Izglītojoša medijpratības spēle senioriem "Paplašini medijpratības izpratnes robežas" Krāslavas novada bibliotēkā #DID2024 ietvaros

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/izglitojosa-medijpratibas-spele-senioriem-paplasini-medijpratibas-izpratnes-robezas-kr.html

Visu februāra mēnesi Krāslavas novada bibliotēka aicināja ikvienu iesaistīties Drošāka interneta dienas atzīmēšanā. Arī vecāka gadagājuma cilvēkiem piedāvāja izglītojošo pasākumu, kas paplašināja medijpratības izpratnes robežas.

Kas ir medijpratība? Medijpratība ir izpratne, kā darbojas mediji jeb zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem. Tā ietver sevī prasmi praktiski lietot medijus - informācijas, vēstījuma izvērtēšanas un zemteksta fiksēšanas prasmes. Medijpratība arī ir saistīta ar cilvēku līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes veicināšanu.

Prasmes informācijas kritiskai izvērtēšanai internetā pieaug visu paaudžu lietotāju vidū. Seniori ir tā sabiedrības daļa, kurai ar dezinformāciju, misinformāciju, viltus ziņu atpazīšanu sokas visgrūtāk.

Šī gada 22. februārī Krāslavas novada bibliotēkas lasītavas vadītāja un medijpratības meistars Margarita Žavnerčika novadīja izglītojošo medijpratības spēli „Paplašini medijpratības izpratnes robežas”, kas notika bibliotēkas cokolstāvā. Medijpratības meistari ir deleģēti iegūtās zināšanas nodot tālāk iedzīvotājiem, tā veicinot sabiedrības medijpratības līmeņa celšanos, kritisko domāšanu, izpratni par mediju vidi, ziņu tapšanas procesiem, dezinformāciju informatīvajā telpā un sociālo mediju darbības principiem.

Spēles autore ir Klinta Ločmele - Komunikācijas zinātnes doktore, komunikācijas un medijpratības kursu pasniedzēja Latvijas Universitātē un Vidzemes Augstskolā, starptautisku un Latvijas medijpratības projektu satura veidotāja un vadītāja, mediju un medijpratības eksperte. Spēle tika izstrādā projekta ietvaros un saņēma finansējumu no Vācijas Federālās Republikas Ārlietu ministrijas atklātā konkursā, ko rīkoja „DW Akademie“ un „Knowledge Economy Forum“.

Tiešsaistes spēle veltīta medijpratībai un aptvēra jautājumus par vārda brīvību, vizuālo pratību, naida runu, stereotipiem un attēliem medijos un citiem mūsdienās svarīgiem jautājumiem. Spēli iespējams spēlēt interneta pārlūkprogrammās „Google Chrome“, „Firefox“ un mobilajā versijā.

Tā sastāv no 23 lauciņiem, no kuriem katrs ietver jautājumu par ikdienišķām un dažām dzīves situācijām, kurās ir noderīga medijpratība, un trīs atbilžu variantus. Izvēloties vienu no piedāvātajām atbildēm, spēlētājs arī uzzina īsu skaidrojumu ieteicamajam risinājumam. Aplūkotās dzīves situācijas ir dažādas - naidīgi komentāri pie kāda attēla sociālajos medijos, rakstu ilustrācijas ziņu portālos, sludinājumi pirkšanas-pārdošanas vietnēs u.c. Uzvarētājs ir tas, kurš ātrāk sasniegs finišu.

Pasākumā visi dalībnieki aizraujoši spēlēja spēli no dažādām ierīcēm - viedierīcēm, klēpjdatoriem, planšetdatoriem. Protams, visi sasniedza spēles finišu. Pasākuma mērķis - stiprināt medijpratību izklaidējošā veidā, ir veiksmīgi sasniegts, jo kritiskā domāšana un medijpratība prasa regulāru treniņu.

Paldies visiem, kas atzīmēja Drošāko interneta dienu#DID2024 kopā ar Krāslavas novada bibliotēku, jo kopā mēs varam vairāk!

Aicinām ikvienu domāt par to, kā mēs katrs rūpējamies par savu drošību internetā un kāds ir mūsu ieguldījums, veidojot labāku interneta vidi.

Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas Sistēmas administratore
Autores foto

---

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Margaritas Stārastes pasaku tēlu valstībā

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/margaritas-starastes-pasaku-telu-pasaule.html

Krāslavas ģimnāzijas 2. c klases skolēni un Krāslavas Grāfu Plāteru vārdā nosauktās Poļu pamatskolas 3. un 4. klašu skolēni ar skolotājām Irēnu Jakoveli un Innu Sevostjanovu aizvadītās nedēļas laikā aktīvi līdzdarbojās bibliotēkas organizētajos pasākumos veltītos Starptautiskajai dzimtās valodas dienai un Margaritas Stārastes 110. gadu jubilejai. Skolēni atbildēja uz viktorīnu jautājumiem, noskatījās animācijas filmiņu „Zīļuks”, apskatīja grāmatu izstādi „Margaritas Stārastes tēlu atdzimšana 21. gadsimtā” un paši palasīja fragmentus no M. Stārastes grāmatām.

Otrklasnieki uzdāvināja bibliotēkai savus zīmējumus, iedvesmojušies no M. Stārastes pasaku tēlu ilustrācijām.

Mums ir prieks dalīties bagātā materiālā un informācijā par nedēļas aktivitātēm. Aicinām arī jūs papriecāties par dzimtās valodas krāšņumu un bērnu pasaku grāmatu autores un ilustratores radītiem pasaku tēliem, dabu, dzīvniekiem un simtiem kukaiņu, kas līdz šim brīdim iepriecina mazo un lielo lasītāju acis un sirdis. „Ir labi, ja cilvēks var saglābāt savas bērna acis. Ne vienmēr un ne visiem tas izdodas. Dievs mani mīl, dodams tik skaistu talantu un tik ilgu mūžu”, par sevi rakstīja Margarita Stāraste.

Ieskaties:

• Starptautiskajai dzimtās valodas dienai veltīta viktorīna „Valodas ap mums un latviešu valoda - ko Tu zini?”: Letonikā un „facebook”:

• Viktorīna „Stārastes pasaku tēli"

• Animācijas filma „ZĪĻUKS”

Attēli no pasākumiem šeit.

Viktorija Urbanoviča, Krāslavas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Annas Bartušas foto

---

• 
• 
• 
• 

Lekcija

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/lekcija.html

21. februārī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Europe Direct Austrumlatgale sadarbībā ar Krāslavas novada bibliotēku organizē "Tehnoloģiju pēcpusdienu par virtuālo, papildināto un jaukto realitāti".

Pasākuma mērķis: Iepazīstināt ar paplašinātās realitātes (XR) tehnoloģiju veidiem un pielietojuma iespējām kultūras, izglītības un radošo industriju jomās. Paplašinātā realitāte ietver visas ieskaujošās tehnoloģijas (VR, AR, MR), kas paplašina reālo pasauli un apvieno to ar virtuāliem elementiem.

Pieteikšanās pasākumam līdz 21.02. plkst. 10.00 šeit.

ZOOM saite pirms pasākuma tiks nosūtīta uz Jūsu norādīto e-pastu.

Pasākuma laikā var tikt veikta fotografēšana un/vai filmēšana, atbilstoši datu apstrādes prasībām, neidentificējot konkrētas personas. Iegūtie materiāli var tikt publicēti plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos ar mērķi informēt sabiedrību par notiekošo pasākumu.

Tiekamies tiešsaistē!

„DID2024” aktivitātes Krāslavas novada bibliotēkā

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/did2024-aktivitates-kraslavas-novada-biblioteka.html

Šī gada 6. februārī, jau 21. gadu pēc kārtas, tika atzīmēta Pasaules Drošāka interneta diena (#DID2024) ar saukli „Drošāks internets sākas ar tevi!”. Drošākas interneta dienas aktivitātes turpināsies visu februāra mēnesi.

Šeit var iepazīties ar DID 2024.

Metodiskie materiāli un noderīgi resursi par medijpratību šeit.

Skolās, bibliotēkās, jauniešu centros notiek dažādi pasākumi „DID2024” ietvaros un ikviens var tajās piedalīties.

Lai atzīmētu Pasaules Drošāko interneta dienu, Krāslavas novada bibliotēka sagatavoja:

• viktorīnu skolēniem „DID2024 21. reizi: Esi drošs internetā”,
• izglītojošo medijpratības spēli senioriem „Paplašini medijpratības izpratnes robežas”.

Laikā no 6. februāra līdz 9.februārim „DID2024” aktivitātēs Krāslavas novada bibliotēkā piedalījās 83 bērni un jaunieši:

• Krāslavas PII „Pienenīte” grupu „Taurenīši” un „Spārītes” audzēkņi,
• Krāslavas ģimnāzijas 5. a un 5. b klases skolēni ar klases audzinātājām Anitu Mateju un Jeļenu Japiņu, 8. a klases skolēni ar klases audzinātāju Ligitu Pelniku,
• Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 9. b klases skolēni ar klases audzinātāju Natāliju Kirkiļeviču un skolotāju Jeļenu Klimovu.

6. februārī Krāslavas novada bibliotēkas lasītavas vadītāja, digitālais meistars Margarita Žavnerčika iepazīstināja Krāslavas PII „Pienenīte” audzēkņus ar „Tet” drošības skoliņas „Ričijs Rū un internets”” piedāvātājiem medijpratību materiāliem pirmsskolēniem, kā arī nodemonstrēja dažus video par bērnu drošību internetā.

6., 7., 8., 9. februārī „DID2024” pasākumos Krāslavas ģimnāzijas un Varavīksnes vidusskolas audzēkņiem tika piedāvāts tests „E-zināšanu čempionāts”, aicinot skolēnus pārbaudīt savas zināšanas par drošību internetā un medijpratību. Skolēni bija gandarīti ar testa rezultātiem.

„DID2024” pasākumos otrajā daļā Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore Ilona Cabule novadīja viktorīnu „DID2024 21. reizi: Esi drošs internetā”, kuru pati izstrādāja „Kahoot!” vidē.

Viktorīna veltīta daudzveidīgiem interneta drošības aspektiem un medijpratībai. Tā sastāv no 10 jautājumiem: 5 jautājumi, atbildot uz kuriem var iegūt dubultpunktus, un 5 jautājumi ar „Jā/Nē” variantiem. Uzvarētājs ir tas, kas ātri un pareizi atbildēs uz visiem jautājumiem un saņems visvairāk punktus.

Krāslavas novada bibliotēkas „DID2024” pasākumos skolēni spēlēja ar azartu un uzrādīja visumā labas zināšanas. Par labākiem sasniegumiem viktorīnā skolēni un visi skolas kolektīvi saņēma diplomus par zinātkāri, aktivitāti un prasmi būt drošiem internetā, ko pasniedza Krāslavas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča.

Paldies visiem par dalību Krāslavas novada bibliotēkas rīkotajos pasākumos visas nedēļas garumā!

Īpašs paldies Senioru skolai un personīgi Tatjanai Azamatovai par tehnisku atbalstu!

Aicinām seniorus piedalīties spēlē „Paplašini medijpratības izpratnes robežas”, kas notiks 22. februārī plkst. 15.00 Krāslavas novada bibliotēkas cokolstāvā. Spēle paplašina medijpratības izpratnes robežas, aptverot jautājumus par vārda brīvību, vizuālo pratību, naida runu, stereotipiem un attēliem medijos, kā arī veltīta citiem mūsdienās svarīgiem jautājumiem.

Mēs katrs rūpējamies par savu drošību internetā. Veidosim labāku interneta vidi!

Skolēnu auditorijai domātā viktorīna „DID2024 21. reizi: Esi drošs internetā” šeit.

Lai veicas!

Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas
sistēmas administratore
Margaritas Žavnerčikas foto

---

• 
• 
• 
• 
• 
• 

Saprast, vai esam drošībā un kā to veicināt

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/browse/3/article/3/saprast-vai-esam-drosiba-un-ka-to-veicinat.html

Šī gada 19. janvārī Krāslavā un Piedrujā notika tikšanās ar Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, 14. Saeimas deputātu Igoru Rajevu diskusijā „Drošība: kopienas pamats un mērķis”. Tikšanās tēma ir par Latvijas ārējo un iekšējo drošību, kā uzlabot drošumspēju un justies drošiem savā valstī un sava novada pierobežā.

Pirms diskusijām Igors Rajevs tikās ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Aivaru Trūli un pašvaldības izpilddirektoru Viktoru Aišpuru. Tā bija ilga saruna par pašvaldībai aktuālām tēmām, proti, par robežas drošību un migrantu plūsmu, par pašvaldības policiju, sadarbību ar Valsts policiju, par iedzīvotāju informatīvo vidi, uzticamiem informācijas avotiem, dezinformācijas izplatību, bet visvairāk Rajeva kungu pārsteidza Upenieka kunga aktualizētais jautājums par drošu skolu. Proti, pierobežas cilvēki pauž bažas par bērnu drošību, un pašvaldība vēlētos, lai drošas vides izveidei skolā (žoga izbūvei, videonovērošanai u.tml.) būtu iespējams saņemt finansiālu atbalstu, piemēram, skolu infrastruktūras attīstības projektu ietvaros, bet šobrīd šādas programmas nav. Līdzīga situācija, ka bērni un vecāki nejūtas droši, iespējams, ir arī citviet pierobežā. Viesis atzina - ja bērni un vecāki nav pārliecināti par savu drošību, tas ir slikts signāls, un apsolīja šo jautājumu pārrunāt un izpētīt kopā ar kolēģiem.

Turpinājumā Rajeva kungs tikās ar Krāslavas novada iedzīvotājiem Piedrujas Tautas namā, diskusiju moderēja Krāslavas novada bibliotēkas metodiķe Žaneta Moiseja. Pēcpusdienā ar visiem interesentiem notika tikšanās arī Krāslavas novada bibliotēkā. Abas tikšanās noritēja cilvēku pilnā zālē, kur katrs dalībnieks varēja saņemt izsmeļošas un pamatotas atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Interesanti, ka gan laukos, gan pilsētā vairāki jautājumi bija ļoti līdzīgi. Piemēram, par Latvijas dalību Otavas konvencijā, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas.

Igors Rajevs skaidroja, ka Latvija šai konvencijai pievienojusies pirms vairākiem gadiem, un mūsu armijai tādu mīnu nav. Tas nozīmē, ka militāristi fiziski šādu mīnu lauku izveidot nevar. Latvijas armijai ir vadāmās kājnieku mīnas, bet tās nav aizliegtas, jo tās pārvalda konkrēts cilvēks. Viņš to uzstāda, atrodas netālu un aktivizē, kad parādās īstais mērķis, kas jāiznīcina. Ja mērķa nav, mīnu vienkārši aizvāc. Tas nozīmē, ka civiliedzīvotājiem šīs mīnas tiešus draudus nerada.

Kāpēc tieši šobrīd Latvijā varam justies droši? Viesis skaidroja, ka jebkuru pretinieku raksturo nodoms un spējas. Vai lielajam kaimiņam ir nodoms mainīt situāciju Latvijā? Jā, viņam ir nodoms kaitēt mums. Vai viņam ir spējas? Rajeva kunga viedoklis - viņa spējas ir Ukrainā un šobrīd viņam nav spēju mums kaitēt.

Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Aivars Trūlis aicināja iepazīties ar Krāslavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu. Šis ikvienam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs dokuments, kas publicēts Krāslavas novada tīmekļvietnē www.kraslava.lv. Plāns dod iespēju uzzināt, kā jārīkojas tāda vai cita apdraudējuma gadījumā. Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs arī aicināja iedzīvotājus būt aktīviem un ziņot par nepilnībām, ja tādas pamanītas plānā. Var arī piedāvāt savus priekšlikumus plāna uzlabošanai, kas tiks izskatīti.

Klātesošos uzrunāja arī barikāžu dalībnieks Egils Muskars: „Manas atmiņas sasaucas ar šodienas situāciju: esam tajā pašā vietā, kur pirms 33 gadiem, izņemot to, ka mums ir izveidotas valsts struktūras, mums ir daudzu gadu neatkarības pieredze, ir savs karaspēks, esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Tāpēc šodien varam justies drošāk, nekā toreiz.”

Šī pasākuma iniciatore un diskusijas Krāslavā moderatore Zane Ločmele uzsvēra, ka Ukrainas cīņa ir paraugstunda ikvienam no mums, tāpēc svarīgi tikties, runāt par drošību, uzklausīt cits citu, saprast, ko kurš dara, kas par ko atbild. Tapāt svarīgi zināt tā cilvēka domas, kas dzīvo robežas tiešā tuvumā. Vārds tika dots Ilonai Kangizerei, kura ar divām meitām mīt tikai četrus kilometrus no Baltkrievijas robežas.

Ilona: „Mēs, pierobežā dzīvojošie, skaidri saprotam, ka esam tādā vietā, kur, ja, nedod Dievs, sākas karadarbība, bumbas un tanki būs mūsu sētās un pagalmos. Mums šodien stāstīja, ka ne Krievijai, ne Baltkrievijai armija nav tādā stāvoklī, lai atklāti uzbruktu, bet arī hibrīduzbrukumi var radīt briesmas un sekas. Mēs gribam būt vairāk informēti, lai zinātu, kā rīkoties, kur pulcēties kritiskajā brīdī, kurp evakuēties, ko darīt, ja pēkšņi nebūs sakaru, nebūs elektrības, kur ņemt medikamentus, produktus, ja veikali būs slēgti utt.? Mums vajag vairāk uzticamas informācijas.”

Juris Roga
Autora foto
Fotogalerija