2013. gada 27. maijs

Aktīvākās bibliotekāres viesojas pie Ineses Vaideres Eiropas Parlamentā

Publicēts:
Vietējā Latgales avīze - Nr.21 (2013, 24. maijs), 15. lpp.

Foto no www.inesevaidere.lv


14. maijā Eiropas Parlamentā Briselē pēc deputātes Ineses Vaideres uzaicinājuma viesojās čaklākās bibliotekāres no visas Latvijas. Braucienā starp desmit aktīvākajām 2012. gada bibliotekārēm bija arī Olga Skerškāne no Krāslavas novada centrālās bibliotēkas un Robežnieku pagasta bibliotēkas vadītāja Rita Kovaļevska.

"Aicinājums apmeklēt Briseli ir mana pateicība bibliotekāriem par viņu veikto nozīmīgo darbu, kas ļāvis Latvijas novadu bibliotēkām kļūt par izziņas un kultūras centriem mūsu valsts laukos, sniedzot aktuālāko informāciju visu paaudžu iedzīvotājiem. Tikšanās ar izciliem sava darba darītājiem priecē un iedvesmo," norāda I. Vaidere.

Savas vizītes laikā Beļģijā bibliotekārēm bija iespēja ne tikai iepazīties ar deputātes darbu Briselē, bet arī piedalīties I. Vaideres rīkotajā Vijas Beinertes dokumentālās filmas par Maestro Raimondu Paulu pirmizrādē, satikt Briselē dzīvojošos tautiešus, kā arī apmeklēt Briges pilsētu.

 

2013. gada 23. maijs

Māra Subača savdabīgā māksla arī Krāslavā

Bibliotēkas foto

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.39 (2013, 21. maijs), 2. lpp.

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā atklāta mākslinieka Māra Subača savdabīgās mākslas darbu izstāde. Māris Subačs ir mākslinieks ar spilgtu rokrakstu, kādam tas patiks, kādam — nē, bet Krāslavā kaut kas tāds tiek eksponēts pirmo reizi. Izstādes atklāšanā bija klāt pats mākslinieks, viņa draugi un domubiedri, bibliotēkas darbinieki, garīdzniecības pārstāvji, Krāslavas mākslas skolas audzēkņi un pedagogi. ”Iepriekšējā dienā Krāslavas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā notika ļoti skaists pasākums veltīts Mātes dienai, to kuplināja mākslinieka gleznas,” sacīja centrālās bibliotēkas direktore Valentīna Magidas. “Ar viņa laipnu atļauju šodien mākslinieka darbu izstādi atklāj mūsu bibliotēka, tikai plašāku.”

Konkrētā izstāde pērnā gada nogalē bija apskatāma Rīgā mākslinieku mājā un pilnībā atvesta šurp. Bibliotēkā tā būs apskatāma mēnesi vai pusotru. Lai Krāslavā varētu notikt tik ievērojama mākslinieka izstāde, organizatoriskajā darbā bija iesaistītas vairākas personas, kuras arī ar savu klātbūtni pagodināja mākslinieku.

Pasākumā iztika bez garām runām, tas izrādījās neierasts arī ar to, ka mākslinieks visiem bērniem, kuri sanākuši, pūlējās iemācīt vienu triku, kuru pats “uzķēris” būdams students. Studiju gados Māris saņēma pasūtījumu jeb haltūru, kā tolaik mēdza sacīt — bija jātaisa kalendārs, uz kura jāzīmē koks.

“Mēģināju to uzzīmēt uz balta papīra ar melnu krāsu un jutu, ka nevaru uzzīmēt koka raksturu,” meistarklases laikā stāstīja Māris. ”Jo katram kokam zaros ir savs raksturs. Ja skatāties rudenī, kad nav lapu, ozols ir tāds koks, bērzs ir tāds, kaut kādi alkšņi jau ir savādāki un ļoti grūti to uzzīmēt. Nopērciet vienu melnu un vienu baltu akrila krāsu, vienu otu baltai, vienu otu melnai krāsai un paņemiet pāris ūdens traukus — viens baltai, viens — melnai krāsai. Zīmējiet ar divām krāsām. Kur gribas, piezīmējam klāt, kur nepatīk, ar pretēju krāsu zīmējam nost. Tā var ķēpāties, kamēr sanāk. Šī tehnika ir laba, kad tev ir izjūtas, bet nevari uzzīmēt. Kur lieks, var noņemt nost, kur pietrūkst — piezīmē klāt. Šī elementārā darbošanās bērniem var arī būt dziļi meditatīva zīmēšana.”

Paralēli tika demonstrēts videomateriāls, kurā bija redzams, kā ar mākslinieka roku šajā tehnikā top viņa iedvesmas radīts šedevrs.

Ekspresintervija ar mākslinieku

Māris Subačs 1982. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, 1988. gadā — Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Kopš 1990. gada ir Mākslinieku savienības biedrs. Viņš ir poētisks mākslinieks, kurš savas domas un izjūtas fiksē kontūrzīmējumos ar lakonisku, vienkāršu līniju. Turpat katru zī- mējumu mākslinieks papildina ar rakstītu vārdu, kādu filozofisku sentenci.

— Māri! Kas tas par darbu, kuru zīmējāt Krāslavas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā?

— Tā faktiski ir māksla, kas ietekmējusies no ikonām. Mani stipri daudz ietekmējušas ikonas, man tās patīk. Man reizēm patīk kopēt brīvi, es tās papētu un taisu savu mākslu, kas nav īsti klasiska ikona. Droši vien ortodoksālais cilvēks to nopietni neuztvers par klasisku ikonu. Tā ir māksla, ko tās ietekmējušas. Ja kādam patīk — esmu priecīgs.

— Kā tam pievērsāties?

— Esmu pieradis profesionāli zīmēt. Tad es nokristījos un diezgan daudz jutu Dieva gara tuvību. Man bija profesionāla inte- rese, vai to var uzzīmēt? Tas ir diezgan grūti, tā ir problēma, tas ir tā kā uzzīmēt gaisu, smaržu, gaismu, kas burtiski nav attēlojama. Gaismu nevar attēlot vienkārši ar saulīti. Es skatījos ikonas, lasīju grāmatas, mani interesēja tas, kā cilvēki, kuri dzīvoja simtiem un tūkstošiem gadus pirms manis, šo problēmu ir risinājuši. Es faktiski vairāk jūtos nevis kā klasisks mūks — ikonu gleznotājs, bet kā mākslinieks, kam vienkārši tas viss patīk.

— Māksla jums ir maizes darbs, hobijs vai kaut kas cits?

— Faktiski tas man ir maizes darbs.

— Kas tajā ir pats interesantākais?

— Neesmu sevišķi bagāts, bet faktiski 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā es varu darīt to, kas man patīk. Vai ļoti bieži darīt to, kas patīk. Nezinu, vai to var darīt, piemēram, šoferis. Viņš nevar braukt, kur grib, jābrauc noteiktā virzienā. Bet es varu zīmēt, ko gribu, septiņas dienas nedēļā, tas man ļoti patīk. Pēdējos padomju varas gados tas bija ļoti ekskluzīvi. Inženieri ierobežoja kaut kāda tehnoloģija, bet mākslinieks pie savas mapes ar zīmuli bija brīvs un ne no viena atkarīgs. Vēlāk visi gribēja dibināt savas firmas vai mainīt darbu, bet es tā arī paliku mākslā — tur, kur man patīk.

— Jums ir kāds hobijs?

— Es diezgan daudz klausos mūziku. Bijuši visādi periodi — nopietns džezs, ko klausījos, tagad popmūziku klausos, patīk rokenrols un šis tas no latviešu mūzikas.

— Vai bieži nododat bērniem kripatiņu savu zināšanu jeb šis šodien bibliotēkā ir pirmais tāds mēģinājums?

— Es šad un tad mācu šo tehnoloģiju. Faktiski man ir šķitis, ka viss pārējais, ko daru, ja bērns nav ilgi zīmējis, viņam ir nesaprotams. Tas triks ar krāsām — to visu var iemācīties, un man tas pašam ļoti palīdzējis strādāt. Tā var būt vienkārša ķēpāšana sava prieka pēc, bet var būt ļoti meditatīva zīmēšana.

— Jums ir bijušas neskaitāmas personālizstādes, grupu izstādes, bet vai ārzemēs arī izstādījāt savus darbus?

— Esmu kādreiz izstādījis savus darbus arī ārpus Latvijas - Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Japānā, Tobāgo, bet pēdējos gadus visvairāk izstādes ir Latvijā.

— Vai cilvēki labi izprot jūsu mākslas darbus?

— Lai skatās un vērtē! Man reizēm šķiet, ka uztaisīt bildi, kas vienkārši patīk, ir stipri grūtāk nekā bildi, kas teorētiski ir pareiza. Es ticu, ja tas patīk personīgi man, tad tas patiks arī vēl daudziem citiem. Visiem varbūt nē, bet būs kāds cilvēku loks, kam patiks. Manos darbos ir simboli un zīmes, bet es tos parasti zī- mēju bez dziļas, šifrētas nozīmes.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA

2013. gada 16. maijs

Par nākotni domājot

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.36 (2013, 10. maijs), 3. lpp.

Krāslavas novada centrālā bibliotēka rīkoja tikšanos ar Dānijas universitātes (University College Of Northern Denmark) studenti, krāslavieti, mūsu novadnieci Krāslavas ģimnāzijas bijušo skolnieci Ilgu Skerškāni par jauniešu izglītības iespējām Eiropas valstīs.
Dānija ir viena no tām retajām valstīm, kas piedāvā bezmaksas augstāko izglītību visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, arī mūsu valsts jauniešiem ir iespēja studēt Dānijā bez maksas, bet ne visi zina par šīm plašajām iespējām. Apciemojot savu pilsētu, Ilga, iespēju robežās, pamatojoties uz personīgo pieredzi, centās aizpildīt šo informācijas vakuumu. Varbūt kādu jaunieti vai viņu vecākus ieinteresēs šis stāsts. Pirms pasākuma bibliotēkā, Ilgai bija tikšanās arī ar skolēniem Krāslavas Valsts ģimnāzjā.

Savu prezentāciju par studiju iespējām ārzemēs jauniete sāka ar stāstu par Dāniju, kas nav tālu no Latvijas un nav liela salīdzinoši ar Latviju, bet kurā ir vairāk iedzīvotāju — 5,5 miljoni. Pēc viņas sacītā, latviešiem viskomfortablākā studiju vieta esot Kopenhāgena, no kurienes ir tiešie avioreisi uz dzimteni un laba autobusu satiksme. Ilga studē pašā tālākajā vietā -Olburgā, no kurienes tikt uz mājām nav ne viegli, ne lēti: jābrauc ar autobusu cauri visai Eiropai, ceļā pavadot 36 stundas. Šo ceļa posmu viņa pieveica pirms dažām dienām. Otra iespēja — jālido uz Kopenhāgenu, no turienes uz Rīgu, tad ar autobusu uz Daugavpili un mājup uz Krāslavu. Bet studiju vietu neizvēlas pēc šī kritērija, taču paturēt to prātā ir vērts. Klātesošajiem Ilga piedāvāja noskatīties īsu video par Olburgas Universitāti.

Kāpēc studēt Dānijā?

Vidusskolas klasēs jaunieši nereti uzdod sev jautājumu, ko darīt pēc vidusskolas — meklēt darbu, studēt Latvijā vai ārzemēs? Daži jautās — kāpēc studēt Dānijā? Ilga uzsver sekojošo. Pirmkārt, augstākā izglītība Dānijā ir bezmaksas. Nākamais iemesls — neformāls studiju veids. Auditorija neatgādina klasi, pasniedzējs var atrasties jebkurā vietā telpā, un visi darbojas nelielās grupiņās. Ilgai patīk, ka ir ļoti mazas studiju grupas. Jau no tā brīža, kad studenti ierodas augstskolā, viņi tiek sadalīti grupās un no pirmās dienas ir jāstrādā pie dažādiem nopietniem projektiem, kas nepieciešami diploma iegūšanai. Jauniešiem no Latvijas tas šķiet ļoti dīvaini, jo dzimtenē akcenti ir uz kontroldarbiem un eksāmeniem. Grupās apvieno dažādus cilvēkus ar dažādām īpašībām, kultūrām, iespaidiem par dzīvi un tādā grupā strādā veselu gadu. Tas ir interesanti, no otras puses, ja nemāki pielāgoties cilvēkiem, tas kļūst par problēmu.

Ilga: “Ja iemācīsies pielāgoties cilvēkiem, tad arī turpmāk būs vieglāk, jo darba kolektīvā tāpat būs jāpielāgojas. Augstskolā valda neformāla studiju atmosfēra. Nav tā, ka pasniedzējs būtu vairākas pakāpes augstāk, un tu nevari pasacīt ne vārdu pretī. Man sākumā bija grūti pierast, ka vīrieti solīdā uzvalkā, kuram jau 50 gadu, vari saukt tikai vārdā, tu nevari sacīt ne profesors, ne saukt uzvārdā. Nav distances starp studentu un pasniedzēju. Viņi mēģina veicināt, lai studenti diskutē un aizstāv savu viedokli.

Trešais iemesls — nenovērtējama pieredze. Kad esi mājās blakus tētim un mammai, kur ir silti, pagatavots ēdiens un tev nav ne par ko jāuztraucas, ir ļoti labi. Aizbraukt tālu prom, kur tu nezini, kas notiks un ko ēdīsi —nav visai patīkama sajūta. Tur gūsti ļoti lielu pieredzi, jo vajag atrast māju, kur dzīvot, vajag satikt dažādus cilvēkus… Ir arī negatīva pieredze un dažreiz gribas paraudāt, gribas atpakaļ uz mājām. Ir daudz cilvēku, kuri skolas laikā salūzt un brauc uz mājām. Studijas sāka 30 cilvēku, tagad uz lekcijām nāk 18. Pēc pus gada vai gada cilvēki brauc uz mājām, jo nevar svešumā izturēt. Kādam nepietiek naudiņas, kāds nevar iekļauties grupā, kādam citi iemesli. Dānijā saka — ja tu pieļauj kļūdas, tas nav nekas slikts, no tā vari mācīties un turpmāk tās kļūdas nepieļaut.

Ceturtais iemesls — jauni draugi. Protams, ir labi arī vecie draugi, bet ir forši, ka ir draugi no dažādām pasaules valstīm, tu vari ceļot pa dažādām valstīm un tev ir kur pārnakšņot. Uzreiz arī apgūsti citas valodas, dzīve kļūst daudz bagātāka, jautrāka.
Piektais iemesls — noderīgi kontakti, kas lieti noder, lai atrastu darbu vai turpinātu studijas. Pēc studijām 85% studentu darbu atrod caur kontaktiem. Ja tev nepaveicās būt to laimīgo skaitā, kuri aizsūta savu CV un tiek pieņemti darbā, tad tev jābūt tajos 85%. Studēšana ārzemēs dod ļoti daudz kontaktu, jo arī paši dāņi tos grib veidot.”

Ar ko jāsāk studijas Dānijā?

Ir jāizvēlas, ko studēt un kurā pilsētā studēt. Visās Dānijas universitātēs var atrast detalizētu aprakstu par katru studiju programmu uz desmitiem lappušu, kur viss ļoti sīki aprakstīts. To svarīgi izlasīt, jo netrūkst piemēru, kad jau pēc pirmajiem studiju mēnešiem students brauc prom tikai tāpēc, ka nepatīk izvēlētā studiju programma.

“Es ļoti uztraucos, jo ļoti gribēju studēt Dānijā,” turpina Ilga. ”Uzsākt studijas nav grūti, bet angļu valoda jāzina labāk nekā sarunvalodas līmenī un jārēķinās, ka angļu valodas tests būs jābrauc kārtot uz Rīgu. Es ieteiktu mācīties visas svešvalodas, kuras māca skolā. Piemēram, Dānijā bērni jau no 7-8 gadiem mācās angļu valodu. Dāņu TV kanālos rāda angļu šovus, filmas, seriālus oriģinālvalodā un ir tikai subtitri — tas palīdz apgūt valodu, īpaši bērniem. Katra svešvaloda, ko zini kaut sarunvalodas līmenī, ir ļoti liels plusiņš gan lai tiktu universitātē, gan lai atrastu darbu, jo konkurence darba tirgū ir nežēlīga.

Pēc angļu valodas testa ir jāiztur intervija, kas notiek attālināti — lietojot datoru un Skype programmu. Es sarunājos ar universitātes pārstāvi, kurš uzdeva vienkāršus jautājumus, intervija man patika un viss bija kārtībā. Tad saņēmu dokumentus, ka jābrauc uz Dāniju un sākās pirmie trīs stresa mēneši. Bija liels prieks, ka universitātē palīdzēja risināt ar dzīvesvietu saistītās lietas. Sākumā mitinājos ļoti mazā koka mājiņā, bet šobrīd dzīvoju divistabu dzīvoklī: vienā istabā mīt jaunietis, kurš maksā 200 latu mēnesī par telpu īri, otrā — es ar meiteni no Lietuvas un katra maksājam 100 latu, plus reizi 3-4 mēnešos jāsamaksā par elektrību, gāzi, ūdeni, internetu un tādējādi man mēnesī jātērē aptuveni 140 latu tikai dzīvošanai. Bet arī tas nav viss. Uzreiz bija jāsamaksā par dzīvokli, mazākais 300 latu tikai par to, ka tu tur neko nesabojāsi. Kad pabeidz studijas, šo naudu var atgūt atpakaļ, ja dzīvoklī viss ir labā stāvoklī. Par dzīvošanu uzreiz jāsamaksā trīs mēneši uz priekšu, un tas nozīmē, ka sākumā jāmaksā diezgan liela summa. Pirms pāris gadiem, kad devos uz Dāniju, atrast mitekli dzīvošanai bija daudz grūtāk nekā tagad, jo ir sabūvētas jaunas studentu mājas, dzīvokļi. Kaut gan īres cenas joprojām ir augstas.

Pārtikas produkti arī nav lēti, bet, kas man patīk, viņiem ļoti bieži ir lielas atlaides un tās sākas no 50% līdz pat 90%. Ja gribi veikalā nopirkt vistiņu, kurai šodien beidzas derīguma termiņš, to var nopirkt ar 90% atlaidi. Uzreiz sagatavo un apēd — tā var labi ietaupīt. Neteiktu, ka apavi un apģērbs būtu dārgi. Ļoti dārgs ir sabiedriskais transports, es pērku karti, kas maksā 40 latu mēnesī. Dānija ir zeme, kurā mīl velosipēdus, kurā ļoti labi attīstīts veloceliņu tīkls, un tas ir veids, kā ieekonomēt. Ar velosipēdu brauc kungi pat ļoti solīdā vecumā, kas pirmajā brīdī bija nepierasti un šķita dīvaini. Dānija ir ļoti zaļa valsts, kura uzstādījusi mērķi līdz 2050. gadam palikt par CO2 neitrālu valsti. Man patīk, ka iedzīvotājs Dānijā katru gadu marta sākumā var saņemt 130 latus par to, ka viņam nav personīgās automašīnas un viņš neražo CO2, tostarp arī studenti, arī es saņēmu šādu maksājumu.”

Kas vēl jāņem vērā?

Pēc Ilgas atzinuma dāņu valoda nav no vieglākajām valodām. Taču to trīs gadus var apgūt bezmaksas kursos, pēc tam — par maksu. Ļoti svarīgi ir savlaicīgi iepazīt valsts kultūru, lai nepiedzīvotu šoku. Dānija būtībā vairāk ir feministu valsts un svarīgākajos amatos parasti ir sievietes, vīrieši — reti. Starp citu, tur tēvi bieži iet dekrēta atvaļinājumā, lai būtu kopā ar bērnu, jo mammai ir labāk atalgots darbs un viņa vairāk nopelna. Būtiski zināt arī to, ka Dānijā studentam ir atļauts strādāt, bet darbs jāmeklē pašam.

“Ja vecāki ir ļoti, ļoti bagāti, var nestrādāt, pretējā gadījumā jāstrādā,” turpina Ilga. “Darba nav daudz, jo katru gadu arvien vairāk studentu brauc mācīties un darbu viņiem visiem to vajag. Samaksa ir ļoti laba, no algas studentiem jāsamaksā nodokļos tikai 8 procenti. Pastāvīgi strādājošajiem nodokļos aprēķina uzreiz 50% un tas ir daudz. Toties viņiem ir bezmaksas medicīna un sociālā aprūpe. Starp citu, dāņu ārsti medikamentus izraksta reti, jo dāņi taču ir vikingi un vikingi neslimo. Ja saslimst, tad uz vienu-divām dienām.”

Pamatu pamatā — prakse

Visi, kuri mācās Dānijā, brauc praksē. Tā ir jāmeklē pašiem, taču sistēma ir labi organizēta un sakoordinēta. Ilga praktizējās kādā viesnīcā Krētas salā (Grieķijā) — klientu uzņemšana un apkalpošana.

Ilga: “Man ļoti patika. Pēc gada atkal būs prakse. Dāņiem mācības tiek balstītas uz praksi, jo tā tiekam labi sagatavoti darba tirgum. Studiju laikā jāizstrādā projekti, un tie ir reāli. Pie mums nāk organizāciju pārstāvji, sākot no futbola klubiem un beidzot ar muzejiem, izstāsta problēmu, kuras risinājumā vajadzīga mūsu palīdzība. Mēs rakstām projektu, viņi izskata un pasaka, kas tajā labs, kas jāuzlabo. Mums ir reāls risinājums, reālām kompānijām, kas ir ļoti noderīgi, uzsākot patstāvīgi strādāt. Dānijas izglītība kotējas visā Eiropā, jo tur sagatavotie speciālisti, iesākot patstāvīgas darba gaitas, uzreiz zina, kas un kā jādara. Pēc studijām darbs jāatrod pašam, neviens nekur tevi nebīdīs.”

Juris ROGA