2012. gada 18. dec.

Gleznas no pērlītēm


Sestdien, šajā Ziemassvētku tumšajā gaidīšanas laikā, Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā pulcējās cilvēki, lai iedegtas Adventes sveces gaismā tiktos ar interesantu rokdarbnieci un parunātu par gaišo, kas mūs gaida Ziemassvētkos, padarītu šīs tumšās dienas drusciņ sirsnīgākas.

Krāslavas novada centrālā bibliotēka atklājusi daudzus interesantus cilvēkus, un šoreiz uzmanības centrā ir Tatjana Vasiļevska ar pērlītēm šūto gleznu izstādi “Spēj savu sargeņģeli saskatīt”. Izstādes atklāšanā vecākā bibliotekāre Viktorija Slesare pastāstīja, ka Tatjana ir zinoša medicīnā, tehnikā, būvniecībā un, ja kaut ko dara, tad dara to pamatīgi, visu zina un visu prot. Viņas gleznas ienes Ziemassvētku gaidīšanā sirsnību un dvēseliskumu. Patīkami skatīties darbos, kuros cilvēks ieguldījis savu sirdi un kuri tapuši divu gadu laikā. Sestdien rokdarbniece pieņēma apsveikumus sakarā ar pirmo personālizstādi un saņēma novēlējumu turpināt sadarbību ar bibliotēku.

“Es sāku ar Kristus gleznu, kuru izšuvu mēnešus četrus,” stāsta Tatjana. “Kad viens darbs bija pabeigts, dzima jaunas idejas un gribējās turpināt iesākto. Shēmas, pēc kurām izšūt, iemācījos sastādīt pati, paldies Dievam, ir internets, un tur var atrast idejas. Vislielākais darbs ir Mirāža, kurā lielas acis skatās uz jūru. Tas tapa pusgadu. Ļoti iepatikās Mona Liza — aizrāva ar dvēseli, un mēneša laikā tas bija gatavs, jo ātrāk gribējās redzēt rezultātu. Šie rokdarbi ļoti nomierina, kā sāc izšūt, par visām citām problēmām aizmirsti! Tagad gribu izmēģināt izšūt no fotogrāfijām, sāku ar ģimenes locekļiem, lai nav aizvainojuma, ja sākumā neizdodas tik labi, kā gribētu.”

Kā noskaidroja bibliotekāres, mūspusē rokdarbnieces izšuj gan krustdūrienā, gan visādiem citiem paņēmieniem, bet ar pērlītēm neviens, izņemot Tatjanu. Arī viņa pati saka, ka nezina sekotājus mūspusē, ar kuriem varētu parunāties par šo tehniku, dalīties pieredzē.

Juris ROGA
Avots:
Ezerzeme - Nr.98 (2012, 14. dec.), 5. lpp.: il.

2012. gada 17. dec.


 
Atbalstīts projekts
„Krāslavas reģiona bibliotēku krājuma papildināšana pilnvērtīgākai lietotāju informatīvo vajadzību apmierināšanai”
 
  

Projekta prezentācija

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā

 notiks 2012.gada 20.decembrī plkst.11.00

„Jauno grāmatu dienā”.


 
Visu rakstu lasīt

2012. gada 15. dec.

Piparkūkas, piparkūkas ...



"Grūti ir iedomāties Ziemassvētku galdu bez piparkūkām", šādus vārdus teica KNCB vecākā bibliotekāre Viktorija Slesare sestdien, 15. decembrī,  pasākumā, veltītu piparkūkām.
 
 Uz pasākumu tika aicināti bērni, par kuriem rūpējas vietējā labdarības organizācija - Krāslavas pašpalīdzības centrs "Caritas".
 
Pasākumā bērni guva gan jaunas zināšanas par piparkūkām, gan cienājās ar bibliotekāru sarūpētām piparkūkām un karstu tēju.

2012. gada 5. dec.

Jūsu intelektam un radošajam garam



 
Krāslavas novada centrālā bibliotēka piedalījās Valsts kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares mērķprogrammas "Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām" projektu konkursā.
 
Mūsu iesniegto projektu konkursa kārtībā, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kvalitatīvos kritērijus, izvērtēja mērķprogrammas „Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām" ekspertu komisija, un Valsts kultūrkapitāla fonda padome tā īstenošanai 08.11.2012. piešķīra finansējumu Ls 4064.
 
KNC bibliotēka projektam iesniedza vēlamo grāmatu sarakstu visām Krāslavas un Dagdas novadu publiskajām bibliotēkām. Jau tuvākajā laikā bibliotēku krājumi papildināsies ar kopumā 871 izdevumu.
 
 Raksta turpinājums Krāslavas novada mājas lapā

2012. gada 29. nov.

Bagāta nedēļa

Avots:
Ezerzeme - Nr.95 (2012, 4. dec.), 5.lpp.
 
Pagājušā nedēļa bija notikumiem bagāts laiks Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. 27. novembrī centrālās bibliotēkas lietotājiem bija iespēja apmeklēt dabas aizsardzības simtgadei veltītu pasākumu “Zilā krāsa dabā”, apskatīt fotogrāfiju izstādi, vērot prezentāciju un klausīties speciālistu stāstus. Pasākumā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Muskare un viņas kolēģi.

Bibliotēkas foto
28. novembrī bibliotēkas lasītava atkal bija pilna cilvēku, kuri atnāca uz tematisko pasākumu “Izcept maizīti, baltu kā saulīti”. Par maizes cepšanas vēsturi klātesošajiem stāstīja bibliotekāres, tostarp arī par tradīcijām, kas atspoguļotas latviešu tautas ticējumos, teikās, mīklās, sakāmvārdos, parunās, tautasdziesmās. Bibliotekāres ierīkoja nelielu izstādi, kurā varēja apskatīties grāmatas un žurnālus, iegūst interesantu informāciju. Tiesa, tā bija tikai neliela daļa no visa literatūras krājuma, kas veltīts maizei, jo vienkārši nav vietas, kur izvietot visu. Bet maizi mūsdienās ļoti reti kurš cep mājās. Firmas ”Krāslava D” pārtikas tehnoloģe Anna Večkina pastāstīja, kā top maizīte pie viņiem un atbildēja uz interesentu visdažādākajiem jautājumiem. Arī tehnoloģe uzdeva jautājumus pasākuma dalībniekiem, zinošākie saņēma balvā pa maizes klaipam. Pasākuma noslēgumā notika dažādu maizes ēdienu degustācija.
 
Bibliotēkas foto
29. novembrī bibliotēkā pulcējās mākslas cienītāji, lai tiktos ar mākslinieku Valēriju Dičkovski pie gleznu izstādes “Pieskāriens dabai”. Atgādināšu, ka šī gada vasarā Dičkovskis savas gleznas izstādīja Ezernieku pagasta bibliotēkā, kur tās bija apskatāmas turpat divus mēnešus, pēc tam mākslas darbi tika transportēti uz Krāslavas novada centrālo bibliotēku. Par Valēriju Dičkovski bija plašs materiāls laikrakstā “Ezerzemē” (”Bērnības lielā aizraušanās”, 2012. gada 9. oktobris).
 
Juris ROGA
 
Bibliotēkas foto

Bibliotēkas foto
 

2012. gada 1. nov.

Bibliotēka. Grāmata. Lasītājs

Bibliotēka ir gan zinību, gan izklaides, gan prieka krātuve, kura jau kopš senseniem laikiem vienmēr ir bijusi neatņemama gandrīz visu cilvēku sastāvdaļa, jo tā bija un ir vieta, kur var smelties un gūt gan zināšanas, gan iedvesmu. Kas gan ir grāmata? Grāmata ir divdesmit sešu fonētisku simbolu, desmit ciparu un apmēram astoņu pieturzīmju izkārtojums, bet cilvēki spēj laist pār to skatu un iztēloties Vezuva izvirdumu vai Vaterlo kauju.Un tas ir kaut kas unikāls!


Mēs, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbinieki, ļoti cenšamies, lai mūsu bibliotēkā vienmēr būtu atrodamas jaunākās, pieprasītākās, interesantākās un nepieciešamākās grāmatas; mācību un izklaižu materiāli. Mēs rakstām dažādus projektus, pieteikumus, saņemam naudiņu no pašvaldības un meklējam citus veidus, kā papildināt mūsu bibliotēkas grāmatu klāstu. Visi darbinieki nenoliedzami cenšas, lai bibliotēkas krājums tiktu papildināts un attīstītos, taču tas nav viegls prieks, jo grāmatas ir visnotaļ dārgas un lasītāji ir ļoti dažādi, grūti izdabāt un apmierināt daudzveidīgās vēlmes un vajadzības. Pēdējos gados grāmatu cenas ir krietni pieaugušas: vidējā cena ir seši, deviņi lati. Paši varat parēķināt, cik vienību gada laikā var iegādāties bibliotēka. Bet lasīt jaunāko grib visas lasītāju grupas: gan pensionāri, gan strādājošie, gan bērni un jaunieši. Tad nu ar šīm jaunajām grāmatām veidojas īpaša situācija. VISAS grāmatas lasītājiem tiek izsniegtas uz 2 nedēļām.Uz jaunākām grāmatām veidojas rinda.

Lielu paldies gribas pateikt tiem lasītājiem, bibliotēkas apmeklētājiem un draugiem, kuri saprot un palīdz mums papildināt grāmatu klāstu, dāvinot grāmatas vai papildinot bibliotēkas fondus no saviem privātajiem. Tas mums ir ļoti nozīmīgi un svarīgi! Liels paldies arī lasītājiem, kuri apzinīgi un godbijīgi attiecas pret bibliotēkas inventāru un grāmatām, kā arī ciena citus cilvēkus, laicīgi un kārtīgi tās atdodot atpakaļ, lai arī citi var tās izlasīt.

Taču diemžēl ir arī lasītāju grupa, kas ir paņēmuši grāmatas un pazuduši uz neatgriešanos. Mīļie lasītāji, lūdzu, atgrieziet sen neatdotās grāmatas, jo, iespējams, jums tās vairs nav vajadzīgas, bet kādam citam šī grāmata tagad ir ļoti nozīmīga. Mēs, protams, cenšamies uzrakstīt atgādinājumus sociālajos tīklos vai uz mobilo telefonu, zvanīt, taču daži lasītāji to uztver kā ielaušanos privātajā telpā, tādēļ piedodiet, lūdzu, bet jums ir jāatdod tas, kas nepieder tikai jums.

Es vēlos atgādināt VISIEM mūsu lasītājiem, kas lasīšanai paņem bibliotēkas grāmatas, ievērojiet atdošanas laikus!!! Arī citi mūsu klienti vēlas lasīt!!! Ja saprotat, ka nevarēsiet laikā grāmatu atdot, vismaz piezvaniet uz bibliotēku (65681100) vai uzrakstiet e- pastu (kraslbibl@apollo.lv) un pagariniet atdošanas termiņu. Ja saprotat, ka grāmatu no jaunumu kolekcijas nevarēsiet tik ātri izlasīt, varbūt kādu mēnesi pagaidiet, paņemsiet vēlāk, bet tagad lai paņem tas, kurš nodos laikā. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas fonds ir daudzveidīgs, un katrs lasītājs var izvēlēties literatūru pēc savas gaumes. Ja mūsu fondā nav kādas konkrētas grāmatas, to iespējams pasūtīt, tikai — atkal jāievēro atdošanas termiņi. Mums ir iespēja pasūtīt grāmatas gan no LNB, gan no mūsu tuvākajām bibliotēkām.

Sevišķi liels lūgums vecākiem, pasekojiet, kā lasa jūsu bērni, vai laikā nodod bibliotēkā paņemtās grāmatas. Vasarā ir ļoti liels pieprasījums pēc obligātās literatūras, un te nu sanāk, ka viens paņem un neatgriež... Zaudētājos ir visi pārējie.

MĪĻIE KRĀSLAVAS novada centrālās bibliotēkas un bērnu nodaļas GRĀMATU PARĀDNIEKI, ieprieciniet bibliotekārus un arī citus mūsu bibliotēkas klientus! Atnesiet sen paņemto, bet atdot aizmirsto grāmatu! Gaidīsim visus lasītājus mūsu bibliotēkā, gan tos, kuriem ir ko atdot, gan tos, kuri vēlas ko paņemt, gan tos, kuri vēlas ko ieteikt, gan tos, kuri — aizrādīt. Tas viss ir lai uzlabotu mūsu bibliotēkas darbu un kopīgo attīstību.

Uz jūsu sapratni cerot —
Krāslavas NCB KAN Svetlana ĻAKSA-TIMINSKA

Avots:
Ezerzeme - Nr.85 (2012, 30. okt.), 5. lpp.

2012. gada 25. okt.

Krāslavā notika 11. Grāmatu svētki

 
  
 

Latgales reģionālās televīzijas sižets.


Sižetu skatīt šeit

2012. gada 23. okt.

Par medicīnu, demogrāfiju, lidostu, vēlēšanām

Avots:
Ezerzeme - Nr. 83 (2012, 23. okt.), 2. lpp.

Krāslavas novada 11. Grāmatu svētkos pēc publiskās diskusijas par tēmu “Infrastruktūras uzlabošana — reģionu attīstības pamats” Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Preses konferences sākumā premjers veica īsu rezumējumu: “Runājot par infrastruktūras attīstību, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir Nacionālās attīstības plāns un sarunas par finanšu perspektīvu 2014. - 2029. gadam — tieši tie būs tie līdzekļi, kurus mēs varēsim vislielākajā mērā novirzīt šiem infrastruktūras projektiem. Pamatuzstādījumu diskusijas laikā centāmies izstāstīt, ka mēs gribam arī sasaistīt šo infrastruktūras attīstību ar uzņēmējdarbības attīstību, lai infrastruktūras sakārtošanas rezultātā rastos jaunas darbavietas un būtu iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus un attiecīgi finansēt dažāda veida sociālās un citas programmas.”

Žurnālistu jautājumi un Valda Dombrovska atbildes

— Uz ārzemēm aizbrauc strādāt pieredzējušas un ļoti profesionālas medicīnas māsas, jo Latvijā par medmāsas algu dzīvot nevar. Aizbrauc arī ārsti. Ja jau veselība cilvēkam ir pats dārgākais, tad kāpēc tas neatspoguļojas mediķu algās? Kāpēc Vācijā medmāsa par savu darbu var saņemt cienīgu atalgojumu, Latvijā — nē?

— Kas attiecas uz veselības aprūpi, cilvēku resursu noturēšana un veselības aprūpes attīstība ir viens no prioritāriem jautājumiem. Problēma, kas pašreiz ir — mēs no valsts puses tiešā veidā neregulējam ne ārstu, ne medmāsu algas. Tā sistēma, kas darbojas — no valsts puses mēs faktiski pērkam veselības aprūpes pakalpojumu no slimnīcām, kas darbojas kā kapitālsabiedrības. Tās var būt gan valsts, gan pašvaldību, gan arī pilnīgi privātās kapitālsabiedrības. Tas, ko pēdējo gadu laikā esam darījuši — esam palielinājuši virknē pozīciju šo pakalpojumu apmaksas tarifus, kas ļauj slimnīcām lemt par atalgojuma palielināšanu. Ja paskatāmies 2013. gada budžetu, tad no pāri par 120 miljoniem latu, ko esam sadalījuši prioritārajos pasākumos, apmēram 40 miljoni latu ir veselības aprūpei. Veselības aprūpe ir viena no jomām, kurai esam pievērsuši uzmanību.

Protams, ir jāsaprot, ka mēs ļoti daudzās jomās pašreiz nākam ārā no krīzes, no attiecīgi zemiem sākotnējiem budžeta līmeņiem. Esam piešķīruši šo papildus finansējumu veselības aprūpei, ko jau pieminēju, un arī tajās jomās, kur tieši faktiski kontrolējam algas, tieši zemajās algās esam uzsākuši algu palielināšanu. Tas attiecas gan uz pedagogiem, kuri saņem palielinātas algas jau no 1. septembra, tai skaitā kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, kuriem algas tiek pielīdzinātas vis- pārizglītojošām skolām, gan iekšlietu sistēmas darbinieki no nākamā gada saņems algas pielikumu, kas attiecas gan uz policistiem, gan uz robežsargiem, gan uz ugunsdzēsējiem, arī tiesu sistēmas darbinieki, arī ieslodzījuma vietu pār-valde un labklājības sistēmā — sociālas aprūpes centru darbinieki.

— Uzņēmēji atzinīgi vērtē ieguvumus no Latgales programmas, bet viņi saka arī tā, kam infrastruktūra, ja nebūs cilvēku? Runa ir par demogrāfijas problēmām. Ko domāts darīt šajā ziņā? Un tieši nav runa par dažiem latiem pie pabalsta, bet par to, ka tas bērns, jaunais cilvēks valstī ir gaidīts.

— Demogrāfija fiksēta kā viena no budžeta prioritātēm gan šī gada budžeta grozījumos, gan arī nākoša gada budžetā, kurā demogrāfijas problēmu risināšanai iedalīti papildus 38 miljoni latu. Būtiskākie pasākumi, kurus varētu pieminēt: tā ir māmiņu algu griestu pacelšana no 350 uz 700 latiem un 50% no summas virs tā; tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksu par personām, kuras kopj bērnu, dubultošana, tātad — no 50 uz 100 latiem mēnesī. Tā ir mātes un bērna veselības programma un mākslīgās apaugļošanas programma, kas abas jau palaistas šī gada budžetā. Pašreiz tiek diskutēts iespējamais bērnu pieskatīšanas pabalsts vecākiem, kuriem pagājis pirmais gads, bet nav iespējas bērnu iekārtot bērnudārzā. Visi atzīst, ka pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas atbalsts ir pietiekams. Atbalsta intensitāte starp gadu un pusotru, kad teorētiski bērnu var sūtīt bērnudārzā — tā ir viena būtiska problēma.

Otrs jautājums ir bērnudārza pieejamība. Paradoksāli, bet varbūt arī nē — bērnudārza problēmas mums nav trūcīgākajās pašvaldībās, bērnudārza problēmas mums ir turīgākajās pašvaldībās. Viens no risinājumiem, ko pašreiz ar pašvaldībām domājam, ir atbalsts mērķdotāciju veidā bērnudārza infrastruk-tūras attīstībai.

