Drošāka interneta dienas 2026 aktivitāšu atskats Krāslavas novada bibliotēkā

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/drosaka-interneta-dienas-2026-aktivitasu-atskats-kraslavas-novada-biblioteka.html

Ar daudzveidīgām un izglītojošām aktivitātēm februārī visā Latvijā tika atzīmēta Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) rīkotā Drošāka interneta diena DID2026, kā arī aizvadīts Drošāka interneta mēnesis. Visa mēneša garumā valstī norisinājās 130 pasākumi, kuros bērni, jaunieši un pieauguši pilnveidoja zināšanas par drošību digitālajā vidē.

Īpašu atsaucību guva radošā ķeburošanas aktivitāte – tajā piedalījās vairāk nekā 9634 skolēnu, iesūtot vairāk nekā 200 darbus. Izglītības iestādes aktīvi izmantoja sagatavotos metodiskos materiālus – nodarbību plāni tika lejupielādēti vairāk nekā 8313 reizes. Savukārt iniciatīvas „Skolēns izglīto skolēnu” pieredzes apmaiņas ietvaros vairāk nekā 1700 skolēni pārbaudīja savas zināšanas, izpildot testu „Kibermobings un laipnība tiešsaistē”. Plaša rezonanse bija vērojama arī sociālajos medijos – publicēti vairāk nekā 100 ieraksti, kuros atspoguļotas #DID2026, #SID2026 aktivitātes visā Latvijā.

Šo kopējo aktivitāšu kontekstā Drošāka interneta diena tika atzīmēta arī mūsu Krāslavas novada bibliotēkā, piedāvājot mērķtiecīgas un praktiski orientētas divas nodarbības dažādām vecuma grupām:

• 5. februārī notika praktiska nodarbība senioriem „Mākslīgais intelekts – digitālais sarunu biedrs”.

Praktiskās nodarbības senioriem „Mākslīgais intelekts – digitālais sarunu biedrs” mērķis bija skaidrot jaunāko tehnoloģiju iespējas un vienlaikus stiprināt digitālo pratību un drošības izpratni.

Nodarbības teorētiskajā daļā šī raksta autore izklāstīja mākslīgā intelekta darbības principus – kas tas ir, kā tiek apstrādāti dati un kā šādi rīki var atvieglot ikdienas dzīvi arī senioriem. Īpašs uzsvars tika likts uz drošu un atbildīgu lietošanu, akcentējot personas datu aizsardzību, piesardzību informācijas kopīgošanā un kritisku izvērtējumu attiecībā uz digitālajā vidē saņemto saturu.

Praktisko daļu vadīja Krāslavas novada bibliotēkas bibliotekāre Ināra Pauliņa, kura demonstrēja ChatGPT balss režīmu un piedāvāja dalībniekiem individuāli izmēģināt to savos viedtālruņos. Seniori pārliecinājās, ka saruna ar tehnoloģiju var būt intuitīva, saprotama un pielietojama dažādās sadzīves situācijās – sākot no informācijas meklēšanas līdz teksta formulēšanai.

Mākslīgais intelekts ir datorizēta sistēma, kas spēj veikt uzdevumus, kuri tradicionāli saistīti ar cilvēka kognitīvajām spējām – analizēt informāciju, ģenerēt tekstus, atpazīt attēlus vai sniegt ieteikumus. Pēdējos gados tas kļuvis par nozīmīgu digitālās vides instrumentu gan profesionālajā darbībā, gan personīgajā lietošanā. Savukārt, OpenAI izstrādātais rīks ChatGPT ir sarunbots, kas nodrošina dialogu rakstiskā un balss formātā, palīdz atbildēt uz jautājumiem un strukturēt informāciju.

• 13. februārī skolēniem tika piedāvāta ķeburošanas aktivitāte „Visi kopā par drošāku internetu!”.

Šajā februāra dienā Krāslavas novada bibliotēku apmeklēja Krāslavas ģimnāzijas 6. c klases audzēkņi un viņu klases audzinātāja Lāsma Dzirkale, lai piedalītos pasākumā, kopā apgūstot svarīgāko par to, kā sevi pasargāt internetā un kā dalīties ar informāciju atbildīgi, un piedalītos konkursā ar klases ķeburošanas darbu. 3. martā plkst. 13.00 Drossinternets.lv Facebook kontā norisināsies Live izloze, kurā tiks izlozēti 10 uzvarētāji, kuri tiks pie 50 eiro vērtas dāvanu kartes klases saliedēšanas aktivitātei.

