2015. gada 25. sept.

Grāmatu svētki 2015



Avots:
Ezerzeme - Nr.73 (2015, 25.sept.), [1.], 3., 6. lpp.



 
Avots:

Vietējā Latgales avīze - Nr.38 ((106)841), 25. sept., 7. lpp.

 

2015. gada 24. sept.

Grāmatu svētku pārsteigums

Avots:
 



Šī gada 18. septembrī mūsu pilsētā notika Krāslavas un Dagdas novadu 14. Grāmatu svētki, kas bija bagāti ar plašu programmu. Grāmatu svētkus par tādiem visupirms darīja izdevniecības „Zvaigzne ABC”, „Lauku Avīze”, „Jumava”, „Nordik”, „Avots”, „Divpadsmit”, „Latvijas Grāmata” un biedrība „Latgolys Studentu centrs”, kas rīkoja grāmatu komercizstādi kultūras namā, kurā varēja iegādāties jebkādu interesējošo lasāmvielu, sākot no bērnu grāmatām, romāniem, dzeju un beidzot ar dažāda veida izziņu literatūru. Svētku noslēgumā pircēji piedalījās jaunāko grāmatu izlozē „Veiksmīgais pircējs”.

Grāmatu svētku atklāšana kultūras nama lielajā zālē šoreiz varēja tikt pārcelta uz krietni mazākām telpām – sanāca daži desmiti cilvēku. Šādu iedzīvotāju rīcību neiespējami izprast, jo „Latvijas Avīzes” publiskā diskusija „Pensiju likuma akmeņainais ceļš”, kas tika piedāvāta šajos svētkos, skar ikvienu no mums - gan jaunu, kuram pienāks vecumdienas, gan vecu, vairākumam no kuriem ir jāizdzīvo ar mazu vai nelielu pensiju. Varbūt cilvēki kaut ko pārprata šajā tematikā?

Par šādu iedzīvotāju attieksmi nepatīkami pārsteigts bija arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš atklāja Grāmatu svētkus: „Man pirmoreiz nākas būt diemžēl tik maz apmeklētā pasākumā… No otras puses ir prieks, ka ne tikai pensionāru biedrība šeit piedalās, bet ir arī jaunāki cilvēki, kuri interesējas, kas ar viņiem būs tālāk. Ir jābūt cerībai, ka kāds par mums domā, un tie ir tādi paši cilvēki, kas nākuši no mūsu vidus. Redzu, Saeimas deputāts ir klāt, tātad viņu interesē, ko domā tauta par lēmumiem, kas tiek pieņemti, un tiks pieņemti. Svarīgi būt tuvāk tautai.”

Ejot prom no mikrofona, Upenieka kungs uzsvēra Grāmatu svētku organizatoru degsmi un neatlaidību, ar kuru viņi jau 14 gadus pārvar šķēršļus un spēj atkal un atkal organizēt šo iedzīvotājiem svarīgo pasākumu arī starp vēlēšanām, kad partijas un sponsori nav tik dāsni kā vēlēšanu gadā. Viņš arī pasniedza ziedus Birutai Eglītei un Valentīnai Magidas.

Biruta Eglīte sacīja, ka šie svētki ir tāpēc, lai satuvinātu lasītājus un grāmatu, bet ne tikai. Lai ar grāmatas palīdzību satuvinātu ļoti dažādus cilvēkus, lai mēs mācētu sarunāties tāpēc, lai labāk saprastos. Arī šoreiz cilvēkiem grāmatu svētkos ir ļoti daudz ko baudīt, tostarp tiek piedāvāta liela grāmatu izvēle.
 
„Kad tiksimies uz grāmatu izlozi, jūs redzēsiet, ka tik daudz jaunu grāmatu, kā šodien es varu nolikt jūsu priekšā, mums sen nav bijis. Pārējais viss ir mūsu rokās!” uzsvēra B. Eglīte.

Runāt ar krāslaviešiem par pensijām, nabadzību, izdzīvošanu un citām sāpīgām lietām bija gatavi Reinis Ozolnieks, Labklājības ministrijas biroja vadītājs (uzaicināts gan bija labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), bet viņš nevarēja ierasties), Saeimas deputāts Romualds Ražuks („Vienotība”) un sociālo tiesību eksperts Pēteris Leiškalns, kurš pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju un nesastāv nekādā partijā. Tā kā tikšanās dalībnieku pulks bija neliels, tad praktiski katrs varēja uzdot un saņemt atbildi uz sev interesējošo jautājumu. Aktīvākie diskusijas dalībnieki šo iespēju labprāt izmantoja, uzdodot pat vairākus jautājumus.