Bet mēs arī zinām, ka pašreiz ap šo jautājumu ir daudz politisku kaislību. Skaidrs, ka tēma ir ļoti populāra un atsevišķas partijas mēģina uz šīs tēmas būvēt savu reitingu pirms pašvaldību vēlēšanām. Bet, atmetot visu politiku, demogrāfija ir prioritāte, ir jau pietiekami daudz līdzekļu atvēlēts nākamā gada budžetā, un turpmākajos gados iesim uz priekšu. Esam izanalizējuši arī Igaunijas pieredzi, darāmā ir daudz un jārīkojas pietiekami strauji.

— Jūsu viedoklis par Daugavpils lidostu.

— Problēma, kas ir ar šo projektu: šis ir pārrobežu sadarbības projekts, finansējuma apjoms, kad tas sākotnēji bija pieteikts, ja nemaldos, bija apmēram 3 miljoni latu. Pēkšņi šis projekts pieaudzis līdz pāri par 20 miljoniem latu. Pašreiz vienkārši mums nav iespēju no Eiropas Savienības fondiem, kas faktiski visi jau sadalīti, pēkšņi kaut kur iedalīt 25 miljonus latu. Daugavpils kopā ar iesaistītajām pašvaldībām šo jautājumu ar finanšu ministriju mēģina risināt, bet problēma tāda, ka, salīdzinot ar sākotnējo pieprasījumu, projekta apjoms ir daudzkāršojies un mums nav kur viņu pēkšņi daudzkārt lielākā apjomā nofinansēt.

— Viens ir realizēt projektu, bet tālāk lidosta spēs pastāvēt?

— Tas, protams, pamatā būtu satiksmes nozares jautājums izvērtēt šīs lidostas dzīvotspēju. Mums ir piemērs ar Liepāju, kur lidosta ir un darbojas, bet kaut kāda attīstība tajā notika brīdī, kad valsts piemaksāja katram pasažierim, kurš sadomāja aizlidot uz Liepāju, apmēram piecus latus. Diemžēl pašreiz nav tādas budžeta iespējas, lai mēs varētu katram piemaksāt piecus latus, kurš grib lidot uz Liepāju vai vēl kur citur. Cik komerciāli pēc tam Daugavpils lidosta pati būs spējīga dzīvot, kādi būs šie reisi, tas ir lielā mērā Satiksmes ministrijas jautājums to izvērtēt.

— Latvijā joprojām nav ieviesta iespēja vēlēšanās nobalsot elektroniski, lai gan valdībā interneta balsošanas koncepcija ir jau aptuveni 10 gadu. Tas liek domāt, ka politiķi baidās no jauna, izglītota vēlētāja, kurš šodien nevar atļauties stāvēt rindā pie vēlēšanu iecirkņa, bet ir gatavs atdot savu balsi caur mobilo tālruni vai datoru.

— Elektronisko vēlēšanu koncepcija pamatā atbalstīta. Jāatzīst, ka iebildumi tur nebija tik daudz no politiķu puses, cik bija no IT nozares un neatkarīgo ekspertu puses, kuri, piemēram, diezgan plaši mums citēja Vācijas pieredzi, kur šīs elektro-niskās vēlēšanas — es pats neesmu pārbaudījis, tāpēc varu vienkārši atkārtot ekspertu minētos pretargumentus — esot aizliegtas, jo liedzot iespēju vēlēšanu novērotājiem, kas tiek organizēta gan no partiju, gan no nevalstiskā sektora puses bez kaut kādiem sarežģītiem papildus līdzekļiem sekot līdzi vēlēšanu procesam un balsu skaitīšanai. Īsāk sakot, tās bažas, kas no ekspertu puses visvairāk izskanēja, ir par iespējām elektroniski šos rezultātus viltot. No savas puses lietoju Igaunijas piemēru, ka tur ar šo problēmu acīmredzot ir tikuši galā un elektroniskās vēlēšanas notiek. Tā kā no ministrijas puses ar šo jautājumu virzāmies uz priekšu un, protams, esam lūguši Satiksmes ministriju padziļināti izvērtēt šos IT dro-šības jautājumus, kā mēs varam būt pārliecināti, ka šie vēlēšanu rezultāti programmatūrā vai kaut kā citādāk pēc tam netiek sagrozīti. Tas ir būtiskākais jautājums, bet konceptuāli lēmums ir atbalstīts.

— Šajās pašvaldību vēlēšanās būs iespēja nobalsot elektroniski?

— Šajās pašvaldību vēlēšanās nebūs tā iemesla dēļ, ka IT sistēmu sagatavošana un visa vēlēšanu procesa pārskatīšana ir pietiekami laikietilpīgs projekts. Mēs ļoti labi zinām, kā valstī un pašvaldībās rit iepirkumi. Cita starpā mēs divas reizes esam nākuši ar dažādiem priekšlikumiem, kā uzlabot iepirkumu sistēmu, un divas reizes Satversmes tiesa galarezultātā to ir noraidījusi. Gan attiecībā uz nepamatotām pārsūdzībām, nosakot drošības naudu pie pārsūdzības, kuru pārsūdzētājs zaudē, ja pēc tam šī pārsūdzība tiek atzīta par nepamatotu. Un otrs — uz aplokšņu algas maksātāju ierobežošanu piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumos, nosakot sliekšņus, cik procenti no vidējās algas nozarē ir uzņēmumam jāmaksā, lai tas varētu piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumos.

Jebkurā iepirkumā, ieskaitot šo te iepirkumu, mēs nevaram rēķināties ar tik saspringtiem laika periodiem, kāds ir pašreiz palicis. Mēs nevaram paļauties, ka par pusgadu uztaisīsim iepirkumu, uztaisīsim IT sistēmu un jau jūnijā iesim nevis fiziski balsot, bet sēdēsim mājās un internetā balsosim.

Juris ROGA

2012. gada 19. okt.

Grāmatu svētkos diskutē par infrastruktūru

Avots:
Ezerzeme - Nr. 82 (2012, 19. okt.), [1.], 2. lpp.

Krāslavas novada 11. Grāmatu svētku plašā programma sākās pilsētas kultūras namā ar grāmatu komercizstādi, kurā piedalījās izdevniecības Zvaigzne ABC, Lauku Avīze, Jumava, Nordik, Tapals, Avots un Divpadsmit. Cilāja un pētīja grāmatas ļoti daudzi cilvēki, bet, pat neskatoties uz iespēju piedalīties jaunāko grāmatu izlozē “Veiksmīgais pircējs”, ne jau katrs kaut ko iegādājās — maciņi mūsu iedzīvotājiem tomēr paplāni.


Plašajā svētku programmā netrūka notikumu, daļa notika paralēli, bet centrālais viennozīmīgi bija “Latvijas Avīzes” publiskā diskusija par tēmu “Infrastruktūras uzlabošana — reģionu attīstības pamats”, kuru vadīja Latvijas Avīzes žurnālists Ivars Bušmanis. Tajā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, 11. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Krāslavas novada do- mes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Īsi pirms tās politiķus un novada ļaudis uzrunāja grāmatu svētku iedibinātāja, rakstniece Biruta Eglīte, kura akcentēja: “Mēs dzīvojam visai sarežģītā laikā. Šis gads ir iezīmējis sevišķi asas pretrunas starp novadiem, kuriem klājas maķenīt labāk, un tiem novadiem, kuriem ir ļoti, ļoti grūti, neskatoties uz to, ka mūsu valsts vadī- bai šķiet, ka esam grūtumam pāri. Arī Lauku bibliotēku atbalsta biedrībai šis ir bijis sevišķi sarežģīts gads, bet, neskatoties uz to, tradicionāli šodien vismaz Krāslavas un Dagdas novada bibliotēkām esam atveduši skaistu un ļoti vērtīgu dāvinājumu.”

B. Eglīte sacīja lielu paldies Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, citiem dāvinātājiem un Lauku bibliotēku atbalsta biedrības sadarbības partneriem.

Zāle pilna, smaidīgu seju maz

Iepazīstinot publiku ar diskusijas dalībniekiem, Ivars Bušmanis jokoja: “Krās-lavā neesam pirmoreiz, grāmatu svētkos arī neesam pirmoreiz, bet pirmoreiz redzēju uz ielām tik daudz policistu. Tāpēc arī padomāju, vai tiešām šeit atbraucis Latvijas bīstamākais cilvēks? Es nezinu atbildi uz to, vai kāds no viņiem tāds ir — vērtējiet paši...”

Diskusijas tēma ļāva runāt gan par ceļiem, gan par uzņēmējdarbību, gan par energoefektivitāti, gan par nodokļiem un daudziem citiem jautājumiem, kas tā vai citādi attiecas uz infrastruktūru. Tomēr viedokļu apmaiņa starp zāli un politiķiem faktiski nenotika, tikšanās ātri pārauga jau tradicionālajā jautājumu un atbilžu formātā.

Gunārs Upenieks pauda prieku, ka, kopš viņš strādā pašvaldībā, pirmoreiz infrastruktūras sakārtošanai ir atvēlēti tik lieli finanšu līdzekļi, kā šobrīd: “Paldies klātesošajiem viesiem, ka tas tā noticis. Krāslavas novads visu tā saukto policentrijas un Latgales glābšanas naudu izmanto ceļiem līdz konkrētiem uzņēmējiem, lai varētu normāli strādāt, normāli pievest preces un aizvest produkciju, lai darbinieki varētu iet un braukt pa sakārtotu ceļu. Protams, ceļi ir viena no pirmajam lietām, bet tie neglābj kopējo situāciju. Otrs jautājums ir uzņēmējdarbība un darbavietu radīšana. Varam taisīt visu ko, ja nebūs darbavietu, tas būs zemē ierakts finansējums.”

Upenieka kungs akcentēja jautājumu par skolu infrastruktūru, kas ir ļoti smags sakarā ar dzimstības un mirstības attiecību 1:3, un liek aizdomāties, kas notiks tālāk. Reāli jāskatās uz dzīvi, lai arī šodien ir ļoti grūti izvēlēties: likvidēt kādas skolas vai atstāt. Ļoti nopietns ir elektrības jautājums. Kā piemēru domes priekšsēdētājs piesauca “Latgran” ražotni, kas pērn ienāca Krāslavā, Elektrības pieslēgums izmaksāja fantastisku summu — 200000 latu.

“Katrā ziņā šīs ir problēmas, kuras va-ram risināt, kad uz Krāslavu atbrauc tādas amatpersonas, kā šodien,” sacīja Upenieks.

Infrastruktūra ir viss

Vai Jānim Endziņam, kurš grāmatu svētkos atbrauca uz Krāslavu, varētu sekot uzņēmēji uz Krāslavas novadu?

“Īsā atbilde ir — “jā!”, atbildēja uzrunātā persona. ”Ir jāizdara virkne darbu, lai tas realizētos, lai šeit paliktu uzņēmēji, kas jau ir, un vēl aktīvāk darbotos. Infrastruktūra ir viss kaut kas, arī bērnudārzs, veloceliņš, kultūras nams un cits, bet naudas ir tik, cik ir. Svarīgākais jautājums ir finansējumu novirzīt tām lietām, lai šī infrastruktūra radītu jaunu naudu. Tas skarbi skan, bet, ja mēs uzceļam kaut ko, kas faktiski nenes pēc tam tiešā veidā naudu, cilvēki brauc projām un rodas citas problēmas. Svarīgi, ka gan valsts, gan pašvaldības aktivitātes virzītos mērķtiecīgi uz kaut ko vienotu. Mēs ar šaubām skatāmies uz šobrīd vēl projektā esošo Nacionālo attīstības plānu, kur jāveic zināmi uzlabojumi.”

Uzņēmējs uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir eksports, ļoti svarīgi ir Latvijā kāpināt produktivitāti, proti, pēc iespējas taisīt pakalpojumus tādus, kas ir ar maksimāli augstu pievienoto vērtību, kā arī jāizmanto Latvijas stiprās puses, un viena no tām ir valsts ģeogrāfiskais stāvoklis.

Rīgu interesē!

Vjačelavs Dombrovskis savu uzstāšanos sāka, noliedzot izplatīto viedokli, ka Rīgu neinteresē ne Krāslava, ne Latgale. Varbūt tā arī bija diezgan ilgu laiku, bet tagad tā vairs nav. Tam ir vairāki iemesli, galvenais, ka Eiropas mērogā gan Rīga, gan Latvija ir kā Latgale un problēmas Eiropas ietvaros ir tādas pašas kā Latgalei. Iedzīvotāji brauc projām uz citām valstīm, kur gan labāka darba samaksa, gan labākas universitātes nekā pie mums. Jauni talantīgi cilvēki brauc projām. Līdz ar to Rīgai ir tādi paši izaicinājumi, kā Latgalei.

Vjačelavs Dombrovskis: “Kā radīt tādus pamatus attīstībai, lai varam noturēt šeit savus cilvēkus un talantīgākos jauniešus? Tikai tad, ja sapratīsim, kā atrisināt Latgales attīstības problēmu, tikai tad sapratīsim, kā atrisināt arī mūsu valsts attīstības problēmu visas Eiropas mērogā.”

Infrastruktūra sasaistē ar uzņēmējdarbību

Premjers Valdis Dombrovskis runāja pēdējais no četrotnes un sacīja, ka liela daļa no aktuālajiem infrastruktūras jautājumiem tiek risināti Nacionālajā attīstības plānā un jau šomēnes, 23. oktobrī, to plānots apstiprināt valdībā. Plāns iezīmē galvenās prioritātes attiecībā uz to, kā valstī nodrošināt ekonomikas izrāvienu, un, protams, viena no prioritātēm ir reģionu attīstība. Premjers uzsvēra, ka infrastruktūras sakārtošanu lielā mērā plānots sasaistīt ar uzņēmējdarbību.

Valdis Dombrovskis: “Arī tagad, kad domājam par papildus līdzekļu piešķīrumiem, mēs to darām pirmām kārtām attiecībā uz to infrastruktūru, kas atbalsta uzņēmējdarbību. Jo šīs abas lietas ir savstarpēji papildinošas.”

Premjers iedzīvotājiem solīja, ka Latgalei šogad un pārējos gados tiks pievērsta būtiska uzmanība. Viņš akcentēja energoefektivitātes jautājuma svarīgumu — tas ir darba virziens, kas ļauj, vienreiz investējot līdzekļus, pēc tam tos ilgstoši daudzus gadus ietaupīt. Krāslavas novadā mājokļu siltināšanas programma ieviešas pasīvi, Latgalē aktīvāk šis darbs rit Preiļos.

Jautājumi no zāles

Tie bija par visdažādākajām tēmām — sākot ar mīlestību, beidzot ar pensijām. Lūk, daži interesantākie, aktuālākie un atbildes uz tiem.

— Vai kādreiz tiks atjaunots ceļu fonds?

Izrādās, tas nav likvidēts, bet līdzekļu apjoms, kas tiek novirzīts ceļiem, vēl arvien ir nepietiekams. Premjers gan uzsvēra, ka atgriezties pie specbudžetiem neplāno, valstī saglabājies tikai viens specbudžets — tas sociālais budžets.

— Pašreiz piemērotā likme 44% darbaspēkam no minimālas algas ir pasaulē lielākais nodokļu slogs. 44% Eiropas Savienības (ES) valstīs sāk maksāt tikai no 5000 latu, Vācijā no 16000 latu, mēs — jau no 45 latiem... Pēc skaitļu virtenes sekoja jautājums: “Jūs tādā veidā gribat izdzīt iedzīvotājus no valsts?”

Valdis Dombrovskis: “Ja mērām nodokļu slogu kā nodokļu ieņēmumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to parasti mēra, tad īstenībā nodokļu slogs Latvijā ir viens no zemākajiem. Ja paskatāmies uz darbaspēka nodokļiem un īpaši zemāk atalgotā darbaspēka nodokļiem, tad šis nodokļu slogs sanāk pietiekami augsts. Tieši tāpēc esam pieņēmuši lēmumu pakāpeniski darbaspēka nodokli samazināt: trīs gadu laikā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 25 uz 20 procentiem un to sākam jau ar 1. janvāri, samazinot no 25 uz 24 procentiem, un no 1. jūlija palielinot par 10 latiem atvieglojumu par apgādībā esošu personu, jo tas pamatā skar ģimenes ar bērniem. Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no šī gada 1. jūlija samazinājām no 22 uz 21 procentu, kas ir tādā pašā līmenī, kā Lietuvā vai Spānijā, kur tikko pacēla uz 21 procentu.”

Tika paskaidrots, kāpēc nevar atļauties strauji pacelt neapliekamo minimumu. Viens no iemesliem — apmēram 40% no visām algām privātais sektors maksā no minimālās algas un mazākas. Premjers apšauba, ka visi viņi strādā par minimālo algu. Ēnu ekonomika ir problēma, ar kuru jācīnās. Uzņēmējiem esot jāsper viens solis pretī valstij un jānāk ārā no ēnu ekonomikas, ja mēs gribam straujāk samazināt nodokļus.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrīt, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir milzīgs. Viņš norādīja, ka, samazinot darbaspēka nodokļus mazliet, pretī jāmeklē kompensējošie mehānismi budžetā, jo samazinot nodokli par 1-2 procentiem, neizdosies mazināt ēnu ekonomiku. Tas notiktu, ja izdotos samazināt nodokļu slogu nopietni. LTRK aprēķini liecina, ka 25% darbaspēka nodokļu kopsumma varētu būt tā summa, kad valsts iekasētu to pašu nodokļu apjomu kā līdz šim. Bet risks pastāv. Tiesa, pozitīvs precedents jau ir, proti, 9% mikrouzņēmuma nodoklis, kurā ie-kļauts darbaspēka nodoklis. Valsts ar šo nodokli nav nokļuvusi mīnusos, ieņēmumu samazinājumu nokompensējusi iziešana no ēnu ekonomikas.

Vjačeslavs Dombrovskis: “Nodokļu slogs Latvijā ir apmēram 35-36% no IK — tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Salīdzinājumā Vācijā un Francijā tas ir krietni vairāk nekā 50%. Latvija ir salīdzinoši zemu nodokļu valsts. Bet tajā pašā laikā darbaspēka nodokļa slogs ir diezgan liels, veido apmēram 46% no darbaspēka izmaksām, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Tas ir apmēram divas reizes lielāks nekā Īrijā. Bet trīs gadu laikā vismaz iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts par 5%, rezultātā darbaspēka nodoklis šeit būs zemāks, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Ceru uz premjera atbalstu, iesim vēl tālāk, un, pārnesot nodokļu slogu uz nekustamā īpašuma nodokli, dabūsim darbaspēka nodokļu samazinājumu vēl par kādiem 3-4% punktiem.”

— Kāpēc pozīcija noraidīja zemnieku priekšlikumu par pensiju indeksāciju?

Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka var atteikties no darbaspēka nodokļa samazināšanas un pensijas palielināt tūlīt, bet problēma ar aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu turpināsies. Politiķi cer uz pensionāru pacietību.

Valdis Dombrovskis: “Labi zinām, no kādas situācijas esam iznākuši ārā, cik smaga bija krīze, kādi bija budžeta samazinājumi. Ja algas sabiedriskajā sektorā esam samazinājuši par 25%, tas skāris visus, un lielās algas samazinātas daudz vairāk, tad vidējā pensija ir turpinājusi tikai palielināties. Līdz ar to krīzes periodā indeksācija tika apturēta, mēģinājām arī pieņemt lēmumus attiecībā uz iespējām sabalansēt sociālo budžetu. Zinām, kāda demogrāfiskā situācija Latvijā, zinām, ka pensionāru īpatsvars palielinās un sociālajā budžetā mums ir bijis milzīgs deficīts. Visu sociālā budžeta uzkrājumu pirms krīzes jau visu notērējuši, un tūlīt arī ejam iekšā mīnusā. Esam pieņēmuši lēmumu par pensijas vecuma paaugstināšanu, domājot par to, kādā veidā noturēt sociālo budžetu sabalansētu. Skaidrs, ka pie pensijas indeksācijas būs jāatgriežas, no savas puses domāju, ka 2014. gadā, sākot vismaz ar mazajām pensijām.”

— Pašvaldības nevar iegūt savā īpašumā mežu, kaut gan platības ir palikušas brīvas. Jebkurš uzņēmējs, jebkurš ārzemnieks var, bet pašvaldība — nē.

Valdis Dombrovskis: “Šī ir problēma, par kuru līdz šim neesmu uzrunāts, arī no pašvaldību puses nē. Jebkurā gadījumā tas šķiet dīvaini un nav īsti nekāda pamata, kāpēc pašvaldībai nevarētu piederēt kādas meža platības. Šo jautājumu noteikti izskatīsim un koriģēsim.”

Politiķiem tika jautāts par kontrabandas ierobežošanas pasākumiem, kuras dēļ milzu summas paslīd garām valsts kasei, par jauno uzņēmēju atbalstu, zemes lētu izpārdošanu ārzemniekiem, tūrismu un citi. Daļu jautājumu iedzīvotāji iesniedza rakstiski, bet arī uz tiem tika atbildēts pasākuma gaitā. Pēc diskusijas politiķi pateicās pasākuma dalībniekiem, dāvinot grāmatas interesantāko jautājumu autoriem. Vēlāk domes zālē notika preses konference žurnālistiem, par to nākamajā numurā.

Juris ROGA

2012. gada 16. okt.

Krāslavas novada 11. Grāmatu svētki. Tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Pavolu Šepeļāku.




Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Pavols Šepeļāks
12. oktobrī ieradās Krāslavā uz Krāslavas novada 11. Grāmatu svētkiem. Kultūras namā tika atklāta izstāde "Čehijas - Latvijas attiecības 1921-2011".

Vairāk par pasākumu skatīt


2012. gada 15. okt.

Kādu eiro gaidām? Latvijas Bankas speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem Krāslavas novada 11. Grāmatu svētkos


Kādu eiro gaidām? Latvijas Bankas speciālistu tikšanās ar pašvaldību deputātiem, darbiniekiem un vietējiem medijiem, uzņēmējiem, ikvienu interesentu Krāslavas bibliotēkā

Latvijas Banka, 12.10.2012

2012. gada 12. oktobrī Novadu 11. grāmatu svētku ietvaros Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Igors Kasjanovs un Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristaps Otersons, kā arī Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone tikās ar pašvaldību deputātiem, darbiniekiem un vietējiem medijiem, uzņēmējiem, ikvienu interesentu no Krāslavas un Dagdas novadiem.

Tikšanās gaitā tika diskutēti gan eiro ieviešanas ieguvumi, gan bažas saistībā ar eiro ieviešanu, kā arī pratiskie eiro ieviešanas darbi.

Tikšanās prezentācija. (PDF, 1.93Mb)

2012. gada 10. okt.

Novadpētniecība. Tikšanās bērnudārzā "Pīlādzītis"

9. oktobrī bērnudārzā "Pīlādzītis" notika seminārs Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Uz šo semināru tika uzaicināta bibliotekāre Anna, lai pastāstītu, kādi materiāli ir atrodami Krāslavas bibliotēkas novadpētniecības nodaļā.

Pedagogi tika iepazīstināti ar iespēju, kā var meklēt grāmatas, laikrakstu rakstus par Krāslavu bibliotēkas elektroniskajā katalogā.

Tā kā pedagogi vienmēr ir ceļā uz jaunām zināšanām, viņiem tika parādīts, kā meklēt, atlasīt grāmatas izglītības jomā KNCB elektroniskajā katalogā.

Beigās tika prezentēti novadpētniecības diski, kas tapuši par Krāslavu, tās iedzīvotājiem, dabu.

Anna Bartuša,
KNCB bibliotekāre


2012. gada 9. okt.

Grāmatu elektroniskā rezervēšana un lietošanas termiņa pagarināšana KNCB

Lai izmantotu šo pakalpojumu, lasītājam:

- jābūt reģistrētam KRĀSLAVAS novada centrālās bibliotēkas lietotājam,
- jāierodas KRĀSLAVAS novada centrālājā bibliotēkā, līdzi ņemot lasītāja karti, lai varētu saņemt autorizācijas datus, t. i ., lietotāja vārdu un paroli.

Kad lasītājs ir saņēmis autorizācijas datus, viņam ir iespēja:
- pierakstīties elektroniskajā rindā uz grāmatu, kura ir izsniegta citam lasītājam un rezervēt grāmatas, kas ir uz vietas bibliotēkā,
- apskatīt savus abonementa datus un pārraudzīt savus datus par grāmatu nodošanas termiņiem,
- pieprasīt termiņa pagarinājumu,
- atteikties no pasūtījuma vai no rindas.

Lai elektroniski rezervētu grāmatu, lasītājs:
- atver KRĀSLAVAS novada centrālās bibliotēkas elektronisko kopkatalogu: http://kraslava.biblioteka.lv/Alise/lv/home.aspx;
- ievada autorizācijas datus sadaļā Mana bibliotēka.

Bibliotekārs rezervē lasītājam izdevuma eksemplāru un informē lasītāju par iespēju saņemt rezervēto eksemplāru.

Ietaupiet laiku, rezervējiet izdevumus internetā!

Svetlana Ļaksa-Timinska

Avots:
Ezerzeme - Nr.79 (2012, 9. okt.), 4. lpp.

2012. gada 28. sept.

Šodien bez valodas kā bez rokām



Foto no bibliotēkas arhīva.
Vairāk foto  no pasākuma
skatieties šeit
  25. septembra vēlā pēcpusdienā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika Eiropas valodu dienai veltīts tematisks pasākums, kurā tika apbalvoti erudītu konkursa “Es Eiropas valodu pasaulē” dalībnieki. Turpinājumā savos iespaidos dalījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes stu- dente Inese Urbāne, kura Erasmus programmas ietvaros studēja Spānijā un pabija praksē Portugālē, līdz ar to praktiski pielietojot spāņu un portugāļu valodu.

Pasākumu atklāja centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, uz- sverot tās priekšrocības, kuras cilvēkam dod valodu zināšanas. Eiropas Savienībā (ES) oficiāli ir 23 valodas un dzīvo 60 etniskās kopienas. Pēc pētījumiem ES 36% no iedzīvotājiem nezina nevienu svešvalodu, toties apmēram puse prot komunicēt dažādās valodās. Valodu diena mudina ne tikai iepazīt citu tautu valodas, bet arī zināt un saprast savu dzimto valodu. Ja cilvēks zina svešvalodas, viņš ir konkurētspējīgs darba tirgū un spēj sameklēt sev jaunus draugus. Stāstot par Eiropas valodu dienu, bibliotēkas vadītāja atgādināja, ka ES dominē angļu valoda, bet blakus tai ļoti populāra ir gan franču, gan spāņu, gan vācu valoda. Kas ir ļoti svarīgi, visu, arī ES jauno dalībvalstu iedzīvotājiem ir iespēja iegūt informāciju savā dzimtajā valodā.

