

Taču vienlaikus jāatzīst, ka vidējās izglītības līmenis tomēr krītas. Datorizācija rada cilvēkus, kas ir fenomenāli kaut kādā virzienā, bet viņi ir tik tālu no reālās dzīves. Uz visa šā fona pesimismam tomēr nav pamata, jo ir ļoti laba skolotāju bāze. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv problēmas ar skolotāju izglītību. Pamatskolas skolotājam ir jābūt vissvarīgākajam cilvēkam sabiedrībā – es ceru, ka mēs spēsim to panākt.
 
Veneranda Iesalniece: – Man ir 78 gadi, un es mācījos tādā skolā, kur skolotāji bija pabeiguši tikai septiņas klases un spēja mums visiem iemācīt.

– Tas tomēr bija cits laiks, un pieeja bija nesalīdzināmi savādāka un atbilstoša tam laikam. Būtu aplam secināt, ka tad skolotājs bija slikts, bet tagad labs. Mana skolas laika pieredze, mācoties Nītaures pamatskolā un Siguldas vidusskolā, rāda, ka skolotāji bija perfekti.
Tagad situācija ir strauji mainījusies, sevišķi ņemot vērā jaunās tehnoloģijas. Skatoties, kā pirmklasnieks māca savu skolotāju rīkoties ar jaunajiem rīkiem, jāatzīst, ka tas nav normāli. Skolotājam tagad ir daudz grūtāk būt par skolotāju nekā jūsu laikā.

Ērika Gabrusāne, Robežnieku, Indras un Piedrujas pagastu pārvaldes vadītāja: – Bet ir vēl viena problēma, ko jūs neminējāt. Tie, kas Izglītības ministrijā raksta eksāmenu uzdevumus, ne vienmēr to izdara kvalitatīvi. Ja šis speciālists vienā gadā ir kļūdījies, tad otrā gadā viņam nedrīkstētu uzticēt šo pienākumu. Eksāmenu uzdevumos kļūdu ir ne mazums.

Izdevniecības “Avots” vadītājs Jānis Leja: –Prezidenta kungs, kā jūs uzskatāt, kādā virzienā Latvijas izglītība ies – vai mācīs vairāk no grāmatām vai digitālās pasaules?

– Tas nav atdalāms viens no otra, taču, nenoliedzami, jaunajiem cilvēkiem viss digitālais ir daudz saistošāks. Tāpēc bērnu jau agrā bērnībā vajadzētu piespiest ar visiem līdzekļiem, lai viņš iemācītos kārtīgi lasīt un rakstīt, un tad var iet uz priekšu. Jo pretējā gadījumā viņš tā arī paliks tajā spēļu pasaulē. Tāpēc ir jāatrod balanss, lai situācija nekļūtu bīstama. Un ir ļoti svarīgi ielikt bērnā cilvēcisko pamatu, lai viņš nekļūtu kā dators.
Līdz ar to pieaugs ģimenes loma, jo skolotājs, kuram klasē ir 30 skolēnu, nespēj šo procesu ietekmēt. Ja puisim viens ipods ir kabatā, bet otrs – padusē un vēl ir arī mobilais telefons, tas kļūst bīstami, jo var pazaudēt realitātes sajūtu. Bet, no otras puses, bez tehnoloģijām tomēr nav iespējams iztikt. Uzņēmumi pieprasa tādus speciālistus, kuri pārzina informācijas tehnoloģijas, spēj programmēt.
 
– Kādas informatīvi tehnoloģiskās ierīces jūs esat iegādājies savam dēlam skolniekam? 

– Es jau daļēji stāstu no savas pieredzes. Arī es meklēju balansu, un tas nav vienkārši. Skolotājam jāiet straujiem soļiem uz priekšu, jo skolēni ar savām zināšanām digitālajā pasaulē viņu krietni apsteidz.
 
No zāles: – Kā jūs redzat Latgales darba tirgu – kurās nozarēs būs nepieciešami darbinieki?

– Man ir pārliecība, ka šīs teritorijas nozīmīgums pieaugs tik milzīgi, ka tas jums liksies pat kā apgrūtinājums un jūs to sāksiet bremzēt. Ja mēs nemeklēsim vainīgos vai ienaidniekus, ieguldīsim darbu loģistikā, tad būs gan attīstība, gan darba vietas. Galvenais ir Latvijas jauniešiem dot izglītošanās iespējas, jo laimīgi ir tie vecāki, kuru bērni ir gudrāki par vecākiem. Ja gribēs nolikt sev blakus pēc savas līdzības, mēs nekur netiksim, mēs izplēnēsim kopā ar tiem bērniem.
 
Ināra Dzalbe, Krāslavas novada domes darbiniece: – Pavisam drīz Latvija svinēs skaistu jubileju – 95 gadus kopš valsts dibināšanas. Kāda, jūsuprāt, būtu lielākā dāvana, ko mēs vēl varētu paspēt sagatavot savai valstij?

 
– Es atbildēšu netieši. Mani uztrauc un kaitina, ka mēs savu nākotni būvējam uz butaforiskām domām. Biju spiests aicināt premjeru Valdi Dombrovski tomēr paskatīties uz ministrijām, kuras aktīvi šogad cenšas svinēt ministriju 95 gadu jubileju. Diemžēl tas ir saistīts ar naudas tērēšanu. Ja līdz valsts simt gadu jubilejai jūs būsiet izdarījuši lielas lietas, tad ar prieku visi sanāksiet kopā un pavadīsiet vienu vakaru, priecājoties par sasniegto. Varbūt es muļķīgi un vecmodīgi redzu tās lietas, bet man butaforiskā darbība nav īsti pieņemama. Uzskatu, ka arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā ir nevajadzīga naudas tērēšana. Neviens man nav spējis pateikt kaut ko loģisku un reālu, kāda jēga no tās būs Latvijai.
Ja mums būtu lieka nauda, ko uz valsts simtgadi iedot katrai pašvaldībai, lai tās visas kopā izdara kaut ko labu un sabiedrībai vērtīgu, tad es uz to nelūkotos skeptiski (aplausi).

Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, Nacionālie bruņotie spēki, EPIB, Reformu partija, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, Fonds “Mammām un Tētiem”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš, dr. Pāvils Vasariņš, Mārtiņš Lasmanis, Jānis Lancers, Vilhelms Mihailovskis, Aleksandrs Kiršteins, Krāslavas novada dome.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Krāslavas Vēstis”, “www.kraslava.lv”, “www.bibliotekakraslava.lv”.

2013-11-04

Video par valsts prezidenta piedalīšanos 12. Grāmatu svētkos Krāslavā

Avots:
portāls youtube.com
 

Skatoties video, vēlams ieslēgt skaņu 

Grāmatu svētkus Krāslavā apmeklē Valsts prezidents Andris Bērziņš. Foto no Latvijas Valsts prezidenta mājas lapas www.president.lv


Visas fotogrāfijas par prezidenta darba vizīti Krāslavā skatīt

ŠEIT

 

Latgales reģionālās televīzijas sižets par 12. Grāmatu svētkiem Krāslavā

 

 

"Krāslava aicina uz svētkiem

grāmatu cienītājus"


SKATĪT VIDEO

Valsts prezidents augstu novērtē Krāslavas izvēlēto attīstības ceļu

Publicēts:
Latvijas valsts prezidenta mājas lapā www.president.lv
 
Šodien, 1.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš, apmeklējot Krāslavu, tikās ar novada iedzīvotājiem, lai pārrunātu viņiem nozīmīgos jautājumus, kā arī sarunā ar novada domes deputātiem iepazinās ar novada nākotnes attīstības iecerēm.
 
Vizītes sākumā tiekoties ar Krāslavas iedzīvotājiem, Valsts prezidents sveica Grāmatu svētkos, kas šodien notiek novadā un izcēla grāmatas nozīmi ikvienas personības veidošanā, īpaši datoru laikmetā.

„Man nav izdevies vairākus gadus būt Krāslavā, un tas, ko ieraudzīju šodien, mani tiešām pārsteidza un iepriecināja. Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,” atzina A.Bērziņš.
 
Valsts prezidents, paužot viedokli par pierobežas reģionu, uzsvēra: „Robeža starp rietumiem un austrumiem būs tā vieta, kur iespējas attīstībai būs ļoti plašas. Jūs šeit esat, tādēļ mēģiniet to izmantot pēc iespējas veiksmīgāk, veicinot sava novada izaugsmi.”
 
Visu rakstu var lasīt ŠEIT
 

2013-11-02

Latvijas prezidents atklās jaunlopu fermu Krāslavā

Avots:
Daugavpils un Latgales jaunumu portāls
d-fakti.lv

1.novembrī Krāslavā norisinās Krāslavas un Dagdas novadu 12.Grāmatu svētki. Pasākumu piesātinātās programmas ievērojamākais notikums ir Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizīte. Valsts galvas vizīte sākās ar tikšanos ar Krāslavas iedzīvotājiem, bet noslēgsies ar dalību jaunlopu fermas atklāšanā.

Andra Bērziņa darba vizīte uz Krāslavas novadu sākās plkst.11.00, kad viņš tikās ar Krāslavas iedzīvotājiem un Grāmatu svētku dalībniekiem. Pēc pusotras stundas, plkst.12.30, notika tikšanās ar Krāslavas novada domes deputātiem. Plkst.13.35 prezidents apmeklēja Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, bet plkst.14.00 sākās tikšanās ar mazajiem krāslaviešiem, kas norisinājās Krāslavas sākumskolā.
 
Prezidenta dienas kārtībā ir arī novada ekonomisko objektu apmeklēšana. Uz plkst.14.45 ieplānots SIA „Krāslavas avots” ražotnes apmeklējums, bet jau plkst.15.20 valsts prezidentam jābūt granulu ražotnē SIA „LatGran”.
 
Par Latvijas prezidenta ceļojuma galapunktu kļūs vietējā lauksaimniecības objekta apmeklējumszemnieku saimniecībā „Līva” A.Bērziņš personīgi piedalīsies jaunlopu fermas atklāšanā. Šī vizīte ieplānota uz plkst.16.20 un pēc tās valsts prezidents dosies uz galvaspilsētu.
 
D-fakti.lv

Rakstu no pirmavota var skatīt ŠEIT

Prezidents atzinīgi novērtē Krāslavas sasniegumus


Avots:
ziņu portāls apollo.lv

Apollo, redakcija@apollo.lv

               
Piektdien, 1.novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš, apmeklējot Krāslavu, tikās ar novada iedzīvotājiem, lai pārrunātu viņiem nozīmīgos jautājumus, kā arī sarunā ar novada domes deputātiem iepazinās ar novada nākotnes attīstības iecerēm, informē Prezidenta kanceleja.
 
Prezidents atzinīgi novērtē Krāslavas sasniegumus
Foto: Edijs Pālens/LETA
 
«Man nav izdevies vairākus gadus būt Krāslavā, un tas, ko ieraudzīju šodien, mani tiešām pārsteidza un iepriecināja. Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,» atzina Bērziņš.
 
Valsts prezidents, paužot viedokli par pierobežas reģionu, uzsvēra: «Robeža starp rietumiem un austrumiem būs tā vieta, kur iespējas attīstībai būs ļoti plašas. Jūs šeit esat, tādēļ mēģiniet to izmantot pēc iespējas veiksmīgāk, veicinot sava novada izaugsmi.»
 
Bērziņš uzsvēra, ka, lai tas notiktu pēc iespējas veiksmīgāk, pirmkārt, jāceļ izglītības kvalitāte, kā centrālo izvirzot bērnu, kura dzīves uzlabošanai sistēmai būtu jākalpo. Viņš atzina, ka pārmaiņām sistēmā ir jābūt un tās varētu būt sāpīgas, bet rezultātam jābūt pasaules kontekstā darba tirgū konkurētspējīgiem jauniešiem.
 
«Uzskatu, ka būtu par skolotājiem un viņu izglītošanu. Pamatskolas skolotājam jākļūst par prestižu profesiju,» atzina Valsts prezidents.
 
Valsts prezidents sarunas noslēgumā aicināja deputātus būt aktīviem un informēt par konkrētiem uzlabojumiem, kurus iespējams īstenot un kas sniegtu patiesi vērtīgus ieguvumus novadam.

Rakstu portāla apollo.lv mājas lapā var skatīt   ŠEIT