2013. gada 30. sept.

Bezmaksas seminārs par aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem

Publicēts:
Krāslavas Vēstis: Krāslavas novada domes informatīvais izdevums: Nr.14 (2013, 27.sept), 4. lpp.


Latgales reģiona iedzīvotāji ar katru gadu kļūst aizvien zinošāki darba tiesību un darba drošības jautājumos – vairāk iestājas par savām tiesībām un risina aizvien sarežģītākus nodarbinātības jautājumus, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ekspertu novērojumi.
 

 Ņemot vērā šo apstākli, 23.septembrī ar bezmaksas semināru Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika atklāta jau devītā LBAS aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem veltītā izstāde.

Visu rakstu lasīt ŠEIT (jāatšķir avīzes 4. lappuse)

2013. gada 27. sept.

Bibliotēkā viesojas ciemiņi no Skaistas pamatskolas


27. septembrī mūsu bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa
uzņēma ciemiņus,
 Krāslavas novada Skaistas pamatskolas skolēnus,
 kuri bija ieradušies uz
Eiropas valodu dienām veltītu pasākumu.
 
Skolēni tika apskatīja visu bibliotēku, katru nodaļu.
Iegriezāmies arī Novadpētniecības nodaļā,
kur īpaši apskatījām tematisko mapi "Skaistas pamatskola".
 Mapes saturs izraisīja neviltotu interesi,
jo bērni  rakstiņos ieraudzīja savus skolotājus,
skolas biedrus
un pat sevi!

 

2013. gada 25. sept.

Cilvēki ir lielākais kapitāls, kuru labā šeit ir jāstrādā

Publicēts:
 
No 23. līdz 25. septembrim Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā rīko reģionālo izstādi un apmeklētājiem piedāvā bezmaksas informatīvos un metodiskos materiālus par darba tiesībām un darba drošību.
Pirmdien notika arī bezmaksas seminārs par  aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem Krāslavas pilsētā, Latgales reģionā un valstī kopumā. Pēc semināra ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt bezmaksas konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos bibliotēkas lasītavā.  
Izstādes atklāšanā piedalījās un ar novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku tikās Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
 
"Nav noslēpums, ka arodbiedrības īpaši populāras Latgalē nav un arodbiedrību cilvēki te tik  bieži neparādās"- saka Pēteris Krīgers, "mūsu šodienas vizītes mērķis – esam ieradušies sniegt cilvēkiem informāciju par darba tiesībām un darba drošību. 
Esam atveduši literatūru, ko var izmantot gan bibliotēka, gan cilvēki konsultāciju laikā."
Sarunu gaitā tika pārrunāti nodarbinātības un darba algu jautājumi novadā, iztirzātas problēmas, kuras ir plaši zināmas visai Latvijai un kuras gadu no gada netiek nekādā veidā risinātas, "droši vien mums jāņem savā pārziņā arī šie jautājumi, jo mēs tomēr tiekamies ar dažādām valsts amatpersonām"- atzina LBAS priekšsēdētājs.
Tikšanās noslēgumā Gunārs Upeniekis un Pēteris Krīgers vienprātīgi atzina, ka jāsakārto lietas tā, lai reģionos cilvēkiem būtu vieglāk dzīvot - "Ja cilvēkos nebūs ticības tam, ka arī novados notiek dzīve un ka šeit arī var dzīvot un strādāt, tad Latvija paliks aizvien tukšāka. Vai mums ir vajadzīga tukša Latvija? droši vien, ka nē. Cilvēki ir lielākais kapitāls, kuru labā šeit ir jāstrādā."

2013. gada 23. sept.

Māksliniekam nav citas izejas, kā būt māksliniekam

Publicēts

Valdis Pauliņš bibliotēkā, atklājot fotogrāfiju personālizstādi

Čaklākie Krāslavas bibliotēkas apmeklētāji noteikti ir ievērojuši, ka lasītavā nepārtraukti notiek dažādas izstādes. Un šobrīd te ir skatāma pazīstamā Krāslavas podnieka Valda Pauliņa fotogrāfiju izstāde „Kadrā fiksēts brīdis”.
 
Izstādes atklāšanas dienā apmeklētājus sagaida pats mākslinieks. Smaidošs un uz katru jautājumu viņam gatava atbilde jau gabalu pa priekšu.

Lai arī Valdis fotojomā nav nekāds iesācējs, taču savus darbus izstāda reti. Šoreiz skatītāju vērtējumam nodoti pēdējos gados tapušie darbi – Krāslavas skati un portreti, kuros redzamas pazīstamas un svešākas sejas, visas bildes apvieno autora pozitīvais skatījums uz lietām un cilvēkiem.

Kura ir tēma, kuru esi gatavs bildēt vienmēr?

Principā varu bildēt visu. Arī rudeni, nu, tagad gan rudens ir vēl tāds nenogatavojies,  kā meitene, kura iekrāsojusi dažas šķipsnas un brīnās spoguļa priekšā, tā bērzam dažas dzeltenas lapas iemestas,...pagaidīsim, kad būs skaistāk. Tomēr manai dvēselei visvairāk patīk makrouzņēmumi – kaut kādi kustonīši, ziediņi. 

Vai esi no tiem fotogrāfiem, kuri bez aparāta no mājām neiziet?

Gribētos, lai tā būtu...lai vienmēr līdzi fotoaparāts, mocis starp kājām, daudz laika, makšķeres... bet, kā saka viens mans draugs – „baobabu neaptversi”. Nevar atdoties vienam hobijam, jo nākošais tev kāpj uz papēžiem.

Kā  nokļuvi līdz fotogrāfijai?

Vēl uz bērna kājām staigādams, klasē 5.klasē biju, kad krusttēvs atdeva savu fotoaparātu Smena 8M. Tā arī tas sākās.
Sākumā bildes kopā taisījām – kas tā par burvestību – no  nekā uz balta papīra sāk parādīties ēnas... Tad Ezernieku vidusskolā sāku mācīties un tur bija fotopulciņš, ko vadīja aizrautīgs un zinošs skolotājs  Aleksandrs  Žurovs.
Sāku nākt kā pats mazākais pulciņā, gājām dabā, un skolotājs mēģināja iestāstīt to, ko māca mākslas skolu beidzējiem. Pagājis tik daudz gadu un neko gudrāku man nav iemācījuši - kā atrast kompozīciju, veidot to, meklēt kadru, izvēlēties, kā iekadrēt - tik vienkārši - saliek roku īkšķus un rādītājpirkstus kopā, tik primitīvi, tas tev vienmēr ir līdzi, un - kadrs gatavs! Arī izmantot asuma un dziļuma skalu, lai bildētu cilvēkus – to visu iemācīja skolotājs Žurovs. Skolā daudz fotografēju, taisīju ielūgumus, skolotājs man parādīja, iepatikās, un es ņēmos tā, ka reiz autobusu nokavēju.
Tad iestājos Rēzeknes Mākslas skolā, tur jau ieraudzīju nopietnus aparātus, tur mācīja skolotājs  Pēteris Orinskis.
Mums keramiķiem fotopamatus nemācīja, tāds priekšmets bija tikai dekoratoriem. Taču mums bija veidošana, kura man ļoti noderēja vēlākajā dzīvē, it sevišķi, dienot armijā, kad Ļeņinam deguns un ausis bija jārestaurē.  Tik labi izveidoju, ka dabūju 10 dienu atvaļinājumu uz mājām.
Nopietni fotografēšanai biju spiests pievērsties armijas gados – biju kinomehāniķis- fotogrāfs – mākslinieks.  Vajadzēja zīmēt plakātus, bildēt ļaudis Goda plāksnēm, tur dabūju labu aparātu Zenit TTL!

Tātad tu fotogrāfs kļuvi vēl pirms tam, kā kļuvi podnieks?

Protams, par podnieku kļuvu 7.klasē, bet par fotogrāfu jau 5.klasē! Man ir visāda veida podnieku apliecinošie dokumenti, bet fotografēšana ir viens no hobijiem. Te jāpiekrīt  vienas mākslinieces teiktajam - mākslinieks visur ir mākslinieks, visās jomās, jo viņam nav citas izejas, kā būt māksliniekam.

Ar kādu kameru Tu tagad strādā?


 
Tagad ir Canon EOS 60. Šim aparātam ir tas, par ko kādreiz sapņoju! Darbojas tomēr paruna, ka sapņi piepildās...
Esmu dauzījies pa kāzām, bērēm, izlaidumiem, jubilejām, tas bija studiju gadu jājamzirdziņš, naudiņu vajadzēja. Gribējās paceļot, uz kādu krogu arī aiziet.
Man bija 2 labi draugi –vienam bija mašīna, otrs bija vienkārši labs cilvēks un turēja gaismas. Bet tad, pirms armijas man fotoaparātu nozaga. Sapratu, laikam tā tam jābūt, trekns krusts pāri un nevajadzēs suņu un kaķu bēres bildēt! Bija nonācis arī līdz tādam kliņķim, Rēzeknē kādai suņu sievietei nomira sunīts...guļ kastītē ar lentīti un es tik bildēju!
Taču, atnācis no armijas, atkal iegādājos fotoaparātu. Te jau arī ģimenes hronikai bērns jābildē... Atkal gribas ko labāku. Nopirku Zenit Rīgā krāmu tirgū, labā stāvoklī, pabildēju ar to kādu gadiņu. Tomēr nav tā gandarījuma. Ilgi domājām, štukojām un atļāvos nopirkt Canon.

Vai daudzas fotoizstādes Tev bijušas? 

Pirmoreiz izstādījos, kad bija 40 gadi, kopā ar podiem, muzejā, tad bija Kultūras nama mazajā zālē, tad nelielas izstādes bija Augstkalnes bibliotēkā. Tagad, tuvojas dzīves jubileja, un februārī būs izstāde Kultūras namā - tur būs keramika, nu fotogrāfijas un gleznas arī, laikam...
Kamēr februāris vēl ir tikai nākamgad, tad šogad līdz 14.novembrim Valda darbi apskatāmi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā.