2014. gada 12. dec.

2014. gada 12. nov.

Atbalstīts bibliotēkas veidotais projekts

Atbalstīts Krāslavas novada centrālās bibliotēkas veidotais kultūras projekts Augstvērtīga tulkotā un oriģinālliteratūra bibliotēkās.

 
 
 
Katras bibliotēkas galvenais uzdevums ir krājuma veidošana un uzturēšana.

Bibliotēkas iestādes patieso vērtību nosaka tas, cik daudzveidīgu un aktuālu informāciju tajā var saņemt, kādus izdevumus un datu bāzes var izmantot zināšanu ieguvei, neatkarīgi no dzīves vietas, sociālā stāvokļa, nodarbošanās, vecuma un citām atšķirībām.

Grāmatu iegāde ir katras bibliotēkas galvenais uzdevums, tādēļ Krāslavas novada centrālā bibliotēka sagatavoja projektu  un iesniedza Valsts Kultūrkapitāla fondam “ Augstvērtīga tulkotā un oriģinālliteratūra bibliotēkās”. 
Projekta ideja tika atbalstīta un bibliotēkai tika piešķirti 2 komplekti  grāmatu  887 EUR apmērā. 
 
Kolekcijā ietilpst  Latvijas autoru oriģinālidarbi, pasaules labāko iespieddarbu tulkojumi, mākslas albumi, universāla satura literatūra. Ar vienu grāmatu komplektu varēs iepazīties un lasīt centrālās bibliotēkas apmeklētāji, ar otru – pēc rotācijas principa novada bibliotēku lasītāji.
     
Projekta prezentācija Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notiks 2014.gada 20.novembrī plkst.11.00 „Jauno grāmatu dienā”.

Ziņa publicēta:
http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/atbalstits-bibliotekas-veidotais-projekts/
 

2014. gada 7. nov.

Zīmē ar diegiem

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.85 (2014, 4.nov.), 4.lpp.


 

2014. gada 31. okt.

Zīda diegu gleznas un pērlīšu rotas


Avots:

Lai darinātu neparastu, skaistu gleznu, nav obligāti vajadzīgas otas un krāsas, bet var likt lietā diegus, adatu, kartonu un īlenu. Papīra izšūšanu daudzi atceras kopš bērnības, kad bērnu preču veikalos varēja iegādāties gatavus rokdarbu komplektiņus. Verot krāsainus diegus kartonā izdurtajos caurumiņos, tapa dažādu dzīvnieku un augu attēli. Taču papīra izšūšana nav tikai bērnu nodarbe, jo šajā tehnikā var darināt arī ļoti sarežģītas un skaistas lietas.

Šādus darbus iemācījusies veidot Krāslavas bibliotēkas darbiniece Ināra Pauliņa, kura tagad savas prasmes labprāt nodod arī citiem, rīkojot meistarklases. Ināra smejas, ka skolā pat zeķi neprata uzadīt, bet turpmākajā dzīvē pati iemācījusies daudz vairāk. Ilgus gadus viņa nostrādāja par bioloģijas skolotāju Piedrujas skolā, tolaik rokdarbiem laika nebija. Pēc skolas likvidēšanas dzīve pilnībā mainījusies. Tagad viņai ir interesants darbs bibliotēkā un arī vairāk brīva laika vaļaspriekiem.
Pirms pieciem gadiem Ināra palīdzēja meitai tikt galā ar mājasdarbu mājturībā. Rokdarbi bija saistīti ar papīra izšūšanu, un Ināru tas ļoti aizrāva. Internetā viņa atrada dažādas shēmas daudz sarežģītākiem darbiem, izmēģinājusi arī pati veidot zīmējumus, pēc kuriem vēlāk tapa šūstītas glezniņas. Viens no interesantākajiem Ināras darbiem ir uz melna kartona izšūstīta pašas roka.
Viņa stāsta, ka tehnikas pamatā ir trīs galvenie elementi – riņķis, lociņš un trīsstūris, kurus apgūstot, var darināt ļoti sarežģītus rakstus. Pamatam viņa izmanto biezu krāsainu kartonu, uz kura liek zīmējuma šablonu un pa kontūrām to simetriski sadursta ar īlenu. Ināra pamāca, ka zem kartona jāpaliek kāda mīkstāka pamatne, lai ērtāk strādāt. Rezultātā uz papīra veidojas caurumu zīmējums, kas nedaudz atgādina braila rakstu. Tālāk ver adatā vajadzīgās krāsas diegu un sāk gleznot, veidojot pirmajā brīdī šķietami sarežģītus rakstus. Šūstīt var ar jebkādiem diegiem, taču vislabāk izskatoties tieši smalkie zīda diegi, kas turklāt vēl nedaudz laistās un padara darbu īpaši greznu. Ināra atzīst, ka grūts ir tikai sākums, taču tālāk viss aiziet kā pa sviestu. Viņa darinājusi vismaz 50 darbus, taču lielākoties visi izdāvināti draugiem, radiem un kolēģiem. Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktuāla būs atklātnīšu darināšana.


Viņas otra aizraušanās ir rotu darināšana pērlīšu tehnikā, kas gan prasa vairāk laika un ieguldījumu. Pirms gadiem trim Ināra ieraudzījusi citas rokdarbnieces darbus un “iedegās”. Ināra pērk japāņu vai čehu ražojuma pērlītes, kas ir daudz kvalitatīvākas, bet arī dārgākas. Pērļošanā ir dažādas tehnikas, cita par citu sarežģītākas. Ināra rāda vienus no pēdējiem darbiem – tamborētas pērļu kaklarotas, kas tagad ir īpaši modē. Vispirms dažus metrus garā diegā noteiktā secībā tiek savērtas dažādu krāsu pērlītes, tad ar īpaši smalku tamboradatu pērļotais diegs tiek saadīts pa riņķi, veidojot pirksta biezuma rotu ar skaistiem rakstiem. Par savu labāko darbu Ināra uzskata kolēģei darināto kaklarotu ar magonēm. No šādiem pērļotiem diegiem Ināra arī tamborē dažāda lieluma bumbiņas, kuras vēlāk ver krellēs.
Rotas no pērlītēm tiek darinātas arī šūstīšanas tehnikā. To rotāšanai rokdarbniece izmanto ahātu, rozā kvarcu un citus dabīgos akmeņus, arī kabašonu un sutažu.
Ināra atzīst, ka rokdarbu darināšana sniedz lielu gandarījumu, ļauj radoši izpausties, turklāt tā esot iespēja sarūpēt visiem dāvanas.
Rokdarbi ir tuvi arī Ināras meitai Dainai, kura pašlaik studē Daugavpils Universitātē svešvalodas, bet brīvajā laikā apgūst rotu darināšanu japāņu kumihimo pīšanas tehnikā. Pati Ināra vēlas apgūt vēl vienu rokdarbu veidu – izšūšanu ar lentām uz auduma. Šajā tehnikā var darināt ļoti greznas ziedu gleznas un spilvenus.
***
uzziņai
Pirmo reizi diegu grafika parādījās Anglijā XXII gadsimtā. Šo rokdarbu izdomāja angļu audējas. Dēlīšos tika sadzītas nagliņas uz kurām noteiktā secībā tika uzvilkti diegi, veidojot skaistus mežģīņu rakstus, ko izmantoja interjera rotāšanā.
Savukārt, šūstīšana uz kartona parādījās kopš laika, kad tika izgudrots biezs perforēts papīrs – kartons. Uz tā tika veidots raksts no sadurtiem caurumiņiem, kurus vēlāk šūstīja ar diegiem noteiktā secībā.
Mūsdienās tā kļuvusi par aizraujošu nodarbi un mākslas veidu, kuru, piemēram, Amerikā jau apgūst skolā.
Latvijā papīra izšūšanu sauc arī par simegrāfiju (simetriska grafika) vai diegu grafiku.
 

2014. gada 15. okt.

Atrast savu rokrakstu

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.79 (2014, 14. okt.), 5. lpp.


KNCB foto

2014. gada 10. okt.

Izstāde "Latvijas pilsētas grāmatās un digitālajās kolekcijās"


Publicēts:
 
 

KNCB foto
 Novadpētniecība ir nozīmīgs Latvijas publisko bibliotēku darba virziens. Daudzi bibliotekāri ir
aktīvi novadpētnieki un autori vai līdzautori par Latvijas apdzīvotajām vietām izdotajām grāmatām. Pēdējos gados strauji aug izdevumu skaits, kuru tematika saistās ar kāda Latvijas novada, pagasta vai pilsētas vēsturi. Taču daudzas grāmatas tiek izdotas lokāli un netiek popularizētas plašāk. Tāpat bibliotēkas veido novadpētniecības datubāzes un novadpētnieciska rakstura digitālās kolekcijas, kuras bieži vien tā arī paliek apslēptas bibliotēkas tīmekļa vietnes dziļumos.

Izstādes mērķis ir popularizēt Latvijas novados izdoto novadpētniecības literatūru un bibliotēku veidotās digitālās kolekcijas, lai Latvijas pilsētu un novadu vēstures lappuses un bibliotēkās glabātie vērtīgie novadpētniecības materiāli būtu pieejami visiem.  [...]
 
Otra izstādes daļa ir planšetes, kas tapušas ciešā sadarbībā ar Gulbenes novada bibliotēku, Jelgavas Zinātnisko bibliotēku, Krāslavas novada centrālo bibliotēku un Ventspils bibliotēku. Planšetēs skatāmas vizuālas liecības no šo pilsētu pagātnes un tagadnes dzīves. Planšetēs redzamās fotogrāfijas papildina saraksts, kas sniedz ieskatu Latvijas bibliotēku veidotajās novadpētnieciska rakstura digitālajās kolekcijās.

Izstādes autores: Māra Jēkabsone un Ilze Ramane. Tā tapusi Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta "Tikšanās Latvijas novadu bibliotēkās" ietvaros.


KNCB foto
 

2014. gada 24. sept.

Veltījums Cecīlijai Dinerei

Publicēts:
Nr.73 (2014, 23. sept.), 5. lpp.

Atmodināsim Saulcerīti!


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.73 (2014, 23. sept.), 3.lpp.

 
 
Foto no pasākuma Rīgā skatīt Bērnu literatūras nodaļas blogā
 

2014. gada 9. sept.

Mūsu kultūras pērle - Gaismas pils


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.68 (2014, 5. sept.), 8. lpp.

 

2014. gada 1. aug.

Kā atmodināt Saulcerīti


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.57 (2014, 29.jūl.), 4.lpp.


 

2014. gada 28. jūl.

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.56 (2014, 25. jūl.), 7.lpp.


2014. gada 6. maijs

Brīnišķīgas tikšanās!

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.34 (2014, 6. maijs), [1.], 8. lpp.



2014. gada 5. maijs

Mēs visi esam eiropieši!

Avots:
Ezerzeme - Nr.33 (2014, 29. apr.), [1.] lpp.

2014. gada 30. apr.

Publicēts:
Vietējā Latgales Avīze - Nr.17 ((33)768) (2014, 25.apr.), 11.lpp.

2014. gada 17. apr.

Noskaidroti labākie video par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām


Avots:
Krāslavas novada mājas lapa
www.kraslava.lv

Noslēgusies balsošana Europe Direct Informācijas centra (EDIC) Austrumlatgalē organizētajā konkursā par labākajiem videoklipiem –
aicinājumiem piedalīties 24.maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Žūrijas un skatītāju kopvērtējumā par labāko atzīts video „European Parliament Elections 2014”, ko veidoja Līga Naglinska, Sanita Bogdanova, Ilga Lozda, Ralfs Stupāns un Raivis Rusiņš no Preiļiem. 

Skatītāju simpātiju balvu saņem video no Krāslavas „Piedalies Eiropas Parlamenta vēlēšanās!”
(autori - bibliotekāri: Anna Bartuša, Ināra Pauliņa, Ilona Cabule no Krāslavas novada centrālās bibliotēkas , Dace Zeiza un Ineta Leonoviča- Batņa no Dagdas novada bibliotēkas), par ko EDIC Austrumlatgalē sociālajos tīklos draugiem.lv, facebook.com un twitter.com nobalsots vairāk nekā 360 reizes.


Labāko video autori saņems balvas no EDIC Austrumlatgalē. Konkursa organizatori sagādājuši balvas arī aktīvākajiem balsotājiem sociālajos tīklos. Izlozē, ko veica žūrijas komisija veiksmīgākā ir Inga Romule no Krāslavas reģiona.


Videoklipus vērtēja žūrija, kā sastāvā bija Latgales Reģionālās televīzijas montāžas režisors un operators Sergejs Čakāns, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā komunikācijas un informācijas asistente Evija Samsonova, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja sabiedrisko attiecību pārstāve Dace Skadiņa un Rēzeknes novada Ozolaines pagasta pārvaldes vadītājs, filmu „Latgolys laikadečs” un „Vīna vosora deļ vysu” režisors Edgars Blinovs.
Kā atzina žūrijas pārstāvji, skatoties video, viņi bijuši patīkami pārsteigti par  izdomu un iemaņām ideju realizācijā: „Videoklipu autori lieliski orientējas sarežģītajā un daudzpusīgajā tēmā, pasniedzot informāciju tik atraktīvi un neierasti, ka video spēj sasniedz visdažādākās auditorijas,” uzsvēra Edgars Blinovs. Televīzijas operators un montāžas režisors Sergejs Čakāns atzinīgus vārdus veltīja arī vizuālajiem un tehniskajiem risinājumiem videoklipos, uzsverot, ka tās nav TV profesionāļu sacensības, tāpēc pārāk kritiski vērtēt klipu skaņas un attēla kvalitāti nebūtu godīgi. Video autori amatieru līmenī ir paveikuši lielisku darbu un daudzviet viņu izvēlētie vizuālie risinājumi bijusī  pat necerēti veiksmīgi.

Jāatzīmē, ka videoklipi veidoti EDIC Austrumlatgalē projekta „Balso un ietekmē” ietvaros, kuras sadarbības partneris ir Krāslavas novada centrālā bibliotēka. Projektā piedalījās dalībnieki no Rēzeknes, Krāslavas , Preiļu un Ludzas pilsētām un novadiem. Lai izveidotu savus video, viņiem bija iespēja piedalīties meistardarbnīcās, kur četru dienu garumā Latgales Reģionālās televīzijas montāžas režisors un operators Sergejs Čakāns stāstīja par videokameras uzbūvi un funkcijām, par filmēšanas vides sagatavošanu, kadru, kompozīcijas un perspektīvu izvēli, kā arī par video apstrādi montāžas programmās.

Esam gandarīti par Eiropas Parlamenta videoklipu konkursa lielo popularitāti un sakām paldies visiem saviem balsotājiem un atbalstītājiem, jo bez viņu palīdzības nebūtu iegūta skatītāju simpātiju balva.  Videoklipi ir veicinājuši cilvēku izpratni, ka 24.maijā viņiem ir jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem, jo tieši viņu balss ir noteicošā, lai panāktu, ka astoņos Latvijai paredzētajos krēslos sēdētu labākie.


Valentīna Magidas,
Krāslavas NCB direktore

2014. gada 15. apr.

Asaku gleznas un zivju delikateses



Publicēts:
http://news.lv/Latgales_Laiks/2014/04/11/asaku-gleznas-un-zivju-delikateses

Autors: Inese Minova
Datums: 11.04.2014
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Pūra lāde

Kad vīrs mājās atnes kārtējo zivju lomu, Marita Trifonova jau zina, ka no tā taps ne tikai gards ēdiens, bet arī kāds neparasts mākslas darbs.
Zivju viņu mājās vienmēr esot pa pilnam, jo Vladimirs esot kaislīgs makšķernieks, turklāt arī pats tās protot lieliski pagatavot. Reiz viņš pārnesis mājās desmit kilogramus smagu karpu, ko iemūžinājis fotogrāfijās, bet Marita no zivs asakām mēģinājusi izveidot ko līdzīgu glezniņai. Sākumā uz kartona plāksnes izliktie zivju kauli necik labi neizskatījās, tāpēc viņa sākusi eksperimentēt, līdz tikusi pie pārsteidzoša rezultāta. Gada laikā Marita savas iemaņas pilnveidojusi tiktāl, ka izveidojusi pat gleznu izstādi “Ne asakas!”, kurā skatītāju vērtējumam nodevusi savas no zivju asakām un zvīņām izgatavotās gleznas. Ierāmēti baltos ietvaros, uz melna samta auduma no zivju asakām izveidoti dažādi ziedu, cilvēku un dzīvnieku tēli. Marita atklāj, ka izvārītos zivju kaulus vajagot vēl nedaudz pabalināt, lai tie izskatītos īpaši spoži, bet gatavo veidojumu viņa pielabo ar nagu laku. Viņa ievērojusi, ka naktī glezniņas nedaudz izgaismojas, laikam no fosfora satura zivju kaulos, prāto Marita.
Ideja veidot asaku gleznas viņai ienākusi prātā nejauši, nekur iepriekš ko līdzīgu nebija redzējusi. Lai darbs izdotos, jābūt labam noskaņojumam un iedvesmai, citādi nekas nesanāks, saka Marita. Viņa ievērojusi, ka sliktā noskaņojumā veidotam darbam esot negatīva aura un tas vairs neiederas ne pašas mājās, ne arī der dāvanai. Glezniņas Marita veido sava prieka pēc un tās viņas mājās neaizkavējas, jo savus darbus viņa izdāvina draugiem un paziņām.
Marita ir iemācījusies arī pagatavot zivju galvu izbāžņus. Viņa pamāca, ka akurāti nogriezto zivs galvu jāuzliek uz stikla, lai to var vēlāk vieglāk dabūt nost. Izplestajā zivs mutē ievieto kociņu, bet pašu galvu uz pāris nedēļām novieto žāvēties tālāk no deguna, jo zivs žūstot neganti smirdot. Kad tā pilnībā izžuvusi, Marita to nolako un piestiprina pie koka dēlīšiem, ko viņai palīdz sarūpēt vietējais amatnieks Viktors Ivanovs. Jaunu ideju Maritai galvā netrūkst, viņa prāto, ka nākamās mēģinās izgatavot gleznas no sīpolu mizām. Arī brīva laika viņai netrūkst, jo abas meitas jau pieaugušas un ar ģimenēm dzīvo Īrijā, turpat arī abas mazmeitiņas un mazdēls. Marita atzīst, ka viņai palicis daudz nerealizētas mātes mīlestības, kuru viņa labprāt veltot pagasta bērniem, kopīgi ar viņiem darbojoties Jauniešu un bērnu centrā, mācot bērniem darināt dažādus rokdarbus.
Pa dienu Marita strādā par pavāri Andrupenes skolā. Šo arodu pieprot jau vairāk kā 20 gadus, lai gan speciālas pavāra izglītības viņai neesot. Marita smejas, ka, pie vīra izejot, pat pankūkas nepratusi izcept, taču dzīve piespiedusi iemācīties ne to vien. Vēlāk kļuvusi par pieprasītu saimnieci gan kāzu, gan bēru galdu klāšanā.
Abiem ar vīru patīk ne tikai gatavot, bet arī uzņemt draugus, tad uz ugunskura katlā tiek vārīta zivju zupa un top arī citi gardumi no zivs.
Marita atzīst, ka viņai esot neskaitāmi daudz dažādu recepšu, tostarp pašas izdomātu. Viens no pašas izgudrojumiem ir līdakas desas. Tām nepieciešama līdakas gaļas fileja, ko samaļ kopā ar svaigu cūkas speķi, pievieno sāli, piparus un ķiplokus, gatavo masu pilda cūkas zarnās. No šīm desiņām varot gan zupu vārīt, gan sacept pannā, bet īpaši gardas esot kūpinātas līdakas desas. Marita piebilst, ka desas varot iztikt arī bez speķa, tad iznākot ļoti diētisks produkts, kas labi iederas gavēņa laikā.
Līdzīgi viņa gatavo arī zivs ruleti. Zivs fileju samaļ, pievieno ķiplokus, sāli, piparus, garšvielas pēc gaumes, nedaudz kartupeļu cieti, lai masas labāk turētos kopā. Gatavo masu izklāj uz galda, liek vidū krabju nūjiņas, satin ruletē, ievīsta marlē, to nosaitē un vāra kādas 20 minūtes, tad noslogo un atstāj atdzist.
Vēl gardas sanāk mīklā ceptas līdaku pavēderes. Tās Marita sagriež strēmelēs, uz nakti iemarinē ķiplokos un garšvielās. No olām un miltiem pagatavo šķidru mīklu, tajā apviļā zivi un apcep pannā. Iznākot ļoti gardas zivju karbonādes.

2014. gada 2. apr.

Mīlestība pret grāmatu sākas mājās!

Publicēts:
Ezerzeme: Nr.26 (2014, 1. apr.), 3., 8. lpp.

26. martā bērni, jaunieši, vecāku žūrijas eksperti un visi, kam patīk lasīt, pulcējās Krāslavas Kultūras namā, lai piedalītos pasākumā “Lasīšanas svētki 2014”. Notikumam atbilstoši izdekorētā zālē muzikālas kompozīcijas pavadījumā ar ziediem, dāvanām un pateicībām tika sumināti lasītprieka veicinātāji.

Slaidrādē tika rādīti fotoattēli no pilsētas un lauku bibliotēku un skolu blogiem par bērnu iesaistīšanu lasīšanas veicināšanas projektā, plakāti no Krāslavas bibliotēkas. Noslēgumā visus iepriecināja Mellsila pirātu šovs.

Pirms pasākuma atklāšanas Krāslavas novada centrālās bibliotēkas (KNCB) bibliotekāres Anniņa un Sveta zālē intervēja atnākušos bērnus un jauniešus, uzdodot vieglus jautājumus: “Kas pēc tavām domām ir lasīšana?”; “Vai tev patīk lasīt?”; “Tava mīļākā grāmata ir…”; “Ko tev sniedz lasīšana?”; “Kādas rakstura īpašības palīdz veidot lasīšana?” un citus.

Pēc auditorijas domām, lasīšana ir prieks, bagātība, gudrība, garīgais spēks, dzīves ziņa, dzīvesprieks, fantāzijas atraisīšana, estētiska bauda, ceļojumi un piedzīvojumi, cilvēces vēstures izzināšana, lasītāja gaumes izkopšana, valodas izkop- šana, drošs laimes avots, zinātkāre, sirds un prāta audzināšana, rakstura norūdīšana, patiesības meklēšana, sevis un citu cilvēku labāka izpratne, pilnveidošanās emociju un jūtu bagātība, radošā domāšana, saskarsme ar visu pasauli. Bērniem mīļākās grāmatas ir par piedzīvojumiem, šausmu stāsti, fantastika, pasakas, ceļojumi, skolu romāni un grāmatiņas par dzīvniekiem.
Uzrunājot visčaklākos Dagdas un Krāslavas novadu lasītājus, pasākumu atklāja Krāslavas novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Ma- gidas: “Prieks jūs redzēt šeit tik lielā pulkā! Šodien esam sapulcējušies, lai kopā papriecātos par paveikto lielo darbu lasīšanas veicināšanas projektā “Bērnu/ Jauniešu un Vecāku žūrija 2013”. Jūs visi esat pelnījuši pateicības un atzinības vārdus!”

Kultūra nav iedomājama bez izglītības, kā arī izglītība bez kultūras. Bērnus, vecākus, skolotājus un bibliotekārus uzrunāja arī Krāslavas novada izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Platonova: “Vienmēr prieks jūs uzrunāt lasīšanas svētkos, bet visvairāk priecē tas, ka ar katru gadu paliekat nedaudz vairāk. Nekad neviens cilvēks nevar labi mācīties, ja nelasa, jo lasot sakārtojam savas domas, lasot gūstam zināšanas, lasot attīstāmies un lasot mēs pasargājam sevi no ļoti daudziem ļaunumiem. Tā ir mūsu katra izvēle — lasīt vai nelasīt!”

Krāslavas novada centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča: “Šobrīd mūs visus apvieno mīlestība pret lasīšanu. Bērnu rakstniece Inese Zandere ir teikusi zelta vārdus: “La- sīšana ir veids, kā atmosties, kā sakārtot ap sevi pasauli un atrast tajā pašam sevi.” Pēc manām domām, lasīšana palīdz izaugt par kulturālu, izglītotu, cēlsirdīgu, garīgi bagātu cilvēku!”

1. martā Ķīpsalā ar “Lielajiem lasīšanas svētkiem” noslēdzās lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu un jauniešu žūrija 2013”. Apkopotie rezultāti liecina, ka šoreiz žūrijā ir piedalījies rekordliels dalībnieku skaits — jauno grāmatu vērtēšanā iesaistījās 17 tūkstoši lasītāju no Latvijas un latviešu diasporas centriem pasaulē (Eiropā, Amerikā un Austrālijā). Rosinot lasītprieku 576 bibliotēkās un skolās, tajā skaitā projektā, aktīvi darbojās 454 eksperti no mūsu abu novadu 22 bibliotēkām.
Visaktīvākie lasītāji atbrauca no Dagdas novada. Šogad no Dagdas vidusskolas un Dagdas bērnu bibliotēkas projektā piedalījās 108 skolēni un vecāki. Aktīvi projektā darbojās Varavīksnes vidusskolas un Krāslavas pamatskolas lasītāji. Bibliotēka liek lielas cerības uz pirmskolas izglītības “Pīlādzītis” audzēkņiem, kuru skaits bija vislielākais Krāslavas bērnu literatūras nodaļā — 20 mazie eksperti.

Lasītājiem bija dota laba iespēja lasīt latviešu valodā 29 autoru darbus. Grāmatas tulkotas no vācu, igauņu, zviedru, angļu, franču un citām valodām. Tas veicināja vienotību un dziļāku bērna un pieaugušā pasaules izpratni.

Šogad “Lielie lasīšanas svētki”, kas tika organizēti 12. reizi, notika “Baltijas grāmatu svētku 2014” ietvaros. Pēc gadu ilguša rūpīga darba lasītāju žūrija ir nominējusi un noteikusi 2013. gada populārākās bērnu grāmatas, to autorus un izdevējus.
1. martā uz Lielajiem lasīšanas svētiem, kas notika Rīgā, Ķīpsalā, bija aizbraukusi delegācija arī no Krāslavas bibliotēkas.
Savos iespaidos par dzirdēto un redzēto dalīsies Varavīksnes vidusskolas 7. klases skolniece Edīte Drobiševska. Lasīšana nav iedomājama bez ģimenes atbalsta. Bērni un vecāki grāmatas ne tikai izlasīja, bet arī aizpildīja anketas, pauda savu viedokli un vērtējumu par izlasīto. Māmiņa Vija Sjadro kopā ar savu meitu Patrīciju arī piedalījās lielajos lasīšanas svētkos un padalījās savos iespaidos par lasītprieka veicināšanu.

Pateicību pasniegšana par aktīvu līdzdarbošanos lasīšanas veicināšanas projektā “Bērnu/Jauniešu/Vecāku žūrija” uz priekšu virzījās negaidīti ātri. Atklājās, ka no 28 sumināmajiem uz pasākumu ieradās krietni mazāk par pusi. Vēl desmit cilvēki saņēma Atzinību par aktīvu sadarbību ar KNCB un sekmīgu jaunās paaudzes iesaistīšanu bibliotēkas pakalpojumu izmantošanā. Tika sumināta arī BLN logo autore Aulejas pamatskolas 8. klases skolniece Laura Dzalbe (logo veido trīs simboli - grāmata, neglītais pīlēns-brīnišķais gulbis, latvju zīme-zalktis, kur viss simbolizē gudrību un pašizaugsmi).

Pasākuma gaitā klātesošos sveica un izklaidēja meiteņu vokālais ansamblis no Varavīksnes vidusskolas, savukārt Krāslavas valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece, soliste Laura Lene izpildīja savu dziesmu. Bet pateicībā visiem par ieguldīto laiku un darbu, visčaklākajiem lasītājiem novada bibliotēka uzdāvināja literāro pasākumu “Mellsila pirātu šovs” pēc rakstnieka Arvīda Dinija Deģa dēku romāna Hercoga Jēkaba laikos. Aktieri tajā iesaistīja klātesošo publiku, kuras atsaucība bija negaidīti liela.

Juris ROGA

2014. gada 24. marts

JAUNO BIBLIOTĒKU UN INFORMĀCIJAS SPECIĀLISTU KONFERENCE PREIĻOS


Preiļu Galvenās bibliotēkas foto. Vairāk foto skatiet ŠEIT
 
2014. gada 21. un 22. martā Preiļu Galvenajā bibliotēkā
notika  


JAUNO BIBLIOTĒKU UN INFORMĀCIJAS SPECIĀLISTU KONFERENCE "4CanGurus",
 
kurā iepriekš tika aicināts piedalīties ikviens bibliotēku nozares pārstāvis,
kurš sevi identificē kā jauno speciālistu.
Aicinājumam piedalīties konferencē atsaucās 48 bibliotēku speciālisti no visas Latvijas - no Saldus, Salaspils, Valmieras, Rīgas, Jelgavas, Līvāniem, Ventspils, arī no Krāslavas.
Latvijas Konferencē bija iespēja satikt arī gados jaunos speciālistus no Lietuvas un Igaunijas.

Divu dienu laikā dalībnieki apguva:
- pozitīvu ieradumu veidošanas iemaņas personīgās efektivitātes paaugstināšanai;
- bērnu atraisīšanas un iesaistīšanas metodes bibliotēkas aktivitātēs;
- stāstniecības prasmes;
- video veidošanas prasmes.


Paldies konferences organizatoriem -
Latvijas Bibliotekāru Biedrības Jauno speciālistu sekcijai,
kā arī Preiļu Galvenās bibliotēkas kolektīvam -
par iespēju apgūt praktiskas un radošas iemaņas bibliotēkas darbā.

 

2014. gada 28. febr.

2014. gada 12. febr.

Strādā kultūrā un/vai tūrismā? Partnerība aicina būt radošam un apmeklēt NEdarbnīcu Krāslavā!


Krāslavas rajona partnerība aicina bibliotekārus, kultūras namu vadītājus, tūrisma uzņēmējus, TIC ekspertus un vienkārši radošus cilvēkus uz radošo NEdarbnīcu "Inovatīva kultūras produktu pasniegšana tūrismā" ļoti labas lektores Vitas Brakovskas vadībā, kas notiks 11.februārī, Krāslavas novada domes zālē.
 (visa raksta publikāciju skatīt ŠEIT)


Guntas Čižikas foto


Aicinājumam piedalīties radošajā nedarbnīcā pieteicās daudzi kultūras jomā strādājošie gan no Krāslavas, gan Dagdas novadiem, viņu vidū bija arī Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre Anna Bartuša.
 
Seminārā tika gūtas dažādas lieliskas atziņas, kā ar inovatīvu pieeju darbam var iegūt lieliskus rezultātus.
Semināra noslēgumā visiem dalībniekiem tika izsniegti apliecinājumi par dalību nedarbnīcā.
 
Paldies Krāslavas rajona partnerībai par doto iespēju būt klāt un darboties radoši! 
 

2014. gada 7. febr.

"Draudzīgais Aicinājums" jeb uzaicinājums uz tējas tasi

Avots:
Ezerzeme - Nr.10 (2014, 4. febr.), 3.lpp.

“Cilvēki beidz domāt tad, kad beidz lasīt,” teica D. Didro. Grāmatas — saprāta bērni un cilvēka labākie draugi. Tās lasot, mēs ne tikai pilnveidojam savu valodu, bet arī koriģējam sirdsapziņu. Grāmatas — piemineklis mūžībā aizgājušajiem prātiem. Ja vidēji mēnesī cilvēks izlasa 4—5 grāmatas, tad pa savas dzīves laiku viņš izlasa apmēram četrus tūkstošus grāmatu! Un, protams, bez bibliotekāra grāmatu mīļotājam neiztikt. Pat elektronisko iekārtu attīstības gadsimtā Puškina teiktais: “Lasīšana — lūk, labākās mācības!” nezaudē savu aktualitāti.

Vēl pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijā dzima brīnišķīga tradīcija, kad, prezidenta Kārļa Ulmaņa aicināti, cilvēki skolām un bibliotēkām sāka dāvināt grāmatas. Pirms divdesmit gadiem mēs bijām aculiecinieki labās tradīcijas atjaunošanai.
Krāslavas centrālajā bibliotēkā nu jau sesto reizi notika pateicības pasākums, veltīts grāmatu dāvinātājiem. Gaidītos viesus liriski noskaņot palīdzēja ansambļa “Krāslaviņa” un jauno akordeonistu Artēmija un Annas Kozačuku, kā arī Daniela Dukaļska muzikālie numuri.

Par grāmatu nozīmi izglītota cilvēka dzīvē runāja vadītāja Valentīna Magidas. Viktorija Slesare nolasīja grāmatu dāvinātāju sarakstu, bet Anna Bartuša sniedza informāciju par bibliotēkā esošo novadpētniecības informāciju, tai skaitā arī elektroniskā veidā. Izmantojot iespēju, centrālās bibliotēkas kolektīvs lūdza “Ezerzemē” publicēt dāsno grāmatu dāvinātāju vārdus, novēlot, lai tiem būtu arī turpinātāji.

Vislielākā pateicība: Genādijam Alferovam, Annai Avgucevičai, Inesei Āboltiņai, Ilgai Baumanei, Vijai Beinarovičai, Marijai Bērtiņai - Bērziņai, Aivaram Bērtiņam, Valērijam Bondaram, Viktorijai Cimmermanei, Ritai Čerņenko, Aļonai Čiževskai, Donātam Dilbam, Taisijai Dombrovskai, Mūzai Domčenko, Genovefai Dongai, Žannai Drozdovskai, Vladimiram Dubovam, Inārai Dzalbei, Allai Girdjukai, Gaļinai Jazvinskai, Zinaīdai Karolei, Anatolam Kauškalim, Ingai Kavinskai, Marijai Kikovkai, Jeļenai Kļimovai, Veronikai Kovaļevai, Nineļai Kukainei, Broņislavam Kurtišam, Raimondam Lazdam, Inesei Leonovičai, Mārītei Lodziņai, Mečislavam Lukšam, Olgai Lukšai, Birutai Lūmanei, Borisam Ļahovam, Jānim Ļaksam, Paulam Matulim, Veronikai Miglānei, Gitai Muižniecei, Tatjanai Muļukovai, Ludmilai Murašovai, Rihardam Novikam, Dainai Pauliņai, Lolitai Pomaskovai, Olgai Procevskai, Inārai Punculei, Anitai Rihlickai, Ritai Rogai, Tamārai Rukmanei, Vijai Samulei, Innai Sevastjanovai, Ļenai Suhanovai, Dmitrijam Suško, Maldai Šidlovskai, Tatjanai Širvei, Martai Tračumai, Inesei Urbānei, Gaļinai Vaitļai, Eduardam Voroneckim un Natālijai Zeļenkovai.

Pēc svinīgās daļas turpinājās tējas dzeršana, bet ar mākslu cept pīrāgus šoreiz lielījās Anna Bartuša, Olga Skerškāne un Dina Purpiša.

Aleksejs GONČAROVS

2014. gada 3. febr.

Ko izsenis es mīlu ...

Avots:
Ezerzeme - Nr.9 (2014, 31. janv.), 6.lpp.



2014. gada 30. janv.

Bibliotēka priecājas par katru dāvināto grāmatu!

Avots:
Krāslavas novada pašvaldības mājas lapa www.kraslava.lv
 
Jau sesto reizi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkots Pateicības pasākums tiem, kuri dāvina bibliotēkai grāmatas un žurnālus.


 
"Atsaucoties uz Draudzīgo aicinājumu (1935.g. K. Ulmaņa iedibināta akcija, aicinājums dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām, kopš 1994.g. šī tradīcija ir atjaunota), arī mēs mudinām savus lasītājus dāvināt bibliotēkai grāmatas," uzrunājot klātesošos, teica bibliotēkas direktore Valentīna Magidas, "un, jāsaka,  atsaucība ir bijusi laba, esam saņēmuši dāsnus dāvinājumus no labvēļiem. Bibliotēkas krājumā nonākuši vērtīgi eksemplāri, kuru titullapas rotā dāvinātāja vārds."

„Dāvinājuši esat dažāda satura grāmatas”- turpina Valentīna Magidas, „gan nozaru literatūru, gan izlasītos kriminālromānus, mīlas romānus, dzeju. Mēs priecājamies par katru grāmatu."
Bibliotēkas direktore nosauca visus dāvinātājus un teica sirsnīgus pateicības vārdus.
Kā jau tas gadās, ne visi aicinātie bija ieradušies,taču tos, kuri atnāca, bibliogrāfe Anna Bartuša iepazīstināja  ar novadpētniecības materiāliem, kuri tiek atlasīti un krāti gadiem un tagad pieejami arī digitālā formātā.

Neatsverams materiāls skolniekiem, studentiem un visiem zinātkārajiem – mūsu bibliotēkā var atrast visu par bijušo Krāslavas rajonu – par tā faunu, floru, ūdeņiem  un slaveniem cilvēkiem.

Anna Bartuša pastāstīja par pēdējo gadu veikumu, pateicoties inovatīvo tehnoloģiju ienākšanai bibliotēkas ikdienā, klajā laisti 8 diski -

1. "Krāslavas mākslinieki", 2007
2. "Krāslavas dzejnieki un rakstnieki", 2007
3. "Krāslavas novadnieki", 2007
4. "Grāfi Plāteri un Krāslava", 2008
5. "Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadu ūdenstilpes un ūdensteces", 2009-2010
6. "Skaistas pagastam - 150", 2011
7. "Medicīnai Krāslavā - 140", 2011
8. Interaktīvā spēle "Vai pazīsti Krāslavas ielas?", 2013

Bibliogrāfe A.Bartuša atgādināja, ka viss par Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbu atrodams mājas lapā - www.bibliotekakraslava.lv

Tie, kuri uz Pateicības pasākumiem aicināti vairākkārt, zina, ka bibliotekāru prasmes neaprobežojas ar grāmatu apstrādi un izdošanu - meitenes ir lieliskas pīrāgu un kūciņu cepējas. Kā lai vēl pasaka paldies grāmatu dāvinātājiem?


Krāslavas novada centrālā bibliotēka pateicas visiem, kuri 2013.gadā ir dāvinājuši grāmatas mūsu bibliotēkai -

Alferovs Genādijs
Avguceviča Anna
Āboltiņa Inese
Baumane Ilga
Beinaroviča Vija
Bertiņa- Bērziņa Marija
Bērtiņš Aivars
Bondars Valērijs
Cimmermane Viktorija
Čerņenko Rita
Čiževska Aļona
Dilba Donāts
Dombrovska Taisija
Domčenko Muza
Donga Genovefa
Drozdovska Žanna
Dubovs Vladimirs
Dzalbe Ināra
Girdjuka Alla
Jazvinska Gaļina
Karole Zinaīda
Kauschalis Anatols
Kavinska Inga
Kikovka Marija
Kļimova Jeļena
Kovaļova Veronika
Kukaine Ninele
Kurtiša Broņislava
Lazda Raimonds
Leonoviča Inese
Lodziņa Mārīte
Lukša Mečislavs
Lukša Olga
Lūmane Biruta
Ļahovs Boriss
Ļaksa Jānis
Matulis Pauls
Miglāne Veronika
Muižniece Gita
Muļukova Tatjana
Murašova Ludmila
Noviks Rihards
Pauliņa Daina
Pomaskova Lolita
Procevska Olga
Puncule Ināra
Rihlicka Anita
Roga Rita
Rukmane Tamāra
Samule Vija
Sevostjanova Inna
Suhanova Ļena
Suško Dmitrijs
Šidlovska Malda
Širve Tatjana
Tračuma Marta
Urbāne Inese
Vaitli Gaļina
Voroneckis Eduards
Zelenkova Natālija

2014. gada 20. janv.

Nacionālā bibliotēka izsaka pateicību par piedalīšanos akcijā „Grāmatu draugu ķēde”

Publicēts:
www.lnb.lv

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vārdā izsaku pateicību visiem 18.janvāra akcijas "Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde" dalībniekiem, tostarp ap 800 Latvijas bibliotekāriem, Latvijas un ārzemju medijiem, uzņēmumiem un amatpersonām par lielo atsaucību. Cilvēku prieks un interese par jauno bibliotēku deva mums sparu un apņemšanos darīt visu iespējamo, lai jau 2014.gada vidū Latvijas Nacionālā bibliotēka būtu atvērta un gatava uzņemt ikvienu, kam interesē zināt un uzzināt.
 
Spītējot aukstumam, pasākumā piedalījās vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku no visas Latvijas, tostarp arī no ārzemēm – Baltijas valstīm, Vācijas, Zviedrijas, Šveices, ASV, Krievijas u.c. Piecu stundu laikā no LNB vecās ēkas K. Barona ielā 14 uz jauno ēku Mūkusalas ielā 3 no rokas rokā, cilvēkiem dziedot un gavilējot, sirsnīgā atmosfērā tika pārnestas aptuveni 2000 grāmatas. Tās tika izvietotas Tautas grāmatu plauktā, kas ēkas ātrijā slejas piecu stāvu augstumā un ir viens no centrālajiem tās interjera elementiem. Katra no akcijas laikā pārvietotajām grāmatām ir kāda cilvēka dāvinājums LNB – personīgi nozīmīga un īpaša grāmata, kuras titullapā ierakstīts vēstījums vai personisks stāsts, kas saistās ar konkrēto izdevumu. Jāpiebilst, ka, lai gan tautas ziedotās un akcijas laikā uz jauno ēku pārnestās grāmatas atradīsies goda vietā – Tautas grāmatu plauktā – tās būs iespējams arī saņemt lasīšanai.
 
Pirmā grāmata akcijā "Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde" ceļu uz jaunajām mājām sāka 1825.gadā Sanktpēterburgā latviešu valodā izdotā Bībele, ko bibliotēkai uzdāvinājis grāfs Lambsdorfs. Savukārt pēdējā un visilgāk pa cilvēku rokām ceļojusī akcijas grāmata bija Pētera Upenieka "Balandnieki".

Turpmākajos mēnešos turpināsies darbs pie Gaismas pils telpu un teritorijas labiekārtošanas, kā arī pakāpeniskas grāmatu un citu bibliotēkas krājuma vienību pārvietošanas uz jauno ēku. Paredzēts, ka pirmās lasītavas un izstādes apmeklētājiem durvis vērs aprīlī.

Līdz jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanai šā gada 29.augustā – bibliotēkas 95.gadu jubilejā – atlikusi 221 diena!

Andris Vilks
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors


Bibliotēkas foto


Krāslavas un Dagdas novadu bibliotekāres.

Krāslavas novada bibliotekāres
 

2014. gada 17. janv.

Pasaka paldies par svētku noformējumu

Avots:
Ezerzeme - Nr.5 (2014, 17. janv.), 3. lpp.


10. janvāra vakarā Krāslavas novada domes zālē pulcējās pilsētas iedzīvotāji, kuriem pašvaldība pateicās par pilsētnieku personīgo ieguldījumu Krāslavas svētku noformējumā. Balvās — domes kalendārs 2014. gadam “Krāslavas mākslinieki” un Indras audējas Regīnas Hveckovičas austie grīdas celiņi.

Kā atzīmēja pasākuma vadītāja Inga Kavinska, ziema ir laiks, kad mūsu pilsētas mazie namiņi uz balto pasauli lūkojas caur pelēkām koka mežģīnēm, Daugavas krastus savās skavās cieši tur ledus un sētnieki agros rītos noslauka sniega putekļus no ietvēm. Šogad tas gan ir tikai skaists sapnis. Taču, neskatoties uz dabas untumiem, svētki ir atnākuši arī šogad. Bet ir cilvēki, kuri tos atstāj turpat pie vārtiem, kā negaidītu svešinieku, bet citi ieved savās mājās un ģimenēs, proti, rotā egles, izgaismo ēkas un pagalmus, logos leduspuķu vietā iekarina pašdarinātas zvaigznes. Iet garāmgājēji, paceļ acis un ierauga svētkus — spožus, daudzkrāsainus, zibošus un zaigojošus, pateicoties visiem tiem, kuri rotāja savas mājas, balkonus, logus un lodžijas.
Novada domes izpilddirektors Jānis Geiba pauda prieku, ka zālē ir gan jau pazīstamas, gan jaunas sejas: “Paldies tiem, kuri atkārtoti dara šos svētkus krāšņākus, lai arī tas varbūt nemaksā lēti. Iebraucot pilsētā, gan ciemiņi, gan mēs ievērojam izdaiļotās mājas, un kopu- mā pilsēta kļūst skaistāka — Ziemassvētki un Jaunais gads ir atnākuši! Ceru, ka šis gads mūs vēl iepriecinās ar baltu sniegu.”

Pašvaldības un domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka vārdā izpilddirektors izteica lielu pateicību pasākuma dalībniekiem, kuri darīja svētkus skaistākus. Viņš arī norādīja, ka pilsētnieki gadumijas svētkus svin vairs ne tikai vecajā postpadomju teritorijā, bet svin visā Eiropā. Pirmā uguņošana sākās tūlīt pēc deviņiem vakarā un pēdējās raķetes izgaismoja debesis vēl pēc diviem naktī, kad jauno gadu sagaida tautieši Anglijā vai vēl tālāk.

“Ja mēs šo uguņošanu, kas sākas labu laiku pirms gadu mijas un beidzas krietni pēc, saliktu vienā kopīgā, tad varbūt daži logi pilsētā to neizturētu. Veiksmi, veselību, lai nākošgad mēs vēl kuplākā pulkā varam pulcēties”

No komisijas locekļiem runāja novada domes galvenā arhitekte Ineta Danovska, kura vispirms izteica ļoti lielu pateicību tiem, kuri šodien šeit sanākuši un tiem, kuri šobrīd nevarēja būt klāt, par darbu, atsaucību, attieksmi un finanšu ieguldījumiem, ko cilvēki veikuši, lai pilsēta kļūst krāšņāka.

Ineta: “Mēs komisijā un citi domes darbinieki bijām ļoti pārsteigti, un es priecājos par jūsu izdomu, kā tika noformētas mājas, kā izpušķoti balkoni un logi, un bija liels prieks staigāt, vērtēt šajā tumšajā laikā, kad ārā nav sniega. Laikam tas zīmīgi — sniega mums nebija, bet mums ir gaiši dvēselē. Lai visiem laimīgs Jaunais gads!”

Svinīgo pasākumu krāšņāku darīja Krāslavas Mūzikas skolas jaunie akordeonisti, pasniedzēja Anatolija Livčas audzēkņi — Artēmijs Kozačuks, Anna Kozačuka un Daniels Dukaļskis, kuri muzicēja vakara dalībniekiem.

Iestādes, kuras atzītas par visskaistāk noformētajām un apbalvotas ar kalendāru:

veikals “Jumis”; veikals “top!”; veikals “Sapnis”; uzņēmums “Krāslavas piens”; kafejnīca “Mārīte”; Krāslavas novada centrālā bibliotēka; Krāslavas autoosta; autodetaļu veikals Rīgas ielā 76.

Par skaistāk noformētajiem logiem, balkoniem un lodžijām iedzīvotāji saņēma ne tikai kalendāru, bet arī Indras audējas Regīnas Cvetkovičas austos grīdas celiņus:

Logi, balkoni, lodžijas: Vienības iela 28 - 60, Ilona Mihailova; Raiņa iela 6 - 15, Inga Paceviča; Vienības iela 61 - 7, Daina Strupiša; Raiņa iela 15 - 6, Lonija Jakovele; Baznīcas iela 17 - 26, Edgars Solims.

Privātmājas: Vienības iela 62, Boriss Trelis; Augusta iela 15a, Svetlana Gorenko; Mazā iela 1, Valērijs Račickis; Vienības 83, Lilija Daļecka; Vienības 126 - 2, Ērika Romule; Strautu iela 4, Romualda Celitāne; Podnieku iela 26, Valentīns Semjonovs; Rēzeknes iela 37, Jevģēnijs Podjava; Raiņa iela 7, Alīna Hodarenoka; Rīgas iela 72, Inese Umbraško; Rīgas iela 34, Ligita Pobudina; Lielā iela 31, Mihails Pobudins; Sila iela 17, Vitālijs Maldovskis; Miesnieku iela 12, Ināra Saksone; Siena iela 4, Vladimirs Ahass; Kalēju iela 1, Voldemārs Pārpucis; Jaunatnes iela 15, Jevģēnijs Suharevskis; Jaunatnes iela 11, Igors Kovaļčuks; Sila iela 20, Oļegs Šlapins; Rancāna iela 33, Eduards Pustovoitovs; Rancāna iela 39, Mihails Žuravskis; Rancāna iela 29, Valērijs Osipovs; Rancāna iela 43, Rolands Jaņevičs; Priežu iela 8, Inta Kokina; Jeremejeva iela 4, Pāvels Širokijs; Atmodas iela 2, Nikolajs Metlins; Parka iela 4, Viktors Jurčenoks; Mednieku iela 1b, Genadijs Rudaks; Mednieku iela 2a, Renāte Semjonova.

Juris ROGA

 

2014. gada 13. janv.

Tika sumināti skaistāk rotāto māju saimnieki

 

Piektdienas pēcpusdienā uz novada domi tika saaicināti visi tie namīpašnieki, kuri Ziemsvētku laikā visskaistāk bija rotājuši savas mājas, lodžijas, balkonus.


"Šogad, kā nevienu citu gadu, bija grūti atlasīt visskaistāk rotātās mājas," atzina novada galvenā arhitekte Ineta Danovska, "jo pilsētas iedzīvotāji bija kārtīgi sarosījušies un izrotājuši un izgaismojuši savas mājas, lodžijas, balkonus un logus. Par to jums visiem liels paldies!"

Arī domes izpilddirektors Jānis Geiba pateicās iedzīvotājiem par atsaucību un aktīvu līdzdalību pilsētas rotāšanā svētkiem un pasniedza aicinātajiem domes Pateicības un balvas - domes kalendāru 2014.gadam „Krāslavas mākslinieki” un Indras audējas Regīnas Hveckovičas austos grīdas celiņus. 

Par visveiksmīgāk noformētajām ēkām iestāžu vidū
tika atzītas - 

1.    Veikals „Jumis”
2.    Veikals „top!”
3.    Veikals „Sapnis”
4.    „Krāslavas piens’
5.    Kafejnīca „Mārīte”
6.    Novada centrālā bibliotēka
7.    Krāslavas autoosta
8.    Autodetaļu veikals Rīgas ielā 76
.........

Pārpublicēts no Krāslavas novada mājas lapas, visu rakstu skatīt ŠEIT

2014. gada 9. janv.

"Paldies" diena Pīlādzītī

 
Lai mūsu prāti mācās domāt pateicības domas, tad mazāk vietas paliks rūgtumam. Lai mūsu lūpas mācās runāt pateicības vārdus - būs mazāk jāraud, jākurn, jāsūdzas!

 
11. janvārī atzīmē Starptautisko „paldies” dienu. Latviešu valodā „paldies” ir cēlies no vārdu salikuma „palīdzi Dievs”.  Tāpēc katrreiz  sakot kādam paldies,  mēs līdz ar to vēlam augstāko spēku palīdzību  viņa gaitās. 
Pateicības vārdiem ir maģiska iedarbība, ar to palīdzību cilvēki dāvina prieku cits citam, pauž uzmanību, bez kuras nevar dzīvot neviens cilvēks.
Pateicības vārdi ir mutiski glāsti, tie spēj  ne tikai nomierināt un sasildīt, bet arī  dziedēt. Galvenais, lai paldies būtu teikts no sirds!
Krāslavas novada PII „Pīlādzītis” 2011.gadā iesākta jauna  tradīcija, kura turpinās arī šogad - administrācija sirsnīgi pateicas iestādes darbiniekiem, audzēkņiem, viņu vecākiem un citiem līdzcilvēkiem, kuri atbalsta iestādi un dod spēku būt tādiem, kādi mēs esam! 

......
28.    Krāslavas novada centrālās bibliotēkas kolektīvam, īpaši bērnu literatūras  nodaļas vadītājai Viktorijai Urbanovičai, bibliotekārei Annai Bartušai, komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītājai Svetlanai Ļaksa –Timinskai - pateicība par sadarbību latviešu kultūras mantojuma popularizēšanā.
 
PII "Pīlādzītis" vadītāja Svetlana Rukmane
 
Avots:
Krāslavas novada mājas lapa www.kraslava.lv
Visu rakstu pilnībā skatīt ŠEIT

2014. gada 6. janv.

Akreditēta Krāslavas novada centrālā bibliotēka

Avots:
Ezerzeme - Nr.1 (2014, 3. janv.), 3.lpp.


22. novembrī Bibliotēku akreditācijas komisija 5 locekļu sastāvā apmeklēja Krāslavas novada centrālo bibliotēku un izvērtēja tās atbilstību akreditācijas nosacījumiem. Bibliotēka, kā Krāslavas novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, veic reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas un darbojas kā koordinējošais metodiskais centrs Krāslavas un Dagdas novadu 24 pašvaldību bibliotēkām.
Ekspertu komisija, kuras sastāvā bija Rīgas Centrālās bibliotēkas direktora vietniece D. Veilande, Latgales centrālās bibliotēkas direktore J. Šapkova, Limbažu galvenās bibliotēkas direktore Dz. Justa, Cēsu galvenās bibliotēkas sistēmas administratore S. Daņileviča, piedaloties Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vecākai referentei V. Bērziņai, analizēja bibliotekāro darbu, krājuma kvalitāti un pieejamību, bibliotēkas sniegtos pakalpojumus, infrastruktūru, kapacitāti, bibliotēkas attīstības plānus, sadarbību ar pašvaldībām, citām iestādēm un iedzīvotājiem. Pārbaudes rezultātā katrs no komisijas locekļiem sagatavoja savu atzinumu un iesniedza Bibliotēku padomei.

Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka bibliotēkas krājums tiek komplektēts pareizi, lai veidotu kvalitatīvu fondu ilgtermiņā un veicinātu iedzīvotāju mūžizglītību. Viss krājums ir atspoguļots reģiona elektroniskajā kopkatalogā un ir ieviesta automatizēta grāmatu saņemšana un izsniegšana.

Bibliotēkā ir pieejams apjomīgs novadpētniecības materiālu krājums. Ir izveidotas 220 tematiskās mapes par pilsētas vēsturi un novadniekiem. Uzteicama ir bibliotēkas veidotā elektroniskā novadpētniecības datu bāze, kurā ievadīti ieraksti par Krāslavas reģionu.

Bibliotēkas tīmekļa vietnei tapis jauns dizains, ir pieejama plaša informācija gan bibliotekāriem, gan iedzīvotājiem. Tā satur informāciju par aktualitātēm, piedāvātajiem pakalpojumiem, bibliotēkas veidotajām un abonētajām datu bāzēm, pasākumiem. Katrai no pašvaldību bibliotēkām ir izveidota sava sadaļa — blogs, kurā atspoguļota aktuālākā informācija.

Bibliotēkas metodiskā darba virzieni ir reģiona bibliotēku profesionālā vadība, metodiskās palīdzības sniegšana, profesionālās pilnveides pasākumu organizācija, bibliotēku darba rādītāju apkopošana un analīze. Bibliotēka šo darbu organizē sekmīgi un metodiski konsultatīvais darbs ir labā līmenī.

Bibliotēka organizē daudzveidīgus tematiskos pasākumus, izstādes, radošās darbnīcas, grāmatu prezentācijas, Grāmatu svētkus. Tai ir laba sadarbība ar pilsētas organizācijām, kultūras un izglītības iestādēm. Pārskata periodā bibliotekāri aktīvi iesaistījušies Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros organizētajās apmācībās un ieguvuši vispusīgas zināšanas. Bibliotēkas darbinieki konsultē lietotājus un apmāca darbam ar datoru un interneta resursiem individuāli un grupās, tā garantējot iegūt kvalitatīvus bibliotēku pakalpojumus, neatkarīgi no dzīves vietas un materiālajām iespējām. Darbs ar bērniem un jauniešiem tiek virzīts un plānots, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku to skaitu lasīšanas veicināšanas programmās. Bibliotēkas darbs tika atzīts par veiksmīgu un akreditācijas rezultātā ar Latvijas Bibliotēku padomes lēmumu piešķirts Krāslavas novada centrālai bibliotēkai reģiona galvenās bibliotēkas statuss un izsniegta Kultūras ministrijas akreditācijas apliecība.

Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja A. JANBICKA
 

2014. gada 4. janv.

Krustiņš, krustiņš, krustdūriens

Avots:
Ezerzeme - Nr.1 (2014, 3. janv.), 5. lpp.

Individuālā uzņēmuma “STEFANI S” šūšanas meistaru Svetlanas Slastjunovas un Aleksandras Savickas darināto gleznu izstādes atklāšana bija šī gada darba cikla noslēdzošais pasākums Krāslavas bibliotēkas lasītavā. Tajā piedalījās abas meistares, bibliotēkas darbinieces un vairākas izšuvumu krustdūrienā cienītājas.
Pasākumu lasītavā atklāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura uzsvēra, ka skatoties šos darbus, var redzēt, ka tie tapuši ar milzu rūpīgumu gan stila ziņā, gan krāsu salikuma ziņā: “Tas laikam raksturīgs sievietēm, kuras strādā par šuvējām, jo arī savā profesijā viņas darbu veic ļoti rūpīgi.”

Tuvojas svētki un šķiet, ka atnāks kāds brīnums, ko ne tikai gaidām no tuviem cilvēkiem, radiniekiem, bet arī paši gribam to dāvināt. Aiz loga tumšs laiks, namu logus rotā krāsainas lampiņu virtenes un pagalmā vajadzētu būt smaidošam sniegavīram, no debesīm jākrīt sniega pārslām, bet diemžēl šogad šajā laikā valda pelēkums. Bet tas nekas, gan parādīsies sniegs un būs brīnums. Aleksandra un Svetlana jau ir dāvinājušas cilvēkiem labu noskaņojumu, izstādot savus darbus bibliotēkā, kur nākamā mēneša laikā tos redzēs daudzi lasītāji un apmeklētāji. Varbūt piepildīsies bibliotēkas vadītājas Valentīnas novēlējums un pēc kāda laika rokdarbnieces atkal varēs šeit satikties ar pavisam jauniem darbiem un jaunām radošām ierosmēm.

Svetlanai izstādē ir tikai daži darbi, lielākoties tajā skatāmi Aleksandras rokdarbi. Viņa pastāstīja, ka hobijam pievērsusies pateicoties tumšajiem un garajiem ziemas vakariem. Izšūšana ļoti iepatikās un tagad vairs nevar apstāties. Gribas pilnveidoties, gribas izšūt vēl interesantākus darbus. Aleksandra arī neslēpa, ka viņas hobija dēļ reizēm nākas ciest ģimenei, bet no tuvākajiem cilvēkiem Aleksandrai ir liels atbalsts un sapratne. Pasākumu apmeklēja viņas dzīvesbiedrs, kurš ieradās ar lielu ziedu pušķi, kuru dāvināja sievai un pāris gandrīz izpelnījās klātesošo ovācijas.

Rokdarbnieces arī stāstīja, ka idejas saviem darbiem smeļas interneta bezgalīgajos plašumos, šo to no dažādiem žurnāliem, bet ar tiem esot problemātiski un grūti atrast kaut ko tiešām labu. Galvenā ir sižeta problēma, lai tas būtu neparasts, interesants, aizraujošs un priecētu ne tikai acis, bet arī sirdis. Bibliotekāres nekavējās informēt, ka rokdarbu žurnāli ir pieejami bibliotēkā, par ko, izrādās, rokdarbnieces nebija iedomājušās. Vēl klātesošie uzzināja, ka bijuši gadījumi, kad Svetlanas un Aleksandras izšuvumus cilvēki ir uztvēruši par gleznām un pat nav ticējuši, ka tie izšūti. Tas tāpēc, ka darbi izšūti smalkā krustdūrienā un jo smalkāks, jo vairāk atgādina gleznu. Taču tas prasa konkrētus upurus — pirmām kārtām atsaucas uz redzi.

Atliek piebilst, ka šī ir jau trešā izstāde novada bibliotēkā, kurā apskatāmi darbi krustdūrienā. Acīmredzot šis rokdarbu veids kļūst arvien populārāks.

Juris ROGA