2015. gada 22. sept.

Dāvana pensionāriem - no 1,5 līdz 4,5 eiro

 
Avots:
 


Autors: Māra Libeka
Datums: 22.09.2015
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Diskusija


Krāslavā rīkotajā Krāslavas un Dagdas novadu 14. Grāmatu svētku "Latvijas Avīzes" diskusijā par pensiju likuma akmeņaino ceļu uzaicinātajiem viesiem bija jāatbild ne tikai uz asiem jautājumiem, bet arī jāuzklausa valdībai veltītas nepatīkamas replikas. Gan pensionāri, gan arī tie, kuriem vēl tālu līdz pensijai, iztaujāja Saeimas deputātu, Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvi Romualdu Ražuku ("Vienotība"), Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku (ZZS) un no partijām neatkarīgo Darba devēju konfederācijas sociālo tiesību ekspertu Pēteri Leiškalnu.

– Neesam aizmirsuši, ka savā laikā valdības vadītājs Ivars Godmanis paņēma naudu no speciālā budžeta, lai nosegtu deficītu pamatbudžetā.

R. Uzulnieks: – Tā bija kļūda. Mēs ar labklājības ministru Uldi Auguli rēķinājām un nonācām pie secinājuma, ka varēja neaiztikt speciālo budžetu.

– Bet tad, lūdzu, atceliet to lēmumu un atdodiet naudu!

– Diemžēl nauda kokos neaug, mums nav, kur to naudu paņemt.

P. Leiškalns: – Ja sociālais budžets aizdod naudu valstij, tad tas nenotiek par baltu velti, bet gan ar diezgan lieliem procentiem, no kuriem budžets saņem papildu naudu.

– Daļa no sociālā nodokļa tiek ieskaitīta otrajā pensiju līmenī jeb banku veidotajos pensiju fondos. Kur paliek šī nauda, kad cilvēks nomirst?

– Tādā gadījumā bankas naudu pārskaita pensiju speciālajam budžetam.

– Kas to kontrolē?

– Par kontroli nav jāuztraucas, jo tā ir stingra. Šī nauda ir pilnībā nošķirta no pašas bankas līdzekļiem. Pat tad, ja banka bankrotē, ar pensiju līmeņa fondu nekas nevar notikt, jo tas ir ļoti stabils. Cits jautājums ir par pirmo pensiju līmeni. Mirušo cilvēku kapitāls tiek ieskaitīts kopējā katlā, lai izdalītu pensionāriem.

– Būtu tikai loģiski, ka tā naudiņa pensionāra dzīvesbiedra nāves gadījumā nokļūtu atraitņa naudas maciņā, nevis kopējā katlā (aplausi).

R. Ražuks: – Tas būtu taisnīgi. Mana māte, kura dzīvo Lietuvā, pēc mana tēva nāves saņem vientuļnieka pensiju. Tas jāpanāk arī Latvijā.

– Kas neļauj to darīt?

P. Leiškalns: – Daudzās valstīs pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības saņemt daļu no mirušā laulātā pensijas. Latvijas pensiju aprēķinā, kas tika veidots 1994. un 1995. gadā, šāda sistēma nav iekļauta. Lai pēc dzīvesbiedra nāves daļa no viņa pensijas tiktu laulātajam, sociālā nodokļa iemaksu likmei jābūt augstākai. No jauna to nav iespējams ierēķināt.

– Vai tad nemūžam to nevarēs ierēķināt?

– Ja palielinās sociālo nodokli, tad darba nodokļi arī kļūs lielāki, bet algas – mazākas. Latvijas problēma ir tā, ka valstī ir relatīvi augsti darba nodokļi un tādēļ neveidojas jaunas labi apmaksātas darba vietas. Igaunijā vidējās algas saņēmējam ir par 310 eiro vairāk mēnesī nekā vidējās algas saņēmējam Latvijā. Kaimiņvalstī ir ievērojami zemāki nodokļi, un tāpēc uzņēmēji biežāk iegulda Igaunijā nekā kaimiņvalstīs.

Ja Latvijā palielinātu sociālo nodokli, tad būtu jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet pašvaldības tam nepiekritīs, jo tas ir vietējās varas galvenais nodoklis.

– Eiropas institūcijas uzskata, ka Latvijas pensiju sistēma ir ļoti laba, ka tur nav jājaucas iekšā... Pretējs viedoklis ir pašmāju cilvēkiem.

R. Uzulnieks: – Eiropas Komisija atzinusi, ka Latvijas pensiju sistēma labi funkcionē. Bet problēma ir tā, ka mēs pārāk maz pelnām. Minimālo algu un mazāk par to nopelna 36 procenti iedzīvotāju, vēl 35 procenti nopelna līdz 711 eiro. Tātad pamatiemaksas valsts budžetā nāk no nedaudz vairāk kā 70 procentiem iedzīvotāju. Ja iemaksas būtu lielākas, pensiju sistēma varētu funkcionēt ļoti labi. Tāpēc mums ir jādomā, kā vairāk nopelnīt, lai būtu naudiņa, no kuras varētu palielināt pensijas vai attīstīt kādas citas iespējas.

– Patlaban valstī lielas pūles tiek pieliktas, lai aprēķinātu ienākumu minimumu. Kam tas ir nepieciešams, ja politiķi ar ierēdņiem ir nonākuši pie secinājuma, ka ienākumu minimums ir lielāks nekā pensijas.

– Līdz šim ienākumu minimums netika balstīts uz oficiāliem skaitļiem. Patlaban ierēdņi rēķina, cik tad ir tas minimums, ar kuru pietiek iztikšanai vienai personai. Viņi ir aprēķinājuši, ka tie ir 137 eiro mēnesī, bet šī summa turpina augt. Tas nozīmē, ka jāceļ minimālās pensijas, kas krietni atpaliek no iztikas minimuma.

P. Leiškalns: – Te gan jāatzīmē, ka šī summa ir aprēķināta par pirmo mājsaimniecības locekli, bet par otro un nākamajiem paredzēti 70 procenti no šīs summas jeb 100 eiro mēnesī.

R. Uzulnieks: – Šī summa parāda, kādi Latvijā ir ienākumi.

P. Leiškalns: – To vairs nerēķina pēc 1991. gadā izstrādātās formulas – cik daudz mājsaimniecībā jābūt drēbēm, apaviem, cik ilgi tos valkā utt. Patlaban tiek sarēķināts vidējais ienākums uz iedzīvotāju un no tā paņemti 40 procenti. Eiropā tie ir 50 vai 60 procenti, bet mūsu apstākļos ir izvērtēta zemākā iespējamā robeža – 40 procenti no vidējā ienākuma uz mājsaimniecības locekli. Tā ir relatīvā robeža, lai cilvēks varētu izdzīvot.

R. Ražuks: – No 1. oktobra atjaunosies pensiju indeksācija ar indeksu 1. 0158 un tiks indeksētas tās pensijas, kas ir līdz 311 eiro, bet no lielākām pensijām tā daļa, kas ir 311 eiro. Septiņdesmit procentiem iedzīvotāju pensijas ir līdz 300 eiro. Apmēram uz 100 eiro būs pusotra eiro klāt (zālē smiekli). Ja pensija ir 300 eiro, tad tā palielināsies par 4,5 eiro.

No nākamā gada, indeksējot pensijas, tiks lietots algu iemaksas koeficients 50% vērtībā. Tas valstī 2016. gadā izmaksās četrus miljonus eiro, 2017. gadā – 21 miljonu eiro, bet 2018. gadā – 46 miljonus eiro. Indeksācijas uzdevums ir kompensēt naudas vērtības kritumu. Šobrīd naudas vērtība krītas ļoti lēni, inflācija ir ļoti zema, tādēļ arī šis indekss ir mazs.

– Vai ir iespējams atcelt nodokļu nastu tiem cilvēkiem, kas sasnieguši 80 vai 85 gadu vecumu?

P. Leiškalns: – No pensijām maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli un 80% no šā nodokļa ieņēmumiem nonāk pašvaldību rīcībā, lai uzturētu infrastruktūru. Atgādināšu, ka Latvijā visaugtākais neapliekamais minimums ir tieši pensionāriem. Likumā iekļaut atrunas par sasniegtajiem gadiem ir diezgan sarežģīti.

R. Ražuks: – Pašvaldības nekad nepiekritīs šādam solim.

– Kāpēc iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā no visas pensijas, bet indeksāciju veic, neņemot vērā piemaksu pie pensijas par nostrādātajiem gadiem?

P. Leiškalns: – Pensiju indeksācijas uzdevums ir kompensēt naudas vērtības kritumu. Ja runājam par piemaksām, jāteic, ka laimīgi ir tie cilvēki, kuriem pensija ir aprēķināta līdz 2012. gadam, jo, sākot ar šo gadu, piemaksas vairs nepiešķir.

Piemaksas ir mans izgudrojums 2003. gadā, ko piedāvāju tā laika valdībai. Tie, kas smagi un ražīgi bija strādājuši gan uzņēmumos, gan lauksaimniecībā, saņēma zemu atalgojumu vai daudzi vispār bija bez darba un neko nesaņēma. Valsts sāka piemaksāt mazo pensiju saņēmējiem, lai samazinātu starpību starp lielajām un mazajām pensijām. Patlaban tas ir viens eiro par katru darba stāža gadu un šis fenomens ir visvairāk indeksētais, jo sākotnēji bija tikai 19 santīmi. Tiesa, tas netiek indeksēts no gada gadā, taču kāpums ir bijis diezgan liels.

Ja jūs gribat zināt, kas šobrīd ir bēdu ieleja, tad tās nav pensijas, bet gan aizbildniecībā esošo bērnu uztura nauda, kas ir 45 eiro mēnesī. Tā ir tieši tikpat maza kā 90. gadu vidū. Tie ir nieka graši, par kuriem nekādā veidā nevar uzturēt bērnu. Labklājības ministrija sola nākamgad šo situāciju labot.
– Ražuka kungs atvainosies tautai valdības vadītājas Straujumas vārdā, ka pensijas nepalielinās tā, kā bija solīts. Jūs taču esat no vienas partijas!

R. Ražuks: – Nav jau gluži tā, ka valdība rīkojusies kādam par sliktu. Neviens taču nevarēja paredzēt, kas notiks Ukrainā un kā Ukrainas un Krievijas attiecības ietekmēs Latvijas ekonomikas kāpumu. Diemžēl nebija tādu finansiālo iespēju, lai pieņemtu šo likumprojektu.

– Līdz 18. novembrim mums noteikti būs jauna valdība. Uz kādu krīzi tad viņi atsauksies? Varbūt uz tiem 776 migrantiem, kas atbrauks ar pirmo sievu, otro sievu un tad ar visām pārējām?

– Deviņpadsmitajā novembrī man būs sešdesmit gadu, un es jums piedāvāju (vēršas pie jautātāja Ziedoņa Dzirkaļa) – ja valdība paliks, tad jūs man kaut ko būsiet parādā, bet, ja valdība kritīs, tad es jums. (Aplausi.) "Latvijas Avīze" neļaus man samelot.
 
R. Uzulnieks: – Izskatās, ka šī valdība nostrādās līdz nākamajām vēlēšanām. Par Auguļa kunga darbiem jāatbild ministram pašam, bet es nepiekrītu tam, ka nekas nav darīts. Attiecībā uz pensionāriem tomēr esam izcīnījuši, ka pensiju negatīvais kapitāls tiek pārrēķināts.
 
– Es nespēju noturēties un pateikšu arī jums kaut ko lieku. Ministru kabinetā vajadzētu izmaiņas, nomainot pašreizējo ārlietu ministru ar profesoru Pēteri Pildegoviču, jo viņš prot ķīniešu valodu, bet viņa dzīvesbiedre – japāņu valodu. Mums ir vajadzīgi gudri cilvēki.
 
R. Ražuks: – Mana māte dzīvo Viļņā un ir svēti pārliecināta, ka visas neģēlības, sākot ar zagšanu, kā arī nabadzība ir tikai Lietuvā. Lūk, latvieši, tie gan dzīvo kārtīgi! Tur viss ir sakārtots.
 
P. Leiškalns: – Nevajag likt lielas cerības uz valdības maiņu, jo tad, ja arī tā kritīs, pie varas ar nelielām izmaiņām būs tie paši vēži.
 
– Šī drošība un apmierinātība noved pie tā, ka ministri nav gatavi mainīt kaut ko, lai būtu labāk. Sak, valdība nekritīs, tātad mums nekas nav jādara.

R. Uzulnieks: – Valdībai un parlamentam jārūpējas par to, lai Latvijā būtu labi apmaksātas darba vietas. Valsti neglābs nekādi reemigrācijas plāni. Ja mūsu cilvēki ārpus Latvijas, strādājot mazāk kvalificētos darbus, nopelna tūkstoš eiro uz rokas, tad Latvijā viņi atgrieztos, ja saņemtu 700 eiro, neraugoties uz to, ka makā iekristu par 300 eiro mazāk.

P. Leiškalns: – Šogad Finanšu ministrijas piedāvājums gan par neapliekamo minimumu, gan solidaritātes nodokli kārtējo reizi ir virzīts pilnīgi pretējā virzienā – ka Latvijā samazinās cerības uz labi apmaksātām darba vietām.

***
Grāmatu svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS "Latvijas gāze", SIA "Drukātava", SIA "VESTA– LK", "The White Book", biedrība "Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija", "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Pjotrs Kotovs, Māris Roze, Krāslavas novada dome
Informatīvie atbalstītāji: "Latvijas Avīze", "Krāslavas Vēstis", www.kraslava.lv, www.bibliotekakraslava.lv

 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru