2017. gada 28. febr.

Tikšanās ar dzejnieci Irēnu Moreino

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/tiksanas-ar-dzejnieci-irenu-moreino.html

 
Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā viesojās mūsu novadniece, dzejniece Irēna Moreino. Romantiskās nedēļas nogalē dzejas vakarā skanēja liriskas dzejas rindas, kas iesildīja katra klausītāja sirdi.

Irēnas bērnība un skolas gadi ir saistīti ar Krāslavu. Viņa ir dzimusi mākslinieku Helēnas un Vladislava Pīpiņu ģimenē. Pēc Krāslavas Valsts ģimnāzijas beigšanas ir studējusi Latvijas Universitātē Bibliotēku un bibliogrāfijas nodaļā. Pēc augstskolas beigšanas darba gaitas iesākusi un turpina Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Irēna Moreino ir Nozaru literatūras centra galvenā bibliogrāfe. Dzeju iesāka rakstīt pirms pieciem gadiem.

Irēnas dzeja ir liriska, viegla kā dūja, maiga kā zīds, gaiša kā visspožākā bāka tumšajā naktī. Tās pamatā ir pašas autores pārdzīvojumi, viņas iekšējās pasaules izpausme. Dzejoļi stāsta par sapņiem un ilgām, kas pazīstami ikvienam, par jūtām, kas iedvesmo un ceļ pāri ikdienībai, par mīļumu, kas pieskaras ikviena sirdij.

Paldies dzejniecei par skaistajām vārsmām, kas ļāva izbaudīt un saprast, ko no personiskā, dziļi intīmā nevar atstāt tikai sev, ko no visa pārdzīvotā ir būtiski pateikt saviem līdzcilvēkiem.
 




2017. gada 8. febr.

Ieklausieties skaņās!


Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/ieklausieties-skanas-video.html



Krāslavas novada Centrālas bibliotēkas lasītavā koncertēja pazīstams dziedātājs, mūsu novadnieks Viktors Bernāns, kurš atbalstīja Senioru skolas ieceri un aukstajā ziemā sasildīja ar savām dziesmām visus interesentus, dāvinot neaizmirstamas emocijas.

Viktoru sagaidīja ar aplausiem, un koncerta laikā aplausi viņam skanēja ne reizi vien. Pasākumu apmeklēja arī Viktora draugs Raimonds Vindulis no Jēkabpils, ar kuru kopā ieradās vēl daži cilvēki.

Zālē atradās arī Viktora mamma, kura šad tad dēlam jautā, kālab viņš dzied dziesmas svešvalodās, kas viņai nav saprotamas? Pieļaujot, ka šis jautājums varētu interesēt arī citus klausītājus, viņiem Viktors ieteica pievērst uzmanību harmonijai dziesmā, ieklausīties, kā saskan balss ar mūziku utt. Viņš arī uzsvēra, ka dziesmas svešvalodās izvēlas tikai no tām, kuras iegūlušas dvēselē. „Ieklausieties skaņās!” aicināja muzikants.

Šis koncerts savā ziņā bija eksperiments. Viktors sacīja: „Mēs kopā radām ko tādu, kas agrāk nebija!” Mūziķis eksperimentēja ar skaņu, taču pastāvīgi jautāja, vai publika visu var labi saklausīt? Repertuārā tika iekļautas arī dziesmas, kuras agrāk nebija skanējušas un tika gatavotas speciāli šim pasākumam, tāpēc pietrūcis laika tās noslīpēt pilnībā. 

Viena dziesma nomainīja citu, un publika pat nemanīja, ka koncerts tuvojas noslēgumam. Taču klātesošie palūdza Viktoru izpildīt vēl vienu dziesmu, tad vēl un vēl, līdz beidzot Senioru skolas studenti sacīja lielu paldies par uzdāvinātajām  pozitīvajām emocijām un radīto pavasarīgo noskaņojumu.

Juris Roga











 

2017. gada 2. febr.

Afiša

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā, pateicoties projektam, saņemtas jaunas grāmatas


Avots:

http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/kraslavas-novada-centralaja-biblioteka-pateicoties-projektam-sanemtas-jaunas-gramatas/

Pateicoties VKKF atbalstītajam projektam “Latviešu oriģinālliteratūra Latvijas bibliotēkās” arī šogad Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas grāmatu klāsts tika savai sirdij tīkamāko lasāmvielu. 

.

Ja saista daiļliteratūra un proza, tad noteikti ieteicams būtu atsvaidzināt savu atmiņu ar Likteņa līdumnieku sērijas romāniem vai nokļūt maģiskā pasaulē, pateicoties Ievas Melgalves “Mēness teātrim”. Protams, nemainīgas vērtības ir “Dienas” vēsturisko romānu sērija, kurā var iepazīties ar Ulmaņlaikaiem no jauna rakursa Ingas Gailes romānā “Stikli” vai Baigā gada notikumiem Gundegas Repšes grāmatā “Bogene”. Neizpaliek arī jaunāki vārdi latviešu prozas lauciņā – Svens Kuzmins, Toms Kreicbergs.


Dzejas mīļotājiem ir iespēja izbaudīt labākos 21. gadsimta latviešu dzejniekus, jo grāmatu klāstā varēs atrast gan Kārļa Vērdiņa godalgoto krājumu “Pieaugušie”, gan Toma Treiberga radošos veikumus dzejā, gan LaLiGaBas lasītāju simpātijas balvu ieguvušo Madaras Gruntmanes krājumu “Narkozes”, gan daudzus citus radošus, interesantus un skaistus dzejas krājumus. 

 
Arī tiem, kuriem patīk izzināt, būs ko lasīt. Dokumentāli vēsturisko romānu par kāda latviešu strēlnieka likteni un dzīvi PSRS sarakstīja Tālivaldis Margevičs darbā “Šķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags”, savukārt Evas Eglājas-Kristsones pētījumā “Dzelzsgriezēji” varēs iepazīties ar Latvijas PSR un trimdas latviešu rakstnieku aizliegtajiem sakariem un komunikāciju. Ir iespēja satuvināties arī ar tādu rakstnieku radošajām gaitām un biogrāfiju kā Anna Dagda, Edvarts Virza, Aspazija, Gunārs Priede u. c. 
 
Visas augstāk minētās grāmatas un vēl daudzas citas gaida savus lasītājus un visus interesentus Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā! 


Svetlana Ļaksa-Timinska
komplektēšanas un apstrādes nodaļa

2017. gada 1. febr.

Pasaka paldies par grāmatām!

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pasaka-paldies-par-gramatam.html














27. janvāra vakarā Krāslavas novada centrālā bibliotēka rīkoja pateicības pasākumu lasītājiem - grāmatu dāvinātājiem „Grāmatu - bibliotēkai”, kurā iestādes kolektīvs sirsnīgi pateicās tiem Krāslavas iedzīvotājiem, kuri bibliotēkai dāvinājuši labas un vērtīgas grāmatas. 

Bibliotēkas labdariem nelielu koncertu sagatavoja Krāslavas pamatskolas popgrupa „Notiņas” (vadītāja Ināra Krute) un Aleksandra Boginiča deju skolas audzēkņi Viktorija Purpiša un Dairis Gasperovičs. Dzeju lasīja skatuves runas konkursu dalībnieks, pamatskolas 3. klases skolēns Rihards Sitniks, savukārt bibliotēkas darbinieces pēc pasākuma svinīgās daļas aicināja visus iedzert tasi kafijas vai tējas un nogaršot pašceptos pīrāgus.

Uzrunājot ziedotājus, novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas sacīja, ka cilvēks jau kopš bērnības ir zinātkārs, daudz ko redz, jūt un saprot, bet viņam gribas zināt vēl vairāk. Tāda iespēja cilvēkam tiek dota, kad viņš lasa grāmatu. Viņa arī atgādināja, ka tieši šajā laikā - 1935. gada 28. janvārī - Ministru prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar Draudzīgo aicinājumu, mudinot tautiešus atcerēties savas skolas, bibliotēkas un dāvināt tām grāmatas. Tikai 1993. gadā Draudzīgais aicinājums atkal bija atjaunots, kad mūsu brīvvalsts iedzīvotāji, radošās personības, politiķi sāka dāvināt skolām un bibliotēkām grāmatas. Šie dāvinātāji ir ļoti dažādi - gan veci cilvēki, kuri varbūt nestrādā algotu darbu, gan strādājošie skolotāji, mediķi, juristi u.c.

Vecākā bibliotekāre Viktorija Slesare aicināja labvēļus, kuri dāvinājuši grāmatas, saņemt nelielu suvenīru – zīmuli ar klāt pievienotu bibliotēkas logo. Katru dāvinātāju Viktorija nosauca vārdā un uzvārdā, tie ir:
Genādijs Alferovs, Bruno Aščuks, Tatjana Azamatova, Marija Baranovska, Anna Bartuša, Inta Beikule, Marija Bērtiņa - Bērziņa, Dzintra Bukevica, Aina Cabule, Viktorija Cimmermane, Vera Čertkova, Donāts Dilba, Olga Dineva, Genovefa Donga, Natālija Drobiševska, Žanna Drozdovska, Silvija Ekšteta, Ludmila Fedosejeva, Skaidrīte Gasperoviča, Kazimirs Gendels, Alla Girdjuka, Natālija Gladkaja, Mihails Gončaronoks, Pāvels Govlovskis, Olīvija Ģiluča, Dina Ignatjeva, Inta Japiņa, Janīna Kairāne, Andrejs Katargins, Anatolijs Kauškalis, Inga Kavinska, Ņina Kižlo, Jeļena Klimova, Olga Kokoriša, Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, Ninele Krigouzova, Ninele Kukaine, Raimonds Lazda, Inese Leonoviča, Olga Lukša, Boriss Ļahovs, Jānis Ļaksa, Ludmila Makareviča, Veronika Miglāne, Regīna Mihailova, Veronika Mileika, Valentīna Moiseja, Žaneta Moiseja, Snežana Nartiša, Nikita Nikitins, Praskovja Osipova, Regīna Ostrovska, Valentīna Pantelejeva, Inga Pizāne, Igors Platonovs, Timurs Ratkevičs, Ļubova Raubiško, Andris Rimšāns, Aleksandrs Samulevičs, Vladimirs Saveļjevs, Marija Sitika, Solvija Skerškāne, Malda Šidlovska, Tatjana Šulmane, Lilija Tama, Ilga Taperte, Inna Ungure, Ēriks - Jānis Vanags, Eduards Voroņeckis un Jevgēnija Živuhina.

Varbūt kāds arī nav šajā sarakstā, jo dažreiz cilvēki, kuri ziedo grāmatu, nepasaka savu uzvārdu. Paldies arī viņiem!

Viens no bibliotēkas apmeklētājiem - Eduards Danovskis - dalījās atmiņās un izteica novēlējumu bibliotēkai: „Skolā bērni runāja, ka ir tāda maģijas grāmata - melnas lapas ar baltiem burtiem. Es, mazs knauķis, aizgāju uz bibliotēku un jautāju pēc melnās maģijas grāmatas. Bibliotekāre brīdi padomāja un iedeva man grāmatiņu par ateismu, kuru es izlasīju (publika stāstījumu uzņēma ar sirsnīgiem smiekliem un skaļiem aplausiem). Mūsdienās grāmatas ir dārgas, ne visi var atļauties tās nopirkt. Bibliotēka ir bijusi un būs kā sociālais lifts. Jebkurš cilvēks Latvijā, ja ir tieksme pēc zināšanām, ar bibliotēkas starpniecību šīs zināšanas varēs gūt, un viņam tās noderēs. Esmu pats sevi audzinājis un izaudzinājis, pateicoties grāmatām. Grāmatas kā cilvēkus vajag šķirot, lai labo grāmatu būtu daudz. Mūsu bibliotēka plaukst, tā tik turēt! Šo ziedu, kas man šodien rokās, dāvināšu bibliotēkas vadītājai Valentīnai.”

Krāslavas novada centrālās bibliotēkas lasītāju skaits patiesi pieaug, neraugoties uz faktu, ka iedzīvotāju skaits novadā sarucis. Kā sacīja bibliotēkas vadītāja, grāmata ir mūsu valstiskuma pamats. Var mainīties laiki, nākt jaunas tehnoloģijas, dažādojas iespējas lasīt, bet neviens nekad neatsvērs tās sajūtas, kas pārņem mūs, paņemot rokās grāmatu!

Juris Roga,
autora foto