2016. gada 21. nov.

Jauno grāmatu diena

Lāčplēša ordeņa kavalieri mūsu novadā

Publicēts:
 
 
 

Krāslavas pamatskolas 5.a klases skolēni 10. novembrī devās uz Krāslavas novada centrālo bibliotēku, kur piedalījās tematiskajā pēcpusdienā „Lāčplēša ordeņa kavalieri-mūsu novadnieki”. Pasākuma ievaddaļā, lai godinātu Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, tika iededzinātas svecītes, un bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča pastāstīja par Latvijas Republikas izveidošanu, Brīvības cīņām un izskaidroja, kāpēc mēs atzīmējam Lāčplēša dienu. Par Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanu, devīzi un nopelniem, par kuriem piešķir Lāčplēša Kara ordeni, un ar mūsu novadniekiem skolēnus iepazīstināja Anna Bartuša un Žaneta Moiseja. Bet Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Aleksandrs Kadenecs piesaistīja bērnu uzmanību ar sirsnīgu stāstījumu par Krāslavas vēsturi un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieri, kapteini Artūru Aparnieku, kura dzīve gandrīz 20 gadus bija saistīta ar Krāslavu. Par dalību Brīvības cīņās A. Aparnieku 1920. gadā apbalvoja ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni.  Pēc atvaļināšanas no armijas 1922. gada februārī A. Aparnieks neilgi strādāja Iekšlietu ministrijā, tad pārcēlās uz Krāslavu, kur sekmīgi vadīja Lejas (Lielās) ūdensdzirnavas, kuras viņam tika piešķirtas 1922. gada 23. oktobrī kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim. Lejas ūdensdzirnavas viņš izveidoja par plašu rūpniecības uzņēmumu.

2016. gada 1. jūlijā Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta Artūra Aparnieka 120. dzimšanas dienai veltīta izstāde. A. Aparnieka meita, Ināra Edīte Aparniece – Būre, uzdāvināja Krāslavas muzejam sava tēva Artūra Aparnieka apbalvojumus par Brīvības cīņām - Lāčplēša Kara ordeni, Igaunijas Brīvības krustu, Lietuvas Neatkarības medaļu un citus, kopā 8 ordeņus un medaļas.
Pasākuma nobeigumā bērni noskatījās videofilmu „Bermontiāde. Latvijas armijas uzvara pār Pāvela Bermonta Rietumu Brīvprātīgo armiju”, atminēja krustvārdu mīklu par Lāčplēša dienas tradīcijām un par savām zināšanām ieguva balvas.
 
Paldies Krāslavas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītājai Viktorijai Urbanovičai, darbiniekiem Annai Bartušai un Žanetai Moisejai, KVĢ vēstures skolotājam Aleksandram Kadenecam par interesantu un saturīgu pasākuma organizēšanu un viesmīlīgu bērnu uzņemšanu!
 
Krāslavas pamatskolas 5.a klases skolēni un viņu audzinātāja Natālija Raudive
 

2016. gada 16. nov.

Afiša

Publicēts:
http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/kristines-lenes-radoso-darbu-izstade/


25.novembrī plkst.15.00
Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā
KRISTĪNES LENES radošo darbu izstādes
DABISKUMS. IZSMALCINĀTĪBA. ELEGANCE
atklāšana.
 


Tiek aicināti visi interesenti

 

2016. gada 14. nov.

Jāņtārpiņi


Publicēts:
http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/jantarpini/

 

Ar tādu saucienu 2016./2017. mācību gadā uzsāka savu darbību  Krāslavas novada Bērnu interešu centrā izveidotā novadpētniecības radošā darbnīca “Jāņtārpiņi”.

 
 
.
.
 
 
Mūsu moto - "Nākotne - tagadnē, bet nākotne arī pagātnē. Godprātīgi sāc veidot šo dienu!!!" 
 
Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, novadpētniekiem ir dota  iespēja iesaistīties valsts svētku gatavošanās procesā, uzdāvināt Latvijai dāvanu, izceļot un parādot sava Krāslavas novada kultūras bagātības un izcilības. 
 
Dzīvojot novada multikulturālajā vidē, īpašu nozīmi iegūst piederības izjūtas veicināšana valstij. Ir ļoti svarīgi gan ģimenē, gan sabiedrībā kopumā veicināt nacionālo pašapziņu, interesi par savas ģimenes, dzimtas, pilsētas, novada, valsts vēsturi un kultūras mantojumu. Programma ietver bērnu un jauniešu izglītošanu un praktisko darbību  mūsu vides daudzpusīgā izpētē, iesaista reālās dzīves situācijās, problēmu apzināšanā un risināšanā. Vienlaikus audzēkņi attīsta kritisko domāšanu, izkopj daudzveidīgas karjeras vadības prasmes, tajā skaitā, komunikācijas un sadarbības prasmes, pacietību, uzmanību, laika plānošanu, sevis disciplinēšanu, lēmumu pieņemšanu, sava darba prezentēšanu.
 
Sagaidot Lāčplēša dienu, novadpētnieki izpētīja materiālus par Krāslavas un Dagdas novadu Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieriem , izveidoja krustvārdu mīklu, gatavojoties tematiskajam pasākumam "Tradīcijas Lāčplēša dienā toreiz un tagad”.
 
 Interesanta darba priekšā vēl daudz. Saprotot to, ka valsts galvenā vērtība ir Cilvēks, novadpētnieki aktīvi pēta savu senču gājumu, vecāku un vecvecāku  dzīves stāstus Latvijas valsts attīstības posmos. Pulciņa dalībniekiem  rūp arī likvidēto skolu piemiņas saglabāšana, bet galvenais uzdevums ir-  noskaidrot , kas novadā ir tāds,  kā nav citur pasaulē. 
 
Mēs apzināmies arī to, ka vēsturi veido simtiem un tūkstošiem šādu ļaužu kā mūsu senči, radi, draugi. Diemžēl katru no viņiem nevar ierakstīt vēstures grāmatās. Taču tas nenozīmē, ka viņu veikums nav nozīmīgs. Viņi visi veidojuši to pasauli, kurā šobrīd mēs dzīvojam.
 
Novadpētnieki arī ar saviem darbiem veido Latviju, paši to nenojauzdami, jau šodien.
 
 
Krāslavas bērnu un jauniešu centra interešu izglītības skolotāja Viktorija Urbanoviča 

2016. gada 7. nov.

Pildspalvu kolekcija un skaidrs mērķis dzīvē

A
vots:
http://news.lv/Latgales_Laiks/2016/11/04/pildspalvu-kolekcija-un-skaidrs-merkis-dzive

Autors: Inese Minova
Datums: 04.11.2016
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Pūra lāde

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā var aplūkot neparastu izstādi – 600 pildspalvu kolekciju, ko sakrājusi Alise Samsonoviča, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolniece. Tās meitene krāj jau deviņus gadus, kopš sākusi skolas gaitas.

Praktiski visas pildspalvas ir darba kārtībā, dažām vien beigusies tinte.

Alise stāsta, ka kolekcija aizsākusies ar kādu ļoti vecu mājās atrastu pildspalvu, kas rakstījusi ar brūnu tinti. Viens no pirmajiem un arī vērtīgākajiem eksponātiem kolekcijā esot arī pašas vectēva Staņislava izgatavotā pildspalva, kas kļuvusi par ģimenes relikviju. Dārgākā ir pildspalva ar Swarovski kristāliņiem, bet lētākā maksā vien dažus centus. Alises kolekciju regulāri papildinot viņas krustmāte Inta, kas mēdz bieži ceļot un atvest jaunu oriģinālu rakstāmo, tāpēc viņas īpašumā ir vesels lērums rakstāmo no visdažādākajām valstīm. Tagad visi radi un draugi zina, ka Alisei vislabākā dāvana vai suvenīrs no ārzemēm ir pildspalva.

Meitene atzīst, ka tā ir jau viņas otrā izstāde, pirmā tika sarīkota Krāslavas pamatskolas muzejā, kad Alise mācījās 3. klasē. Toreiz viņas kolekcijā bijis vairāk kā 200 pildspalvu. Alises tētis palīdzējis viņai izgatavot statīvus un paliktņus izstādei, lai varētu izkārtot eksponātus.

Pildspalvas ir ļoti dažādas, krāsainas, arī amizantas – dzīvnieku, ziedu un citu figūriņu veidolā. Ir arī pildspalvas, kas pilda vēl kādu funkciju, piemēram, var kalpot arī kā matu sprādze, lukturītis vai aproce. Ir arī pildspalva ar neredzamu tinti un vibrējoša pildspalva. Meitene savu krājumu mājās glabā atsevišķās kastītēs, kur tās sašķirotas pēc dažādiem parametriem – materiāla, lieluma.

Lai gan Alisei ir milzīga pildspalvu kolekcija, gadās, ka stundās viņai tomēr nav līdzi rakstāmais, tad nākas aizņemties no klasesbiedriem, par ko viņi Alisi vienmēr velk uz zoba. Tad Alise zobgalīgi atbildot, ka muzeja eksponātus ikdienā neviens neizmanto.

Veidojot savu kolekciju, meitene arī uzzinājusi daudz interesanta, piemēram, ka pirmā lodīšu pildspalva nonākusi pārdošanā 1945. gadā, ka ar vienu pildspalvas vilcienu var novilkt 42 km garu līniju un uzrakstīt 50 000 vārdu. Viņa arī uzzinājusi, ka Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta kāda kolekcija, kurā ir 160 tūkstoši pildspalvu, tāpēc viņai vēl esot, uz ko tiekties, taču Alise smejas, ka pārspēt šo rekordu viņai neizdosies, jo tāda kolekcija jāveido vairākās paaudzēs.

Izņemot pildspalvu krāšanu, Alisei ir arī cita aizraušanās – sports. Skolā viņa aktīvi spēlē volejbolu, bet brīvo laiku viņa jau četrus gadus pavada Bērnu un jauniešu centra sporta tūrisma pulciņā. Alise stāsta, ka pirms diviem gadiem Latvijas čempionātā viņa palika trīsdesmitajā vietā, bet pērn pārleca par trīsdesmit vietām uz pirmo un izcīnīja Latvijas čempiones titulu savā vecuma grupā, turklāt uzvaru kopvērtējumā nesa arī savai komandai. Kad viņas treneris pusvienos naktī piezvanījis un pavēstījis priecīgo ziņu, meitene esot no prieka kliegusi, saceļot kājās visu māju. Par pērnās sezonas panākumiem Alise saņēma Latvijas Sporta tūrisma federācijas pasniegto Gada balvu. Meitene atzīst, ka pamatā ir viņas uzcītīgais darbs, jo trenējusies četras reizes nedēļā pa trim vai četrām stundām.

Par saviem panākumiem Alise ir pateicīga pulciņa vadītājam Dzintaram Patmalniekam, kurš viņai palīdzējis noticēt saviem spēkiem un arī nospraust turpmāko dzīves mērķi. Diemžēl pavasarī Dzintars traģiski gāja bojā. Mēnesi pēc lielā zaudējuma viņa jauniešiem bijis jāstartē sacensībās, kam viņi nebija morāli gatavi. Taču sagatavotības līmenis bijis pietiekoši liels, lai bez pūlēm izcīnītu otro vietu. Alise uzskata, ka tas ir tikai viņu trenera nopelns un ieguldītais darbs.

Tā kā Dzintars Patmalnieks bija arī Krāslavas jaunsargu vienības instruktors, jaunsargu rindās viņš iesaistījis arī Alisi. Nav brīnums, ka meitene savu turpmāko dzīvi nolēmusi saistīt ar armiju. Alise ar pārliecību stāsta, ka pēc vidusskolas absolvēšanas viņa plāno pāris gadus dienēt Zemessardzē, iegūt kaprāļa pakāpi un tālāk iesaistīties Nacionālo Bruņoto spēku rindās, pāris gadu laikā aizdienēties līdz augstākai pakāpei, stāties Aizsardzības akadēmijā un iegūt virsnieka pakāpi, lai nākotnē varētu komandēt kādu armijas vienību.
 

2016. gada 2. nov.

Kates talants un sirsnīgums



Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kates-talants-un-sirsnigums.html



Visā pasaulē ir cilvēki, kuri sapņo kļūt par māksliniekiem. Taču katrai profesijai vajadzīgs talants, nepieciešamie apstākļi un iekšējā motivācija. Bērnībā ikviens no mums lielākā vai mazākā mērā pievērsās zīmēšanai, taču vēlāk šo pārbaudījumu vai nu turpināja, vai nu atstāja bērnības sola plauktā.
 
27. oktobrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika atklāta jaunās mākslinieces Kates Volkovas zīmējumu izstāde „Dzīve manā fantāzijā”.
 
Kati nu jau var dēvēt par mākslinieci, jo no pašas agrās mazotnes viņa prata nodarbināt sevi patstāvīgi, pievēršoties savu fantāziju attēlošanai uz papīra.  Šodien Kate turpina šo pārbaudījumu un viņas dvēsele manāmi gūst gandarījumu savā vaļaspriekā.
 
Kate Volkova dzīvo un mācās Lielvārdē. Paralēli mācībām vispārizglītojošā skolā, Kate apgūst mākslas profesionālās ievirzes Lielvārdes novada mākslas skolā. Savā brīvajā laikā meitene glezno dabas ainavas, zīmē savas fantāzijas augļus un mīļdzīvniekus, attēlo iespaidus pēc koncertiem.
 
Taču Kates lielākais nopelns ir labdarības projekta „Eurika” atbalsts, kur Kate ir iesniegusi pašas zīmēto Ziemassvētku kartiņu ar iespēju to pārdot un nopelnīto naudiņu ziedot bērnu slimnīcai, tādējādi palīdzot cilvēkiem visā Latvijā.
 
Nākotnē Kate vēlas redzēt sevi grāmatu ilustratores lomā. Iedvesmu Katei sniedz Margaritas Stārastes unikālie teksti un zīmējumi, par ko liek manīt viņas izstādītie darbi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. Kate ir ļoti talantīga un sirsnīga. Viņa prot atklāt savu dvēseli, prot stāstīt par savām fantāzijām, viņa ir neatkārtojama savas ģimenes un novada personība ar jau manāmiem nopelniem un skaidru motivāciju nākotnei. Kates radošo prasmi arī var vērot Laura Valtera videoklipā „Ziemassvētki manā ielā”. Pateicamies Katei un viņas ģimenei par lielisku izstādi, kura būs apskatāma KNCB otrajā stāvā līdz 25. novembrim.
 
Žaneta Moiseja,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre