Avots:
https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/stambula-un-izsmalcinata-perle-kapadokija-iepazistot-kapadokijas-tevu-garigo-mantojumu
Šī gada 28. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notika pasākums „Svētceļojums: Turcija – kristietības šūpulis” pasākumu cikla „Pasaule ceļotāja acīm” ietvaros. Šoreiz par saviem piedzīvojumiem iespaidos dalījās Janīna Samsanoviča.
Janīna stāstīja: „Katram ceļojumam ir savs mērķis. Svētceļojums ir daudz vairāk nekā ceļojums. Tam var būt reliģiska, garīga un personiska nozīme. Arī man šim ceļojumam bija konkrēts ticības apliecinājums – lai pateiktos Dievam. Svētceļojumā devos ar savu nodomu, arī katrai Svētajai Misei man bija nodoms.
Vairāki cilvēki gan pirms, gan pēc svētceļojuma uzdeva jautājumu – kāpēc uz Turciju, kas ir musulmaņu valsts? Turcijā atrodas daudzas kristietības vietas, tā palīdz saprast, kā kristietība radās un attīstījās. Turcija ir kristietības šūpulis, jo tieši šeit radās agrīnā kristietība, tika dibinātas pirmās draudzes, notika nozīmīgi koncili un saglabājušās svarīgas svētvietas.
Mēs esam kristieši. Nu, lūk, vēsturiski šis nosaukums pirmo reizi tika lietots Antiohijā – ļoti senā pilsētā, kuras nosaukums tagad ir Antakja, un tā atrodas Turcijas dienvidos netālu no Sīrijas robežas.
Daudzas Bībeles notikumu vietas atrodas mūsdienu Turcijā. Tajā dzīvoja, dibināja pirmās draudzes, sludināja un rakstīja vēstules dažādām kristiešu kopienām apustulis Pāvils.
Mūsdienu Turcijas teritorijā 4. un 5. gadsimtā notika četri svarīgi koncili, kuri noteica kristīgās ticības pamatus.
Mūsdienu Turcijā dzīvoja Baznīcas tēvi Bazilijs Lielais, Gregors no Nisas un Gregors no Nazianzas, par kuru dzīvi un darbību svētceļojumā pārbraucienos autobusā mēs klausījāmies katehēzi – lekcijas.
Tas bija Bizantijas impērijas laikā.
1453. gadā krīt Konstantinopole, dominē Osmaņu impērija. Kristietība kļūst par minoritāti, bet nepazūd.
Kā tad ir mūsdienu Turcijā? Mūsdienās kristiešu Turcijā ir apmēram 0,5%. Dominējošā reliģija, protams, ir islāms. Vairāk kristiešu ir Stambulā, te pastāv kristiešu centri. Jo tālāk uz Turcijas austrumiem, jo mazāk kristiešu.
Neatņemama svētceļojuma sastāvdaļa ir Svētā Mise. Tā tika svinēta katru dienu, ar mums kopā bija pieci garīdznieki. Stambulā Misi svinējām Svētā Gara katedrālē, kas ir arī bīskapa sēdeklis, Ankārā – Svētās Terēzas baznīcā, kas atrodas franču vēstniecības paspārnē, Bursā – mājas baznīcā, kurā kalpo priesteris no Polijas, kas tur atrodas misijā. Divas Mises tika celebrētas Kapadokijas 9.–10. gadsimta alu baznīcās. Pirmajā un pēdējā svētceļojuma dienā un garā pārbrauciena dienā Mises notika viesnīcu konferenču zālēs.
Apmeklējām Svētās Sofijas katedrāli un Svētā Glābēja baznīcu Horā. Abas atrodas Stambulā. Sākotnēji tās bija kristiešu baznīcas. Mūsdienās tās ir funkcionējošas mošejas. Ir slavenas ar izcilām mozaīkām, freskām un atspoguļo kristietības un islāma mijiedarbību Turcijas vēsturē. Svētā Glābēja baznīca Horā ir viens no izcilākajiem mākslas paraugiem pasaulē. Bijām arī trīs lielās un greznās islāma svētvietās, kuras jau sākotnēji celtas kā mošejas.
Ankārā apmeklējām vienu no svarīgākajiem valsts simboliem – Ataturka mauzoleju. Ataturks ir Turcijas Republikas dibinātājs un pirmais prezidents. Viņš ir mūsdienu Turcijas pamatlicējs 1923. gadā. Ar Ataturku beidzās Osmaņu impērija.
Priecājamies par unikālo Kapadokiju. Tas ir Turcijas reģions, kas atrodas vairāk uz valsts vidieni un tulkojumā no senpersiešu valodas nozīmē – skaisto zirgu ciems. Kapadokija ir viens no neparastākajiem reģioniem pasaulē unikālo dabas veidojumu dēļ. To ir veidojuši vulkāni miljoniem gadu ilgi. Pelni un lava sacietēja tufā. Tas ir mīksts akmens. Lietus izveidoja neparastas formas – pasaku skursteņus, sēnes ar cepurēm. To visu vērojot, šķiet, ka tu atrodies uz citas planētas.
Tātad Turcija arī ir svarīgs svētceļojumu galamērķis. Esot šajā svētajā zemē, man bija iespēja tuvāk iepazīt Dievu, saņemt Viņa dāvātās žēlastības, piedzīvot klusumu un dabu, satikt citus cilvēkus un iepazīt citu kultūru. Tas bija bezgala skaists, iespaidiem bagāts un svētīgs piedzīvojums!”
Katrs stāsts ir kā atsevišķa nodaļa aizraujošā grāmatā, kas ļauj katram apmeklētājam uz mirkli kļūt par pasaules apceļotājiem un paplašināt savu redzesloku. Aicinām interesentus arī turpmāk apmeklēt Krāslavas novada bibliotēkā notiekošos pasākumu cikla „Pasaule ceļotāja acīm” pasākumus.
Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas
Datorsistēmu un datortīklu administratore
Annas Bartušas un Janīnas Samsanovičas foto
.jpeg)