Paralēli vairāki pasākumi tika organizēti arī bērniem un jauniešiem.

Juris Roga,
autora foto

2015. gada 22. sept.


Dāvana pensionāriem - no 1,5 līdz 4,5 eiro

 
Avots:
 


Autors: Māra Libeka
Datums: 22.09.2015
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Diskusija


Krāslavā rīkotajā Krāslavas un Dagdas novadu 14. Grāmatu svētku "Latvijas Avīzes" diskusijā par pensiju likuma akmeņaino ceļu uzaicinātajiem viesiem bija jāatbild ne tikai uz asiem jautājumiem, bet arī jāuzklausa valdībai veltītas nepatīkamas replikas. Gan pensionāri, gan arī tie, kuriem vēl tālu līdz pensijai, iztaujāja Saeimas deputātu, Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvi Romualdu Ražuku ("Vienotība"), Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku (ZZS) un no partijām neatkarīgo Darba devēju konfederācijas sociālo tiesību ekspertu Pēteri Leiškalnu.

– Neesam aizmirsuši, ka savā laikā valdības vadītājs Ivars Godmanis paņēma naudu no speciālā budžeta, lai nosegtu deficītu pamatbudžetā.

R. Uzulnieks: – Tā bija kļūda. Mēs ar labklājības ministru Uldi Auguli rēķinājām un nonācām pie secinājuma, ka varēja neaiztikt speciālo budžetu.

– Bet tad, lūdzu, atceliet to lēmumu un atdodiet naudu!

– Diemžēl nauda kokos neaug, mums nav, kur to naudu paņemt.

P. Leiškalns: – Ja sociālais budžets aizdod naudu valstij, tad tas nenotiek par baltu velti, bet gan ar diezgan lieliem procentiem, no kuriem budžets saņem papildu naudu.

– Daļa no sociālā nodokļa tiek ieskaitīta otrajā pensiju līmenī jeb banku veidotajos pensiju fondos. Kur paliek šī nauda, kad cilvēks nomirst?

– Tādā gadījumā bankas naudu pārskaita pensiju speciālajam budžetam.

– Kas to kontrolē?

– Par kontroli nav jāuztraucas, jo tā ir stingra. Šī nauda ir pilnībā nošķirta no pašas bankas līdzekļiem. Pat tad, ja banka bankrotē, ar pensiju līmeņa fondu nekas nevar notikt, jo tas ir ļoti stabils. Cits jautājums ir par pirmo pensiju līmeni. Mirušo cilvēku kapitāls tiek ieskaitīts kopējā katlā, lai izdalītu pensionāriem.

– Būtu tikai loģiski, ka tā naudiņa pensionāra dzīvesbiedra nāves gadījumā nokļūtu atraitņa naudas maciņā, nevis kopējā katlā (aplausi).

R. Ražuks: – Tas būtu taisnīgi. Mana māte, kura dzīvo Lietuvā, pēc mana tēva nāves saņem vientuļnieka pensiju. Tas jāpanāk arī Latvijā.

– Kas neļauj to darīt?

P. Leiškalns: – Daudzās valstīs pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības saņemt daļu no mirušā laulātā pensijas. Latvijas pensiju aprēķinā, kas tika veidots 1994. un 1995. gadā, šāda sistēma nav iekļauta. Lai pēc dzīvesbiedra nāves daļa no viņa pensijas tiktu laulātajam, sociālā nodokļa iemaksu likmei jābūt augstākai. No jauna to nav iespējams ierēķināt.

– Vai tad nemūžam to nevarēs ierēķināt?

– Ja palielinās sociālo nodokli, tad darba nodokļi arī kļūs lielāki, bet algas – mazākas. Latvijas problēma ir tā, ka valstī ir relatīvi augsti darba nodokļi un tādēļ neveidojas jaunas labi apmaksātas darba vietas. Igaunijā vidējās algas saņēmējam ir par 310 eiro vairāk mēnesī nekā vidējās algas saņēmējam Latvijā. Kaimiņvalstī ir ievērojami zemāki nodokļi, un tāpēc uzņēmēji biežāk iegulda Igaunijā nekā kaimiņvalstīs.

Ja Latvijā palielinātu sociālo nodokli, tad būtu jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet pašvaldības tam nepiekritīs, jo tas ir vietējās varas galvenais nodoklis.

– Eiropas institūcijas uzskata, ka Latvijas pensiju sistēma ir ļoti laba, ka tur nav jājaucas iekšā... Pretējs viedoklis ir pašmāju cilvēkiem.

R. Uzulnieks: – Eiropas Komisija atzinusi, ka Latvijas pensiju sistēma labi funkcionē. Bet problēma ir tā, ka mēs pārāk maz pelnām. Minimālo algu un mazāk par to nopelna 36 procenti iedzīvotāju, vēl 35 procenti nopelna līdz 711 eiro. Tātad pamatiemaksas valsts budžetā nāk no nedaudz vairāk kā 70 procentiem iedzīvotāju. Ja iemaksas būtu lielākas, pensiju sistēma varētu funkcionēt ļoti labi. Tāpēc mums ir jādomā, kā vairāk nopelnīt, lai būtu naudiņa, no kuras varētu palielināt pensijas vai attīstīt kādas citas iespējas.

– Patlaban valstī lielas pūles tiek pieliktas, lai aprēķinātu ienākumu minimumu. Kam tas ir nepieciešams, ja politiķi ar ierēdņiem ir nonākuši pie secinājuma, ka ienākumu minimums ir lielāks nekā pensijas.

– Līdz šim ienākumu minimums netika balstīts uz oficiāliem skaitļiem. Patlaban ierēdņi rēķina, cik tad ir tas minimums, ar kuru pietiek iztikšanai vienai personai. Viņi ir aprēķinājuši, ka tie ir 137 eiro mēnesī, bet šī summa turpina augt. Tas nozīmē, ka jāceļ minimālās pensijas, kas krietni atpaliek no iztikas minimuma.

P. Leiškalns: – Te gan jāatzīmē, ka šī summa ir aprēķināta par pirmo mājsaimniecības locekli, bet par otro un nākamajiem paredzēti 70 procenti no šīs summas jeb 100 eiro mēnesī.

R. Uzulnieks: – Šī summa parāda, kādi Latvijā ir ienākumi.

P. Leiškalns: – To vairs nerēķina pēc 1991. gadā izstrādātās formulas – cik daudz mājsaimniecībā jābūt drēbēm, apaviem, cik ilgi tos valkā utt. Patlaban tiek sarēķināts vidējais ienākums uz iedzīvotāju un no tā paņemti 40 procenti. Eiropā tie ir 50 vai 60 procenti, bet mūsu apstākļos ir izvērtēta zemākā iespējamā robeža – 40 procenti no vidējā ienākuma uz mājsaimniecības locekli. Tā ir relatīvā robeža, lai cilvēks varētu izdzīvot.

R. Ražuks: – No 1. oktobra atjaunosies pensiju indeksācija ar indeksu 1. 0158 un tiks indeksētas tās pensijas, kas ir līdz 311 eiro, bet no lielākām pensijām tā daļa, kas ir 311 eiro. Septiņdesmit procentiem iedzīvotāju pensijas ir līdz 300 eiro. Apmēram uz 100 eiro būs pusotra eiro klāt (zālē smiekli). Ja pensija ir 300 eiro, tad tā palielināsies par 4,5 eiro.

No nākamā gada, indeksējot pensijas, tiks lietots algu iemaksas koeficients 50% vērtībā. Tas valstī 2016. gadā izmaksās četrus miljonus eiro, 2017. gadā – 21 miljonu eiro, bet 2018. gadā – 46 miljonus eiro. Indeksācijas uzdevums ir kompensēt naudas vērtības kritumu. Šobrīd naudas vērtība krītas ļoti lēni, inflācija ir ļoti zema, tādēļ arī šis indekss ir mazs.

– Vai ir iespējams atcelt nodokļu nastu tiem cilvēkiem, kas sasnieguši 80 vai 85 gadu vecumu?

P. Leiškalns: – No pensijām maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli un 80% no šā nodokļa ieņēmumiem nonāk pašvaldību rīcībā, lai uzturētu infrastruktūru. Atgādināšu, ka Latvijā visaugtākais neapliekamais minimums ir tieši pensionāriem. Likumā iekļaut atrunas par sasniegtajiem gadiem ir diezgan sarežģīti.

R. Ražuks: – Pašvaldības nekad nepiekritīs šādam solim.

– Kāpēc iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā no visas pensijas, bet indeksāciju veic, neņemot vērā piemaksu pie pensijas par nostrādātajiem gadiem?

P. Leiškalns: – Pensiju indeksācijas uzdevums ir kompensēt naudas vērtības kritumu. Ja runājam par piemaksām, jāteic, ka laimīgi ir tie cilvēki, kuriem pensija ir aprēķināta līdz 2012. gadam, jo, sākot ar šo gadu, piemaksas vairs nepiešķir.

Piemaksas ir mans izgudrojums 2003. gadā, ko piedāvāju tā laika valdībai. Tie, kas smagi un ražīgi bija strādājuši gan uzņēmumos, gan lauksaimniecībā, saņēma zemu atalgojumu vai daudzi vispār bija bez darba un neko nesaņēma. Valsts sāka piemaksāt mazo pensiju saņēmējiem, lai samazinātu starpību starp lielajām un mazajām pensijām. Patlaban tas ir viens eiro par katru darba stāža gadu un šis fenomens ir visvairāk indeksētais, jo sākotnēji bija tikai 19 santīmi. Tiesa, tas netiek indeksēts no gada gadā, taču kāpums ir bijis diezgan liels.

Ja jūs gribat zināt, kas šobrīd ir bēdu ieleja, tad tās nav pensijas, bet gan aizbildniecībā esošo bērnu uztura nauda, kas ir 45 eiro mēnesī. Tā ir tieši tikpat maza kā 90. gadu vidū. Tie ir nieka graši, par kuriem nekādā veidā nevar uzturēt bērnu. Labklājības ministrija sola nākamgad šo situāciju labot.
– Ražuka kungs atvainosies tautai valdības vadītājas Straujumas vārdā, ka pensijas nepalielinās tā, kā bija solīts. Jūs taču esat no vienas partijas!

R. Ražuks: – Nav jau gluži tā, ka valdība rīkojusies kādam par sliktu. Neviens taču nevarēja paredzēt, kas notiks Ukrainā un kā Ukrainas un Krievijas attiecības ietekmēs Latvijas ekonomikas kāpumu. Diemžēl nebija tādu finansiālo iespēju, lai pieņemtu šo likumprojektu.

– Līdz 18. novembrim mums noteikti būs jauna valdība. Uz kādu krīzi tad viņi atsauksies? Varbūt uz tiem 776 migrantiem, kas atbrauks ar pirmo sievu, otro sievu un tad ar visām pārējām?

– Deviņpadsmitajā novembrī man būs sešdesmit gadu, un es jums piedāvāju (vēršas pie jautātāja Ziedoņa Dzirkaļa) – ja valdība paliks, tad jūs man kaut ko būsiet parādā, bet, ja valdība kritīs, tad es jums. (Aplausi.) "Latvijas Avīze" neļaus man samelot.
 
R. Uzulnieks: – Izskatās, ka šī valdība nostrādās līdz nākamajām vēlēšanām. Par Auguļa kunga darbiem jāatbild ministram pašam, bet es nepiekrītu tam, ka nekas nav darīts. Attiecībā uz pensionāriem tomēr esam izcīnījuši, ka pensiju negatīvais kapitāls tiek pārrēķināts.
 
– Es nespēju noturēties un pateikšu arī jums kaut ko lieku. Ministru kabinetā vajadzētu izmaiņas, nomainot pašreizējo ārlietu ministru ar profesoru Pēteri Pildegoviču, jo viņš prot ķīniešu valodu, bet viņa dzīvesbiedre – japāņu valodu. Mums ir vajadzīgi gudri cilvēki.
 
R. Ražuks: – Mana māte dzīvo Viļņā un ir svēti pārliecināta, ka visas neģēlības, sākot ar zagšanu, kā arī nabadzība ir tikai Lietuvā. Lūk, latvieši, tie gan dzīvo kārtīgi! Tur viss ir sakārtots.
 
P. Leiškalns: – Nevajag likt lielas cerības uz valdības maiņu, jo tad, ja arī tā kritīs, pie varas ar nelielām izmaiņām būs tie paši vēži.
 
– Šī drošība un apmierinātība noved pie tā, ka ministri nav gatavi mainīt kaut ko, lai būtu labāk. Sak, valdība nekritīs, tātad mums nekas nav jādara.

R. Uzulnieks: – Valdībai un parlamentam jārūpējas par to, lai Latvijā būtu labi apmaksātas darba vietas. Valsti neglābs nekādi reemigrācijas plāni. Ja mūsu cilvēki ārpus Latvijas, strādājot mazāk kvalificētos darbus, nopelna tūkstoš eiro uz rokas, tad Latvijā viņi atgrieztos, ja saņemtu 700 eiro, neraugoties uz to, ka makā iekristu par 300 eiro mazāk.

P. Leiškalns: – Šogad Finanšu ministrijas piedāvājums gan par neapliekamo minimumu, gan solidaritātes nodokli kārtējo reizi ir virzīts pilnīgi pretējā virzienā – ka Latvijā samazinās cerības uz labi apmaksātām darba vietām.

***
Grāmatu svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS "Latvijas gāze", SIA "Drukātava", SIA "VESTA– LK", "The White Book", biedrība "Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija", "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Pjotrs Kotovs, Māris Roze, Krāslavas novada dome
Informatīvie atbalstītāji: "Latvijas Avīze", "Krāslavas Vēstis", www.kraslava.lv, www.bibliotekakraslava.lv

 

2015. gada 21. sept.

Septembra atklājumi bibliotēkā

Publicēts:

Krāslavas Vēstis - Nr.15 (2015, 18. sept.), 3. lpp.

 

2015. gada 1. sept.

Grāmatu svētki

 

Publicēts:

www.kraslava.lv

18.septembrī Krāslavā notiks Krāslavas un Dagdas novadu 14. Grāmatu svētki. Programma




9:30 – 15:30  Grāmatu komercizstāde kultūras namā - piedalās izdevniecības: Zvaigzne ABC, Lauku Avīze, Jumava, Nordik, Avots, Divpadsmit, Latvijas Grāmata, Latgolas Studentu centrs
Svētku noslēgumā pircēji piedalās jaunāko grāmatu izlozē  „Veiksmīgais pircējs” 
 
Pieaugušajiem
 
11.00  Grāmatu svētku atklāšana – kultūras nama lielā zāle
11.30. Latvijas Avīzes publiskā diskusija “Pensiju likuma akmeņainais ceļš.” Uzaicināts labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), 12. Saeimas deputāti, eksperti
13.30 „Ar aizgājušās vasaras garšu mutē” – maltīte Grāmatu svētku dalībniekiem  pie kultūras nama 
14.00  “Nezināmā Latvija” - iepazīsim Latviju kopā ar dabas pētnieku Gunti Eniņu (Lauku Avīze) – kultūras nama zālē
 
Bērniem un jauniešiem
 
11.00- „Mācīsimies svinēt svētkus kopā ar žurnālisti Lindu Kusiņu ielūkojoties grāmatā “ Svētku ABC” (Lauku Avīze) 1.-6.kl. – Krāslavas pamatskolas  zāle
11.00  Čiekurvīriņu radošā darbnīca “ Rudens svārki mugurā” sadarbībā ar Zvaigzni ABC 1.-3.kl. – kultūras nama mazā zāle
11.00 „Pašapziņas problēmas un personīgā izaugsme”  Saruna ar geštaltterapeiti un filozofi Elīnu  Zelčāni ( Zvaigzne ABC) 9.-12.kl.– Krāslavas Valsts ģimnāzijas zālē
12.00 „Latvijas skaistums un bagātība dabas pētnieka un publicista Gunta Eniņu grāmatā “ Nezināmā Latvija” ( Latvijas Avīze) 5.-9.kl– Krāslavas pamatskolas zālē
12.00 „Nepazust no tautas atmiņas “ - ieskats  patiesos notikumos kopā ar Anitu Bergmani grāmatā “ Mūsu karoga stāsti” (Lauku Avīze) 7.-12.kl.– kultūras nama mazā zāle
13.00 “ Svētku svinēšanas tradīcijas un ierosmes to pilnveidošanai’’ žurnālistes Lindas Kusiņas skatījumā (Lauku Avīze) – kultūras nama mazā zāle
13.00  „Sevis izzināšana un māksla dzīvot “. tikšanās ar geštaltterapeiti un filozofi Elīnu Zelčāni (Zvaigzne ABC) 9.-12.kl.  - Krāslavas Varavīksnes skolas zālē
 
Visiem
 
15.00  ‘’Domāt par sevi, savu tautu un Latviju”. Bijušā Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera pārdomas grāmatā “ Kas es esmu?”  - kultūras nama lielajā zālē
16.00 Jaunāko grāmatu izloze „Veiksmīgais pircējs” 
Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS Latvijas Gāze, SIA Drukātava, SIA VESTA-LK, The White Book, biedrība „Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, Vienotība, Nacionālā apvienība, Valdis Zatlers, Arturs Balts, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Krāslavas novada dome

Informatīvie atbalstītāji: „Latvijas Avīze”, „Krāslavas Vēstis”, www.kraslava.lv, www.bibliotekakraslava.lv