2012. gada 25. okt.

Krāslavā notika 11. Grāmatu svētki

 
  
 

Latgales reģionālās televīzijas sižets.


Sižetu skatīt šeit

2012. gada 23. okt.

Par medicīnu, demogrāfiju, lidostu, vēlēšanām

Avots:
Ezerzeme - Nr. 83 (2012, 23. okt.), 2. lpp.

Krāslavas novada 11. Grāmatu svētkos pēc publiskās diskusijas par tēmu “Infrastruktūras uzlabošana — reģionu attīstības pamats” Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Preses konferences sākumā premjers veica īsu rezumējumu: “Runājot par infrastruktūras attīstību, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir Nacionālās attīstības plāns un sarunas par finanšu perspektīvu 2014. - 2029. gadam — tieši tie būs tie līdzekļi, kurus mēs varēsim vislielākajā mērā novirzīt šiem infrastruktūras projektiem. Pamatuzstādījumu diskusijas laikā centāmies izstāstīt, ka mēs gribam arī sasaistīt šo infrastruktūras attīstību ar uzņēmējdarbības attīstību, lai infrastruktūras sakārtošanas rezultātā rastos jaunas darbavietas un būtu iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus un attiecīgi finansēt dažāda veida sociālās un citas programmas.”

Žurnālistu jautājumi un Valda Dombrovska atbildes

— Uz ārzemēm aizbrauc strādāt pieredzējušas un ļoti profesionālas medicīnas māsas, jo Latvijā par medmāsas algu dzīvot nevar. Aizbrauc arī ārsti. Ja jau veselība cilvēkam ir pats dārgākais, tad kāpēc tas neatspoguļojas mediķu algās? Kāpēc Vācijā medmāsa par savu darbu var saņemt cienīgu atalgojumu, Latvijā — nē?

— Kas attiecas uz veselības aprūpi, cilvēku resursu noturēšana un veselības aprūpes attīstība ir viens no prioritāriem jautājumiem. Problēma, kas pašreiz ir — mēs no valsts puses tiešā veidā neregulējam ne ārstu, ne medmāsu algas. Tā sistēma, kas darbojas — no valsts puses mēs faktiski pērkam veselības aprūpes pakalpojumu no slimnīcām, kas darbojas kā kapitālsabiedrības. Tās var būt gan valsts, gan pašvaldību, gan arī pilnīgi privātās kapitālsabiedrības. Tas, ko pēdējo gadu laikā esam darījuši — esam palielinājuši virknē pozīciju šo pakalpojumu apmaksas tarifus, kas ļauj slimnīcām lemt par atalgojuma palielināšanu. Ja paskatāmies 2013. gada budžetu, tad no pāri par 120 miljoniem latu, ko esam sadalījuši prioritārajos pasākumos, apmēram 40 miljoni latu ir veselības aprūpei. Veselības aprūpe ir viena no jomām, kurai esam pievērsuši uzmanību.

Protams, ir jāsaprot, ka mēs ļoti daudzās jomās pašreiz nākam ārā no krīzes, no attiecīgi zemiem sākotnējiem budžeta līmeņiem. Esam piešķīruši šo papildus finansējumu veselības aprūpei, ko jau pieminēju, un arī tajās jomās, kur tieši faktiski kontrolējam algas, tieši zemajās algās esam uzsākuši algu palielināšanu. Tas attiecas gan uz pedagogiem, kuri saņem palielinātas algas jau no 1. septembra, tai skaitā kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, kuriem algas tiek pielīdzinātas vis- pārizglītojošām skolām, gan iekšlietu sistēmas darbinieki no nākamā gada saņems algas pielikumu, kas attiecas gan uz policistiem, gan uz robežsargiem, gan uz ugunsdzēsējiem, arī tiesu sistēmas darbinieki, arī ieslodzījuma vietu pār-valde un labklājības sistēmā — sociālas aprūpes centru darbinieki.

— Uzņēmēji atzinīgi vērtē ieguvumus no Latgales programmas, bet viņi saka arī tā, kam infrastruktūra, ja nebūs cilvēku? Runa ir par demogrāfijas problēmām. Ko domāts darīt šajā ziņā? Un tieši nav runa par dažiem latiem pie pabalsta, bet par to, ka tas bērns, jaunais cilvēks valstī ir gaidīts.

— Demogrāfija fiksēta kā viena no budžeta prioritātēm gan šī gada budžeta grozījumos, gan arī nākoša gada budžetā, kurā demogrāfijas problēmu risināšanai iedalīti papildus 38 miljoni latu. Būtiskākie pasākumi, kurus varētu pieminēt: tā ir māmiņu algu griestu pacelšana no 350 uz 700 latiem un 50% no summas virs tā; tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksu par personām, kuras kopj bērnu, dubultošana, tātad — no 50 uz 100 latiem mēnesī. Tā ir mātes un bērna veselības programma un mākslīgās apaugļošanas programma, kas abas jau palaistas šī gada budžetā. Pašreiz tiek diskutēts iespējamais bērnu pieskatīšanas pabalsts vecākiem, kuriem pagājis pirmais gads, bet nav iespējas bērnu iekārtot bērnudārzā. Visi atzīst, ka pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas atbalsts ir pietiekams. Atbalsta intensitāte starp gadu un pusotru, kad teorētiski bērnu var sūtīt bērnudārzā — tā ir viena būtiska problēma.

Otrs jautājums ir bērnudārza pieejamība. Paradoksāli, bet varbūt arī nē — bērnudārza problēmas mums nav trūcīgākajās pašvaldībās, bērnudārza problēmas mums ir turīgākajās pašvaldībās. Viens no risinājumiem, ko pašreiz ar pašvaldībām domājam, ir atbalsts mērķdotāciju veidā bērnudārza infrastruk-tūras attīstībai.

Bet mēs arī zinām, ka pašreiz ap šo jautājumu ir daudz politisku kaislību. Skaidrs, ka tēma ir ļoti populāra un atsevišķas partijas mēģina uz šīs tēmas būvēt savu reitingu pirms pašvaldību vēlēšanām. Bet, atmetot visu politiku, demogrāfija ir prioritāte, ir jau pietiekami daudz līdzekļu atvēlēts nākamā gada budžetā, un turpmākajos gados iesim uz priekšu. Esam izanalizējuši arī Igaunijas pieredzi, darāmā ir daudz un jārīkojas pietiekami strauji.

— Jūsu viedoklis par Daugavpils lidostu.

— Problēma, kas ir ar šo projektu: šis ir pārrobežu sadarbības projekts, finansējuma apjoms, kad tas sākotnēji bija pieteikts, ja nemaldos, bija apmēram 3 miljoni latu. Pēkšņi šis projekts pieaudzis līdz pāri par 20 miljoniem latu. Pašreiz vienkārši mums nav iespēju no Eiropas Savienības fondiem, kas faktiski visi jau sadalīti, pēkšņi kaut kur iedalīt 25 miljonus latu. Daugavpils kopā ar iesaistītajām pašvaldībām šo jautājumu ar finanšu ministriju mēģina risināt, bet problēma tāda, ka, salīdzinot ar sākotnējo pieprasījumu, projekta apjoms ir daudzkāršojies un mums nav kur viņu pēkšņi daudzkārt lielākā apjomā nofinansēt.

— Viens ir realizēt projektu, bet tālāk lidosta spēs pastāvēt?

— Tas, protams, pamatā būtu satiksmes nozares jautājums izvērtēt šīs lidostas dzīvotspēju. Mums ir piemērs ar Liepāju, kur lidosta ir un darbojas, bet kaut kāda attīstība tajā notika brīdī, kad valsts piemaksāja katram pasažierim, kurš sadomāja aizlidot uz Liepāju, apmēram piecus latus. Diemžēl pašreiz nav tādas budžeta iespējas, lai mēs varētu katram piemaksāt piecus latus, kurš grib lidot uz Liepāju vai vēl kur citur. Cik komerciāli pēc tam Daugavpils lidosta pati būs spējīga dzīvot, kādi būs šie reisi, tas ir lielā mērā Satiksmes ministrijas jautājums to izvērtēt.

— Latvijā joprojām nav ieviesta iespēja vēlēšanās nobalsot elektroniski, lai gan valdībā interneta balsošanas koncepcija ir jau aptuveni 10 gadu. Tas liek domāt, ka politiķi baidās no jauna, izglītota vēlētāja, kurš šodien nevar atļauties stāvēt rindā pie vēlēšanu iecirkņa, bet ir gatavs atdot savu balsi caur mobilo tālruni vai datoru.

— Elektronisko vēlēšanu koncepcija pamatā atbalstīta. Jāatzīst, ka iebildumi tur nebija tik daudz no politiķu puses, cik bija no IT nozares un neatkarīgo ekspertu puses, kuri, piemēram, diezgan plaši mums citēja Vācijas pieredzi, kur šīs elektro-niskās vēlēšanas — es pats neesmu pārbaudījis, tāpēc varu vienkārši atkārtot ekspertu minētos pretargumentus — esot aizliegtas, jo liedzot iespēju vēlēšanu novērotājiem, kas tiek organizēta gan no partiju, gan no nevalstiskā sektora puses bez kaut kādiem sarežģītiem papildus līdzekļiem sekot līdzi vēlēšanu procesam un balsu skaitīšanai. Īsāk sakot, tās bažas, kas no ekspertu puses visvairāk izskanēja, ir par iespējām elektroniski šos rezultātus viltot. No savas puses lietoju Igaunijas piemēru, ka tur ar šo problēmu acīmredzot ir tikuši galā un elektroniskās vēlēšanas notiek. Tā kā no ministrijas puses ar šo jautājumu virzāmies uz priekšu un, protams, esam lūguši Satiksmes ministriju padziļināti izvērtēt šos IT dro-šības jautājumus, kā mēs varam būt pārliecināti, ka šie vēlēšanu rezultāti programmatūrā vai kaut kā citādāk pēc tam netiek sagrozīti. Tas ir būtiskākais jautājums, bet konceptuāli lēmums ir atbalstīts.

— Šajās pašvaldību vēlēšanās būs iespēja nobalsot elektroniski?

— Šajās pašvaldību vēlēšanās nebūs tā iemesla dēļ, ka IT sistēmu sagatavošana un visa vēlēšanu procesa pārskatīšana ir pietiekami laikietilpīgs projekts. Mēs ļoti labi zinām, kā valstī un pašvaldībās rit iepirkumi. Cita starpā mēs divas reizes esam nākuši ar dažādiem priekšlikumiem, kā uzlabot iepirkumu sistēmu, un divas reizes Satversmes tiesa galarezultātā to ir noraidījusi. Gan attiecībā uz nepamatotām pārsūdzībām, nosakot drošības naudu pie pārsūdzības, kuru pārsūdzētājs zaudē, ja pēc tam šī pārsūdzība tiek atzīta par nepamatotu. Un otrs — uz aplokšņu algas maksātāju ierobežošanu piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumos, nosakot sliekšņus, cik procenti no vidējās algas nozarē ir uzņēmumam jāmaksā, lai tas varētu piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumos.

Jebkurā iepirkumā, ieskaitot šo te iepirkumu, mēs nevaram rēķināties ar tik saspringtiem laika periodiem, kāds ir pašreiz palicis. Mēs nevaram paļauties, ka par pusgadu uztaisīsim iepirkumu, uztaisīsim IT sistēmu un jau jūnijā iesim nevis fiziski balsot, bet sēdēsim mājās un internetā balsosim.

Juris ROGA

2012. gada 19. okt.

Grāmatu svētkos diskutē par infrastruktūru

Avots:
Ezerzeme - Nr. 82 (2012, 19. okt.), [1.], 2. lpp.

Krāslavas novada 11. Grāmatu svētku plašā programma sākās pilsētas kultūras namā ar grāmatu komercizstādi, kurā piedalījās izdevniecības Zvaigzne ABC, Lauku Avīze, Jumava, Nordik, Tapals, Avots un Divpadsmit. Cilāja un pētīja grāmatas ļoti daudzi cilvēki, bet, pat neskatoties uz iespēju piedalīties jaunāko grāmatu izlozē “Veiksmīgais pircējs”, ne jau katrs kaut ko iegādājās — maciņi mūsu iedzīvotājiem tomēr paplāni.


Plašajā svētku programmā netrūka notikumu, daļa notika paralēli, bet centrālais viennozīmīgi bija “Latvijas Avīzes” publiskā diskusija par tēmu “Infrastruktūras uzlabošana — reģionu attīstības pamats”, kuru vadīja Latvijas Avīzes žurnālists Ivars Bušmanis. Tajā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, 11. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Krāslavas novada do- mes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Īsi pirms tās politiķus un novada ļaudis uzrunāja grāmatu svētku iedibinātāja, rakstniece Biruta Eglīte, kura akcentēja: “Mēs dzīvojam visai sarežģītā laikā. Šis gads ir iezīmējis sevišķi asas pretrunas starp novadiem, kuriem klājas maķenīt labāk, un tiem novadiem, kuriem ir ļoti, ļoti grūti, neskatoties uz to, ka mūsu valsts vadī- bai šķiet, ka esam grūtumam pāri. Arī Lauku bibliotēku atbalsta biedrībai šis ir bijis sevišķi sarežģīts gads, bet, neskatoties uz to, tradicionāli šodien vismaz Krāslavas un Dagdas novada bibliotēkām esam atveduši skaistu un ļoti vērtīgu dāvinājumu.”

B. Eglīte sacīja lielu paldies Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, citiem dāvinātājiem un Lauku bibliotēku atbalsta biedrības sadarbības partneriem.

Zāle pilna, smaidīgu seju maz

Iepazīstinot publiku ar diskusijas dalībniekiem, Ivars Bušmanis jokoja: “Krās-lavā neesam pirmoreiz, grāmatu svētkos arī neesam pirmoreiz, bet pirmoreiz redzēju uz ielām tik daudz policistu. Tāpēc arī padomāju, vai tiešām šeit atbraucis Latvijas bīstamākais cilvēks? Es nezinu atbildi uz to, vai kāds no viņiem tāds ir — vērtējiet paši...”

Diskusijas tēma ļāva runāt gan par ceļiem, gan par uzņēmējdarbību, gan par energoefektivitāti, gan par nodokļiem un daudziem citiem jautājumiem, kas tā vai citādi attiecas uz infrastruktūru. Tomēr viedokļu apmaiņa starp zāli un politiķiem faktiski nenotika, tikšanās ātri pārauga jau tradicionālajā jautājumu un atbilžu formātā.

Gunārs Upenieks pauda prieku, ka, kopš viņš strādā pašvaldībā, pirmoreiz infrastruktūras sakārtošanai ir atvēlēti tik lieli finanšu līdzekļi, kā šobrīd: “Paldies klātesošajiem viesiem, ka tas tā noticis. Krāslavas novads visu tā saukto policentrijas un Latgales glābšanas naudu izmanto ceļiem līdz konkrētiem uzņēmējiem, lai varētu normāli strādāt, normāli pievest preces un aizvest produkciju, lai darbinieki varētu iet un braukt pa sakārtotu ceļu. Protams, ceļi ir viena no pirmajam lietām, bet tie neglābj kopējo situāciju. Otrs jautājums ir uzņēmējdarbība un darbavietu radīšana. Varam taisīt visu ko, ja nebūs darbavietu, tas būs zemē ierakts finansējums.”

Upenieka kungs akcentēja jautājumu par skolu infrastruktūru, kas ir ļoti smags sakarā ar dzimstības un mirstības attiecību 1:3, un liek aizdomāties, kas notiks tālāk. Reāli jāskatās uz dzīvi, lai arī šodien ir ļoti grūti izvēlēties: likvidēt kādas skolas vai atstāt. Ļoti nopietns ir elektrības jautājums. Kā piemēru domes priekšsēdētājs piesauca “Latgran” ražotni, kas pērn ienāca Krāslavā, Elektrības pieslēgums izmaksāja fantastisku summu — 200000 latu.

“Katrā ziņā šīs ir problēmas, kuras va-ram risināt, kad uz Krāslavu atbrauc tādas amatpersonas, kā šodien,” sacīja Upenieks.

Infrastruktūra ir viss

Vai Jānim Endziņam, kurš grāmatu svētkos atbrauca uz Krāslavu, varētu sekot uzņēmēji uz Krāslavas novadu?

“Īsā atbilde ir — “jā!”, atbildēja uzrunātā persona. ”Ir jāizdara virkne darbu, lai tas realizētos, lai šeit paliktu uzņēmēji, kas jau ir, un vēl aktīvāk darbotos. Infrastruktūra ir viss kaut kas, arī bērnudārzs, veloceliņš, kultūras nams un cits, bet naudas ir tik, cik ir. Svarīgākais jautājums ir finansējumu novirzīt tām lietām, lai šī infrastruktūra radītu jaunu naudu. Tas skarbi skan, bet, ja mēs uzceļam kaut ko, kas faktiski nenes pēc tam tiešā veidā naudu, cilvēki brauc projām un rodas citas problēmas. Svarīgi, ka gan valsts, gan pašvaldības aktivitātes virzītos mērķtiecīgi uz kaut ko vienotu. Mēs ar šaubām skatāmies uz šobrīd vēl projektā esošo Nacionālo attīstības plānu, kur jāveic zināmi uzlabojumi.”

Uzņēmējs uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir eksports, ļoti svarīgi ir Latvijā kāpināt produktivitāti, proti, pēc iespējas taisīt pakalpojumus tādus, kas ir ar maksimāli augstu pievienoto vērtību, kā arī jāizmanto Latvijas stiprās puses, un viena no tām ir valsts ģeogrāfiskais stāvoklis.

Rīgu interesē!

Vjačelavs Dombrovskis savu uzstāšanos sāka, noliedzot izplatīto viedokli, ka Rīgu neinteresē ne Krāslava, ne Latgale. Varbūt tā arī bija diezgan ilgu laiku, bet tagad tā vairs nav. Tam ir vairāki iemesli, galvenais, ka Eiropas mērogā gan Rīga, gan Latvija ir kā Latgale un problēmas Eiropas ietvaros ir tādas pašas kā Latgalei. Iedzīvotāji brauc projām uz citām valstīm, kur gan labāka darba samaksa, gan labākas universitātes nekā pie mums. Jauni talantīgi cilvēki brauc projām. Līdz ar to Rīgai ir tādi paši izaicinājumi, kā Latgalei.

Vjačelavs Dombrovskis: “Kā radīt tādus pamatus attīstībai, lai varam noturēt šeit savus cilvēkus un talantīgākos jauniešus? Tikai tad, ja sapratīsim, kā atrisināt Latgales attīstības problēmu, tikai tad sapratīsim, kā atrisināt arī mūsu valsts attīstības problēmu visas Eiropas mērogā.”

Infrastruktūra sasaistē ar uzņēmējdarbību

Premjers Valdis Dombrovskis runāja pēdējais no četrotnes un sacīja, ka liela daļa no aktuālajiem infrastruktūras jautājumiem tiek risināti Nacionālajā attīstības plānā un jau šomēnes, 23. oktobrī, to plānots apstiprināt valdībā. Plāns iezīmē galvenās prioritātes attiecībā uz to, kā valstī nodrošināt ekonomikas izrāvienu, un, protams, viena no prioritātēm ir reģionu attīstība. Premjers uzsvēra, ka infrastruktūras sakārtošanu lielā mērā plānots sasaistīt ar uzņēmējdarbību.

Valdis Dombrovskis: “Arī tagad, kad domājam par papildus līdzekļu piešķīrumiem, mēs to darām pirmām kārtām attiecībā uz to infrastruktūru, kas atbalsta uzņēmējdarbību. Jo šīs abas lietas ir savstarpēji papildinošas.”

Premjers iedzīvotājiem solīja, ka Latgalei šogad un pārējos gados tiks pievērsta būtiska uzmanība. Viņš akcentēja energoefektivitātes jautājuma svarīgumu — tas ir darba virziens, kas ļauj, vienreiz investējot līdzekļus, pēc tam tos ilgstoši daudzus gadus ietaupīt. Krāslavas novadā mājokļu siltināšanas programma ieviešas pasīvi, Latgalē aktīvāk šis darbs rit Preiļos.

Jautājumi no zāles

Tie bija par visdažādākajām tēmām — sākot ar mīlestību, beidzot ar pensijām. Lūk, daži interesantākie, aktuālākie un atbildes uz tiem.

— Vai kādreiz tiks atjaunots ceļu fonds?

Izrādās, tas nav likvidēts, bet līdzekļu apjoms, kas tiek novirzīts ceļiem, vēl arvien ir nepietiekams. Premjers gan uzsvēra, ka atgriezties pie specbudžetiem neplāno, valstī saglabājies tikai viens specbudžets — tas sociālais budžets.

— Pašreiz piemērotā likme 44% darbaspēkam no minimālas algas ir pasaulē lielākais nodokļu slogs. 44% Eiropas Savienības (ES) valstīs sāk maksāt tikai no 5000 latu, Vācijā no 16000 latu, mēs — jau no 45 latiem... Pēc skaitļu virtenes sekoja jautājums: “Jūs tādā veidā gribat izdzīt iedzīvotājus no valsts?”

Valdis Dombrovskis: “Ja mērām nodokļu slogu kā nodokļu ieņēmumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to parasti mēra, tad īstenībā nodokļu slogs Latvijā ir viens no zemākajiem. Ja paskatāmies uz darbaspēka nodokļiem un īpaši zemāk atalgotā darbaspēka nodokļiem, tad šis nodokļu slogs sanāk pietiekami augsts. Tieši tāpēc esam pieņēmuši lēmumu pakāpeniski darbaspēka nodokli samazināt: trīs gadu laikā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 25 uz 20 procentiem un to sākam jau ar 1. janvāri, samazinot no 25 uz 24 procentiem, un no 1. jūlija palielinot par 10 latiem atvieglojumu par apgādībā esošu personu, jo tas pamatā skar ģimenes ar bērniem. Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no šī gada 1. jūlija samazinājām no 22 uz 21 procentu, kas ir tādā pašā līmenī, kā Lietuvā vai Spānijā, kur tikko pacēla uz 21 procentu.”

Tika paskaidrots, kāpēc nevar atļauties strauji pacelt neapliekamo minimumu. Viens no iemesliem — apmēram 40% no visām algām privātais sektors maksā no minimālās algas un mazākas. Premjers apšauba, ka visi viņi strādā par minimālo algu. Ēnu ekonomika ir problēma, ar kuru jācīnās. Uzņēmējiem esot jāsper viens solis pretī valstij un jānāk ārā no ēnu ekonomikas, ja mēs gribam straujāk samazināt nodokļus.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrīt, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir milzīgs. Viņš norādīja, ka, samazinot darbaspēka nodokļus mazliet, pretī jāmeklē kompensējošie mehānismi budžetā, jo samazinot nodokli par 1-2 procentiem, neizdosies mazināt ēnu ekonomiku. Tas notiktu, ja izdotos samazināt nodokļu slogu nopietni. LTRK aprēķini liecina, ka 25% darbaspēka nodokļu kopsumma varētu būt tā summa, kad valsts iekasētu to pašu nodokļu apjomu kā līdz šim. Bet risks pastāv. Tiesa, pozitīvs precedents jau ir, proti, 9% mikrouzņēmuma nodoklis, kurā ie-kļauts darbaspēka nodoklis. Valsts ar šo nodokli nav nokļuvusi mīnusos, ieņēmumu samazinājumu nokompensējusi iziešana no ēnu ekonomikas.

Vjačeslavs Dombrovskis: “Nodokļu slogs Latvijā ir apmēram 35-36% no IK — tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Salīdzinājumā Vācijā un Francijā tas ir krietni vairāk nekā 50%. Latvija ir salīdzinoši zemu nodokļu valsts. Bet tajā pašā laikā darbaspēka nodokļa slogs ir diezgan liels, veido apmēram 46% no darbaspēka izmaksām, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Tas ir apmēram divas reizes lielāks nekā Īrijā. Bet trīs gadu laikā vismaz iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts par 5%, rezultātā darbaspēka nodoklis šeit būs zemāks, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Ceru uz premjera atbalstu, iesim vēl tālāk, un, pārnesot nodokļu slogu uz nekustamā īpašuma nodokli, dabūsim darbaspēka nodokļu samazinājumu vēl par kādiem 3-4% punktiem.”

— Kāpēc pozīcija noraidīja zemnieku priekšlikumu par pensiju indeksāciju?

Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka var atteikties no darbaspēka nodokļa samazināšanas un pensijas palielināt tūlīt, bet problēma ar aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu turpināsies. Politiķi cer uz pensionāru pacietību.

Valdis Dombrovskis: “Labi zinām, no kādas situācijas esam iznākuši ārā, cik smaga bija krīze, kādi bija budžeta samazinājumi. Ja algas sabiedriskajā sektorā esam samazinājuši par 25%, tas skāris visus, un lielās algas samazinātas daudz vairāk, tad vidējā pensija ir turpinājusi tikai palielināties. Līdz ar to krīzes periodā indeksācija tika apturēta, mēģinājām arī pieņemt lēmumus attiecībā uz iespējām sabalansēt sociālo budžetu. Zinām, kāda demogrāfiskā situācija Latvijā, zinām, ka pensionāru īpatsvars palielinās un sociālajā budžetā mums ir bijis milzīgs deficīts. Visu sociālā budžeta uzkrājumu pirms krīzes jau visu notērējuši, un tūlīt arī ejam iekšā mīnusā. Esam pieņēmuši lēmumu par pensijas vecuma paaugstināšanu, domājot par to, kādā veidā noturēt sociālo budžetu sabalansētu. Skaidrs, ka pie pensijas indeksācijas būs jāatgriežas, no savas puses domāju, ka 2014. gadā, sākot vismaz ar mazajām pensijām.”

— Pašvaldības nevar iegūt savā īpašumā mežu, kaut gan platības ir palikušas brīvas. Jebkurš uzņēmējs, jebkurš ārzemnieks var, bet pašvaldība — nē.

Valdis Dombrovskis: “Šī ir problēma, par kuru līdz šim neesmu uzrunāts, arī no pašvaldību puses nē. Jebkurā gadījumā tas šķiet dīvaini un nav īsti nekāda pamata, kāpēc pašvaldībai nevarētu piederēt kādas meža platības. Šo jautājumu noteikti izskatīsim un koriģēsim.”

Politiķiem tika jautāts par kontrabandas ierobežošanas pasākumiem, kuras dēļ milzu summas paslīd garām valsts kasei, par jauno uzņēmēju atbalstu, zemes lētu izpārdošanu ārzemniekiem, tūrismu un citi. Daļu jautājumu iedzīvotāji iesniedza rakstiski, bet arī uz tiem tika atbildēts pasākuma gaitā. Pēc diskusijas politiķi pateicās pasākuma dalībniekiem, dāvinot grāmatas interesantāko jautājumu autoriem. Vēlāk domes zālē notika preses konference žurnālistiem, par to nākamajā numurā.

Juris ROGA

2012. gada 16. okt.

Krāslavas novada 11. Grāmatu svētki. Tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Pavolu Šepeļāku.




Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Pavols Šepeļāks
12. oktobrī ieradās Krāslavā uz Krāslavas novada 11. Grāmatu svētkiem. Kultūras namā tika atklāta izstāde "Čehijas - Latvijas attiecības 1921-2011".

Vairāk par pasākumu skatīt


2012. gada 15. okt.

Kādu eiro gaidām? Latvijas Bankas speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem Krāslavas novada 11. Grāmatu svētkos


Kādu eiro gaidām? Latvijas Bankas speciālistu tikšanās ar pašvaldību deputātiem, darbiniekiem un vietējiem medijiem, uzņēmējiem, ikvienu interesentu Krāslavas bibliotēkā

Latvijas Banka, 12.10.2012

2012. gada 12. oktobrī Novadu 11. grāmatu svētku ietvaros Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Igors Kasjanovs un Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristaps Otersons, kā arī Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone tikās ar pašvaldību deputātiem, darbiniekiem un vietējiem medijiem, uzņēmējiem, ikvienu interesentu no Krāslavas un Dagdas novadiem.

Tikšanās gaitā tika diskutēti gan eiro ieviešanas ieguvumi, gan bažas saistībā ar eiro ieviešanu, kā arī pratiskie eiro ieviešanas darbi.

Tikšanās prezentācija. (PDF, 1.93Mb)

2012. gada 10. okt.

Novadpētniecība. Tikšanās bērnudārzā "Pīlādzītis"

9. oktobrī bērnudārzā "Pīlādzītis" notika seminārs Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Uz šo semināru tika uzaicināta bibliotekāre Anna, lai pastāstītu, kādi materiāli ir atrodami Krāslavas bibliotēkas novadpētniecības nodaļā.

Pedagogi tika iepazīstināti ar iespēju, kā var meklēt grāmatas, laikrakstu rakstus par Krāslavu bibliotēkas elektroniskajā katalogā.

Tā kā pedagogi vienmēr ir ceļā uz jaunām zināšanām, viņiem tika parādīts, kā meklēt, atlasīt grāmatas izglītības jomā KNCB elektroniskajā katalogā.

Beigās tika prezentēti novadpētniecības diski, kas tapuši par Krāslavu, tās iedzīvotājiem, dabu.

Anna Bartuša,
KNCB bibliotekāre


2012. gada 9. okt.

Grāmatu elektroniskā rezervēšana un lietošanas termiņa pagarināšana KNCB

Lai izmantotu šo pakalpojumu, lasītājam:

- jābūt reģistrētam KRĀSLAVAS novada centrālās bibliotēkas lietotājam,
- jāierodas KRĀSLAVAS novada centrālājā bibliotēkā, līdzi ņemot lasītāja karti, lai varētu saņemt autorizācijas datus, t. i ., lietotāja vārdu un paroli.

Kad lasītājs ir saņēmis autorizācijas datus, viņam ir iespēja:
- pierakstīties elektroniskajā rindā uz grāmatu, kura ir izsniegta citam lasītājam un rezervēt grāmatas, kas ir uz vietas bibliotēkā,
- apskatīt savus abonementa datus un pārraudzīt savus datus par grāmatu nodošanas termiņiem,
- pieprasīt termiņa pagarinājumu,
- atteikties no pasūtījuma vai no rindas.

Lai elektroniski rezervētu grāmatu, lasītājs:
- atver KRĀSLAVAS novada centrālās bibliotēkas elektronisko kopkatalogu: http://kraslava.biblioteka.lv/Alise/lv/home.aspx;
- ievada autorizācijas datus sadaļā Mana bibliotēka.

Bibliotekārs rezervē lasītājam izdevuma eksemplāru un informē lasītāju par iespēju saņemt rezervēto eksemplāru.

Ietaupiet laiku, rezervējiet izdevumus internetā!

Svetlana Ļaksa-Timinska

Avots:
Ezerzeme - Nr.79 (2012, 9. okt.), 4. lpp.