Ķeburošanas aktivitāte „Visi kopā par drošāku internetu!” bibliotēkā bija paredzēta skolēnu auditorijai un tematiski veltīta atbildīgai rīcībai tiešsaistē. Pasākumu atklāja Krāslavas novada Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča un Droša interneta vēstnese, šī raksta autore, aktualizējot šī brīža digitālās vides tendences un ar tām saistītos izaicinājumus.

Uzmanība tika pievērsta 10. februārī notikušajai izglītības konferencei „Dialogs ar mākslīgo intelektu” Rīgā, kuras laikā Latvijā pirmo reizi tika īstenots Turinga tests – eksperiments, kurā dalībniekiem bija jānosaka, vai atbildes autors ir cilvēks vai mākslīgais intelekts. Rezultāti liecināja, ka 40,8% dalībnieku nespēja atšķirt mākslīgā intelekta ģenerētas atbildes no cilvēka sniegtajām. Šis fakts kalpo kā būtisks atgādinājums par nepieciešamību stiprināt kritisko domāšanu, digitālo pratību un spēju patstāvīgi izvērtēt informācijas ticamību.

Pasākumā tika akcentēta arī Drošāka interneta dienas talismana – Ally – simboliskā nozīme, kas iemieso drošu, atbildīgu un cieņpilnu rīcību tiešsaistē. Skolēni tika aicināti apzināties savu personīgo atbildību digitālajā komunikācijā, pieņemot lēmumus virtuālajā vidē.

Praktiskajā daļā Krāslavas novada bibliotekāre Gunita Purviņa-Bebriša iepazīstināja ar radošo domāšanas metodi „ķeburošanu” (doodling) – spontānu vizuālu informācijas strukturēšanu, kas veicina koncentrēšanos un izpratni. Ķeburi ir vienkārši zīmējumi, kam var būt konkrēta vai abstrakta nozīme. 6. c klases skolēni, strādājot komandās, klausījās tekstu „Andra stāsts” ar centrālo vēstījumu „Dalies ar informāciju atbildīgi!” un savas pārdomas atainoja kopīgā vizuālā darbā.

Nodarbība noslēdzās ar saliedējošu aktivitāti - sportošanu, radot pozitīvu un motivējošu noskaņu. Aktivitāte apliecināja, ka izglītošana par drošību internetā var būt mērķtiecīga, metodiski pamatota un vienlaikus radoša.

Krāslavas novada bibliotēka kopā ar Latvijas Drošāka interneta centru (Drossinternets.lv) pateicas visiem par dalību DID2026 atzīmēšanā.

Kopā par drošāku internetu! Kopā mēs varam vairāk! Uz tikšanos citās Krāslavas novada bibliotēkas aktivitātēs un Drošāka interneta dienā nākamgad!

Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas
datorsistēmu un datortīklu administratore

Tatjanas Azamatovas un Viktorijas Urbanovičas fotogrāfijas

Es lasu grāmatas. Un tu?

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/es-lasu-gramatas-un-tu.html

Krāslavas novada bibliotēkas lasītāja Anita Grineviča, triju meitu mamma, ir aktīva lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” (BJVŽ) dalībniece jau no 2020. gada.

Vecākās meitas, Krāslavas ģimnāzijas audzēknes, Amanda (4. kl.) un Alīna (9. kl.) centīgi lasa un vērtē grāmatas uz vienmēr izsaka savu viedokli par izlasīto, aizpildot elektronisko anketu. 

Anita par savu piedalīšanos BJVŽ raksta:

„Mana līdzdalība „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā” aizsākās ļoti interesanti. Sākotnēji pēc bibliotekāres Viktorijas ieteikuma Bērnu žūrijas grāmatas sāka lasīt vecākā meita Alīna. Lasījām kopā, pārrunājām izlasīto. Un tā ik gadu meita piedalījās grāmatu lasīšanā un vērtēšanā, kad vienreiz, atnākot uz bibliotēku pēc kārtējās grāmatas, meita pamanīja uz plakāta uzrakstu „Vecāku žūrija” un tad sekoja jautājums: „Es lasu grāmatas. Un tu?”

Ilgi nedomājot, uzreiz sekoja mana atbilde: „Protams, es arī lasīšu!” Un uzreiz paņēmu pirmo grāmatu no vecāku žūrijas grāmatu kolekcijas. Šajā brīdī bija svarīgi bērnam parādīt, ka lasīt ir lietderīgi ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem un, kā zināms, bērni ir vecāku spogulis. Tā arī aizsākās lielā lasīšana, kurai ar laiku pievienojās arī vidējā meita Amanda, un nav aiz kalniem brīdis, kad lasītāju fanu klubam pievienoties arī jaunākā meita Aleksa. Žūrijas grāmatu lasīšanā un vērtēšanā piedalāmies katru gadu, jo tā mūsu ģimenē jau ir kļuvusi par tradīciju”.

Meitenes par lasīšanu raksta:

„Es lasu grāmatas, lai būtu gudrāka.” (Amanda, 10 gadi)

„Es lasu Bērnu žūrijas grāmatas, jo tās ir interesantas un viegli lasāmas. Man patīk, ka tajās ir aizraujoši stāsti un īstas emocijas. Turklāt labs stāsts nav atkarīgs no vecuma.” (Alīna, 15 gadi)

Lai katrā ģimenē vairojas un neapstājas lasītprieks !

Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja

Foto no bibliotēkas hronikas un Grineviču ģimenes fotomateriāliem

Katrai iestāde - sava adrese

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/katrai-iestadei-sava-adrese.html

Katrai ēkai, vai tas būtu dzīvoklis, māja, uzņēmums, pašvaldības vai valsts iestāde, ir piešķirts īpašs nosaukums, kas ļauj mums to identificēt un viegli atrast. Šis īpašais nosaukums ir adrese, kas kalpo kā norāde uz konkrēto vietu, lai mēs zinātu, kur doties. Adrese ir kā atslēga, kas palīdz orientēties, ļaujot atrast vajadzīgo vietu, cilvēkus vai pakalpojumus, kad tie kļūst nepieciešami.

Mēs ik dienu pārvietojamies pa ierastajiem maršrutiem – uz darbu, skolu, veikalu vai kādu pasākumu – un ceļā redzam daudzas pazīstamas ēkas. Skola, bibliotēka, tūrisma informācijas centrs, dome – tās ir pašvaldības iestādes pilsētā, kas šķiet tik saprotamas un zināmas. Tomēr, ja kāds pēkšņi pajautātu nosaukt to precīzo adresi – ielu un numuru? Vai neaprobežosimies ar vispārēju skaidrojumu – „turpat centrā” vai „kalnā, pie pils”?

Krāslavas novada pašvaldības iestādes un iestāžu adreses Krāslavā 24. februārī pētīja Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5. klases skolēni kopā ar skolotāju Valentīnu Purpišu, piedaloties raksta autores vadītajā novadpētniecības nodarbībā „Katrai iestādei – sava adrese”. Nodarbībā skolēni uzzināja, ka iestāde ir organizācija, kas darbojas sabiedrības interesēs un bieži tiek finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta. Iestāžu adreses ir svarīgi zināt, jo, zinot adresi, tiek iegūta piekļuve ne tikai ēkai, bet arī visam pakalpojumu klāstam, kas tajā sniegts. Kopā ar skolēniem tika pārrunāts, kādus pakalpojumus var saņemt katrā Krāslavas novada pašvaldības iestādē. Skolēni uzzināja arī to, ka vienā adresē var būt vairākas iestādes. Piemēram, Dīķu ielā 5 Krāslavā atrodas gan Krāslavas novada bibliotēka, gan Krāslavas novada pašvaldības policija, gan Krāslavas novada bāriņtiesa. Nodarbības otrajā daļā skolēni izmēģināja savu erudīciju, piedaloties jaunā novadpētniecības aktivitātē „Katrai iestādei – sava adrese”, kur uzdevums bija dots savienot iestādi ar pareizo adresi.

Krāslavas novada bibliotēka aicina ikvienu piedalīties novadpētniecības aktivitātē „Katrai iestādei – sava adrese” un pārbaudīt savu erudīciju, cik labi zināt Krāslavas novada pašvaldības iestāžu atrašanās vietas pilsētā pēc to adreses.

Novadpētniecības aktivitāte skatāma šeit.

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja

Valentīnas Purpišas un Viktorijas Urbanovičas foto