Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-biblioteka-31.html
2026. gada 27. marts
2026. gada 26. marts
Latvijā digitālās prasmes apgūst mazāk nekā cerēts
Avots:
https://retv.lv/sabiedriba/latvija-digitalas-prasmes-apgust-lenak-neka-cerets
Digitālo prasmju mācības senioriem.
No pērnā gada sākuma Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas īsteno bezmaksas digitālo prasmju mācības cilvēkiem vecumā no 16 gadiem. Gada laikā tās apguvuši teju 14 tūkstoši iedzīvotāju, lai gan sākotnēji cerēts, ka izdosies aptver 40 tūkstošus cilvēku. Tomēr kā viens no veiksmīgiem piemēriem ir Krāslavas novada pašvaldība – gan pilsētās, gan pagastos apmācīti ap 500 iedzīvotāju. Nozīmīga loma bijusi vietējiem bibliotekāriem un kopienām – kā uzticamiem padomdevējiem un iedzīvotāju motivētājiem.
Digitālo prasmju mācībās Krāslavas novada bibliotēkā piedalījās vecāka gada gājuma sievietes. Viņu vidū arī pensionāres Valentīna un Rita – abas ar pamatzināšanām.
“Kaut ko jaunu apgūt, varbūt kaut kas ir aizmirsts. Tāpēc atnācu, lai papildinātu zināšanas,” tā norādīja Valentīna. Viņai piekrīt arī Rita: “ Tieši tāpat arī man bija pamatzināšanas, bet, kad tika piedāvāts piedalīties kursos, ļoti labprāt pieņēmu šo piedāvājumu, jo, kā es jau teicu – par datoru nekad nevar zināt visu un mācīties vajag un vajag!”
Īpašu interesi rada praktiskas tēmas: e-pasta izveide, internetbankas lietošana, saziņas lietotnes un e-paraksts. Šajā nodarbībā telefonā ielādētas lietotnes DNS Ugunsmūris un 112. Dalībnieki atzīst – zināšanas palīdzēs ne tikai ikdienā, bet arī justies drošāk, īpaši saskaroties ar krāpniecības riskiem digitālajā vidē.
“Tas ļoti bija nepieciešams mūsu laikos, īpaši pensionāriem zvana krāpnieki bez gala. Tad lieku reizi norādīs, ka nevajag atbildēt,” stāstīja pesnsionāre Valentīna, piebilstot, ka ir saņēmusi un arī atpazinusi krāpnieku zvanus – “es cenšos svešiem telefona numuriem vispār klausuli nomest. Cenšos neielaisties.”
Savukārt seniore Rita parādīja jaunielādētās lietotnes telefonā: ““112” – man nebija šādas sistēmas. Ja es apmaldīšos mežā, tad ir cerība, ka mani atradīs, jo es varēšu aizsūtīt ziņu, kur es atrodos.”
Nodarbības vada pasniedzēja – mentore Ilona Cabule, kura atzīta par raženāko mentori Latvijā. Viņas paspārnē apmācītas 57 grupas jeb 350 iedzīvotāju, izsniedzot 490 apliecības par dažādu līmeņu mācībām.
“Pirmais pamatlīmenis ir digitālās prasmes, otrais līmenis – pamata pašapkalpošanas digitālās prasmes. Un trešais līmenis ir vidēja līmeņa digitālās pašapkalpošanās prasmes. Vienmēr pēc mācībām ir vēlme turpināt mācīties. Un bija tādi lūgumi, vai būs ceturtais līmenis jāturpina. Sauciet, tātad labprāt iesaistāt,” par digitālo prasmju mācībām stāstīja mentore-pasniedzēja Ilona Cabule.
Krāslavas novadā apmācīti vairāk nekā 500 iedzīvotāju, savukārt visā valstī – teju 14 tūkstoši. Sākotnēji ministrijas izvirzīto mērķi – apmācīt 40 000 iedzīvotāju – neizdosies sasniegt, kā galveno iemeslu norādot – valstī trūkst iedzīvotāju intereses.
“Sākums bija diezgan sarežģīts, bet ar katru grupu, ar katru bibliotekāra, mentora izbraukumu uz pagastiem, šī sniega bumba apauga un cilvēki laikam vēlas mācīties aizvien vairāk,” tā par iedzīvotāju interesi norādīja Krāslavas novada Centrālās pārvaldes Attīstības nodaļas projektu speciāliste Gunta Ahromkina.
Digitālās prasmes kļūst par būtisku rīku, kas ļauj iedzīvotājiem būt neatkarīgākiem, iet līdzi laikam un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības procesos.
“ Ar iestādēm visu vajag attālināti – iesniegumu uzrakstīt un visu pārējo. Tas ir nepieciešams, lai papildinātu, uzzinātu kaut ko,” teic seniore Valentīna. Arī viņas mācību biedre Rita atzina: “Neskatoties uz to, ka esmu pensionāre, negribas atpalikt tomēr. Uz 100 procentiem atpalikt negribas. Turēties kaut uz 70 procentiem.”
“Administratīvi teritoriālā reforma pašvaldībā dzīvojošajiem iedzīvotājiem nozīmē to, ka pakalpojumi aizvien vairāk koncentrējas. Pašvaldības un valsts pakalpojumi attālinās un digitālās prasmes ir tā burvju nūjiņa, kas ir katram vajadzīga, lai īstenotu savus dzīves plānus, padarītu ērtāku savu ikdienu, samazinātu laika un resursu patēriņu,” norādīja Krāslavas novada Centrālās pārvaldes Attīstības nodaļas projektu speciāliste Gunta Ahromkina.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas digitālo prasmju mācību projekts turpināsies vēl līdz aprīļa beigām. Tajā piedalās vairāk nekā 30 pašvaldību.
Savukārt seniore Rita parādīja jaunielādētās lietotnes telefonā: ““112” – man nebija šādas sistēmas. Ja es apmaldīšos mežā, tad ir cerība, ka mani atradīs, jo es varēšu aizsūtīt ziņu, kur es atrodos.”
Nodarbības vada pasniedzēja – mentore Ilona Cabule, kura atzīta par raženāko mentori Latvijā. Viņas paspārnē apmācītas 57 grupas jeb 350 iedzīvotāju, izsniedzot 490 apliecības par dažādu līmeņu mācībām.
“Pirmais pamatlīmenis ir digitālās prasmes, otrais līmenis – pamata pašapkalpošanas digitālās prasmes. Un trešais līmenis ir vidēja līmeņa digitālās pašapkalpošanās prasmes. Vienmēr pēc mācībām ir vēlme turpināt mācīties. Un bija tādi lūgumi, vai būs ceturtais līmenis jāturpina. Sauciet, tātad labprāt iesaistāt,” par digitālo prasmju mācībām stāstīja mentore-pasniedzēja Ilona Cabule.
Krāslavas novadā apmācīti vairāk nekā 500 iedzīvotāju, savukārt visā valstī – teju 14 tūkstoši. Sākotnēji ministrijas izvirzīto mērķi – apmācīt 40 000 iedzīvotāju – neizdosies sasniegt, kā galveno iemeslu norādot – valstī trūkst iedzīvotāju intereses.
“Sākums bija diezgan sarežģīts, bet ar katru grupu, ar katru bibliotekāra, mentora izbraukumu uz pagastiem, šī sniega bumba apauga un cilvēki laikam vēlas mācīties aizvien vairāk,” tā par iedzīvotāju interesi norādīja Krāslavas novada Centrālās pārvaldes Attīstības nodaļas projektu speciāliste Gunta Ahromkina.
Digitālās prasmes kļūst par būtisku rīku, kas ļauj iedzīvotājiem būt neatkarīgākiem, iet līdzi laikam un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības procesos.
“ Ar iestādēm visu vajag attālināti – iesniegumu uzrakstīt un visu pārējo. Tas ir nepieciešams, lai papildinātu, uzzinātu kaut ko,” teic seniore Valentīna. Arī viņas mācību biedre Rita atzina: “Neskatoties uz to, ka esmu pensionāre, negribas atpalikt tomēr. Uz 100 procentiem atpalikt negribas. Turēties kaut uz 70 procentiem.”
“Administratīvi teritoriālā reforma pašvaldībā dzīvojošajiem iedzīvotājiem nozīmē to, ka pakalpojumi aizvien vairāk koncentrējas. Pašvaldības un valsts pakalpojumi attālinās un digitālās prasmes ir tā burvju nūjiņa, kas ir katram vajadzīga, lai īstenotu savus dzīves plānus, padarītu ērtāku savu ikdienu, samazinātu laika un resursu patēriņu,” norādīja Krāslavas novada Centrālās pārvaldes Attīstības nodaļas projektu speciāliste Gunta Ahromkina.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas digitālo prasmju mācību projekts turpināsies vēl līdz aprīļa beigām. Tajā piedalās vairāk nekā 30 pašvaldību.
2026. gada 23. marts
Sveiciens no Lielajiem lasīšanas svētkiem!
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/sveiciens-no-lielajiem-lasisanas-svetkiem.html
21. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisinājās LNB lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025” (BJVŽ) svinīgais noslēguma pasākums – ikgadējie Lielie lasīšanas svētki. Šis ilgi gaidītais notikums pulcēja vairākus simtus grāmatas lasītāju, vērtētāju, bibliotekāru, pedagogu un lasīšanas entuziastu no visas Latvijas. Starp viņiem bija arī Krāslavas novada bibliotēkas viscentīgākie un aizrautīgākie lasītāji.
Pasākuma laikā tika godināti aktīvākie programmas dalībnieki un lasīšanas veicinātāji. Īpašs prieks un lepnums par Krāslavu – krāslavieti Anitu Grineviču, kura tika sumināta kā Lasīšanas vēstnese. Šis tituls piešķirts par viņas nozīmīgo ieguldījumu lasīšanas veicināšanā, neatlaidīgu darbu ar bērniem un jauniešiem, kā arī programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025” popularizēšanu Latgales reģionā.
Savā intervijā televīzijā (TV4 Latvija), kā arī uzrunā pasākuma laikā Anita uzsvēra, cik būtiska ir lasīšana ikviena cilvēka dzīvē. Viņa akcentēja, ka lasīt ir svarīgi ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, jo bērni iedvesmojas no saviem vecākiem un mācās no viņu piemēra. Lasīšana stiprina iztēli, paplašina redzesloku un veido vērtības, kas saglabājas visa mūža garumā.
Mēs patiesi lepojamies ar mūsu Krāslavas novada bibliotēkas lasītāju un lasīšanas veicinātāju. Anita Grineviča ir personība, kas iedvesmo, motivē un ar savu pozitīvismu spēj aizraut gan bērnus, gan pieaugušos. Viņas darbs ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai vietējā kopienā, bet arī plašākā sabiedrībā.
Krāslavas novada bērnu žūrijas lasītāju atsauksmes par izlasītajām grāmatām izskanēja no lielās skatuves Ziedoņa zālē, ļaujot ikvienam klātesošajam iepazīt bērnu skatījumu uz literatūru. Viena no atsauksmēm:
„Man patika šī grāmata, jo tā bija par meiteni, kura kļūdījās, bet nebaidījās un mēģināja vēlreiz,” (Alise, 6 gadi, Krāslava), par Annas Vaivares un Ineses Zanderes grāmatu „Otrais koncerts”. Šādi sirsnīgi un patiesi vērtējumi spilgti apliecina, cik nozīmīga ir bērnu iesaiste lasīšanas procesā un cik svarīgi ir dot viņiem iespēju izteikt savu viedokli.
Lielie lasīšanas svētki šogad norisinājās Rīgas Grāmatu svētku laikā, kas dalībniekiem sniedza vēl plašākas iespējas iepazīt grāmatu pasauli. Mēs un citi pasākuma apmeklētāji varējām piedalīties dažādos radošos pasākumos, kā arī bija tikšanās ar grāmatu autoriem un ilustratoriem.
Brauciena dalībniekiem Kasparam un Alīnai īpaši spilgtā atmiņā palika Latvijas Nacionālās bibliotēkas iespaidīgā arhitektūra, kas pati par sevi ir kultūras simbols. Ne mazāk aizraujoša bija ekspozīcija „Grāmata Latvijā”, kas sniedz ieskatu grāmatas un rakstītā vārda attīstībā Latvijā. Tāpat lielu interesi izraisīja aktivitātes, ko vadīja TV personība Māris Grigalis, kā arī muzikālais priekšnesums, ko sniedza grupa „Idille”, radot svētkiem īpašu noskaņu.
Dalība šādā pasākumā ir ne tikai iespēja satikt domubiedrus un svinēt lasīšanas prieku, bet arī iedvesmas avots turpmākajam darbam un jaunām lasīšanas iniciatīvām.
Lai dzīvo lasītprieks! Ar nepacietību gaidīsim jauno „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu kolekciju 2026”, kas noteikti atkal pulcēs gan mazus, gan lielus lasītājus visā Latvijā.
Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Autores foto
Abonēt:
Komentāri (Atom)