Tematiskā pasākuma stafeti pārņēma Svetlana Ļaksa-Timinska, kura atbild par Krāslavas Eiropas Savienības informācijas punktu (ESIP). Viņa paziņoja erudītu konkursa rezultātus. Konkursantiem bija jāsameklē un jāiesniedz bibliotēkā atbildes uz 14 jautājumiem, tostarp: cik valstīs svinēja pirmo Eiropas Valodu dienu pēc Eiropas Padomes iniciatīvas; kādai valstij ir šis sakāmvārds: “Tu dzīvo tik reižu, cik valodu tu zini. Ja zini tikai vienu valodu, tu dzīvo tikai vienreiz.”; kāda vissenākā valoda ir? (pirms mūsu ēras); kādas ir visretākās valodas un citiem. Būtībā tie nebija pārāk sarežģīti jautājumi, atbildes varēja sameklēt salīdzinoši viegli. Paldies tika sacīts Rīgas valsts tehnikuma studentiem Jānim Kuklim, Kirilam Trifonovam, Pāvelam Babinam; Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 12. klases meitenēm Olgai Kovaļovai, Olgai Bondarevai un Intai Zukulei, 11. klases skolniecei Katrīnai Volkovičai. Balvu saņēma arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 8. klases grupa, kas atbildes meklēja kolektīvi.

Pasākumā bija neliels pārsteigums, kas ļoti iederējās tieši šajā pasākumā. Kā zināms, Varavīksnes vidusskola jau gadiem ilgi piedalās AFS projektā. Jaunajam mācību gadam sākoties, šajā vidusskolā mācības uzsāka trīs jaunieši no ārzemēm: Mareike Schulz no Vācijas, Annalisa Sala un Andrea Nicolai no Itālijas. Itāļu jaunieši Annalisa un Andrea bija ieradušies uz valodu dienas tematisko pasākumu un tika iepazīstināti ar au- ditoriju. Latvijā viņi uzturēsies gadu, šeit mācīsies, apgūs krievu valodu, centīsies nodibināt jaunus kontaktus, kā arī palīdzēs vienaudžiem labāk apgūt tās valodas, kas viņiem labi zināmas. Annalisa un Andrea ne- daudz padalījās savos ie- spaidos par Krāslavu.

Nākamā iznāca auditorijas priekšā un uzstājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente Inese Urbāne. Viņa pa- stāstīja par studējošās jaunatnes aprindās populāro Erasmus programmu. Inese pati Erasmus programmas sniegtās iespējas izbaudīja nesen — programmā viņa iesaistījās pirms gada, bet agrāk nebija daudz ceļojusi, nebija arī pārliecināta par valodas prasmēm. Tas bija viņas pirmais lidojums un pirmais piedzīvojums, ar ko studenti ātri saslimst, un Inese ieteica katram izmēģināt šo iespēju. Viņa arī pastāstīja pamatfaktus par Erasmus programmu — tā ir augstākās izglītības apmaiņas programma, kas piedāvā iespēju doties studēt uz citu valsti vai iziet praksi koledžu un augstskolu studentiem.

Inese: “Visi uztraucas, cik labi jāzina svešvalodas. Vidusskolā angļu valodas zināšanas man bija labā līmeni, es tā uzskatīju, bet augstskolā tā man bija pilnīgi aizmirsusies. Uz ārzemēm devos uz labu laimi, cerot, ka viss atsvaidzināsies, un tā arī notika. Esiet droši, pilnībā pietiks ar vidusskolā gūtajām angļu valodas zināšanām. Citreiz ir tā, ka daļa priekšmetu notiek valsts valodā, nevis angļu valodā, un Erasmus piedāvā bezmaksas intensīvus svešvalodu kursus pirms semestra sākuma, tos arī ir vērts izmantot. Par dalību Erasmus programmā nav jāmaksā, jums būs stipendija, kuras pietiek dzīvošanai, pārtikai, ceļošanai un citam. Ceļš turp un atpakaļ arī tiek pilnībā apmaksāts.”

Lai tagadējos skolēnus pārliecinātu un iedrošinātu izmantot šīs iespējas, Inese sagatavoja prezentāciju jeb izklaidējošo daļu ar Spānijā un Portugālē safotografēto materiālu. Nobeigumā viņa akcentēja galvenos iemeslus, kāpēc stu- dentam būtu vēlams piedalīties Erasmus programmā. Vispirms tas ir ieraksts CV, kas darba devēju acīs ir vērtīga lieta, un intervijās viņi interesējas, kur konkrēti ir bijis potenciālais darbinieks, ko darīja, ko ieguva. To ļoti novērtē, tas paaugstina konkurētspēju.

“Kad studē Latvijā, viss kārtībā, es esmu ļoti apmierināta gan ar izglītības līmeni, gan ar studiju programmām,” turpina Inese. “Bet, ja nokļūsti darbā ārzemēs vai dodies ārzemju komandējumā, tur jūties nesagatavots. Pēc Erasmus esmu gatava visiem izaicinājumiem. Būtiski arī tas, ka Erasmus studiju laiku vai prakses laiku ieskaita studiju periodā Latvijā.”

Uz klātesošo jautājumu, kurā valstī Inese izvēlētos apmesties uz dzīvi, jauniete atbildēja patriotiski — Latvijā. Nav sliktākas vai labākas valsts, tās vienkārši ir atšķirīgas, ar visiem konkrētiem trūkumiem, Latvijā ir daudz pozitīvā. Ja izvēle ir starp Spāniju un Portugāli, tad Ineses atbilde: “Tomēr Portugālē, bet brauktu atpūsties uz Spāniju. Spāņu valoda ir vieglāka nekā portugāļu, bet, ja zini vienu, tad kaut ko saproti arī no otras!”

Juris ROGA

Avots: Ezerzeme - Nr.77 (2012, 2. okt.), 2. lpp.: il.

2012. gada 20. sept.

Maize - saimes barotāja

Krāslavas PII "Pīlādzītis" 18. septembrī notika tematisks pasākums "Maize - saimes barotāja". Bērni tika iepazīstināti ar maizītes tapšanas procesu - no rudzu lauka līdz galdam. Bija apskatāma īsta abra, sieks, rudzu vārpas, mīkla, milti un citi uzskates rīki. Tāpat vēl bija lieliska literatūras izstāde ar bagātu ilustratīvu materiālu, ko sarūpēja KNCB filiālnodaļas Ezerkalnā vadītāja Valentīna Moiseja.




2012. gada 3. aug.

Personālizstāde Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā


Ceturtdienas pēcpusdienā (26.07.)
Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā
tika atklāta
Ainas Cabules personālizstāde
ar nosaukumu
"Zīmējums. Kompozīcija. Iztēle."


Bibliotēkas foto.
Foto no atklāšanas pasākuma skatīt šeit

Daugavpils universitātes studente Aina Cabule skatītāju vērtējumam piedāvāja mācību procesā tapušos darbus - gan ar roku zīmētus un gleznotus, gan datorprogrammas radītus. Pati māksliniece Daugavpils universitātē studē pirmo gadu datordizaina programmā, un izstādes atklāšanā ne tikai rādīja savus darbus, bet arī pastāstīja, kā tie tapa.

Studentes darbos jūtama uzcītība un sava aroda izpratne. Katra darba koncepcija ir pārdomāta, un prezentācija (gan Power point programmā, gan arī to darbu, kas ir ar roku darināti) labi izstrādata un akurāta.
Cerams, ka turpmākie mācību gadi Ainas Cabules prasmes tikai uzlabos.

Ilona Stepiņa

Avots:
Ezerzeme - Nr.60 (2012, 3. aug.), 3. lpp.

2012. gada 6. jūl.

Zemeņu balle



Bibliotēkas foto
 Jūnija pēdējā ceturtdienā Krāslavas centrālajā bibliotēkā bija sanākuši zemeņu mīļotāji. Interesenti noskatījās prezentācijas un minēja mīklas par zemenēm, bet noslēgumā nogaršoja bibliotēkas darbinieku ceptās tortes, gatavotās zupas, želejas un daudz ko citu, un tas viss - no zemenēm, jo ir taču zemeņu laiks.

Ilona Stepiņa

Avots:
Ezerzeme - Nr.52 (2012, 6. jūl.), 3. lpp.

2012. gada 25. maijs

Ģimene, kur visi izjūt mīļumu

15. maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Ģimenes diena, kuras pirmsākumi meklējami ļoti sen — aptuveni 16.-17. gadsimtā Anglijā, kad dienā, kas tika dēvēta par Mātes dienu, bērni centās atgriezties vecāku mājās un sveikt māti. Šos svētkus svinēja ģimenes lokā. Vēstures liecības rāda, ka ģimenes dienu ir svinējuši senie grieķi un romieši. Latvijā šo dienu sāka atzīmēt tikai 1994. gadā.

17. maijā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika Ģimenes dienai veltīts tematisks pasākums “Ģimene, kur visi izjūt mīļumu”. Pasākuma dalībnieki: Krāslavas pamatskolas 3.b klases skolēni kopā ar savu klases audzinātāju Intu Beikuli, bērnu māmiņas un vecmāmiņas, bibliotēkas kolektīvs. Bērni bija sagatavojuši nelielu koncertu, bibliotekāres — konkursus un viktorīnas gan bērniem, gan vecākiem, sarīkojot sacensības starp jaunību un pieredzi.

“Ģimenes dienā mēs visi — mammas, tēti, vectēvi, vecmāmiņas, brāļi un māsas — gribam pabūt kopā,” pasākuma dalībniekus uzrunāja novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas. ”Lai cik lieli izaugsiet, jūs būsiet bērni saviem vecākiem, tāpēc mīliet savus vecākus, cieniet viņus visu mūžu. Vakar jums, skolēni, bija ļoti svarīgs kontroldarbs, tāpēc negribējām traucēt, bet ģimenes dienu mēs atzīmēsim šodien nepiespiestā gaisotnē nelielā lokā.”

Pirmais bibliotekāru sagatavotais uzdevums bērniem un vecākiem bija mīklas. Bet šoreiz tās bija citādākas — smiekliņmīklas. Tika gaidītas asprātīgas, nevis nopietnas atbildes. Piemēram: “Kāpēc skolotāji lieto sarkanu pildspalvu?”(tāpēc ka gaida Valentīndienu), ”Ko var iegūt, krustojot ķenguru un aitu?” (lēkājošu džemperi), “Kas ir mājskolotāja?” (skolotāja, kura māca mājas), ”Kāpēc zivis ir mēmas?” (Lai nesarītos ūdeni). Šajā konkursiņā liela loma izrādījās dzīves pieredzei — māmiņām un vecmāmiņām minēšana veicās labāk, lai gan ļoti precīzas atbildes tika dotas reti, visbiežāk tikai tuvas oriģinālam.

Nākamā bija intelektuālā spēle, kuras vadītāja centās noskaidrot, cik labi vecāki pazīst savu bērnu? Viens un tas pats jautājums tika uzdots vecākiem un bērniem, rakstiski sniegtās atbildes salīdzināja un punktus piešķīra par tām, kuras sakrita. Kas jūsu bērnam garšo visvairāk? Jūsu bērns parasti kavē vai ir punktuāls? Ar ko nodarbosies bērns brīvlaikā, kad ārā līst lietus un ir jāsēž mājās? Ja bērnam rodas aizdomas, ka viņam cits bērns grib nodarīt pāri, viņš par to izstāstīs? Bērnam uz rokas nometas kukainis ar lieliem spārniem, ko viņš darīs? Lai saņemtu kādu patīkamu dāvanu jūsu bērns izdarīs garlaicīgu, apnicīgu darbu? Interesanti, ka uz šiem šķietami vienkāršajiem jautājumiem atbildes ne vienmēr sakrita. Toties ar savu kontroldarbu vecāki tika galā itin viegli, arī bērni atrisināja burtu mīklas.

Vispopulārākā izrādījās spēle, kuras dalībniekiem aizsietām acīm vajadzēja atrast savu bērnu vai mammu, vai klasesbiedru. Jaunākā paaudze to bija gatava spēlēt vēl un vēl, ja vien pasākuma rīkotāji būtu ļāvuši darboties, pat līdz spēku izsīkumam.
Noslēgumā bija tējas galds ar saldiem našķiem, bet pirms tam apbalvojumi dalībniekiem un bibliotekāru kompliments bērniem par to, cik skaistā rokrakstā viņi ir aizpildījuši dalībnieku sarakstu. Šis noteikti ir kopīgs nopelns, par kuru paldies tika sacīts bērniem, viņu vecākiem un skolotājiem. Tika arī izteikta doma, ka šādi tematiski pasākumi bibliotēkā nepieciešami arī turpmāk.
 
Juris ROGA
 
Avots:
Ezerzeme - Nr.40 (2012, 25. maijs), [1.] lpp.
 

2012. gada 11. maijs

Saldās dāvanas


Foto no Ritas Kačānes-Kampānes personīgā arhīva

Krāslavas novada centrālās bibliotēkas lasītavā izvietota Ritas Kačānes-Kampānes rokdarbu izstāde "Saldās dāvanas", kas iecerēta kā brīnišķīgs apsveikums Mātes dienā.

Izstādei nebija oficiālas atklāšanas, tā arī būs apskatama salīdzinoši neilgu laiku, jo rokdarbos iestrādātas konfektes, kuras nevar ilstoši uzglabāt siltās telpās. Jāatzīmē, ka katra dāvana ir izpildīta perfekti, vienalga, vai tas ir plaukstošu ziedu pušķis, vai neliela rokas somiņa, vai gramata, vai torte. Tomēr lielāku interesi izraisa tieši saldo dāvanu pušķi, kas pārsteidz ar daudzveidību un krāsām.

Rita Kačāne-Kampāne ir krāslaviete, savulaik pabeigusi Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, mācījusies Daugavpils Saules skolā, studējusi augstskolā un šobrīd dzīvo un strādā Daugavpilī.

Juris Roga

Avots: Ezerzeme - Nr.36 (2012, 11. maijs), 5. lpp.

2012. gada 12. marts

Droša digitāla pasaule - 2012


Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā jau trešo gadu pēc kārtas tika rīkots, varētu teikt pat tradicionālais, pasākums par drošību internetā. Šī gada tēma - „Droša digitāla pasaule”. Pasākuma rīkotājas arī jau trešo gadu pēc kārtas bija bibliotēkas darbinieces Ilona Cabule un Anna Bartuša. Neskatoties uz to, ka pasākuma pamattēma ir drošība internetā, pasākuma rīkotājas mēģināja neatkārtoties. Mūsuprāt, tas arī izdevās.


Gatavošanās noslēguma pasākumam 2. martā notika visu februāra mēnesi. No 6. līdz 28. februārim 1. - 9. klašu skolēniem bija iespēja aizpildīt anketu. Aptauja tika veikta ar mērķi noskaidrot skolēnu zināšanas par internetu, par drošības jautājumiem virtuālajā pasaulē. Aptaujā piedalījās galvenokārt skolēni, kuri nāk uz bibliotēku. Kopumā anketu aizpildīja 32 skolēni no Krāslavas pamatskolas, Varavīksnes vidusskolas un Grāfu Plāteru v.n. poļu pamatskolas.


Noslēguma pasākumā datortīkla administratore Ilona skolēniem prezentēja aptaujas rezultātus. Tā kā šī gada tēma ir „Droša digitāla pasaule”, tad bibliotekāre Anna īsumā prezentēja novadpētniecības diskus, kas ir izveidoti mūsu bibliotēkā. Skolēniem tika parādīts, kā ieskenēti avīžu raksti tiek apstrādāti digitālā veidā un tādējādi ir ērti lasīšanai datorā.

Tālāk sekoja komandu darbs, skolēni sadalījās divās grupās. Iesildīšanās spēlē katrai komandai vajadzēja saukt vārdus, ar ko viņiem asociējas drošība internetā, bet tā, lai vārdiņi otrreiz neatkārtojas.


Nākamais uzdevums bija salikt pareizā kārtībā teikumu daļas. Katrai komandai bija doti 5 ar ētikas jautājumiem saistīti teikumi. Piemēram: Nesaki to, ko nedomā nopietni, jo tavs sarunu biedrs var tevi nesaprast, / tāpēc var rasties nepatīkams pārpratums.


Trešais, pēdējais uzdevums, izrādījās vissarežģītākais. Tā bija krustvārdu mīkla. Jautājumi, protams, tika formulēti āķīgi. Lūk, divi piemēri: 1) Burtu, ciparu vai cita veida simbolu virkne, ko izmanto, lai aizsargātu datoru vai kādu sistēmu no svešu personu piekļuves. (Atbilde: parole) 2) Nevēlamais reklāmas un ziņojumu sūtījums pa e-pastu. (Atbilde: surogātpasts)


Pēc trim rūpīgi paveiktajiem uzdevumiem bija pienācis laiks atslodzei. Mēs pētījām „Zudušo Krāslavu” – skenētajos attēlos, kopumā bija izvēlēti 28 slaidi, mēģinājām atpazīt Krāslavas skatus, kas līdz mūsdienām tādā veidā, kādi tie ir šodien, nav saglabājušies. Materiāla tapšanā tika izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta „Zudusī Latvija” materiāli. Atzīsimies, dažviet Krāslava ir tik ļoti izmainījusies, ka skolēniem bija grūtības atminēt, kur tā vieta mūsu pilsētā atrodas šodien.


Pasākuma noslēgumā skolēni, mūsu bibliotēkas draugi, tika cienāti ar tēju un saldumiem. Pasākuma rīkotājas uzskata, ka šī gada uzdevums interneta drošībā ir veiksmīgi izpildīts. Uz tikšanos nākamgad! Būs jauns gads, būs jaunas idejas!



Anna Bartuša,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre

2012. gada 21. febr.

Svētki pasakai un ne tikai



Bibliotēkas foto

Avots
Ezerzeme - Nr. 18 (2012, 21. febr.), [8.]. lpp.

16. februārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā un bērnu literatūras nodaļā tika atklāta Maijas Šuļgas izstāde — ilustrācijas H. K. Andersena pasakai “Īkstīte”. Pasākumu papildināja radošā tikšanās “Ciemos pie Andersena pasakas “Īkstīte” tēliem” un bērnu zīmējumu izstāde.

Pasākums bija bagātīgi apmeklēts, jo uz to ieradās Krāslavas pamatskolas 1.b un 3.a klases bērni kopā ar saviem skolotājiem un bibliotekāri. Tieši šo klašu bērnu zīmējumi ir apskatāmi bērnu bibliotēkas gaitenī un vislabāk parāda, kā mazie saprot pasaku un kas tieši viņiem tajā tuvāks sirdij.

Maija Šuļga bērniem pastāstīja par savām ilustrācijām H. K. Andersena pasakai, savukārt skolēni viņai uzdeva jautājumus un no mākslinieces atbildēm uzzināja daudz interesanta, piemēram, ka skaistie darbi tapuši divu gadu laikā, ka tie izpildīti guaša un zīmuļa tehnikā.

Savukārt bibliotekāre bērniem pastāstīja par pasakas autoru, iepazīstināja ar pašu pasaku. Mazie klausītāji bija ļoti uzmanīgi un vairākus pasakas fragmentus teatralizēta uzveduma veidā attēloja turpat lasītavā. Tādējādi skatītāji iepazinās ar H. K. Andersena slavenās pasakas varoņiem klātienē. Pasākuma nobeigumā bērnus pacienāja ar konfektēm.

Juris ROGA

2012. gada 14. febr.

Kungs meklē mūža draugu jeb 1940. gada iepazīšanās sludinājums laikrakstā



Foto no interneta
Avots:Ezerzeme - Nr.13 (2012, 14. febr.), 6.lpp.

Šodien nevienu nepārsteigsi ar to, ka internetā var atrast informāciju mācībām, studijām, darbam, hobijiem un arī izklaidei. Interneta vidē var atrast domubiedrus, draugus, pat savu otro pusīti. Presē, visbiežāk žurnālos, ik pa laikam tiek publicēti raksti par to, ka pāri iepazinās tieši globālajā tīmeklī un vēlāk nodibināja ģimeni.
Tuvojoties 14. februārim, datumam, kad tiek svinēta Valentīna diena, neviļus aizdomājos par iepazīšanās sludinājumiem laikrakstos, ne vakardien, bet vairākus gadu desmitus atpakaļ rakstītiem. Vai iepazīšanās sludinājumi vispār tika publicēti, kādi tie bija, cik aktuāla bija šī sludinājumu daļa.

Šo visnotaļ ziņkārīgo ieceri īstenot man netieši palīdzēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā esošā digitalizētu materiālu datubāze “Periodika”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapas sadaļā ”Digitālā bibliotēka” ir atrodamas digitalizētu laikrakstu, attēlu, karšu, grāmatu, nošu un skaņu ierakstu kolekcijas. Šobrīd Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijā “Periodika” ir pieejami vairāk nekā 45 000 numuru un 350 000 laikrakstu un žurnālu lapu no 41 izdevuma. Laikraksti un žurnāli ir latviešu, vācu un krievu valodā laika posmā no 1895. līdz 1957. gadam. “Periodika” ir vislabākais sava laikmeta spogulis un aizraujošs ceļojums laikā, jo īpaši tāpēc, ka kolekcijas aptver 5 ideoloģiski dažādus laikmetus Latvijas vēsturē, tautā pazīstamus kā “cara laiku”, “1. Latvijas Republikas laiku”, “Ulmaņa laikus”, “vācu laikus” un “krievu laikus”.

Veidojot šo rakstu, esmu elektroniski lasījusi divus laikrakstus — “Tēvija” un “Jaunākās ziņas”. Laikraksts “Tēvija” iznāca no 1941. gada 1. jūlija līdz 1945. gada 29. aprīlim, tika izdots katru dienu, izņemot svētdienas. Laikraksta apjoms bija svārstīgs; sākotnēji tas iznāca uz 4 lpp., tad ikdienas numurs sasniedza 4 - 6 lpp. apjomu (sestdienu numuri bija līdz 16 lpp.). Benjamiņu ģimenes izdotā avīze “Jaunākās ziņas” (1911.- 1940.) bija lielākais Latvijas Republikas dienas laikraksts gan metiena, gan apjoma un arī korespondentu tīkla plašuma ziņā. LNB digitalizēts ir laikraksts “Tēvija” no 1941. līdz 1945. gadam, bet ”Jaunākās ziņas” — no 1936. līdz 1940. gadam.

Izpētīto sludinājumu sadaļā var pirkt, pārdot, mainīt un arī iepazīties. Ir jūtama tā laika noskaņa, valoda, stils. Iepazīšanās sludinājumos reti tiek minēta adrese, visbiežāk tiek minēta oferte, piemēram, Of. Nr. 637. Par oferti tiek uzskatīts oficiāls piedāvājums noslēgt darījumu, norādot visus darījuma noslēgšanai nepieciešamos nosacījumus.

Esmu atlasījusi izteiksmīgākos iepazīšanās sludinājumus no divu iepriekš minēto laikrakstu numuriem.

Tā ir savdabīga 20. gs. 40. gadu vēsturiska liecība:

* Inteliģents vīrietis pāri 30 gadiem, 175 cm garš, sirsnīgs, atklāts, nodrošināts stāvoklis un nekustamais īpašums Rīgā, vēlas iepazīties nopietnos attiecību nolūkos ar meitenēm bez spīts un iedomības. Materiālais stāvoklis nav svarīgs. // Tēvija - (1941, 21. apr.), 5. lpp.
* Latviešu zeltenes, izglītotas, glītas, luterticīgas, nopietnas un bez romantikas, ne vecākas par 25 gadiem, māju īpašnieces vai mantinieces, atbildiet precību nolūkā 20 gadus vecam, 173 cm glītam lielsaimnieka dēlam, nedzērājam, lauksaimniecības skolas izglītība, materiāli nodrošināts, flirts izslēgts. // Tēvija - (1943, 6. jūl.), 4. lpp.
* Četri jautri Vidzemes arāji, turīgi saimnieki, vēlas iepazīties ar zeltenēm, 16 - 32 g. Pilsētnieces, atraitnes un šķirtenes nav izslēgtas. Saprašanās gadījumā - dižas kāzas un viegla, saulaina dzīve. Vēstulēs vēlama ģīmetne // Tēvija - (1943, 6. jūl.), 4. lpp.
* Latvieši, tuvumā, tālumā, frontē, dzimtenē. Atsaucieties nopietnā precību nolūkā trim māsām, no 20- 30.g.v. Vec. Baiba, vid. Grēta, jaun. Edīte. //Tēvija-(1943, 6. jūl.), 4. lpp.
* Inteliģents kungs pusmūža gados, liela auguma, laba izskata, atturībnieks, meklē precību nolūkos simpātisku, izveicīgu, blondu, 175 līdz 180 cm liela un korpulenta auguma, līdz 55 g.v. dāmu ar kupliem, gariem matiem. Citādām neatsaukties.// Tēvija - (1943, 28. jūl.), 5. lpp.
* Nama īpašnieks, 28 g.v., slaida auguma (pašreiz valsts dienestā), vēlas iepazīties nopietnos precību nolūkos ar kārtīgām, maiga rakstura mazmājiņu īpašniecēm. Pilnīga diskrēcija. Tēvija - (1943, 28. jūl.), 5. lpp.
* Kungs meklē mūža draugu starp sievietēm — kapitālistēm. Esmu vidējos gados, patīkama izskata, ar labu sabiedrisko stāvokli. Atļaušos cerēt, ka vilšanās man izpaliks. // Jaunākās ziņas - (1940, 1. jūn.), 16. lpp.
* Vientulis, 40 g.v. ar pastāvīgu nodarbošanos un kapitālu, vēlas iepazīties ar līdzīgu sievieti, 25- 35 g.v., lai noslēgtu mūža draudzību. Vēstules nopietnā precību nolūkā ar pareizu adresi un dzīves aprakstu iesniegt B 2312 // Jaunākās ziņas - (1940, 1. jūn.), 16. lpp.
* Inženieris, vid.g., lielu peļņu nesošs uzņēmums īpašumā, ar veselīgiem dzīves uzskatiem, vēlas nopietnos precību nolūkos iepazīties ar pilsētas un lauku māju īpašnieci vai kapitālisti no 40 - 50 g. // Jaunākās ziņas - (1940, 1. jūn.), 16. lpp.
* Latvietes! Ja sirdis jums ir jaunas un acīs dzirkst prieks, nāciet laimi un prieku sev gūt. Ar jums vēlas nopietnos precību nolūkos iepazīties trīs jauni kārtības sargi, kas dzīves troksni nolēmuši izmainīt pret klusu ģimenes ligzdiņu. Of. Jaun. 22, vid., 25, vec. 28. Nr. K3 // Tēvija - (1941, 20. dec.), 4. lpp.

Diemžēl sludinājums ir un paliek tikai sludinājums, jo mēs nezinām šo sludinājumu rezultātus, vai uz tiem kāds ir atsaucies, vai satikšanās ir notikušas, vai ģimenes ir izveidojušās. To mēs varam tikai minēt.

Septītajā februārī tika atzīmēta Vispasaules Drošāka interneta diena, šī gada tēma — “Atklāsim digitālo pasauli kopā … un droši”. Digitālās pasaules atklāšana savā ziņā bija arī šī raksta tapšana. Ja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nebūtu digitalizēti izmantotie laikraksti, droši vien nebūtu tapis šis raksts. Aicinu kādreiz ieiet Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas sadaļā ”Periodika” un papētīt, kas rakstīts par mūsu pilsētu, mūsu pagastiem laika posmā no 1895. līdz 1957. gadam digitalizētos laikrakstos. Lai izdodas atvērt vēstures lappuses arī digitāli!

Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre