Interesentu mazāk, vēlme darīt - liela

Avots: Ezerzeme 2.decembris 2011 Pirms pirmās Adventes Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkota radošā darbnīca “Filcēšana”, kurā vairākas sievietes atklāja sev jaunu vaļasprieku un iemācījās radīt ko skaistu. Māksliniece, zootehniķe, bērnudārza audzinātāja, glābšanas dienesta dispečere, pensionāres un pat viens mazs bērns atnāca, lai līdz ar filcēšanu varētu pamācāties arī pērļošanu. Tomēr šoreiz interesentu bija krietni mazāk nekā pirms gada, kad bibliotēkas telpās tika rīkota līdzīga darbnīca, kas bija veltīta tikai filcēšanai. Var-būt interesi noslāpēja nelabvēlīgie laika apstākļi, varbūt kādu ietekmēja Krājbankas krīze, bet varbūt cilvēkiem gribējās ko jaunu — darbnīcas rīkotājiem nācās atteikties no sākotnējās ieceres par karsto filcēšanu, jo bibliotēkas telpās nav iespējas nodrošināt visu nepieciešamo šim sarežģītajam procesam. Darbnīcas vadīja bija pieredzējusī rokdarbniece Vija Kovaļkova, kura filcēšanu apguva no žurnāliem, interneta, grāmatām, šo to arī kursos. Vija nāk no Grāveriem, bet šodien dzīvo Aglonā, kur pērlīšu rokdarbi ir ļoti populāri. Pērļo ne tikai pieaugušie, bet arī bērni, kuriem idejas radošākas un viņi ir daudz drošāki to realizācijā. “Šodien mēs vispirms pamācīsimies radīt vienkāršu Ziemassvētku rotājumu no pērlītēm,” stāsta Vija. “Tā būs sniegpārsliņa, kas ir pats elementārākais rokdarbs. Pērlītes vērsim uz stieplītes, lai rokdarbam būtu noturīga forma. Interesanti ir abi rokdarbu veidi, bet jau trešo gadu manai sirdij tuvāka ir tieši filcēšana, kas nedaudz sarežģītāka par pērļošanu. Man nācās mācīt filcēšanu pat trīsgadīgam puikam, kurš ne reizi neiedūra sev pirkstā, kas gadās pieaugušajiem! Pērļu izstrādājumu radīšanai neko daudz nevajag — paciņu pērlīšu nopirki, ir diegs vai drāts, un uz priekšu, bet filcēšanai vajag vairāk darba un lielākus ieguldījumus. Vilnas cena krasi augusi.” Lai sāktu filcēšanu, jānopērk vilna, speciāla adata, vajadzīga mīksta materiāla pamatne, piemēram, porolona plāksne vai parasts virtuves sūklis trauku mazgāšanai. Filcēšana ir process, kurā no krāsaina, dabīga un patīkama materiāla — aitas vilnas — top skaistas un visai praktiskas lietas. Viselementārākais darbs ir vilnas savelšana mazās bumbiņās, ar ko parasti visi sāk mācīties. Vērotājam no malas šķiet, ka šis uzdevums tāds nieks vien ir, bet patiesībā viss ir krietni sarežģītāk: jāpanāk, lai bumbiņu struktūra ir viendabīga, bez plaisiņām un gaisa kambarīšiem. Filcēšanā fantāzijai nav gandrīz nekādu robežu, var izgatavot gan pavisam vienkāršas, gan visai sarežģītas lietas, sākot ar visvienkāršākajām grāmatzīmēm, beidzot ar smalkiem dāmu maciņiem un somiņām. Juris ROGA

Dārga grāmata, sūra maize, pārmaiņu gaidīšana

Avots Ezerzeme 28. oktobris 2011 Desmitie Grāmatu svētki Krāslavas novadā noskaņoja uz vērienīgumu kā jubilejas reizēs, taču pasaules ekonomiskā krīze, kā arī politiskais haoss Latvijas augstākajos varas ešelonos tradicionālo pasākumu padarīja ikdienišķu un lietišķu. Grāmatu komercizstāde notika Kombuļu tautas namā, strādāja arī pārvietojamais veikals uz riteņiem, taču pieaugušie un jaunie pircēji biežāk interesējās par jaunāko literatūru nekā iepirkās. Iemesls saprotams: pašlaik grāmata kļuvusi par dārgu preci, arī Interneta plašā izplatība ļauj lasīt jebkura žanra daiļdarbus datoru monitoros. ... Viss ritēja saskaņā ar scenāriju. Iemīļoto svētku atklāšanu izdaiļoja Kombuļu vokālā sieviešu ansambļa uzstāšanās, bet “Aulejas sievas” ne tikai izpildīja latgaliešu tautas dziesmas, bet arī paspīdēja ar apdziedāšanu, veltot uzstāšanos grāmatu svētku pasākumam un citām aktualitātēm. Novada jaunajiem lasītājiem Sauleskalna sākumskolā Grāmatu svētku organizētāji piedāvāja daudzveidīgu programmu. Strādāja radošās darbnīcas, skolēnus uzrunāja Līgatnes dabas takas savvaļas zvēru mamma Velga Vītola un grāmatu par Hariju Poteru tulkotājs Ingus Josts. 35. nodrošinājuma bataljona zemessargi demonstrēja Latvijas zemessardzes ekipējumu, bet stadionā notika sacensības. Galvenais pasākums pieaugušajiem bija publiska diskusija par tēmu “Lauksaimniecība pakalnos — kāda?”, diemžēl jaunajā Saeimā ievēlētie politisko partiju pārstāvji vienprātīgi ignorēja ielūgumu uz pasākumu Latgales nomalē. Visaktīvākais diskusijas dalībnieks, Eiropas parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks ironiski norādīja, ka deputātiem tauta vajadzīga tikai vēlēšanu kampaņas laikā, vēlāk visi aizraujas ar varas pīrāga dalīšanu un vienā mirklī aizmirst nesenos pirmsvēlēšanu solījumus. Valdošā elite partijas interešu un personīgās bagātības vairošanas labad turpina spēlēt nacionālistiskās kārtis un rīkoties atbilstoši principam “Skaldi un valdi”. Sabiedrības saliedēšanas vietā notiek apzināta sašķelšana atbilstoši etniskām pazīmēm. Iedzīvotāji izmirst. Jaunieši un iedzīvotāji pašā spēku plaukumā turpina atstāt valsti. Ja steidzami netiks apturēts šis process, tuvā nākotnē Latvija kļūs par pilnīgi citu valsti, ar citiem iedzīvotājiem. Nelaime tai valstij, kur acumirklīgie politiskie labumi tiek stādīti augstāk par sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Latvija spītīgi ignorē perspektīvās iespējas sadarboties ar austrumu kaimiņiem. Kā pelnīsim naudu, lai nomaksātu parādus? Tas ir jautājums bez atbildes. Par kādu stratēģiju var būt runa, ja Zemkopības ministrijai arī šobrīd nav objektīvas lauksaimniecības zemju izmantošanas statistikas. Visas ES valstis apzinājušās neoliberālās pieejas briesmas un postīgumu, tikai Latvijas valdība turpina darboties šajā jomā. “Visu noregulēs tirgus, izdzīvos stiprākais” — šie postulāti dominē valstī un neizbēgami novedīs Latviju līdz bojāejai. Akli pildot Eiropas birokrātu gribu, mūsu valsts paklausīgi seko norādījumiem, kas atbilst Eiropas Savienības vadošo valstu interesēm. Eirodeputāts uzsvēra, ka arī pašā Eiropas Savienībā risinās asa konkurences cīņa, bet attieksme pret Eiropas valstīm ir kā pret noieta tirgiem. Liktenīgu kļūdu Latvija pieļāva, iestājoties ES, kad uz labu laimi tika parakstīta dokumentu pakete. Līdz ar to arī smieklīgas lauksaimniecības dotācijas un Latvijas lauksaimniecības produkcijas zema konkurētspēja Rietumu tirgū. Uz Austrumu tirgu nelaiž politiskās ambīcijas. Zatlera reformu partijas pārstāve Ruta Norkārkle, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes locekle un ZS “Salenieki” īpašniece, ar satraukumu runāja par valsts agrārās nozares bēdīgo stāvokli un par grūtībām lauksaimnieciskās ražošanas vadīšanā Latgales pakalnos. Atskanēja visiem zināma doma, ka austrumu reģionā lietderīgāk ir attīstīt lopkopību, zivju audzēšanu un tūrismu, taču šo ideju realizēšanai nepieciešama valsts atbalsta ilgtermiņa programma. Pagastu pārvaldnieks Aivars Umbraško runāja par nelielo zemnieku saimniecību izdzīvošanas problēmu, kuru Latgalē ir vairākums. Uz vietējās nozīmes jautājumiem izsmeļošas atbildes sniedza Lauku atbalsta dienesta Dienvidlatgales lauksaimniecības pārvaldes speciālisti Ināra Lukaševiča, Aivars Znotiņš un Normunds Lāčaunieks. Vārdu sakot, diskusija izdevās, tikai ar sarunām vien nekas nebūs līdzēts — valsts ir nogaidījusies reformu, bet jaunā Saeima jau uz starta pārvērtās par cirka arēnu. Protams, es nepalaidu garām iespēju īsumā parunāt ar ZRP pārstāvi Rutu Nokārkli. - Kas jūs pamudināja iestāties Zatlera reformu partijā? Pilnīga vilšanās valsts ekonomiskajā kursā. Galvenā attīstības bremze ir valsts varas struktūru pārliekā birokrātija un ekonomikas vadības neefektivitāte. Tālāk tā turpināties nevar, vajadzīgas steidzamas radikālas reformas, kuras uzsāka bijušais prezidents Valdis Zatlers. — Bet ZRP atklātās neveiksmes koalīcijas un Ministru kabineta veidošanas stadijā? - Tie ir politisko konkurentu, pirmām kārtām “Vienotības” ciniskas intrigas. Vecā valdības gvarde kā no uguns baidās no piedāvājamām reformām, tāpēc izmanto jebkādus viltīgus paņēmienus, lai saglabātu ierastās privilēģijas (partijas un personīgās). Ne par kādām tautas interesēm un patriotismu nevar būt ne runas. - Jūs saglabājat ticību valsts reformēšanas ideāliem? - Cita ceļa nav, valsts ir uz bojāejas robežas. Ticu, ka veselais saprāts uzvarēs un agri vai vēlu valdošajai koalīcijai nāks apskaidrība un notiks vērtību pārvērtēšana. Bijušā prezidenta pagaidu neveiksmes dziļi aizskars godīgos koalīcijas partnerus. Esmu pārliecināta, ka viss tiks izlemts jau tuvākajā nākotnē. Latgalieši kā vienmēr demonstrēja savu viesmīlību. Svētku dalībniekus cienāja ar karstu zivju zupu un aukstām ezera zivju delikatesēm. Pēc pusdienām svētku programma turpinājās un bija ilgi gaidītā tikšanās ar aktrisi Olgu Dreģi. Svētku nobeigumā notika grāmatu dāvināšana bibliotēkām no daudziem sponsoriem, kurus prot piesaistīt Biruta Eglīte, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja un analoģisku pasākumu galvenā organizētāja Latvijā. Aleksejs GONČAROVS

Eiropas valodu diena 2011

Avots: Ezerzeme 13. septembris 2011, 17:57 Katru gadu 26. septembrī Eiropas Padomes dalībvalstīs atzīmē Eiropas Valodu dienu. Šīs dienas pasākumu uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai, novērtēt savas dzimtās valodas nozīmi un apzināties, cik būtiski ir mācīties valodas visa mūža garumā. Mācīties valodas ir aizraujoša nodarbošanās, un tas ir svarīgi, dzīvojot EIROPĀ. Daudziem no mums patīk pavadīt brīvdienas citās EIROPAS valstīs un iepazīt cilvēkus, kas tur dzīvo. Tā ir lieliska iespēja vingrināties frāzēs, kuras mēs protam dažādās valodās. Krāslavas novada centrālā bibliotēka katru gadu rīko kādu pasākumu, veltītu EIROPAS VALODU dienai. Arī šogad mēs aicinām uz pasākumu “EIROPAS VALODAS mūsu bibliotēkā”. PASĀKUMS 30. septembrī plkst. 15.00. Mūsu bibliotēkā būs skatāma plaša izstāde. Tajā Jūs varēsiet atrast vārdnīcas dažādās valodās, dažādu valodu pašmācības grāmatas, daudznozaru vārdnīcas utt. Skolēnus aicinām piedalīties konkursā. Lai atrastu PAREIZĀS atbildes uz konkursa jautājumiem, Jums būs jāapmeklē Krāslavas novada centrālās bibliotēkas lasītava, jāiepazīstas ar izstādi “EIROPAS VALODAS mūsu bibliotēkā” . VALODAS ir kā ziedi, Kas NENOVĪST. Viskošākās krāsās Tās laistās un mirdz. Svetlana ĻAKSA-TIMINSKA, ESIP koordinatore

Krāslavas NCB Bērnu nodaļai - 60!

Avots Vietējā Latgales Avīze Nr.36 (2011, 9. sept.), 7. lpp. “Kāpēc mēs tik ļoti labprāt domās atgriežamies bērnībā? Kāpēc es tur tik labi jūtos? Laikam jau tāpēc, ka bērns ir pilnīgi brīvs.“ /Imants Kalniņš/ Bērnība ir laiks, kad cilvēki iepazīst pasauli un apgūst visu jauno, bērnība ir piedzīvojumu un trakuma laiks, bērnība asociējas ar laimīgo laiku. Protams, ka milzīga nozīme ikviena bērna dzīvē ir izglītībai. Un grāmatas ir lielisks veids, kā izglītoties, iepazīt pasauli, attīstīt fantāziju, ieraudzīt plašāku skatījumu uz dzīvi un pilnveidot sevi. Ar grāmatas palīdzību katram lasītpratējam ir dotas tiesības un iespēja ieiet gudrības karaļvalstī. Un tādu iespēju mums dod KRĀSLAVAS novada centrālās bibliotēkas BĒNU NODAĻA, kurai šogad septembrī ir skaista jubileja- 60. Vislielākais prieks ir par to, ka nu jau 60 gadus Krāslavas novadā ir vieta, kur rūpējas par bērnu attīstību un dod iespēju ikvienam bērnam izvēlēties no liela klāsta sev interesējošo grāmatu, žurnālu , labi un jautri pavadīt laiku pie datora. Bērnu nodaļa ir omulīga vieta. Tajā laipni gaidīts ikviens bērns, viņu vecāki un vecvecāki. Telpa ir ērti iekārtota, šeit var viegli atrast sev nepieciešamo grāmatu, kādu spēlīti vai citus materiālus. Nelielajā bibliotēkas telpā glabājas aptuveni 16 tūkstoši iespieddarbu, to skaits katru gadu tiek papildināts ar jaunākajām un aktuālākajām grāmatām. Šogad jau atkal ir klāt „Bērnu Žūrijas” grāmatu jaunais komplekts. Bibliotēkā ir ne tikai grāmatas, bet arī periodika. Populārākie žurnāli bērnu vidū ir „Sīrups” „Avene”, „Zīlīte”, „Ezis”, „Vāģi ” utt. Katram bērnam ir savas iemīļotās grāmatas, tās var būt pasakas, dzejoļi vai ilustrēti stāsti, tā var būt jau klasika bērnu literatūrā vai pilnīgi jaunumi mūsdienu daiļradē, taču ir ļoti liela nozīme tam, ka bērni iemīl grāmatas, neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiju attīstību un iespējām, jo nekas nespēj sniegt to, ko var dot pavisam vienkārša un ikdienišķa lieta grāmata. Protams, ka mūsdienās grāmatām ir liela vērtība, pilnīgi ikvienai, tādēļ, ja jums liekas, ka jūsu mājas bibliotēkā ir kāda grāmatiņa, kuru jūsu bērni vairs nelasa vai jums pašiem ir kāda tuva bērnības grāmata, kas noput plauktā, tad dodiet grāmatai otru dzīvi, ieprieciniet bērnus visā pilsētā, dāvinot grāmatu Krāslavas Bērnu nodaļai , kur tā noteikti atradīs savu vietu pie citām. Dāvāsim prieku gan Krāslavas NCB bērnu nodaļai viņas skaistajā, apaļajā jubilejā, gan mūsu bērniem, kuros nenoliedzami ir mūsu nākotne. Vairosim prieku un pozitīvismu, veidosim mūsu nākotni! Visi esat laipni gaidīti Krāslavas NCB bērnu nodaļā Krāslavā, Dīķu ielā 5. Svetlana Ļaksa-Timinska, Krāslavas NCB

Krāslavas bibliotēkā apgūst žabo šallīšu izgatavošanu

Avots Vietējā Latgales Avīze Nr.35 (2011, 2. sept.), 7. lpp. 13. augustā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika radoša darbnīca, kurā krāslavietes, kā arī tuvējo pagastu un novadu rokdarbnieces profesionālas pasniedzējas vadībā mācījās izgatavot žabo šallītes. Žabo ideja - tā ir krokota mežģīņu un smalka auduma detaļa, kas atrodas pie tērpa kakla izgriezuma - nāk no Francijas. Agrāk to valkāja vīrieši kā pie ļoti grezniem, tā arī ikdienas apģērbiem. Tikai 19. gadsimta beigās žabo ienāca sieviešu modē. Šobrīd arvien vairāk sieviešu to ietver savā ikdienas apģērbā un tikpat daudzas nezina, kas ir žabo izgatavošanas pamatā. Tieši tādēļ Krāslavas bibliotēkā tika nolemts kārtējo radošo darbnīcu veltīt žabo šallīšu izgatavošanas prasmju apgūšanai. Darbnīcas pasniedzēja Vija Circāne no Viļakas piekrita apmācīt Krāslavas bibliotēkas lasītājas žabo šallīšu izgatavošanā tāpēc, ka zina, cik patīkama ir sajūta, apgūsto kaut ko jaunu. "Mani ārkārtīgi interesē netradicionālo rokdarbu apguve. 90. gadu beigās izgāju floristikas kursus, pēc tam pievērsos pērlīšu darināšanai. Tagad manu brīvo laiku aizņem žabo šalles. Braucot autobusā uz Rīgu, pa ceļam vienmēr top jauna šalle." Jautāta, kur iemācījusies žabo šallīšu izgatavošanas pamatus, V. Circāne saka: "Man šo prasmi nodeva Balvu amatniecības vidusskolas mājturības skolotāja Skaidrīte Veina, kura pirmo reizi žabo šalles noskatīja Turcijā." Krāslavas bibliotēkā rokdarbnieces mācījās izgatavot triju veidu šallītes. Kā stāsta Krāsalvas bibliotēkas darbiniece Svetlana Ļaksa- Timinska, patīkamu pārsteigumu izraisa arvien pieaugošā interese radošajās darbnīcās apgūt jaunas prasmes. "Bija ieradušās dažādu vecumu rokdarbnieces. Ja nāktu vīrieši, tad apmācītu arī viņus," nosmej bibliotekāre. Iepriekš Krāslavas bibliotēkā notika radošās darbnīcas lakatu pīšanā un filcēšanā, tuvākajā laikā ieplānota radošo darbu veidošana no pērlītēm. "Mums ir savas pastāvīgās klientes, kas brauc pat no attālākajiem pagastiem. Kaimiņu pagasta bibliotekāres pie mums apgūst jaunas prasmes un tad tās rāda savā dzimtajā pusē." Kā vienīgo kavēkli S. Ļaksa- Timinska min dalības maksu. "Lai piedalītos radošajā darbnīcā, nepieciešami savi materiāli, kas nereti mēdz būt visai dārgi. Līdz ar to ne visiem šīs aktivitātes pieejamas." Taču jau drīzumā nolemts meklēt sponsorus, jo "darbnīcas ir veids, kā ekonomiskās grūtībās nonākušiem cilvēkiem kaut uz brīdi nedomāt par ikdienas problēmām." Anna Zemblicka

Manai pilsētai svētkos

Avots Ezerzeme 1. jūlijs 2011, 14:21 Vēsture nav ne atmiņas, ne pagātne, vēsture ir stāsts par pagātni, kura veidošanai tiek izmantotas atmiņas. Un, protams, ka pagātnes izziņa ir nākotnes pamats, tieši tādēļ Krāslavas Novada Centrālā bibliotēka tik cītīgi nodarbojas ar mūsu Krāslavas novada izzināšanu. Krāslava ir maza pilsēta, kurai ir sava vēsture, tradīcijas un savas skaistas vietas, ievērojami cilvēki un ticība rītdienai. Tāpēc bibliotēkas novadpētniecības darbs ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Mūsu bibliotēkā novadpētniecības darbs aktuāls bijis vienmēr, lielu nozīmi pievēršot novadpētniecības resursu apzināšanai, apstrādei un sistematizēšanai. Bibliotēkas uzdevums ir apkopot, glabāt un nodrošināt pieejamību novadpētniecības resursiem. Saglabājamas ir grāmatas un materiāli, kas attiecas uz novada vēsturi, kultūras mantojumu un iedzīvotāju sasniegumiem. Materiāli tiek kārtoti atsevišķā novadpētniecības istabā. Protams, milzīgs paldies jāsaka cilvēkiem, kuri papildina mūsu bibliotēkas novadpētniecības materiālu klāstu ar jaunu informāciju, grāmatām un materiāliem, šī palīdzība un jaunā informācija ir neatsverama. Īpaši vērtīgas grāmatas par mūsu novadu mums uzdāvināja priesteris Eduards Voroņeckis. Par godu Krāslavas pilsētas svētkiem no 29. jūnija līdz 2. jūlijam skatāma novadpētniecības izstāde “IESKATS NOVADPĒTNIECĪBAS VĒRTĪGĀKAJOS MATERIĀLOS PAR KRĀSLAVU”. Cilvēki nemaz nevar iedomāties, cik daudz mūsu novadā ir pagātnes, dažādu interesantu personību, teiku un nostāstu, sasniegumu. Mēs tiešām esam bagāts novads, taču vēl bagātāks novads kļūs, ja mūsu cilvēki būs vēl zinošāki un varēs pastāstīt draugiem vai radiem no citurienes par Krāslavu arī no mazliet cita, ne tik ierasta skatu punkta. Mēs galvojam, ka beigās jūs teiksiet - es lepojos ar to, ka esmu krāslavietis! Svetlana ĻAKSA-TIMINSKA,Krāslavas novada centrālā bibliotēka

Skaistas pagasts saņem dāvanu 150 gadu jubilejā

Autors: Inese Minova
Datums: 08.07.2011
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Novadā

Krāslavas novada centrālā bibliotēka laidusi klajā kārtējo novadpētniecības kompaktdisku. Šoreiz tas veltīts Skaistas pagastam, kas 9.jūlijā svinēs 150 gadu jubileju. Disku ar nosaukumu “Pagātnes priekšā noliec galvu, nākotnes priekšā uzroti piedurknes” prezentēs Skaistas pagasta svētkos, tas būs pieejams gan pagasta pārvaldē un bibliotēkā, gan Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā.

Projekta līdzautore, bibliotekāre Anna Bartuša pastāstīja, ka darbs ildzis vairāk nekā četrus mēnešus un paveikts kopā ar kolēģi Ilonu Cabuli. Informācija tikusi smelta gan no novada bibliotēkas fondiem, gan krāta sadarbībā ar Skaistas pagasta vadību, skolas bibliotēku un tautas namu.

Disks sastāv no septiņām nodaļām – administratīvā teritorija, izglītība, kultūra, reliģija, saimniecība, atpūta un daba. Katrai sadaļai pievienota arī fotogalerija.

Kā liecina vēstures dati, Skaistas pagasts, kas sākotnēji saukts par Izabelinas pagastu, izveidots 1861.gadā, kas Latgalē ir arī dzimtbūšanas atcelšanas gads.

Plašāka informācija par Skaistas pagastu atrodama, sākot ar 1935. gadu. Tajā laikā pagasta platība bijusi 192 km² un tajā dzīvoja 6788 iedzīvotāji. Lielākās apdzīvotās vietas ir Skaistas pagasta centrs, Veceļi, Veterovka, Bogdāni.

1935.gadā Skaistas pagasts ietilpa Daugavpils apriņķa policijas 3. iecirknī, miertiesas Krāslavas 1. iecirknī. Pagasta vecākais bija Pēteris Grundāns, bet pagasta padomes priekšsēdētājs – Pēteris Grožulis. Pa šiem gadiem nomainījušies vēl 11 pagasta vadītāji, pašreiz pagastu vada Gundega Grišāne.

Pērn pagastā reģistrēti 732 iedzīvotāji. Skolas pirmsākumi meklējami 1872.gadā. Trīsgadīgā pamatskola ar krievu mācību valodu pastāvēja līdz 1920.gadam ar nosaukumu Izabelinas tautskola. 1921.gadā skola tika pārcelta uz Geibu sādžu un iekārtota bijušajā Lipovkas kroga stallī. Šajā laikā mācību valoda bija latviešu, skolā bija 6 klases. Latviskojot vietvārdus, skola skaista apvidus dēļ tika nosaukta par Skaistas pamatskolu. Šajā mācību gadā mācās vien 26 bērni, kuriem nu ir pievienojušies arī bērnudārza audzēkņi.

Pērn pagastā reģistrētas 16 zemnieku saimniecības, no kurām lielākās ir “Ezermalas”, “Ozoli”, “Druviņi” un “Malaine”. Darbojas arī triju pašvaldību – Aulejas, Kombuļu un Skaistas pagastu kopīgā iestāde “Augšdubna”, kas risina ezeru un ceļu apsaimniekošanas, tūrisma attīstības un sociālos jautājumus, nodibināta arī ezeru pārvalde.

Skaistā ir divi veikali, kafejnīca un septiņas tūristu uzņemšanas vietas – viesu nami un brīvdienu mājas.

Anna Bartuša pastāstīja, ka šogad plānots laist klajā vēl vienu novadpētniecības disku, veltītu Krāslavas slimnīcai. Laikietilpīga izrādījusies arhīvu studēšana, jo pirmos materiālus par slimnīcu nācies meklēt kādreizējā Krāslavas laikrakstā “Komunisma Ausma”.

Kvalitatīvi, smalki un dārgi

Avots Ezerzeme 31. maijs 2011, 17:24 Krāslavas novada centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma Ineses Stivriņas personālizstāde “Pinumi no klūgām”, kas svinīgi atklāta 24. maijā. Līdz ar to bibliotēkā vienlaicīgi darbojas trīs izstādes, tostarp Andreja Gorgoca mākslas studijas dalībnieka Andra Skumbiņa personālizstāde ”Redzēt-Just-Domāt-Rādīt” un V. Rihterovas izstāde “Pagodinājums PET pudelei. Radošā reciklācija Čehijas Republikā”. Bijusī kinomehāniķe Inese Stivriņa ir arī aktīva lasītāja. Vārds pa vārdam, vecākā bibliotekāre Viktorija Slesare piedāvāja Inesei parādīt savus rokdarbus plašākai publikai. Ineses pinumi no klūgām ir ļoti smalki un kvalitatīvi, tādus nudien varētu iegādāties pat pašvaldība prezentācijas nolūkiem un noteikti nebūtu jāsarkst ne dāvinātājam, ne dāvanas saņēmējam. Zinātāji apgalvo, ka pirmajā acumirklī Ineses darbus pat grūti atšķirt no viņas skolotāja un klūgu pinumu meistara, daugavpilieša Viktora Kuhaļska darbiem. Savulaik Krāslavā tika organizēti kursi, kuros V. Kuhaļskis apmācīja pinumiem no klūgām vietējos interesentus. Inese netika pirmajā grupā, kura sāka darbu 1992. gadā, taču nākamajā viņa jau bija dalībnieku pulkā un šo nodarbi nav atmetusi šobaltdien. Izstādei Inese piedāvāja 21 darbu, to skaitā ir dažādi groziņi, lādītes, vāzes, šķīvji. Tostarp ir arī ļoti seni pinumi, kas tapuši pirms gadiem desmit. Viņas rokdarbiem raksturīga pārsteidzoši augsta kvalitāte un smalks raksts. Ir sarežģītāki un ir vienkāršāki raksti, darbi vizuāli pievilcīgi arī tāpēc, ka nav vienkrāsaini. Atšķirīgā krāsu gamma iegūta dabīgā ceļā, vārot klūgas īsāku vai garāku laiku. Jo ilgāk vāra, jo tumšāka klūga, bet nevar pārcensties — ilgi vārītas klūgas zaudē izturību. Vienīgā ķīmija šajos izstrādājumos ir piliens PVA līmes, kur tā nepieciešama stiprinājumu nodrošināšanai. Izstādes dārgākais eksemplārs tirgus cenās maksā apmēram 100 latu, lētākie ir groziņi, sākot ar pāris latiem. Inese apgalvo, ka no klūgām pagatavotās lietas pati izmanto ikdienā un ir ļoti apmierināta, jo šie darinājumi ir izturīgi, ērti un pats galvenais — neplīstoši. Izstādes atklāšanā klātesošajai publikai bija atklājums, ka no klūgām pītu grozu, vāzi, šķīvi vai citu izstrādājumu var arī mazgāt, liekot lietā trauku mazgāšanas līdzekļus, taču tas jādara ātri. Rokdarbniece pastāstīja, ka pēc kursiem katrs dalībnieks palika pats par sevi, nav izveidojusies domubiedru kopa. Kopš viņa darina pinumus no klūgām, ir pagājuši daudzi gadi, un šajā laikā tapis simtiem darbu. Lai gan viņai nav bijis mērķis darbus tirgot, tie ir aizceļojuši gan pa Latviju, gan nonākuši ārzemēs. Gadās, ka Inese izgatavo vairākas lietas paralēli. Viens izstrādājums aizņem vidēji četras dienas laika. Runā-jot par tehnoloģisko pusi, meistare atzina, ka klūgu vārīšanas jautājumu atrisināt nebija grūti. Lielāka problēma visā pinumu izgatavošanas procesā ir tā, ka pīšanai ir nepieciešams daudz vietas. Protams, ir vajadzīgs arī speciāls darbgalds klūgu sašķelšanai un citi instrumenti. Bet pats galvenais ir klūgas. Meistare tās lasa Daugavas krastos — jo tur aug viskvalitatīvākās. Tomēr bijuši gadi, kad arī šeit nebija kvalitatīvu klūgu. Ar sliktu klūgu pat strādāt negribas, jo tai šķērsām parādās plaisiņas un galu galā izstrādājums nebūs lietojams. Inese pīšanai pievērsusies pēc pašas iniciatīvas. Neviens viņu uz to nav mudinājis, varbūt vienīgi var runāt par agrākā aroda ietekmi — ar kinolentēm ir tāpat kā ar klūgām, tikai izmēri citi. Bet asociācijas ir līdzīgas. Sarunbiedre neslēpj, ka pīšana no klūgām viņai ir tuvāka sirdij nekā adīšana vai tamborēšana. Ir viena liela priekšrocība — pīšanu var atlikt pusceļā un atsākt pēc krietni ilga laika. Patīkami arī tas, ka visiem pinumiem var rast praktisku pielietojumu. Piemēram, pītā vāzē var likt sausos ziedus vai arī ievietot stikla trauku, ieliet ūdeni un turēt grieztos ziedus. Juris Roga

PET pudeles pārvērtības

Avots Ezerzeme 20. maijs 2011, 18:16 Krāslavas centrālajā bibliotēkā ierīkota mūspusē nebijusi izstāde “Veronika Rihterova — pagodinājums PET pudelei. Radošā reciklācija Čehijas Republikā”, kas skatāma no 12. maija līdz 11. jūnijam. Darbi izstādē izvietoti uz 18 paneļiem, kurus izstrādājis grafiķis M. Cihlāržs, apvienojot skulptores Veronikas Rihterovas daiļradi (objekti no PET pudelēm) ar tekstu un fotodokumentāciju, kas ataino attiecīgu skata punktu par plastmasas pudeļu dzīvi. Lai piesaistītu vietējo iedzīvotāju — bērnu, viņu vecāku, skolotāju — uzmanību izstādei, tika arī organizēts bērnu vizuālās mākslas konkurss “PET pudeles pārvērtības”. Konkursam iesniegtie darbi arī apskatāmi bibliotēkā. Konkursa mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu interesi un izpratni par PET pudeļu racionālu izmantošanu un radīt vēlmi saudzēt dabu un rūpēties par tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Pārpildītā zālē Izstādes svinīgajā atklāšanā un bērnu vizuālās mākslas konkursa labāko darbu autoru sumināšanā piedalījās Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā kultūras projektu vadītājs Mihails Koreckis, Latvijas Zaļā Punkta mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja Rita Bubina, Latvijas Nacionālas bibliotēkas izstāžu organizētāja Anta Zamuše, Krāslavas novada domes deputāts Jāzeps Dobkevičs, bibliotēkas kolektīvs, vizuālās mākslas konkursa dalībnieki ar saviem skolotājiem. Šo pasākumu cilvēku pārpildītajā zālē kuplināja arī Krāslavas mūzikas skolas audzēkņu koncerts. Skolēnu atsaucība bijusi ļoti liela — darbus konkursam iesniedza vairāk nekā 70 skolēnu no astoņām skolām. Bērni arī ir ieinteresēti vides saudzēšanā un rūpējas par tīras dabas saglabāšanu. Interesantāko un labāko darbu autori saņēma simpātiju balvas no Čehijas Republikas vēstniecības, Latvijas Zaļā punkta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Krāslavas bibliotēkas. Paldies tika sacīts arī visiem pārējiem konkursa dalībniekiem, katram uzdāvināts Latvijas Zaļā punkta disks par PET pudeļu pārstrādi. Bibliotēkas darbinieki visus bērnus cienāja ar konfektēm. Katram ir ko sacīt Čehijas Republikas vēstniecības kultūras projektu vadītājs Mihails Koreckis Krāslavā bija ieradies pirmoreiz. Ticis pie vārda, viņš vispirms uzslavēja latviešus un krāslaviešus kā dziedošu tautu. Čehijas Republikas vēstniecībai izveidojusies ļoti laba sadarbība ar bibliotēkām. Krāslava, izrādās, ir ceturtā pilsēta, kurp ceļojusi Ve- ronikas Rihterovas izstāde, un tas ir mēģinājums pievērst vairāk uzmanības materiālam, kas ir kaitīgs dabai, bet ko var izmantot mākslā un izveidot kaut ko skaistu. M. Koreckis izteica arī cerību, ka Krāslavas pilsēta kļūs par sadarbības partneri, un šī nebūs pēdējā izstāde šeit. Bērniem viņš novēlēja labus rezultātus mācībās, pabeidzot skolu. Latvijas Zaļais punkts ir dibināts 2000. gada 11. janvārī, kļūstot par vienu no pirmajām organizācijām Austrumeiropā, kas rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, pārstrādi un atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstīšanu. Rita Bubina: “Mēs neesam mākslas, grāmatu un bibliotēku eksperti, bet esam eksperti tajā, kas jādara ar iepakojumu un citām lietām, ko ikdienā lietojam, bet kas pēc kāda laika kļūst nederīgas. Tādas ir arī PET pudeles, un tas bija iemesls, kāpēc Čehijas vēstniecība mūs uzrunāja iesaistīties šajā pasākumā. Zaļais punkts vienmēr uzskatījis, ka lietām jādod iespēja atdzimt jaunai dzīvei. Tas var notikt dažādos veidos. Tas var notikt tik skaisti, kā šie skolēnu darbi, bet tas var notikt arī tehniski un praktiski.” R. Bubina atveda dažus interesantus PET pudeļu pārvērtību paraugus, kurus parādīja klātesošajiem. Latvijā ir viena no lielākajām Austrumeiropā un arī Eiropas mērogā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca — “PET Baltija”, kas atrodas Jelgavā. Tajā pudeles pārvēršas caurspīdīgās, zilās un daudzkrāsainās pārsliņās. Šajā brīdī pudele atdzimst jaunai dzīvei, jo, kad pārsliņas nonāk prasmīga meistara rokās, no tām var gatavot ļoti daudz noderīgu lietu. Pie- mēram, ļoti daudzām automašīnām sēdekļa polsterējums ir gatavots no pārstrādāto PET pudeļu šķiedrām, ļoti daudz paklāju tiek izgatavots no šī materiāla un daudz citu interesantu lietu. Pasākuma dalībniekiem parādīja bruģakmeņu fragmentu, kas ražots Latvijā: vispirms uzkarsē smiltis, tajās iejauc veselas PET pudeles, pievieno stikla lauskas, visu samaisa, iepilda formā, atdzesē, un bruģakmens gatavs. Izrādās, Latvijā ir pilsētas, kur aktīvi klāj šādu bruģakmeni. Latvijas Nacionālas bibliotēkas izstāžu organizētāja Anta Zamuše: “Mūs ar Čehijas Republikas vēstniecību vieno cieša sadarbība. Šis jau ir piektais projekts, kura rezultātā Latviju apceļo mūsu kopējās un čehu pašu gatavotās izstādes. Vairāku gadu laikā kopējās izstādes aplūkojuši vairāk nekā 85000 cilvēku.” Domes deputāts Jāzeps Dobkevičs dalījās savā pieredzē: “Kad savulaik viesojos Polijas pilsētā Ra- domā, vienā dīķī ieraudzīju divas skaistas peldošas pudeles, kādas nekur agrāk neredzēju, man nebija ne jausmas par to, cik kaitīgas tās ir dabai. Tāds skaists materiāls, tik jauka pudele, viegla! Mums šeit viss bija no stikla. Gribēju aizvest mājās un pēc vienas metos peldēt nepazīstamajā dīķī. Draugs lūdza paņemt arī otru, bet es jau pēc pirmās peldot biju ļoti noguris. Pārvedu mājās, nolēmu pudeli vispirms dezinficēt un ielēju tajā verdošu ūdeni. Manu acu priekšā tā sačokurojās un kļuva pavisam maziņa. Tāds bija mans pirmais mākslas darbs un pirmā pieredze ar šīm pudelēm. Redzu, ka bērnu radošajai fantāzijai nav robežu. Mūsu bibliotēka vispār ir talantu atklājēja. Kādreiz šeit bija tikšanās ar fotomākslinieku, kuru vēl nezinājām tik plaši, kā šodien. Kādreiz bija pašdarinātu tērpu izstāde Bārbijai. Kaut ko tādu nemūžam neiedomātos — tērpi lellei. Kādreiz šeit pirmo reizi uzstājās Krāslavas vecmāmiņu koris. Šodien bibliotēkā apskatāmas divas atraktīvas izstādes.” Zināšanai PET (polietilēntereftalātu) pielieto, lai dažādiem mērķiem ražotu tekstilšķiedras, tomēr visplašāk — gandrīz 80% — tiek izmantoti PET pudeļu ražošanai, kas ir labs iepakojuma materiāls. PET pudele patentēta 1973. gadā un mūsdienās ir jau tik pašsaprotama lieta, ka retajam ienāks prātā, ka arī tai var būt ne vien interesenta vēsture un aizraujoša tagadne, bet arī liela nākotne. Latvijā ik gadu izmanto pāri 170 miljoniem PET pudeļu. Materiāls dabā nesadalās, tāpēc ir tik būtiski, lai tas tiktu pārstrādāts. Ik gadu Čehijā patērē apmēram 60000 tonnu visdažādāko PET pudeļu. Šajā valstī visa veida iepakojuma šķirošana ir ļoti iecienīta, jo sevišķi ar to ir aizrāvušies bērni. PET pudeles var lieliski kalpot arī kā alternatīvs būvmateriāls. Juris ROGA

Par mūsu bibliotēku

Avots Ezerzeme 26. aprīlis 2011, 22:19 Es tevi sveicinu, mans klusais patvērums, Pilns jaukas saskaņas un skaidras darba dzejas”. (A. Puškins) Šos vārdus mēs atceramies no skolas laikiem. Tā dzejnieks rakstīja par savas dzimtas muižu Mihailovsku. Mūsu dienās katram cilvēkam, lielam un mazam, gribas, lai būtu tāds stūrītis, kur viņa dvēsele varētu atpūsties. Ja tu dzīvo savā mājā, ja turklāt tā ir tava vecāku māja, priecājies, mans draugs! Par tādu stūrīti, šķiet, var kļūt arī pilsētas dzīvoklis, ja tev apkārt ir mīloši cilvēki un labi kaimiņi. Un ja tā nav? Kurp lai dodas cilvēks? Ja šis cilvēks ir ticīgs, viņš, protams, ies uz dievnamu, kur, ērģelēm skanot, strādā un atpūšas viņa dvēsele, kur dzirdama brīnišķīga dziedāšana, kur tu tīksminies par gaismas rotaļu vitrāžās. Paskatieties uz cilvēku sejām, kuri iznāk no dievnama! Gandrīz visas ir apskaidrotas, apgarotas, it sevišķi svētku dienās. Bet ja cilvēks vēl nav atradis ceļu uz baznīcu? Es novēroju, ka pēdējā laikā ne mazums cilvēku, it sevišķi jauniešu, nāk uz bibliotēku, jo mūzikas, mākslas, sporta skolas daudziem nav pieejamas. Nemazinot ģimenes un skolas lomu, tomēr var sacīt, ka bibliotēkai ir milzīga nozīme cilvēka dzīvē. Maksims Gorkijs kādreiz sacīja: “Par visu, kas manī ir labs, esmu pateicīgs grāmatām.” Mūsu laikraksts “Ezerzeme” bieži stāsta par lauku bibliotekāru pašaizliedzīgo darbu. Tas, kurš sen neapmeklēja bibliotēku, būtu ļoti pārsteigts, kad uzzinātu, ar ko pašlaik nodarbināts bibliotekārs, kas notiek šajā iestādē. Man gribētos mazliet pastāstīt par to brīnišķīgo gaisotni, kas valda mūsu Krāslavas bibliotēkā. Mēs ne vienmēr esam pateicīgi pilsētas vadītājiem — te es runāju, piemēram, par izglābto slimnīcu vai pašā pilsētas centrā atvērto bibliotēku. Bet par to taču, kā saka, “cepuri nost!” Tomēr bez tiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kuri strādā te, tā būtu tikai pa pusei atrisināta problēma. Pilsētas ielās nereti var ieraudzīt iereibušus bezdarbniekus, kuri slaistās bez darba. Bet tie no viņiem, kuri aizraujas ar lasīšanu, izskatās pavisam citādi: viņi ir skaidrā prātā, kārtīgi, saglabājuši labu humora izjūtu. Viņi ņem grāmatas sev, bet reizēm arī saviem draugiem un radiem. Daudzi, kuri prot strādāt ar datoru, iet uz lasītavu. Te var palasīt dažādus laikrakstus un žurnālus. Starp citu, laikraksts “Ezerzeme” bibliotēkā ir pieejams latviešu un krievu valodā. Lasīšana arī ir darbs. Turklāt bibliotēkā var strādāt lieliskos apstākļos: te ir silti, gaiši, tīri, skaisti. Ļoti krāšņas puķes, kas te ir lielā vairumā. Neparastas izstādes. Un vēl te jūs ar prieku uzaicinās mācīties visos iespējamos kursos. Var novērsties no lasīšanas un apskatīt leļļu, pērlīšu izstrādājumu, paštaisītu sveču, adījumu izstādi. Bet pēdējā — svētku galda servēšana. Ja tev iedzirkstījās acis un sagribējās kaut ko izdarīt savām rokām, tev sniegs noderīgu padomu, atradīs žurnālu, nokopēs paraugu... Kamēr vecāki ir aizņemti, bērni var pavadīt laiku speciālajā bērnu istabā, kur ir skaistas rotaļlietas, konstruktors, grāmatas divās valodās. Tādas spilgtas, ilustrētas grāmatas reizēm ir nepieejamas, bet te, lūdzu, skaties, lasi! Pat “novecojušos” preses izdevumus te neviens neiznīcina. Tos vienkārši atdod labās rokās. Koridorā ir speciāls plaukts, kur katrs var paņemt kaut ko sev. Kādu tikai grāmatu te nav! Vecākie bērni un pusaudži, protams, raujas pie datoriem. Labi, ka laiks tos lietot ir ierobežots, jo šie apmeklētāji bieži vien neskatās pulkstenī. Lai gan lasītavā ir sienas pulkstenis. Lasītavas darbinieki laipni atgādina, ka nodarbību laiks ir beidzies. Pēdējā laikā neviens vairs nestrīdas, jo blakus savu kārtu gaida biedri, draugi. Bet sākumā nebija nemaz tik vienkārši. Reizēm kādas pretenzijas izsaka pieaugušie. Tāpēc bibliotekāram ir jābūt īstam psihologam, jāatrod pieeja katram cilvēkam. Un vēl ko gribu teikt. Bieži vien mūsu ielās nepaspersi vēl pāris soļus, kad izdzirdēsi lamu vārdus. Bet te valda pavisam cita gaisotne. Par laimi pat koridoros, kur bērni kontaktējas, kaut ko tādu es neesmu dzirdējusi. Ja bibliotekārs nevar atrast vajadzīgo grāmatu, jūs vienalga saņemsiet to. Notiek aktīva apmaiņa ar citām bibliotēkām. Te labprāt sniegs palīdzību arī studentiem. Jādomā, ka tā ir viena no nedaudzajām vietām pilsētā, kur jūs varat saņemt bezmaksas pakalpojumus. Tā ka priecājieties, nodokļu maksātāji! Te var palasīt un pasildīties, gaidot autobusu. Daudzi, cik man ir zināms, te lietderīgi pavada laiku. Kādu reizi es satiku bibliotēkā paziņu, kurš tagad dzīvo laukos. Lauku iedzīvotājam pašlaik rūpju gana, bibliotēkā viņš sen nav bijis. Kad visbeidzot atnāca, bija ne mazums pārsteigts par to, ka te viss ir bez maksas, ka var paņemt uz mājām pat visjaunāko žurnālu. Lai arī kad tu atnāktu uz bibliotēku, pat sestdienā, tevi noteikti sagaidīs laipni cilvēki. Kaut arī te notiek daudz pasākumu, tie netraucē citas citam, jo ir labi pārdomāts plāns. Liels paldies jāsaka bibliotēkas vadītājai Valentīnai Magidas un visam mīļajam sieviešu kolektīvam. Viņas taču ne tikai nevainojami pilda savus pienākumus, bet acīmredzot labi pazīst interesantus un aizrautīgus pilsētas iedzīvotājus. Bibliotēka gandrīz vienmēr “dod viņiem vārdu”, rīkojot izstādes vai tikšanās ar lasītājiem, pilsētniekiem. Pateicīgā lasītāja Ņina GADŪNE

Jauns piedāvājums, nebijusi interese!

Avots Ezerzeme 26. aprīlis 2011, 22:22 Pirms Lieldienām Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkota filcēšanas darbnīca, kurā tikās pāris desmiti sieviešu, lai atklātu jaunu vaļasprieku un radītu ko skaistu. Darbnīcas vadīja Vija Kovaļkova, kura filcēšanu apguva no žurnāliem, interneta, grāmatām, šo to apguva arī kursos. Vija šodien dzīvo Aglonā, bet kādreiz viņa dzīvoja Grāveros un strādāja Grāveru bibliotēkā un, protams, viņai saglabājušās saites ar bijušajiem kolēģiem. Pateicoties tām, Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā bija ie-spējams realizēt filcēšanas darbnīcas ieceri. Tā kā interesentu bija negaidīti daudz, lai neveidotos rinda, Vijai palīgā nāca meita Kristīne, Aglonas vidusskolas 6. klases skolniece, kurai filcēšanu iemācīja viņas mājturības skolotāja Inta Reča. Pēc Vijas vārdiem spriežot, filcēšanai nav vajadzīgi lieli izdevumi, galvenais ir interese. Lai sāktu, jānopērk vilna, speciāla adata un vajadzīga kaut kāda mīksta materiāla pamatne, piemēram, porolona plāksne vai parasts virtuves sūklis trauku mazgāšanai. Speciālās adatas jāmeklē Daugavpilī vai Aglonā, par to, ka tādas būtu atrodamas Krāslavas veikalos, neviena no darbnīcu dalībniecēm neko nav dzirdējušas. Filcēšana ir process, kurā no krāsaina, dabīga un patīkama materiāla — aitas vilnas — top skaistas un visai praktiskas lietas. Viselementārākais darbs ir dažādas puķes vai vilnas savelšana mazās bumbiņās, kas patiesībā ir nedaudz sarežģītāk, nekā šķiet vērotājam no malas, jo ir jāpanāk, lai bumbiņu struktūra ir viendabīga, bez plaisiņām un gaisa kambarīšiem. Filcēšanā izmanto divu veidu tehnoloģijas — slapjo un sauso, bumbiņas top pēc slapjās. Filcējot var izgatavot gan pavisam vienkāršas lietas, gan visai sarežģītas: siltas istabas čībiņas, smalkas dāmu cepures, maciņus, somiņas, maisiņus, grāmatzīmes, grāmatu vākus, valsts ģerboni, karogu, krelles, auskarus un daudz ko citu. Juris ROGA

Ideja smelta grāmatā

Avots
Ezerzeme
25. marts 2011, 17:51

Interesantas idejas rodas spontāni, piekritīsiet? Parasti sākumā ir ideja, beigās — idejas piepildījums, rezultāts. Tādā veidā šoreiz tapa Galda salvešu izstāde Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. Ideja tika smelta grāmatā, kas pagājušā gada nogalē nonāca bibliotēkas grāmatu fondā. Rezultāts skatāms bibliotēkas lasītavā izstādes veidā. Veidojot salvešu locījumus topošajai izstādei, radās interese arī par galda salvetes vēsturi.

Izrādās, ka salvešu vēsture aizsākās aptuveni pirms 3500 gadiem. Toreiz Senajā Grieķijā kalpi pēc maltītes saimnieka lūpas un rokas slaucīja ar vīģes lapu. Tomēr par salvešu izgudrotājiem tiek uzskatīti senie romieši, kuri tās izgatavoja no azbesta šķiedrām (mūsdienās izmanto šīfera ražošanā).

Aptuveni pirms 2000 gadiem Romas augstmaņi sāka lietot auduma salvetes. Tās izšuva ar dzimtas ģerboņiem un saimnieka iniciāļiem. Tā kā cilvēki neizmantoja galda piederumus, bet gan ēda ar rokām, tad rokas nācās bieži slaucīt un bija nepieciešams šūt liela izmēra salvetes. Pēc ciemošanās tajās ietina līdznešanai no galda savāktos gardumus. Viduslaikos salvešu lietošanas mode izplatījās visā Eiropā. Līdz tam bieži vien ļaudis muti slaucīja ar roku vai galdauta malu, kas sniedzās līdz grīdai.

Japānā un Ķīnā galda salvetes izgatavoja no rīsa papīra.

Salvetes īpaši populāras kļuva valstīs, kurās vīrieši nēsāja bārdu un ūsas. Anglijā vīrieši skuvās, tāpēc salvetes tur izmantoja retāk. Itāļi bija pirmie, kuri iesāka tradīciju izmantot salvetes ēšanas laikā. Toties renesanses laikmetā salvete kopā ar citiem zinātnes un mākslas sasniegumiem izplatījās pa visu Eiropu. Sākotnēji galda salvetes sāka izmantot kā galda klāšanas priekšmetu, tām bija drīzāk dekoratīva, nevis praktiska loma. Salvetes tika veidotas no mežģīnēm, zīda un citiem dārgiem materiāliem. Katra valsts tiecās izveidot savu stilu galda klāšanas kultūrā.

Mainījās galda piederumu mode, līdz ar to arī galda salvešu ārējais veidols. Aptuveni pirms 300 gadiem attīstījās porcelāna trauku ražošana. Izsmalcinātos traukus papildināja ar sudraba galda piederumiem un locītu salvešu kompozīcijām. Nereti greznas galda salvetes tika nodotas dzimtas mantojumā vai arī iekļautas līgavas pūrā.

Papīra salvetes savu popularitāti sāka gūt kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Vācijā. Praktiskie un taupīgie vācieši 20.gs. 70. gados īpaši akcentēja salvešu funkcionalitāti. Tāpēc tika nolemts, ka tādai ne mazsvarīgai galda kompozīcijas sastāvdaļai ir jābūt ne tikai skaistai, bet arī salīdzinoši lētai. Salvetes var būt vienkrāsainas, krāsainas ar zīmējumu, vienkārtas, daudzkārtu.

Neskatoties uz galda papīra salvešu ienākšanu masu ražošanā, auduma salvetes joprojām paliek par galda klāšanas kultūras svarīgu elementu. Tās izgatavo no dažādiem viegli mazgājamiem audumiem. Vispiemērotākais materiāls šim nolūkam ir lins, kokvilna, sintētika, damasts, zīds ar iespiestu rakstu. Svinīgam gadījumam piemērotas baltas salvetes. Ne jau velti lepnās pusdienās galds tiek rotāts tikai ar auduma salvetēm.

Novada centrālās bibliotēkas lasītavā ir skatāma salvešu izstāde, ko veidojušas pašas bibliotēkas darbinieces. Idejas tika smeltas gan atbilstoša satura grāmatās, gan interneta resursos. Katrai salvetei tika piemeklēts atbilstošs māksliniecisks locījums, galda dekors un galda piederumi. Izstādi varēs aplūkot visu marta mēnesi.

Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre

Konkurss "Manas zināšanas par drošību internetā"

Avots Ezerzeme 1. februāris 2011, 19:41 Internets šodien ir pierasts un ērts sazināšanās līdzeklis, ko mēs labprāt izmantojam savā ikdienā gan izglītībai, gan izklaidei. Bet, vai mēs esam piesardzīgi, sērfojot internetā, tas gan ir cits jautājums. Drošības riski visur ir vienādi — gan skolā, gan mājās, gan tirdzniecības centrā, gan rotaļu laukumā un tāpat arī internetā. Lai cik tas arī nebūtu savādi, ir daudzi cilvēki, kuri nekad neaizmirst aiztaisīt logus un aizslēgt mājas durvis, tomēr interneta vidē šī piesardzība pazūd kā nebijusi. Daudzi rīkojas bezatbildīgi un nolaidīgi, jo uzskata, ka visas darbības ir anonīmas — vairumam no mums nav ne jausmas par to, ka visām internetā veiktajām darbībām ir iespējams izsekot. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas kolektīvs reizi gadā noteikti drošību interneta vidē aktualizē sabiedrības, pareizāk sakot, savu jauno lasītāju, vidū. Bibliotēkā jau par tradīciju ir kļuvusi pasākumu par drošu internetu rīkošana. Šogad konkurss tiek rīkots jau otro gadu. Pagājušajā gadā rīkotais pasākums “Drošība internetā” mūsu bibliotēkā noritēja veiksmīgi. Konkursa rīkotāji par padarīto bija gandarīti. To mēs sapratām pēc konkursa dalībnieku ieinteresētības, patiesa azarta. Bērni jau ir tie, kuri neliekuļo — ja nav interesanti, tad viņi tā arī vai nu pasaka, vai liek skaidri noprast. Ik gadu, veidojot pasākumu par drošību internetā, mēģinām dažādot konkursu saturu. Piemēram, pagājušajā gadā rīkotais pasākums saturiski tika dalīts divās daļās. Pasākuma pirmajā daļā bibliotēkas sistēmas administratore Ilona Cabule klātesošos iepazīstināja ar projektu “Net-Safe Latvia”. Tika apskatītas un arī kopīgi izanalizētas, pārrunātas vairākas ar interneta vidi saistītas tēmas, piemēram, interneta drošības galvenie aspekti, iespējas internetā un drošības riski. Pasākuma otrajā daļā tika izspēlēta erudīcijas spēle “Cik labi es orientējos jautājumos par internetu?” Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, konkursā iesaistīties tika aicināta arī mūsu bibliotēka. Konkurss tiek organizēts Vispasaules drošāka interneta dienas (2011. gada 8. februāris) atzīmēšanai. Konkursa noteikumi paredz, ka bibliotēkā piedāvātajam konkursam ir jāatbilst tēmai “Internets — tā nav spēle. Tā ir TAVA DZĪVE!”. Tādēļ pasākuma organizētājas Krāslavas bibliotēkā — sistēmas administratore Ilona Cabule un bibliotekāre Anna Bartuša — šogad ir izvēlējušās tēmu ”Manas zināšanas par drošību internetā.” Pasākuma mērķi ir veicināt bērnu un jauniešu lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, veicināt izpratni par moderno tehnoloģiju lietošanu, izglītot bērnus un jauniešus drošā interneta lietošanā. Konkursa mērķauditorija ir bērni un jaunieši (skolēni no 4.klases līdz 9. klasei). Atšķirībā no pagājušā gada, kad pasākuma vadītāja informēja klātesošos par drošību internetā, izmantojot datorprezentācijas un citus uzskates līdzekļus, šogad tika nolemts mainīties lomām. Proti, skolēni paši ir aicināti konkursa organizētājiem demonstrēt savas zināšanas informācijas tehnoloģiju izmantošanā ar jau iepriekš izveidotu darbu. Protams, tēma ir “Manas zināšanas par drošību internetā.” Piekrītiet, zināšanas par drošību internetā ir dažādas. Tāpēc nav šaubu, ka vērtēšanai netiks atsūtīti divi identiski darbi. Arī izdomai un fantāzijai nav robežu! Radošos darbus aicinām veidot prezentāciju, multfilmu un videomateriālu veidā. Radošajā darbā jānorāda: 1) vārds, uzvārds; 2) vecums; 3) mācību iestāde un klase, 4) e-pasts, 5) kontakttālrunis. Darbi jāiesniedz elektroniski līdz 2011. gada 20. februārim, sūtot uz e-pastu: kraslbibl@apollo.lv , vai jānodod bibliotēkas lasītavā no datu nesējiem. Noslēguma pasākums mūsu bibliotēkā norisināsies šī gada 4. martā, tā būs marta pirmā piektdiena. Tad arī apskatīsim veiksmīgāk izpildītos konkursam pieteiktos darbus, paziņosim rezultātus. Protams, neiztiks arī bez balvām. Aicinām ikvienu 4.- 9. klases skolēnu! Nāc un piedalies! Padalies ar citiem savās zināšanās par drošību internetā. Iespējams, tādējādi tu pasargāsi savus vienaudžus no iespējamām kļūdām, ne- patikšanām interneta vidē. Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre

Saulainas rindas

Avots Ezerzeme 25. janvāris 2011, 19:48 Krāslavas Bērnu un jauniešu centrs reizi divos gados rīko konkursu skolēniem, kas raksta dzeju un prozu. Šī gada 18. janvārī jau sesto reizi notika noslēguma pasākums (nu jau tradicionāli) Krāslavas centrālajā bibliotēkā. Rezultāts: VI Jauno rakst-nieku un dzejnieku konkursa laureātu labāko darbu izlase “Saulē būt...” nelielas grāmatiņas veidā. Šāds izdevums tiek veidots jau ceturto reizi. To bija paredzēts uzdāvināt pirmo trīs vietu ieguvējiem katrā vecumu grupā, kopā 13 skolēniem: sešiem no Varavīksnes vidusskolas, pieciem no Izvaltas, vienai skolniecei no Krāslavas Valsts ģimnāzijas un vienai no Indras. Pavisam konkursā piedalījās 20 jaunie censoņi no piecām novada skolām. Diemžēl uz gala pasākumu slidenā ceļa dēļ netika izvaltieši. Viņi noteikti diplomus, piemiņas balvas un jau minēto darbu izlasi saņēma vēlāk. Tieši šī paša iemesla dēļ attēlā ir tikai trīs pirmās vietas ieguvējas (no kreisās) Ieva Jokste, Viktorija Cimmermane un Emīlija Zaščerinska. Vietu sadalījums ir šāds: Ieva Jokste 1. vieta Indras vsk. 7.kl. Agnese Japiņa 1.vieta Izvaltas psk., 5.kl. Viktorija Cimmermane 1.vieta Varavīksnes vsk. 6.kl. Emīlija Zaščerinska 1.vieta Varavīksnes vsk. 7.kl. Arturs Verigo 2.vieta Varavīksnes vsk. 4.kl. Anastasija Hodarenoka 2.vieta Varavīksnes vsk. 4.kl. Tālis Tukāns 2.vieta Izvaltas psk.,4.kl Daina Paņko 2.vieta Varavīksnes vsk. 3.kl. Katrīna Barševska 3.vieta Izvaltas psk.,7.kl Viktorija Pupeika 3.vieta Izvaltas psk.,5.kl. Laura Onzule 3.vieta Izvaltas psk.,4.kl. Vladislavs Baranovskis 3.vieta Varavīksnes vsk. 2.kl. Diāna Pojuta 3.vieta Krāslavas Valsts ģimn. 9.kl. Jūsu vērtējumam divi 5. klases skolnieces Agneses Japiņas dzejoļi: Latvijas zaļā josta Apvij Latvijai zaļu jostu, Jostu no mežiem zaļiem. Vai tikai no mežiem tā būs? Protams, ka nē. Pļavas ir zaļas, Un noras ir zaļas. Jostu zaļo Dāvāšu es Latvijai. Rozīte un saulīte Manā dārzā skaistā Rozīte zied. Tā ir tik sārta un skaista Kā saulīte jaukā. Saulīte siltā un mīļā Rozīti silda. Vai visus tā silda? Nu protams! Rozīte dārzā ir viena, Arī saulīte viena. Otro reizi bērnu darbiņu vērtēšanā piedalījās Krāslavas centrālās bibliotēkas bibliogrāfe Anna Bartuša, no pašiem pirmsākumiem — Linda Kilevica, dzejniece un laikraksta “Latgales Laiks” redaktores vietniece. Žūrijas skatījumā dažu bērnu darbiņos pārāk bija jūtama pieaugušo palīdzība. Ērika STEPIŅA, arī žūrijas pārstāve

Maza, maza kleitiņa

Avots Ezerzeme 21. janvāris 2011, 19:24 Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā atklāta Maldas Šidlovskas tamborētu kleitu lellēm izstāde, kuru apskatīt tiek gaidīti bērni, pirmsskolēni, skolēni, viņu vecāki, vecvecāki un citi interesenti. Šī nav pirmā Maldas izstāde, pirms pāris gadiem bibliotēkas apmeklētāji varēja novērtēt viņas adījumus. Kā jau tas ierasts, izstādi atklāja novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura klātesošajiem pastāstīja interesantus vēstures faktus. Pirmās komerciālās lelles pārdošanai parādījās 18 gs. Vācijā, tās tika veidotas gan no māla, gan vaska. 19. gs. leļļu tērpu izgatavošanā sāka izmantot papīru, kreppapīru, lelles kļuva dažādākas. 20. gs. līdz pat 2. Pasaules karam ļoti populāras bija piegrieztnes lellēm žurnālos — tērpus varēja izgriezt no papīra, un katru reizi bērns varēja lelli saģērbt citā tērpā. 1959. gadā pasaulē parādījās Bārbija, šī lelle kļuva par pasaules meiteņu ikonu un ieviesa revolūciju leļļu pasaulē. Katras meitenes sapnis bija iegūt lelli savā īpašumā, tai līdzi nāca dažādi tērpi, pēc tam arī iedzīve, saimniecība, visbeidzot parādījās arī draugs Kens. Arī šobaltdien Bārbija nav zaudējusi savu milzīgo popularitāti. Bet kas būtu lelle, ja tai nebūtu tērpu? Malda Šidlovska ietērpusi izstādes lelles daudzveidīgos un krāšņos tamborētos tērpos, kas ir dažādu krāsu un stilu. Līdz ar to visas lelles ir ieguvušas savu otro dzīvi. Visi tērpi lellēm guļ kā uzlieti. Bibliotēkas darbiniekiem bija liela vēlēšanās, lai katram no 48 uztamborētajiem tērpiem būtu sava lelle, diemžēl tik daudz Bārbiju salasīt neiz- devās. Visvairāk leļļu — 11 Bārbijas — izstādes vajadzībām atnesa meitene vārdā Ieva. Malda pastāstīja, ka leļļu tērpi tapuši no īrisa diegiem, tērpu modeļi noskatīti žurnālos, internetā, kā arī realizējusi pašas fantāzijas. Tā kā pēc profesijas viņa ir šuvēja ar ilggadēju pieredzi, tad Maldai nav problēmu tikt skaidrībā ar tērpu piegrieztnēm, bet pati tamborēšana kā tāda viņai nesagādā grūtības, kā jau sens hobijs. Kruzuļaināki un krāšņāki tērpi top ilgāku laiku, pēdējā kleita vēl nav pabeigta... Izstādē apskatāmi darbi, kas tapuši kopš vasaras. Vienas tamborētās kleitas izmaksas nav lielas, jo diegu vajag nedaudz — vienkāršai kleitai nevajag pat vienu īrisa diegu mazo spolīti, bet lielākai pietiek ar trim. Diegi Krāslavā maksā apmēram 70 santīmu par spolīti, bet varētu būt arī dārgāki. Malda savas kleitas nepārdod, tās tapušas pēc mazmeitas Gabrielas lūguma, kura pati bija klāt izstādē, bet pēc mēneša kleitas nonāks viņas īpašumā. Vispār Maldai ir trīs mazmeitas un trīs mazdēli. Starp citu, viena tamborēta kleita ir aizceļojusi uz Vāciju, Malda šad tad uztamborē kādu kleitu lellei pēc pasūtījuma. Tamborētas leļļu kleitas ir roku darbs, tālab tiek uzskatītas par ekskluzīvām un internetā var atrast šādu kleitu tirgotājus. Iespējams, ka arī Malda varētu nopelnīt, ja vien vēlētos ienākt šajā biznesa jomā. Malda: “Savulaik strādāju sadzīves pakalpojumu kombinātā, bet tagad esmu bezdarbniece. Es tamborēju visu mūžu, man šis darbs sagādā lielu prieku. Nav jāstaigā riņķī apkārt un jāčīkst, ka nav ko darīt. Man ir ko darīt. Mazmeita sen lūdza notamborēt lellei tērpu, kā piesēdos pie šī darba, tā satamborēju lielu garderobi. Dažiem tērpiem ir pat cepures, bet plānoju notamborēt arī ziemas mēteļus, bikšu kostīmus. Garderobei jābūt pilnai.” Šāda veida izstāde novada bibliotēkā ir pirmoreiz, agrākajos gados bijušas tamborējumu un adījumu izstādes, bet leļļu tērpu izstāde ir pirmoreiz. Tas ir liels un patīkams pārsteigums, bibliotēkas darbinieki pārliecināti, ka izstāde patiks ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Juris ROGA