Gaismiņa tumsā

Avots Ezerzeme 28. decembris 2010, 22:30 16. decembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā svinīgi atklāja dekoratīvo sveču un filcēšanas darbu izstādi “Gaismiņa tumsā”. Savus darinājumus apskatei piedāvāja Krāslavas bērnu un jauniešu centra čaklie rokdarbnieki. Pasākumā piedalījās dažāda vecuma pulciņu dalībnieki, ciemiņi un citi interesenti. Klātesošos uzrunāja centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Redzam, ka šajos darbiņos ir ielikts sirds siltums un liela mīlestība. Bibliotēkas kolektīva vārdā saku paldies mazajiem dalībniekiem un viņu skolotājiem. Bibliotēku apmeklē daudzi cilvēki, visi redzēs šos darbus.” Šī ir jau otrā bērnu un jauniešu centra piedāvātā svecīšu izstāde, pirmā bibliotēkas telpās bijusi pirms gadiem trim. Savukārt filcēšanas darbi apskatāmi pirmoreiz. Diemžēl izstādes nebūs ilgi, jo bērni savus darbiņus grib dāvināt sev tuviem un mīļiem cilvēkiem svētkos. Skolotāja Žanna Garbrēdere izstāstīja, kā tapuši skaistie darbi: “Mums ir ļoti radošs kolektīvs, sveču liešanu apgūstam, pielietojot dažādas tehnikas. Ir arī moderns filcēšanas pulciņš, kā bērni paši saka — var uztaisīt jebko. Personīgi es ar sveču liešanu nodarbojos 15 gadus, ar vilnu — trīs gadus. Man tas patīk. Sveču liešanu apgūst 7-16 gadus veci bērni, kopumā viņi ir deviņi. Filcēšanas pulciņu apmeklē 1.-6. klašu astoņi skolēni. Varbūt sveču šajā izstādē ir mazāk nekā tajā pirmajā, bet jāņem vērā, ka te ir tikai un vienīgi sveces ar Ziemassvētku tematiku. Darbi patiesi kvalitatīvi, tos var droši dāvināt. Gatavie darbi paliek autoru īpašumā. Patīk piedalīties izstādēs, šogad divas mūsu bērnu darinātās sveces bija kādā izstādē Rīgā.” Pirmie rezultāti sasniedzami pēc gada darbošanās pulciņā. Lai gan ne visi bērni ir vienādi talantīgi, bet ar skolotāja palīdzību faktiski katrs var dabūt gatavu ļoti labu darbiņu, kuru nav kauns rādīt citiem. Nodarbības interešu pulciņā nekaitē mācībām, jo bērni tajā darbojas pāris stundas nedēļā, ar ko būtībā pietiek. Astrīda Daņiļeviča ir viena no talantīgākajām audzēknēm, kura pulciņu apmeklē ne pirmo gadu. Meitene izstādei piedāvājusi gan sveces, gan vilnas darbiņus. Klātesošajiem viņa parādīja savus mīļākos darbiņus, pastāstīja par sveču tapšanas tehniku, kā arī atbildēja uz jautājumiem. Sandra Petroviča tikai nedēļu pirms izstādes atklāšanas pabeidza savu sveci, kas tapusi dekupāžas tehnikā. Meitene žurnālistiem stāstīja, ka sveces liet iemācīja skolotāja. Pulciņā esot ļoti interesanti darboties. Sandrai, kura sveces lej jau divus gadus, patīk tieši dekupāžas tehnika, jo tā top ļoti skaisti darbi. Sveces meitene dāvina, visskaistākā sagatavota māmiņai. Noslēgumā bērnu un jauniešu centra skolotāja Sanita Kumpiņa aicināja visus, kuriem centrā mācās bērni vai mazbērni, izmantot šī gada pēdējo iespēju vakarpusē apmeklēt radošo darbnīcu mammām, tētiem, brāļiem, māsām, onkuļiem un vecmāmiņām, kurā kopīgiem spēkiem varētu mēģināt izveidot kādu suvenīru. Savukārt bibliotēkas kolektīvs bērnus cienāja ar konfektēm, bet centra skolotājām uzdāvināja kalendārus jaunajam gadam. Juris ROGA

Pensionāri arī grib zināt

Avots Ezerzeme 7. decembris 2010, 12:34 Krāslavas novada centrālās bibliotēka nokomplektējusi kārtējo pensionāru grupu, kuras dalībnieki apgūs informācijas tehnoloģiju un interneta lietošanas iemaņas. Kursu vadītāja būs iestādes datortīkla sistēmas administratore Ilona Cabule. Kursiem bija pieteikušies turpat divi desmiti gribētāju, bet, kā tas dzīvē parasti notiek, daļa vēlāk atteicās, tālab grupa nav tik liela, taču tās galīgās aprises būs redzamas pēc pirmajām nodarbībām. Organizatoriskajā sanāksmē kursu dalībniekus uzrunāja centrālās bibliotēkas vadītāja V. Magidas, kura akcentēja, ka šie kursi to dalībniekiem ir bezmaksas, tā esot bibliotēkas labdarība. Neskatoties uz to, ka nekāda maksa netiek prasīta, kursi ir kvalitatīvi, programma sastādīta, ņemot vērā pensionāru vēlmes un intereses. Līdz šim bibliotēkā datoru un interneta lietošanas gudrībās ir apmācīta viena ārstu grupa, kā arī divas pensionāru grupas. Vēlēdamies nostiprināt un padziļināt iegūtās zināšanas, aktīvākie pensionāri izveidoja savu interneta klubiņu NEXT, kurā pulcējas reizi divās nedēļās. Viņi jau ir gana zinoši, datoru izmanto aktīvi un dažādām vajadzībām, viņiem rodas daudz jaunu jautājumu datorspeciālistam. Pensionāri, kuri jau izgājusi šos kursus, sacījuši, ka tas pusotrs mēnesis viņiem bija ļoti nepieciešams visādā nozīmē, pirmām kārtām tā bija iespēja iziet no mājām un satikt domubiedrus, risināt sarunas, diskutēt, kopīgi pasēdēt pie tējas tases. Vārdu sakot, dators un internets viņus padarīja jaunākus un aktīvākus. Juris ROGA

Turpinot iesākto

Avots Ezerzeme 7. decembris 2010, 12:33 Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada ūdenstilpes un ūdensteces diska prezentācija tā veidotājiem — Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbiniekiem — ir viens no gaidītākajiem gada pasākumiem. Diska izveidē ir ieguldīts ļoti nopietns darbs, kuru padarīja bibliotēkas sistēmas administratore Ilona Cabule, bibliotekāre Anna Bartuša, uz sabiedriskiem pamatiem palīdzēja bijušais praktikants Igors Domanickis. Pasākumu atklāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura atgādināja, ka ne jau pirmo gadu Krāslavas novada centrālā bibliotēka strādā digitalizācijas jomā. Pirms diviem gadiem bibliotēkas lasītavā prezentēja pirmo pašu veidoto disku par mūsu pilsētas pamatlicējiem grāfiem Plāteriem. Plānojot nākamos darbus, bibliotēkas darbinieki izdomāja, ka ir jāapkopo vienuviet informācija par visām bijušā Krāslavas rajona teritorijas ūdenstilpnēm. Pirms gada tika prezentēta saturiski vērtīgā diska pirmā daļa — triju novadu ezeri. Šogad bibliotēkā jauns disks, kurā apkopotas ziņas par triju novadu aptuveni 300 ezeriem un 200 upēm, upītēm un strautiem. Būtībā jaunā informācija ir iepludināta tajā pirmajā diskā, padarot jauno disku krietni vērtīgāku. Jau pirms gada diska prezentācijā tā veidotājas īpaši uzsvēra, ka šis ir absolūti jauns un nebijis produkts, arī informācijas apjoma ziņā ir visietilpīgākais, kas līdz šim bibliotēkā ir tapis. Šos vārdus pilnībā var attiecināt arī uz šī gada produktu, kas tāpat prasīja lielu darbu un pacietību. Tādu vērtību tik īsā laikā nevar radīt bez kolēģu un citu cilvēku atsaucības, atbalsta. Par ieteikumiem diska satura pilnveidošanai veidotāji pateicas arī Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Daugavpils sektora vadītājam un vecākajiem inspektoriem, publisko bibliotēku vadītājiem. Diska ievadā rakstīts: “Ūdeņiem — upei, ezeram, jūrai un pat nelielam dīķim — piemīt īpatnējs skaistums, kas saista cilvēku. Ikviens ceļinieks vietu atpūtai cenšas izvēlēties ūdens malā, ne vien lai dzesētu slāpes, nomazgātu ceļa putekļus, bet arī tādēļ, ka tā tuvums, viļņošanās, mūžīgā kustība sniedz neparastu baudījumu. Daudzi pat nenojauš, ka viņi stāv pie sliekšņa, kas ved līdz galam neizzinātā, tādēļ vēl samērā noslēpumainā pasaulē, kurā dzīve rit pēc saviem likumiem...” Ar diska saturu klātesošos iepazīstināja tā veidotājas. Tagad jāsaka — tas tapis divos gados un sastāv no piecām daļām: īpaši aizsargājamas dabas teritorijas bijušajā Krāslavas rajonā; latviešu tautas teikas un dzeja par ūdeņiem, upēm un ezeriem; ūdenstilpes; ūdensteces; aktīvā atpūta pie ūdeņiem. Saturiski ūdenstil-pes un ūdensteces ir vislielākā diska daļa. Protams, ir ievads un cita informācija. Tajā pārstāvētas vairākas nozares: ģeogrāfija, li-teratūra, tiesības, tūrisms un sports. Prezentācijas noslēgumā bibliotēkas vadītāja V. Magidas dis-ka veidotājiem pasniedza nelielas dāvaniņas. Finansiālu apsvērumu dēļ jaunais produkts nav tiražēts lielos apjomos, bet ikvienam interesentam ir pieejams bibliotēkā. Disku bibliotēka dāvinās skolām, muzejam, lai izmanto bērni un pieaugušie, jo informācija vajadzīga vienmēr. Fotoattēli nav pilnībā par visiem ūdeņiem, jo pie katra ezera vai upītes bibliotēkas darbinieki nevarēja aizbraukt ne fiziski, ne finansiālu apsvērumu dēļ. Par nākotnes iecerēm šoreiz konkrētība netika sniegta, atšķirībā no iepriekšējās prezentācijas, kad tajā visi uzzināja, kāds produkts konkrēti gaidāms pēc gada. Bet ideju bibliotēkas darbiniekiem esot ļoti daudz, tālab pēc gada, novembra beigās vai decembra sākumā, ļaudis atkal tiks aicināti uz jauna diska prezentāciju. Juris ROGA

Bija vērts apmeklēt

Avots Ezerzeme 9. novembris 2010, 20:56 3. novembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika organizēti divi pasākumi vienlaikus: atklāta Krāslavas un Dagdas novada bibliotekāru darbu izstāde “Mūsu vaļasprieki” un mājas konservu izstāde-degustācija “Vasara burciņā”. Tika organizēta tikšanās ar uzņēmuma “Krāslava D” pārtikas tehnoloģi Ritu Bižāni, kura vienkāršā un visiem saprotamā valodā pastāstīja par procesiem, kas notiek konservēšanas laikā, atklāja savu mīļāko recepti, atbildēja uz daudziem jautājumiem, deva noderīgus padomus. Vārdu sakot, pasākums bija tā vērts, lai ziedotu nedaudz laika, apmeklējot centrālo bibliotēku vakara stundā. Pēc iesakņojušās tradīcijas arī šos pasākumus ar nelielu uzrunu atklāja centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Mūsu dzīvē ir tāds neliels posms, kad gribam parādīt sevi un atskaitīties par to, ko esam darījuši. Šoreiz gribam prezentēt bibliotēku darbinieku divus hobijus, kas ir rokdarbi un konservēšana. Izstāde tapa, balstoties uz centrālās bibliotēkas darbinieku vaļaspriekiem un pieaicinot arī kolēģus no pagastiem: konservēšanas jomā neesam strikti fiksējuši, kas ko atvedis, bet rokdarbu izstādē pārstāvēta Dagdas bērnu bibliotēka, Svariņu, Augstkalnes un Piedrujas bibliotēka. Izrādās, mēs varam strādāt dažādās tehnikās, varam apgleznot pudeles, veidot no pērlītēm rotaslietas, izšūt un tamborēt, veidot kompozīcijas no sausiem ziediem, protam arī zīmēt un nodarbojamies ar tādām ekskluzīvām lietām kā origami un simigrafika. Cik paši esam daudzveidīgi, tik daudzveidīgi ir mūsu darbiņi. Izstāde bibliotēkas apmeklētājiem būs apskatāma mēnesi. Otrs liels hobijs ir konservēšana. Kāpēc tieši tā? Pirmkārt, gatavot pašam šodien ir moderni, otrkārt to spiež darīt pati dzīve. Pagājuši laiki, kad treknajos gados bijām kļuvuši bagāti un mums vairs negribējās pašiem neko lielu darīt — bija vieglāk nopirkt visu veikalā. Pati dzīve ienesa korekcijas, atgriežamies savos mazdārziņos, atkal audzējam, vārām, liekam stikla burkās, sālām, marinējam un konservējam. Vasaras un rudens prieks nonāk burciņās, jo pašu gatavotais vienmēr ir labāks. Mēs zinām cilvēkus, kuriem konservēšana nav dzīves nepieciešamība, bet tas viņiem ir vaļasprieks, vēlme pārsteigt draugus un tuviniekus ar kaut ko neparastu. Veikali piedāvā daudz ko, bet varbūt mūsu skatījumā tas ne vienmēr šķiet garšīgs un veselīgs, tāpēc darām paši. Daļa saules un vitamīnu pazūd, bet līdz ar marinādi burciņās ieplūst mūsu sirds siltums, mūsu labās domas, mūsu vēlme sagādāt prieku sev un tuviniekiem. Lai profesionāli runātu par konservēšanu, esam uzaicinājuši ciemos firmas “Krāsalava D” pārtikas tehnoloģi Ritu Bižāni, kura padalīsies savās zināšanās par to, kas jāievēro, lai pareizi sagatavotu produktus, iegūtu garšīgu un skaistu galarezultātu.” Rita uzsvēra galveno nosacījumu, kas mājās gatavoto produktu padara par tik īpašu un garšīgu, proti, tas, ka tajā ieguldām savu dvēseli: “Tāpēc konservi, pagatavoti mājas apstākļos, šķiet garšīgāki, mīļāki jūsu ģimenēs un ar labpatiku tiek likti galdā, sagaidot ciemiņus.” Profesionālās pārtikas tehnoloģes stāstījums bija ļoti interesants, neliels ieskats tajā. Kad jūs burkas sterilizējat vai aplejat produktus ar uzvārītu ūdeni, daļa baktēriju produktā iet bojā. Ir jāzina, ka šajā procesā 60 grādu temperatūrai jābūt produktā iekšā, parasti tas tā arī notiek, ja viss izdarīts pareizi. Gadās, cilvēki jautā: “Liku burciņās gurķīšus kā vienmēr, bet tie ieskāba. Iemesls ir viens: mājsaimniece nav panākusi vajadzīgo temperatūru produkta iekšienē — vismaz 60 grādu. Tāpēc produktā izstrādājās pienskābe, jo tur palika baktērijas, tāpēc tāds nevēlams galarezultāts. Starp citu, Rita arī novērojusi, ka laika gaitā cilvēki atgriežas pie sālītiem produktiem, konservētie daudziem jau apnikuši. Klātesošie interesējās, kādi vāciņi ir labāki konservēšanai? At- bilde — mikrobi vairojas, ja ir gaisa pieeja. Ja burciņa aizvērta blīvi, tad vienalga, kāds ir vāciņš. Protams, labāk, lai tas ir jauns, taču var izmantot arī vecu — ka tik ir tīrs, labi nosterilizēts un nebojāts. Tiesa ar sēnēm ir citādāk — tām Rita iesaka izmantot plastmasas vāciņus, jo hermētiski noslēgtos traukos(burkās) sēnēs var būt botulisma baktērija, kas vairojas bez gaisa klātbūtnes. Strādājot ar sēnēm, ļoti būtiski ir veikt iespējami kvalitatīvāku pirmreizējo apstrādi un vēlams arī mainīt ūdeni, tās vārot. No tā sēnes neko nezaudē. Pārtikas tehnoloģe izgaisināja mītu par cukuru: “Latvijas ražojuma cukura sen vairs nav, mēs lietojam uzturā lietuviešu, poļu, vācu. Nav man problēmu ar šo cukuru ievārījumos. Uzskatu, ka problēmas rodas tikai saimnieces vainas dēļ, kura neievēro tehnoloģiju...” Bija interesanti paklausīties arī par kāpostu gatavošanu un mēness ietekmi uz šo procesu, traukiem un citām lietām. Piekritīsiet, šādus pasākumus vērts apmeklēt pašiem, nevis lasīt atstatījumu avīzē. Juris ROGA

Latgales rakstniecei Naaizmērstulei - 120

Avots Ezerzeme 19. oktobris 2010, 17:25 Pasaulē katram ir sava vieta un uzdevums, pat mazajam un ārēji necilajam — tā uzskatīja Rozālija Tabine, Naaizmērstule, kurai šogad 28. oktobrī aprit 120. dzimšanas diena. Naaizmērstule savu vietu Latgalē atrada kā skolotāja un rakstniece. Skolotāja Rozālija bija strādājusi vairākās skolās — Balvos, Mežiniekos, Aglonā, Aulejā. Pateicoties skolotājas rūpēm, Aulejas 4 klašu pamatskola izveidota par 6 klašu pamatskolu. Kā skolotāja viņa godam ir pildījusi jaunās paaudzes audzināšanas misiju. Būdama audzinātāja, ar apbrīnojamu pašaizliedzību viņa rūpējās par nelaimes un posta skartajiem zēniem un meitenēm, gādāja par viņiem, raudzīja izraut no trūkuma un bada, mācīja tiem spēku smelt čaklumā, ticībā, savstarpējā cieņā un izpalīdzībā. Arī literārai jaunradei viņa pievērsās tādēļ, ka latgaliešu bērniem trūka piemērotas lasāmvielas. Tādēļ jaunā skolotāja pati sāka sacerēt dzejoļus, tēlojumus, īsos stāstus, vēlāk — jau garākus stāstus, pasakas, svēto dzīves aprakstus, lugas. Kā rakstniece viņa turpina tautas audzināšanas darbu. Rakstniece to neslēpj, pauž skaidri un nepārprotami. Visu mūžu lasītāji tiek aicināti neaizmirst trīs vissvētākās lietas — literatūru, dzīves jēgu, kā arī uzticīgu kalpošanu Dievam, dzimtenei un dzīvei. Neaizmirstule latgaliešu li-teratūrā ieiet kā garīgās un patriotiskās prozas, drāmas un dzejas pārstāve, viņa tiek dēvēta arī par pasaku žanra aizsācēju latgaliešu bērnu literatūrā. Naaizmērstules daiļrade sākās vēl pirms Latvijas Republikas nodibināšanas, iet cauri visam neatkarīgās Latvijas periodam, kā arī Otrā pasaules kara gadiem. Padomju Latvijā viņas darbi, saprotams, netika publicēti. Pavisam sešpadsmit grāmatas. Uzrakstītas 39 literārās pasakas. Oriģināldarbi — dzejoļi, stāsti, pasakas un teikas — apvienotas krājumos “Lauku zīdi” (1934) un ”Dīva dōrza pučeites” (1943). Ludziņas bērniem ir izkaisītas periodikā un tikai 1995. gadā izdotas ar nosaukumu “Naaizmērstules lugas”. Prof. L. Latkovskis ir sacījis: “Kā cilvēku Rozaliju Tabini varētu raksturot ar vienu teicienu: viņas dzīve bija atvēlēta Dievam un tuvākajam. Viņai nebija personīgās dzīves, nebija tā, ko varētu saukt pasaulīgā dzīve un pasaulīgs prieks.” Rozālija tieši tādā veidā un ne savādākā saskatīja savu īsto laimi, savu devumu Latvijai, Latgalei. “Laime, mīļo Laimiņ, kur tu esi? Saki, kā atrast un kur meklēt tevi? Sauc lieli, mazi, veci, jauni bagāti un nabagi. Ikviens cilvēks Laimi sauc un meklē, bet reti kurš atrod īsto laimi. … Jo tam tik laime gaiši smaida, kas caur visām dzīves likstām skaidru sirdi, goda prātu, līdzcilvēku mīlestību līdzi nes, kas sāpēs, bēdās, grūtībās smaidā seju sedz.” /No stāsta ”Kur Laime”/ Pati Rozālija savos darbos nereti pauž uzskatu, ka “pasaule ir ciešanu pilna, tāpēc, lai dvēsele varētu pilnveidoties, tai jāpārvar ciešanu sāpes.” Tas ir tāpat kā pēc lietus aiz mākoņa parādās saules stari. Piemēram, stāsts ”Skaistōkō meitine” ir par to, ka vienai muižniecei nomira vienīgā meita. Pirms nāves meita savu dārgo pērļu rotu novēl apkārtnes visskaistākajai meitenei. Māte to arī izdara, tiesa, “ne pēc tā, kā pasaule to vērtē, bet pēc Dieva prāta. Pieminiet, Dieva acīs ir tikai tas skaists, kas godīgs, labs, paklausīgs, pazemīgs.” Meitenei Broņai, kurai tiek pērļu rota, nebija vizuāla skaistuma, jo baku slimība bija samaitājusi viņas seju. Tajā pašā laikā šī bija godīgākā, strādīgākā, laipnākā meitene visā apkārtnē. Naaizmērstule savos darbos cenšas iedrošināt tautiešus būt stipriem savā pārliecībā, savos uzskatos, nebaidīties būt tādam, kāds tu esi. Rakstnieces varoņi — gan pieaugušie, gan bērni — ir nabadzīgi lauku cilvēki, grūtdieņi, bāreņi, kas cenšas tiekties pēc garīgas pilnības, pēc sirdsskaidrības. Varoņu raksturs parasti ir pilnveidots — viņi ir strādīgi, žēlsirdīgi, pašaizliedzīgi. Tā nav greznība, tas ir katra cilvēka pienākums. Tajā pašā laikā rakstniece apzinās, ka būt sirds skaidram nav tik viegli.- “Apmētās tevi ar dubļiem, aptraipīs tavu goda vārdu, kā tārpu tevi samīdīs — bet tu ar svētību par lāstiem maksā, atlaid tev nodarītās pārestības. Lai tāda būtu tava atriebšana, jo tā nes mieru, laimi, tā atgriež tev nolaupīto slavu…”/No stāsta “Laime”/ Lasot stāstus, dažbrīd ir pagrūti novilkt robežu starp bērniem un pieaugušajiem domātajiem darbiem. Piemēram, pamācība stāstā “Lobs dorbs” - “kuri patiesi ir lieli un kuri mazi labi darbi, par to, bērni, ir grūti spriest. Dievs to pats nosaka. Pieminiet tikai vienu: ja labu darbu darīsiet tāpēc, lai patikt Dievam un cilvēkam palīdzēt, arī jūsu mazos darbus Dievs skatīs par lieliem. Bet, ja savus labos darbus darīsiet tikai tāpēc, lai ļaudis jūs slavētu, par labiem un žēlsirdīgiem turētu, tad arī jūsu lielie darbi pie Dieva tiks paskaitīti par maziem.” No vienas puses, stāsts ir domāts bērniem, bet no otras puses — vai tad pieaugušie arī nevar rast sev vērtīgo? Dzīvē nav nejaušību. Arī Rozalijas Tabines pseidonīms nav nejaušība. To viņa gūst vēl kā skolniece Viļņas nazaretiešu skolā, kur internāta meiteņu audzinātāja jokodamās katrai iemītniecei gribēja dot kādas puķes vārdu un Rozālijai Tabinei izraudzīja neaizmirstuli. Tas izteica meitenes būtību, kā arī kļuva par rakstnieces likteni. Mūsu bibliotēkas novadpētniecības nodaļā no 18. oktobra ir skatāma tematiskā izstāde par Naaizmērstuli. Apzinoties, ka vienā rakstā nav iespējams pilnībā iepazīstināt ar mūsu novadnieces daiļradi, aicinu apmeklēt izstādi “Naaizmērstule - Latgales stiprā un cietā klints”. Anna Bartuša, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre

Dzejniekam, novadniekam, patriotam ...

Avots Ezerzeme 8. oktobris 2010, 18:25 Ar vārdiem tu sit, ar vārdiem tu dzel, ar vārdiem tu paijā un glāsti. Ar vārdiem pār atvariem tiltus tu cel, ar vārdiem šie tilti tiek gāzti. V. Krāslavietis 30. septembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika piemiņas pasākums, veltīts mūsu novadniekam Valdim Krāslavietim, kuram dienu iepriekš būtu apritējuši 90 gadi. Valdis, īstajā uzvārdā Grants, piedzima tālajā Baku pilsētā 1920. gadā 29. septembrī. Savu dzīves ceļu raksturo tā: “...no saulainā Kaukāza līdz vējainās Čikāgas pievārtei ar ilgāku pārsēšanos Krāslavā…”. Viņš nomira 1994. gada 14. oktobrī operācijas laikā. Valda Granta-Krāslavieša vēlme atdusēties mūža mājās dzimtenē tika īstenota 1995. gada 8. jūnijā. Urnu atveda uz Dobeles rajona Bērzes kapiem, kur bija guldīti vecāki. Un tā Valdis, par spīti daudzajām robežām, atgriezās senču zemē. Atceres pasākumā bibliotēkā piedalījās neliels cilvēku skaits. Skolēni lasīja Krāslavieša dzeju, bibliotēkas darbinieki stāstīja par novadnieka dzīves gaitām. Viņa dzeja ir pārsteidzoši spilgta un nav zaudējusi aktualitāti mūsdienās. Tā kā šķemba manā sirdī dziļi guļ un sāp tur viņa: tā ir mūsu bārenīte, tā ir mūsu Krāslaviņa. V. Krāslavietis Bibliotēkā bija ierīkota arī neliela dzejniekam veltīta izstā- de, kurā varēja iepazīties arī ar daudzajām viņa personībai un darbībai veltītajām publikācijām medijos. Valdis Grants ļoti aktīvi sadarbojās ar Krāslavas ģimnāziju — skolēniem, pedagogiem. Jau 1991. gadā skola saņēma tiem laikiem fantastisku dāvanu — kopējamo mašīnu. Tādas nebija nekur rajonā. Par ziedojumiem uz skolu tika sūtītas grāmatas un mācību piederumi. Būdams vecskauts, Valdis savai skolai ziedoja naudu skautu un gaidu karogu izgatavošanai, kā arī skautu nometnēm. Latgales novada skauti saņēma arī mūža dāvanu — ezeru zemes novada skautu dziesmu, kuru komponēja Alberts Legzdiņš no “Čikāgas piecīšiem”. 1991. gadā Valdis nodibināja stipendiju fondu labākajiem skolēniem mācībās, sportā, pašdarbībā. Stipendija gan pastāvēja tikai četrus gadus, par lielu nožēlu nauda gāja zudumā bankā “Baltija”. Par laimi, dzejnieks to neuzzināja. Savās atmiņās dalījās Krāslavas Valsts ģimnāzijas darbiniece Marija Petaško: “Kad Valdis atbrauca uz Krāslavu, viņš šeit palika pie draugiem, pie mums. Uzreiz varēja just, ka no šī cilvēka nāk milzu labestība, labsirdība, viņš bija bezgala jauks un sirsnīgs — tāds viņš palika mūsu atmiņā. Ļoti pieticīgs sadzīvē, viņam garšoja viss vietējais, viņš paoda vietējo gurķi un teica, ka tie gurķi, kas Amerikā, ne pēc kā nesmaržo. Bija rudens, sēņu laiks, tās viņam ļoti garšoja, un pat paņēma līdzi. Tajā rudenī, kad uzzinājām, ka operācija nebija veiksmīga un viņš nomira, visiem bija ļoti bēdīgs noskaņojums...” Savās atmiņās dalījās arī Krāslavas vēstures un mākslas muzeja direktors Valdemārs Gekišs: “Bija 70. gadi, kad kādā avīzē izlasīju, ka Rīgā viesojās dzejnieks Valdis Krāslavietis. Pārlasu vēl un vēl, nevaru saprast, kādā sakarā viņa uzvārdā ir Krāslavas vārds. Arī tēvs nevarēja neko man paskaidrot. Tad kaut kur presē parādījās informācija, kurā bija minēts viņa īstais uzvārds — Grants, šķiet, tur bija pat fotogrāfija. Tad tēvs man sacīja: ”Tas taču ir mans bērnības draugs, kurš dzīvoja mājā Rēzeknes un Ezera ielas stūrī. Skolotāja Gekiša no ģimnāzijas uzrakstīja viņam vēstuli. Tas jau bija atmodas laiks, situācija bija pavisam citādāka nekā 70. gados. Klātienē ar viņu iepazināmies 1989. gada septembrī, kad dzejnieks pirmoreiz ieradās Krāslavā. Toreiz tas bija liels piedzīvojums, kaut kas jauns. Ciemos brauc mūsu novadnieks no Amerikas, kuru šeit daudzi pazina un gatavojās sagaidīšanai, kas bija visai iespaidīga. Dzelzs priekškars vērās vaļā, tas bija milzīgs piedzīvojums visai Krāslavai. Arhīva bildēs sagaidītāju pulkā redzam Pēteri Jurciņu, literatūrzinātnieci Līviju Volhovu un citus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus. Sagaidījām viņu Krāslavas Pilskalnā, kopā aizbraucām arī uz dzejas dienām Kaplavas pagasta Braģišķos. Tā bija ļoti sirsnīga tikšanās ar Valdi, kopš tās dienas aizritējis 21 gads...” Juris ROGA

Ko zinām par ābolu?

Avots Ezerzeme 3. septembris 2010, 17:58 27. augustā Krāslavas novada centrālās bibliotēkas lasītavā notika ābolu balle “Kad āboli sakrīt grozos”. Interesentus aicināja iespēju robežās līdzi ņemt kādu ābolu vai ēdienu no tā. Pēc balles tika iecerēta degustācija. Jāatzīmē, ka atsaucība bija gana laba — ābolu cienītāji aizpildīja visas brīvās vietas lasītavā. Pasākuma rīkotāji viņus uzreiz lika pie darba, uzdodot vairākas mīklas. Tās nebija sarežģītas, jo pati tēma atminējumu pateica priekšā. Balvā, protams, ābols. “Kas tie tādi draiskulīši, visi kokā sakāpuši, visus zarus noliekuši, vienā kājā karājas?” Atbilde: āboli! ”Maza, maza mājiņa, neviena lodziņa, pieci mazi kambarīši, katrā divi melni vīri”. Protams, ka tas ir ābols! Viktorīnas jautājumi izrādījās sarežģītāki. Ne visi zināja atbildi uz jautājumu: “Ar kādu ļoti senu stāstu saistās ābols?” Izrādās, ar Bībeles stāstu par Ievas kārdināšanu. Vai tāds jautājums: “Kādā valstī senajos laikos bija pa- radums, bērnam piedzimstot, stādīt ābeli?” Atbilde: Vācijā. Citviet šis paradums saglabājies arī šobaltdien. Pasākuma gaitā klātesošie uzzināja: lai uzņemtu pēc iespējas vairāk šķiedrvielu, ir jāēd āboli ar mizu; vienā vidēja lieluma ābolā ir 80 kaloriju; āboli aizkavē ar novecošanos saistītu procesu — grumbiņu veidošanos, bet stimulē matu augšanu, kā arī citu noderīgu informāciju. Ābolu balles dalībnieki dalījās savās zināšanās par kulinārijas šedevriem no āboliem. Tika nosaukti daudzi ēdieni, ko var pagatavot no āboliem, bet par šī konkursa uzvarētāju kļuva tas, kurš ēdienu nosauca pēdējais un citu pārējie vairs nevarēja izdomāt. Daudzu tautu pasakās minēti āboli, arī latviešu. Pasakas vietā bibliotēkā gan skanēja teika par ābolu. Uz pasākumu bija ieradušies divi ļoti raženi āboli — attiecīgi tērpušās divas jaunas meitenītes, kuras klātesošajiem palīdzēja iejusties dzejnieku skatījumā uz āboliem, lasot dzejas rindas. Starp citu, ja sapnī redzat gatavus ābolus ābelē, tas var nozīmēt, ka jūsu cerības un sūrais darbs būs nesuši augļus. Izskanēja arī citi ticējumi, kuru saistībā ar āboliem ir ļoti daudz. Pēc visām gudrajām runām ābolu balles dalībnieki tika aicināti degustēt ābolus un citu ābolu produkciju. Divreiz nevienam nebija jāsaka — cilvēki salipa apkārt uzklātajam galdam un ar baudu notiesāja gardos ēdienus. Juris ROGA Video par pasākumu skatīt šeit

Pilsēta Daugavas krastos

Pilsēta Daugavas krastos Avots Ezerzeme, 27. jūlijs 2010, 16:43 Krāslava ir bagāta ne tikai ar māksliniekiem, bet arī ar rakstniekiem un it īpaši ar dzejniekiem. Gleznaino pilsētu Daugavas krastos mākslinieki labprāt attēlo savās gleznās, dzejnieki tai velta aizkustinošas dzejas rindas un sacerējumus. Par godu Krāslavas rakstniekiem un dzejniekiem pilsētas centrālajā bibliotēkā Daugavas festivāla ietvaros notika dzejas pēcpusdiena, kurai Rīgas tirdznie- cības tehnikuma studente krāslaviete Ilze Ļaksa-Timinska bija sagatavojusi prezentāciju “Mana pilsēta Krāslava dzejā, prozā un attēlos”, kā arī tika lasīti visiem tik labi pazīstamo dzejnieku Valda Granta Krāslavieša, Cecīlijas Dineres, Annas Rodes un dzejoļi šobrīd Krāslavā dzīvojošo autoru izpildījumā no Krāslavas dzejnieku veltījumiem pilsētai, kas apkopoti grāmatā ”Mana Krāslava”. Ilona STEPIŅA

Skolēni diskutē par politiku

Šī gada rudenī notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas, kurās pirmo reizi varēsim piedalīties arī mēs – jaunieši, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Ir jāatzīst, ka īpašu zināšanu un skaidrības par politiku, tās darbību, arī vēlēšanām mums nav. Tāpēc, lai informētu jauniešus par politiskajām darbībām, 14. maijā Krāslavas Valsts ģimnāzijā, Grāmatu svētku ietvaros ar Sorosa fonda atbalstu, norisinājās skolēnu diskusija „Jaunietis politikā – līdzdalības efekts”. Diskusijā piedalījās skolas 11. klašu audzēkņi ar vadītāju Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un filozofijas skolotāju Viktoriju Nalivaiko. Vispirms mēs sadalījāmies grupiņās, kurās aktīvi sadarbojāmies visu diskusiju laiku. Pirmā aktivitāte bija darbs ar citātiem par politiku. Daži no citātiem- „Neviens cilvēks nav tik cienīgs, lai drīkstētu valdīt pār kādu citu, ja šis cits tam nepiekrīt.” (Abrahams Linkolns), „Valdībai ir svarīgi nevis ķerties pie kā tāda, ko individuāli jau dara un mazliet labāk vai sliktāk to darīt pašai, bet gan darīt to, ko pašlaik vispār neviens nedara.” (Džons Meinards Keinss). Citātus mēs apspriedām, izteicām savu viedokli un uzklausījām arī skolotājas komentārus. Pēc tām mēs runājām, kas ir pilsoniska sabiedrība un kādas ir tās pazīmes. Diskutējām par Latvijas sabiedrību un atskārtām, ka nav pietiekami daudz cilvēku, kuri būtu spējīgi uzņemties iniciatīvu, cilvēki kūtri izmanto tiem sniegtās iespējas un bieži vien neciena savu valsti. Bet, mūsuprāt, ne jau viss mūsu sabiedrībā ir tik negatīvs, jo Latvijā taču ir preses un vārda brīvība, sabiedrībā pastāv uzskatu daudzveidība un apziņas brīvība. Mums ir daudz, bet ir jāturpina attīstīties un pilnveidoties. Vēl mēs veidojām plakātus par tēmu „Kā sabiedrība var ietekmēt politiku?”, tad savas idejas prezentējām. Apkopojot mūsu uzskatus, sapratām, ka mēs tik tiešām varam ietekmēt politiku, pirmkārt, protams, piedaloties vēlēšanās. Otrkārt, rīkojoties un nesēžot rokas klēpī salikuši. Spilgtākais piemērs šajā sakarā ir pensionāru aktivitāte. Viņi rīkojās, vērsās pie Satversmes tiesas un atguva pensijas iepriekšējā apjomā. Citiem vārdiem sakot, ja ir vēlēšanās, cilvēki spēj ietekmēt politiku. Beidzot mūsu diskusiju, notika skolēnu anketēšana. Vairākums jauniešu atbildēja, ka diskusijā ieguva jaunas atziņas. Uz jautājumu – kas šķita būtiskākais? – pārsvarā atbildēja, ka nozīmīgi ir tas, ka vispār runājām par šo tēmu, kā arī – iespēja gan izteikties, gan klausīties. Novērtējot diskusijas norisi, domājam, ka vērtīgi un labi, ka piedalījāmies diskusijā, izteicāmies, uzklausījām citu viedokļus un guvām jaunas atziņas. Paldies vēlētos teikt Sorosa fondam Latvijā, apgādam Zvaigzne ABC, kas aktīvākajiem jauniešiem dāvināja jaukus atziņu krājumus, kā arī mūsu diskusijas vadītājai Viktorijai Nalivaiko par interesanto, vērtīgo un labi noorganizēto diskusiju. Kristīne Dzalbe, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolniece

Novadu 9. Grāmatu svētku programma

Novadu 9. Grāmatu svētki
Krāslavā, 2010.gada 14.maijā

PROGRAMMA

10.00-15.00 Grāmatu komercizstāde. Krāslavas novada kultūras nams - Rīgas ielā 26
Piedalās izdevniecības „Lauku Avīze”, „Zvaigzne ABC”, „Nordik”, „Tapals”, „Jumava”, „Avots”, „Poligrāfijas infocentrs”, „Likteņstāsti”, Rēriha grāmatnīca. Pircēji piedalās jaunāko grāmatu izlozē „Veiksmīgais pircējs”.
11.00 Grāmatu svētku atklāšana Krāslavas novada kultūras nama Lielajā zālē.

PIEAUGUŠAJIEM

11.30. „Latvijas Avīzes” publiskā diskusija „Veselības aprūpe Latvijā – kā palikt dzīvam?” – kultūras nama lielajā zālē.
Diskusijā piedalās:
Baiba Rozentāle (TP) – Infektoloģijas centra direktore, Sarmīte Ķikuste (JL) – 9.Saeimas deputāte, ZZS, PS, SC, pārstāvji.
14.00 – Grāmatas „Simts galvas runā…” atvēršana – Piedalās autore Sarmīte Ķikuste (Jumava) – lielā zāle
15.00 – „Brīnumreceptes gara un miesas saskaņai visos vecumos” - veselības stunda kopā ar tautskolotāju Inesi Ziņģīti – kultūras nama lielajā zālē.

BĒRNIEM UN PUSAUDŽIEM

11.00 „Es zīmēju pasauli” Bērnu zīmējumi uz asfalta sadarbībā ar PIC (1.-2.kl.) – Dīķu ielā pretī bibliotēkai
11.00 Grāmatas „Ebreju tautas pasakas” atvēršanas svētki kopā ar Latvijas Ebreju kopienu – Krāslavas pamatskolas zālē
11.00 „No ziemas līdz vasarai brīnumu meklējumos”. Skolas dzīve rakstnieces Dainas Ozoliņas skatījumā ( Zvaigzne ABC) – Krāslavas kultūras namā mazā zālē
12.00 Jauki un vienkārši nieki origami darbnīcā kopā ar Zvaigzne ABC - vad. Olga Brenča – kultūras nama izstāžu zālē
12.00 „Ceļš uz grāmatu”. Ieskats grāmatas tapšanas procesos. Vada apgāda „Poligrāfijas infocentrs” direktore Dagnija Vanaga– kultūras namā mazā zāle
12.30 „Piedzīvojumu azarts pusaudžu vecumā” Rakstnieces Daina Ozoliņas skatījums uz skolas dzīvi ( Zvaigzne ABC) – Krāslavas pamatskolā
13.00 „Drošs internets – kas tas ir?” Praktiski ieteikumi, noderīgi padomi un erudīcijas spēle 5.-9.klašu skolēniem sadarbībā ar Zvaigzne ABC – kultūras nama mazā zāle
13.30 Keramikas fantāzijas radošā darbnīca pie māksliniekiem Olgas un Valda Pauliņiem – Dūmu ielā 8.

JAUNIEŠIEM

11.00 Diskusija sadarbībā ar „Sorosa fondu Latvija” „Jaunietis politikā – līdzdalības efekts” .Vada diskusiju kluba vadītāja Viktorija Nalivaiko – Krāslavas ģimnāzijā
12.00 „Cilvēku likteņi, dzīvesstāsti un negaidīti pavērsieni rakstnieces Santas Mežābeles romānos” .Tikšanās ar autori – Krāslavas ģimnāzijā.
13.00 „Sarunas par tāliem ceļiem, veciem un jauniem laikiem” ar grāmatu apgāda „Likteņstāsti” vadītāju Anitu Mellupi – Krāslavas ģimnāzijā
13.30 „Mīlestība un savstarpējās attiecības rakstnieces Santas Mežābeles romānos” Tikšanās ar autori – Krāslavas Varavīksnes skolā.

VISIEM
16.00 Origami darbu demonstrējumi – radošās darbnīcas veikuma izstāde – kultūras nama lielajā zālē
16.05. Grāmatu svētku noslēgums. Jaunāko grāmatu izloze „Veiksmīgais pircējs” – kultūras nama lielajā zālē.

SVĒTKU ATBALSTĪTĀJI: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Latvijas Mobilais Telefons, Jelgavas tipogrāfija, Sorosa fonds Latvija, Latvijas Bērnu Fonds, Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Pilsoniskā savienība, Saskaņas centrs, Anta Rugāte,Inese Vaidere, Krāslavas novada dome

Vārda lielais noslēpums

Avots Ezerzeme 30. aprīlis 2010, 10:25 Vārda lielais noslēpums Daudziem ir zināms teiciens, ka cilvēks pats ir savas laimes kalējs. Katrs dzīvo tādu dzīvi, kādu pats veido. Vieni savam liktenim pakļaujas, bet otri to veido paši. Taču ir zinātne, kas vēsta, ka cilvēka likteni nosaka cilvēkam dotais vārds. Tādēļ devīzei “Izzini sevi”, cilvēks varētu pievienot arī otru devīzi “Izzini savu vārdu”. Pats latīņu valodas vārds “fatum” (liktenis) izriet no vārda ”fari” — pateikt. Cilvēka vārdiem tulkojumā no kādas citas valodas var būt dažādi skaidrojumi, piemēram, stiprs, drosmīgs, inteliģents, laimīgs, mīlošs, uzticīgs, ticīgs un tamlīdzīgi. Piemēram, vārds Margarita ir cēlies no latīņu vārda “Magarita”, kas tulkojumā nozīmē — pērle. Sofija ir sengrieķu izcelsmes vārds, kas tulkojumā nozīmē — gudrība. Vārds ”Pēteris” izriet no sengrieķu vārda “petra”, kas tulkojumā nozīmē — klints. Juris ir slāvu personvārds, kas cēlies no vārda “Georgijs” un nozīmē — zemkopis. Senatnē cilvēki vārda izvēlei pievērsa īpašu uzmanību. Cilvēki ticēja, ka jaundzimušajam dotais vārds nosaka bērna turpmāko likteni. Vairākām tautām ilgu laiku saglabājās tradīcija jaundzimušos saukt “viltus vārdos” — bērns netika saukts īstajā vārdā cerībā, ka ļaunie gari mazuli neatradīs un tādējādi nespēs nodarīt viņam pāri. Šāda tradīcija tika piekopta arī Senajā Ēģiptē. Ēģiptiešiem bija tā saucamie “mazie vārdi”, kas bija zināmi visiem un “lielie vārdi”, kas tad arī tika uzskatīti par tiem patiesajiem vārdiem. Patiesie vārdi tika turēti noslēpumā un tika piesaukti tikai īpaši svarīgu rituālu laikā. Šī tradīcija — paturēt īsto vārdu noslēpumā — ieviesās arī kristīgajā pasaulē. Pareizticīgo baznīcā līdz pat 17. gs. ģimenēs bija tradīcija paturēt noslēpumā jaundzimušā vārdu, kas bērnam tika dots kristību laikā. Kristietība ar lielu nopietnību attiecas pret personvārdiem. Kristības sakramentā Baznīca pieņem savā pulkā jaunu dvēseli. Nosaucot jaundzimušo kāda kanonizētā svētā vārdā, šī vārda nēsātājam turpmāk ir pašam savs aizstāvis debesu valstībā. Mūsdienās cilvēkam var būt arī vairāki vārdi — nosauktais, kristītais un iestiprinātais vārds. Zinātnieki uzskata, ka pastāv trīs pamatteorijas par cilvēka likteni, tās ir: sociālā, emocionālā un skaņu teorija. Sociālā teorija paredz, ka vārds — tas ir sociālās informācijas nesējs par konkrētu cilvēku. Būdami vēsturiski un sociāli nosacīti, katras tautas personvārdi saistīti gan ar tautas tradīcijām, gan vēsturiskām pārmaiņām. Zinot tikai vārdu, mēs varam nojaust, kādas tautības, pat ticības ir cilvēks. Ņemot visu to vērā, mēs varam spriest par raksturu un veidot pirmo saskarsmi ar šo cilvēku. Tomēr jāatzīst, ka pēdējos gados, pastiprinoties tautu internacionālajiem sakariem, latviešu personvārdu krājumā ienāk arī cittautu personvārdi, kas ar savu skanējumu vai asociācijām guvuši piekrišanu. Emocionālā teorija skata vārdu kā emocionālu kairinātāju. Tā ir “vārdu mūzika” — vieni vārdi skan maigi, bet ir arī tādi vārdi, kuri raisa mūsos piesardzību. Protams, iepazīstoties ar cilvēku tuvāk, pirmatnējie uzskati var kardināli mainīties. Bet, kad tūkstoši cilvēku ar savdabīgu vārdu uztver līdzīgi, tas atspoguļojas arī raksturā un uzvedībā. Tieši tāpēc jaunie vecāki allaž tiek aicināti dot saviem bērniem tos vārdus, kas jau ir iegājuši tautas apritē un ir izturējuši laika pārbaudi. Svešu tautu personvārdi ar mums svešādu fonētisko skanējumu cilvēkam var izrādīties gana neharmoniski dzīves ceļa rādītāji. Vārdam jābūt labskanīgam un tādam, kas nerada nevēlamas asociācijas. Skaņu teorija pievērš uzmanību personvārdam kā dažādu skaņu kopumam, tāpēc izsauc dažādu reakciju cilvēka smadzenēs. Cilvēks vienmēr reaģē uz sava vārda skaņām. Daudziem dzīvē ir gadījies it kā nejauši, bet noklausīties svešu sarunu, kur pēkšņi tiek nosaukts mūsu vārds — mums momentāli nostrādā reakcija uz šo kairinātāju, mēs ieklausāmies. Zināt vai nezināt, ticēt vai arī neticēt sava vārda skaidrojumam, ir katra paša ziņā. Pieļauju iespēju, ka uzskati dalās. Vieni var ticēt un dzīvot ar pārliecību, ka cilvēka vārdā jau sākotnēji ir ieliktas viņa potenciālās spējas un talanti, aizraušanās, tieksmes, tikumi un netikumi. Savukārt otri drīzāk piekrīt nostādnei, ka: “Sēsi darbu, pļausi iemaņas. Sēsi iemaņas, pļausi raksturu. Sēsi raksturu, pļausi likteni.” Jebkurā gadījumā vārda skaidrojums nav jāuztver burtiskā nozīmē un arī tīri personiski. Nekad jau nebūs tā, ka visām Kristīnēm būs vienāds liktenis. Viena pēc savas dabas var būt sangviniķe, cita, savukārt, var būt flegmātiķe. Vienai var patikt brīvo laiku pavadīt sportojot, citai — klausoties mūziku. Un vēl, vai tas nebūtu pārāk vienkārši — nosaukt bērnus vārdos, kas sola viņiem laimi, labklājību, un ticēt, ka līdz ar to viņiem laimīga dzīve ir nodrošināta? Šai tematikai ir atbilstošas grāmatas. Papildus grāmatām ir iespēja ielūkoties vairākos interneta resursos, kuros var uzzināt sava, drauga, vai gluži vienkārši kāda skaista vārda nozīmi. Es jau zinu sava vārda skaidrojumu, un Jūs? Izvēle lai paliek Jūsu ziņā. Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre

Lielā dzimšanas diena

Avots Ezerzeme 27. aprīlis 2010, 21:26 Lielā dzimšanas diena Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbiniece Elvīra Zaščerinska nāca pasaulē 1950. gada 16. aprīlī — tajā pašā datumā, kad mūsu pilsētai ir dzimšanas diena. Savu lielo jubileju viņa nosvinēja kopā ar darba kolektīvu un draugiem. Apsveikt ieradās muzeja darbinieki, kultūras nama un novada domes pārstāvji. 60. jubilejā bibliotekāre apbalvota ar novada domes Atzinības rakstu. Jubilāre bibliotēku darbam veltījusi 43 mūža gadus, no tiem 38 gadus viņa strādā centrālajā bibliotēkā par bibliogrāfi. Kolēģi sagatavoja pārsteigumu: darba kabinetu izrotāja ar baloniem un izgatavoja ierāmētu fotogrāfiju, kurā ir jubilāres un katra kolektīva darbinieka attēls. Elvīrai bija sagatavots arī sarežģīts uzdevums: sienas avīze, kurā visi kolēģi redzami agrā bērnībā. Ar dedukcijas un intuīcijas palīdzību viņa pareizi atpazina visus, lai gan ne bez grūtībām. Elvīras bērnība un jaunība pagāja Mihailovas ciemā, kas atrodas pavisam tuvu Robežnieku ciemata centram. Meitene auga divu bērnu ģimenē, viņas astoņus gadus jaunāko māsu vecāki arī nosaukuši ļoti skaistā vārdā — par Liliju. ”Augu nelielā ģimenē, vectēvi un vecmāmiņas jau bija nomiruši,” atceras Elvīra. “Kad man apritēja desmit gadu, pēc smagas slimības nomira tētis. Mājās palikām trijatā. Robežnieku skolā pabeidzu 8 klases, mācības turpināju Krāslavas 2. vidusskolā, kur tagad izvietojusies ģimnāzija. Vidusskolas izglītību ieguvu 1967. gadā, kas sakrita ar laiku, kad Krāslavā tapa šūšanas firmas “Latvija” filiāle. Jau skolas gados man patika adīt un šūt, tālab par profesijas izvēli nešaubījos — vidusskolu pabeidzot, man bija komjauniešu organizācijas norīkojums uz Rīgas vieglās rūpniecības tehnikumu. Bet negaidīti saslimu un nonācu slimnīcā, tālab nokavēju dokumentu iesniegšanu un mācību sākumu.” Viens to nosauktu par likteņa pirkstu, otrs meklētu citu loģisku izskaidrojumu, bet tieši šajā brīdī sākās izšķirošās pārmaiņas Elvīras tālākajā dzīvē. Tobrīd, kad viņa izrakstījās no slimnīcas, atbrīvojās vieta Robežnieku lauku bibliotēkā. Jauniete nevēlējās bezjēdzīgi zaudēt gadu, un 1. septembrī uzsāka strādāt par bibliotekāri ar domu, ka tas būs neilgi un tehnikums nekur nepazudīs. Praksi Elvīra izgāja Krāslavas rajona bibliotēkā, kur viņu uzņēma ļoti silti. Tolaik šeit strādāja bibliotekāre Ludmila Vinogradova, kura Elvīrai ieteica doties uz Ļeņingradas Kultūras institūtu. E. Zaščerinska ieklausījās vecākās kolēģes ieteikumā, iestājās sagatavošanās kursos. Ļeņingradā viņai bija radi, tālab nekādi sarežģījumi ar naktsmītnēm neradās. Mācījās neklātienē, sūtīja kontroldarbus. Sagatavošanās kursi ilga gadu, bet tikai kursu noslēgumā divas nedēļas pirms iestājeksāmeniem Elvīru informēja, ka iestājeksāmenu programmā notikušas izmaiņas un būs jākārto arī eksāmens kādā svešvalodā. ”Tajā mirklī biju gatava visam atmest ar roku un sacīju, ka eksāmenu nekārtošu,” turpina Elvīra. “Par laimi tobrīd blakus bija mana tante, kura uzstāja, ka man ir jākārto eksāmeni. Kā par brīnumu nokārtoju arī angļu valodu un iestājos masu bibliotēkas nodaļā. Studijas ilga četrus gadus, paralēli strādāju Robežnieku bibliotēkā. Pildīju un sūtīju kontroldarbus, sesija notika reizi gadā, turklāt darbā apmaksāja sesiju laiku, ne tā kā tagadējiem studentiem — neko nemaksā. Diplomu saņēmu 1973. gadā, bet gadu iepriekš 1. septembrī iekļāvos Krāslavas bibliotēkas kolektīvā — šurp strādāt uzaicināja Rita Barča. Sākumā biju bibliotekāre, bet pēc pāris gadiem kļuvu par bibliogrāfi, kas, starp citu, atestātā ierakstīta kā mana specialitāte. Kopš tā laika man nav bijis citas darba vietas.” Elvīra nenožēlo ne mirkli savu izvēli kļūt par profesionālu bibliogrāfi. Viņas profesijas izvēli un dzīvesvietas maiņu atbalstīja arī mamma, jo jaunietei bija grūti dzīvot laukos alerģijas dēļ, sevišķi smagi slimība izpaudās pavasarī, kad gaisā daudz ziedu putekšņu. Kad viņa pārbrauca uz pilsētu, veselība pat uzlabojās. Elvīra: “Es strādāju lieliskā kolektīvā, kurš man ir kā pašas ģimene, jo savu laika gaitā tā arī nenodibināju. Man ļoti patīk novadpētniecības darbs, ko daru gadiem ilgi — vācu un apkopoju materiālus par mūsu cilvēkiem un mūsu novadu. Mans uzdevums ir veidot laikrakstu “Ezerzeme” un “Vietējā Latgales Avīze” publikāciju aprakstus un sūtīt tos ievietošanai Nacionālās bibliotēkas kopējā elektroniskajā katalogā. Sākot darbu bibliotēkā, nevarēju pat iedomāties, ka nāksies strādāt ar datoru. Kad bibliotēkā uzstādīja pirmos datorus, sākotnēji mūs apmācīja rajona padomes datorspeciālists, pēc tam zināšanas palīdzēja nostiprināt un papildināja mūsu darbiniece — sistēmas administratore Ilona Cabule. Apmeklēju arī kursus, tā pamazām visu apguvu. Esmu iegādājusies personīgo datoru mājās, kas man dod iespēju bieži sazināties ar māsu Liliju un viņas ģimeni, kura dzīvo tagad Sebežā. Māsa savulaik ieguva ekonomistes profesiju, bet vēlāk arī augstāko izglītību, 1993. gada 6. aprīlī pārcēlās uz Krieviju. Šo datumu, kad pavadīju māsu, atminos ļoti labi. Viņas dzīvesbiedrs, kurš savulaik strādāja kara rūpnīcā, bija Sebežā komandējumā. Tur viņam iepatikās. Nav tālu, bet apciemot varu reizes trīs gadā, kad pēc kārtas iekrīt vairākas svētku dienas. Viņi atbrauc vēl retāk — katru otro gadu. Tālab dators un Skype ir lieliska iespēja būt tuvāk.” Salīdzinot divas savas bibliotēkas, darbu tolaik un tagad, Elvīra secina, ka Robežniekos strādāt bija vienkāršāk. Pamatā bija jāizsniedz grāmatas un jāraksta atskaites. Tiesa, drīz vien arī tur sākās kartotēkas, katalogs, bet bibliotēku fondu centralizācija Elvīras dzīvē ienāca vēlāk, jau strādājot Krāslavā. Šeit viņas uzdevumos bija arī izvērst novadpētniecību lauku bibliotēkās. Pašas iemīļotais novadpētniecības darbs sākotnēji nemaz tik viegls nebija, jo pirmajos gados kopētāju nebija, nācās strādāt tikai ar materiālu izgriezumiem, pat pārrakstīt tos ar roku. Bija arī tā, ka par savu naudu pirka avīzes, lai varētu strādāt. Robežnieku bibliotēkā Elvīrai bija pienākums nogādāt literatūru uz fermām un dodot grāmatas atbildīgajam cilvēkam, kurš tās izsniedza fermas strādniekiem. Pirmajā vietā bija partijas literatūra, diez vai šī lasāmviela kādu saistīja, bet tā vairs nebija Elvīras atbildība. Obligāta izplatīšanai bija nozaru literatūra. Protams, uz fermām tika piegādāta arī beletristika. Bibliotekāres mūžā Elvīrai ir nācies strādāt lauku darbus. Robežniekos dzīvojot, tādi gadījumi bijuši retāki, savukārt Krāslavas bibliotekāres bieži brauca uz siena sagatavošanas un ražas novākšanas darbiem. Elvīru kolēģi saudzēja, pie siena viņai braukt nevajadzēja, bet rakt kartupeļus un novākt bietes ir nācies ne reizi vien. Padomju varas gados bibliotekārs bija arī lauksaimnieks, kā, starp citu, daudzu profesiju pārstāvji. Elvīra atceras, ka darba mūža pirmajos gados bija brīdis, kad nācās uzņemties arī kultūras nama vadītājas pienākumus: rīkot koncertus, gatavoties svinīgajiem pasākumiem, jo nebija kluba vadītājas. Viņa bijusi pat režisore kādam lielākam uzvedumam, to izrādi skatītāji novērtēja augstu un bija ļoti apmierināti. Šodien ar Robežniekiem Elvīru saista tur palikušie radi, draugi un tēva kapa kopiņa. Mamma apglabāta Krāslavas kapos. Strādājot Krāslavā, nācās piedzīvot lauksaimnieciskās literatūras propagandas uzplaukuma gadus. Rajonā tika izveidota un darbojās zinātniski tehniskās informācijas nodaļa lauksaimniecības jomā. Bibliotēkai nācās cieši sadarboties ar šo struktūru, tika organizētas dažādas izstādes rajona bibliotēkā, kā arī citi pasākumi. Vairākus gadus Elvīra raksta dienasgrāmatu, kurā atspoguļo svarīgākos notikumus savā, pilsētas, novada un valsts dzīvē. Nākotnē šī dienasgrāmata varētu būt labs pamats memuāriem. Elvīra cer, ka viņa reiz atgriezīsies pie hobija — adīšanas. Tagad tam vienkārši neatliek laika. Viņai arvien patīk šūt, bet arī šī nodarbe prasa laiku. Jubilāre ļoti mīl aktīvu atpūtu dabā — ogot, sēņot, pastaigas — un apgalvo, ka nekad nepārceltos dzīvot uz lielpilsētu. Juris ROGA

Drošs internets mūsdienās

Avots Ezerzeme, Nr.27 (2010, 9. apr.), 2.lpp. Drošs internets mūsdienās отступInternets mūsu dzīvē ieņem aizvien nozīmīgāku lomu. Tas paver mums lielisku iespēju iegūt nepieciešamo informāciju dažu sekunžu laikā, dod iespēju sazināties ar cilvēkiem visā pasaulē, kā arī radoši izpausties. Tomēr ir būtiski, lai moderno tehnoloģiju iespējas mēs izmantotu apdomīgi un rūpētos par to, lai mūsu darbība internetā mums pašiem un apkārtējiem nerada nepatīkamas vai nevēlamas sekas. отступ2006. gadā Latvijā tika uzsākts projekts „Net-Safe Latvia”, kas ir nacionālais Insafe un Inhope tīklu atbalsta punkts Latvijā. Projektu īsteno divi partneri - Latvijas Interneta asociācija (http://www.lia.lv/) un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (http://www.bti.gov.lv/). Projekts ir vērsts uz bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšanu un izglītošanu interneta satura drošības jomā – par iespējamajiem draudiem internetā (naida kurināšana, rasisms, bērnu pornogrāfija un pedofilija, emocionāla pazemošana internetā, personas identitātes zagšana un datu ļaunprātīga izmantošana). отступProjekts arī nodrošina iespēju sabiedrībai mājaslapā http://www.bti.gov.lv/ elektroniski ziņot par atklātajiem pārkāpumiem internetā. Ziņojumi tiek apstrādāti un vajadzības gadījumā nosūtīti izskatīšanai Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļai. Padomu var lūgt arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruņa speciālistiem, zvanot pa bezmaksas tālruni 116111 (80006008), kā arī var uzdot savus jautājumus, rakstot uz zinojumi@drossinternets.lv. отступŠī gada 20. martā, sestdienas pēcpusdienā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika tematisks pasākums „Drošs internets”. Šī pasākuma mērķis bija vērst interneta lietotāju uzmanību tādai tēmai kā drošība internetā. Pasākums saturiski tika dalīts divās daļās. Pasākuma pirmajā daļā klātesošie tika iepazīstināti ar iepriekš minēto projektu „Net-Safe Latvia”. Tika apskatītas un arī kopīgi izanalizētas, pārrunātas vairākas ar interneta vidi saistītas tēmas: 1) interneta drošības galvenie aspekti - datora aizsargāšana, sevis aizsargāšana tiešsaistē, noteikumu ievērošana; 2) iespējas internetā un drošības riski – kādi ir informācijas meklētāji, tematiskās tīmekļa vietnes, e-pasts, datņu apmaiņas programmas, interneta veikali, spēles tiešsaistē, sociālie tīkli, tiešās komunikācijas programmas, iepazīšanās portāli un iespējamie riski. отступParalēli sniegtajai informācijai mutiskā veidā, tika skatīti arī vērtīgi videomateriāli. Līdz ar videomateriāliem nāca klāt arī dažādi brīdinājumi par savu un citu drošību internetā, lūk, daži no tiem: - „Ievērojiet piesardzību, lejupielādējot saturu!”; - „Padomā, pirms ievieto informāciju!”; - „Esi piesardzīgs, norādot personisku informāciju!”; - „Atceries, ka tiešsaistē ne uz visu var paļauties un ka ne visi ir godīgi!”; - „Domājiet, ar ko jūs sarakstāties!”; - „Neļauj sevi pazemot internetā!”; - „Atcerieties, ka tiešsaistē jārūpējas ne tikai par savu, bet arī par citu lietotāju drošību!”; Prezentācijas laikā jauniešiem tika doti ieteikumi un padomi par uzvedību internetā (tīmekļa etiķeti), par drošu profilu veidošanu sociālajos tīklos un par drošām parolēm. отступPasākuma otrajā daļā tika izspēlēta erudīcijas spēle „Cik labi es orientējos jautājumos par internetu?” Lūk, daži no erudīcijas konkursa jautājumiem: 1) Kādu informāciju var uzzināt par jebkuru interneta lietotāju? 2) Kāda parole būs drošāka? 3) Kas ir mobings? 4) Kādu profilu var uzskatīt par drošu? 5) Ko nodrošina bloķēšana tiešās saziņas programmās? 6) No kāda vecuma personai var tikt piemērota administratīvā un kriminālā atbildība par veiktām nelikumīgām darbībām? 7) Vai dators var būt inficēts ar vīrusiem, ja tam nav tīkla un interneta pieslēguma? отступSpēlē kopā tika uzdoti 40 jautājumi, katram jautājumam tika dotas trīs iespējamās atbildes. Pārsteidzoši bija tas, ka pareizi neatbildēti palika vien 2-3 jautājumi. Par katru pareizi sniegto atbildi dalībniekam tika pasniegta medaļa. Jāsaka, ka veiksme iegūt šo medaļu bija atkarīga ne tikai no zināšanām, bet arī no ātras reakcijas, prasmes pirmajam izlasīt jautājumu un atbildēt. отступVietas tika noteiktas pēc iegūto medaļu skaita. Tā kā tika diviem dalībniekiem bija vienāds punktu skaits, erudīcijas konkursā tika apbalvoti četri dalībnieki. Viens pasākuma dalībnieks arī saņēma balvu kā aktīvākais diskutētājs pasākuma pirmajā daļā. Pārējie dalībnieki tika cienāti ar saldumiem. Pasākuma noslēgumā dalībnieki un rīkotāji tika iemūžināti fotogrāfijā. отступGan dalībnieki, gan organizētāji mājup devās pacilātā garastāvoklī. Dalībniekiem bija prieks par jauki un dažbrīd arī jautri pavadīto laiku bibliotēkā, saņemtajām dāvanām, jaunām teorētiskām un praktiskām zināšanām internet vidē. Organizētāji arī bija gandarīti, jo izvirzītais mērķis – radoši ieinteresēt jauniešus vēlreiz pārdomāt par drošību internet vidē - tika sasniegts. Anna Bartuša, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre Foto:

Bibliotekāru paldies dāvinātājiem!

Avots Ezerzeme, Nr.10, 5. lpp. 05.02.2010 BIBLIOTEKĀRU PALDIES DĀVINĀTĀJIEM! отступ28. janvāra vakarā Krāslavas novada centrālā bibliotēka rīkoja pateicības pasākumu saviem atbalstītājiem “Par prieku sev un citiem”, kurā kolektīvs sirsnīgi pateicās tiem Krāslavas iedzīvotājiem, kuri bibliotēkai dāvinājuši labas un vērtīgas grāmatas. Iestādes kolektīvs atrada iespēju, kā pateikties ziedotājiem arī šīsdienas sarežģītajos finansiālajos apstākļos: nelielu koncertu sniedza Krāslavas mūzikas skolas vokālistes - ansamblis “Krāslaviņa”, savukārt bibliotēkas darbinieces pēc pasākuma svinīgās daļas aukstā, vājainā janvāra vakarā aicināja visus iedzert tasi kafijas un nogaršot pašu ceptās kūkas. отступUzrunājot ziedotājus, novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas atgādināja, ka tieši šajā dienā - 1935. gada 28. janvārī - Ministru prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar Draudzīgo aicinājumu, kurā akcentēja: “Grāmata, cilvēka vissirsnīgākais un uzticamākais palīgs, atgūst veco cieņu, atgūst savu vietu. Bibliotēku pārzinātāji bez grāmatu lasītāju, bez kaimiņu, bez plašākas sabiedrības palīdzības nevar grāmatas atjaunot, bibliotēkas papildināt. Iesim viņiem talkā! Atminēsimies, ka bibliotēka ir mums katram savā pagastā, un ja ne savā, tad vismaz katram sava tēva pagastā.” отступKārlis Ulmanis aicināja dāvināt ne tikai grāmatas, arī mākslas darbus, naudas līdzekļus. Ir dziļi simboliski, ka tieši šajā dienā novada centrālās bibliotēkas kolektīvs aicināja pie sevis visus tos atbalstītājus, kuri iepriekšējā gadā ir dāvinājuši grāmatas. отступV. Magidas: “Grāmatai vienmēr visos laikos bijusi vislielākā nozīme, it īpaši tagad, kad grāmatas kļuvušas dārgākas, īpaši tāpēc, ka šajos krīzes laikos bibliotēkām klājas ļoti smagi, ļoti grūti nopirkt jaunas grāmatas. Pateicoties lasītājiem un privātdāvinātājiem, mūsu grāmatu krājums papildinājies ar daudzām jaunām grāmatām, vērtīgām un interesantām. Dāvinātāji bijuši dažādu profesiju pārstāvji: gan skolotāji, gan mediķi, gan juristi, gan pensionāri, gan bezdarbnieki, kuriem varbūt nav tā lielākā rocība, bet viņi ir vēlējušies, izlasot paši, dot iespēju izlasīt citiem. Paldies visiem, kuri ziedojuši mums grāmatas!” отступ“Draudzīgais aicinājums” nāk mums katram līdzi no skolas laikiem, tālab šī ir nozīmīga diena ikvienam, atgādināja Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Platonova. Šodien, kad grāmatas vērtība varbūt kopumā nav tik liela, kad priekšplānā nāk citas problēmas, ir patiess prieks par cilvēkiem, kuri lasa, un divkāršs par tiem, kuri atļaujas grāmatas dāvināt - viņi dala bagātību, kas bijusi viņiem, ar citiem cilvēkiem. Paldies tika sacīts gan grāmatu dāvinātājiem, gan bibliotekāriem, kuri tās sargā, lolo, salīmē saplēstās lapiņas, vienmēr atgādina kādam aizmāršīgam lasītājam, ka kaut kas nav izdarīts. отступPasākumā piedalījās arī Krāslavas novada domes deputāts Jāzeps Dobkevičs: “Viss notiks, viss būs. Pārliecība par to rodas šajā skaistajā brīdī, kad cilvēki dalās ar savu dārgāko mantu - grāmatu.” Svinīgās daļas beigās bibliotekāres Viktorija Slesare un Olga Skerškāne uzrunāja katru dāvinātāju vārdā un uzvārdā. отступTie ir: Vera Avota; Oļegs Beinars; Vija Beinaroviča; Sofija Beitāne; Antons Blūzma; Jeva Bojarčuka; Valērijs Bondars; Silvija Brence; Mihails Butāns; Viktorija Cimmermane; Ludmila Daņilova; Donats Dilba; Janīna Dudarjonoka; Jeļena Fertova; Jurijs Fiļipovs; Oksana Frolova; Eriks Gerķis; Alla Girdjuka; Grigorijs Gontmahers; Svetlana Gorenko, Vitolds Griņko; Marija Kikovka; Ļubova Kostecka; Veronika Kovaļova; Jolanta Krasņakova; Janīna Kučinska; Ninele Kukaine; Inga Kursīte; Gaļina Kursīte; Vladislavs Ļebedoks; Mečislavs Lukša; Inga Makņa; Veronika Miglāne; Regīna Mihailova; Olga Mikšta; Tatjana Muļukova; Donāts Orbidāns; Regīna Ostrovska; Raisa Ovsjanikova; Irina Panfilova; Aina Pizāne; Valentīna Pučkina; Timurs Ratkevičs; Boriss Razguļajevs; Staņislavs Rimšāns; Rita Roga; Inese Saksone; Nadežda Sisojeva; Valentīna Šamaka; Malda Šidlovska; Marita Škerškāne; Solvija Škerškāne; Tatjana Šulmane, Lūcija Tribuļkeviča; Jūlija Vakulova; Ruta Zukule; Lauris Zukulis, kā arī Varavīksnes vidusskola. отступBibliotēkas kolektīvs sirsnīgi pateicas Krāslavas iedzīvotājiem, kuri bibliotēkai dāvinājuši labas, vērtīgas grāmatas, kā arī aicina novadniekus turpināt atbalstīt bibliotēku. Juris ROGA, autora foto

Patiecības pasākums bibliotēkā

Avots Krāslavas Vestis, Nr.2, 1. lpp. 03.02.2010 PATIECĪBAS PASĀKUMS BIBLIOTĒKĀ отступAr grāmatām ir kā ar uguni mūsu pavardā: mēs šo uguni nesam no saviem kaimiņiem, mēs saglabājam to savā mājā un dalāmies tanī ar citiem. Un tas pieder mums visiem. /Voltērs/ отступ28. janvārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēka notika pasākums, kurā tika sumināti bibliotēkas draugi, atbalstītāji – tie cilvēki, kuri 2009. gadā savai bibliotēkai ir dāvinājuši labas, vērtīgas grāmatas. Datums netika izvēlēts nejauši, jo šajā dienā Latvijā tiek atzīmēta Kārļa Ulmaņa izveidotās grāmatu dāvināšanas akcijas „Draudzīgais aicinājums” gadadiena. Pasākuma laikā vairākkart skanēja paticības vārdi grāmatu, žurnālu dāvinātājiem. Pavisam tika aicināti vairāk kā piecdesmit grāmatu dāvinātāju, diemžel daudzi ielūgtie viesi nebija ieraudušies. отступBibliotēkas draugus šajā vakarā uzrunāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Platonova, kultūras metodiķis Jāzeps Dobkevičs, bibliotekāres Viktorija Slesare un Olga Skerškāne. отступViesus ar skanīgām dziesmām sveica ansamblis „Krāslaviņa”. Ciemiņiem tika uzklāts kafijas galds ar pašceptām kūkām. Anna Bartuša Foto

Kad uzzied pērles. . .

Avots Ezerzeme, Nr.99, 3. lpp. 29.12.2009 Kad uzzied pērles. . . отступ16. decembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkota bibliotekāres Ināras Pauliņas pašdarīnātu rotaslietu prezentācija “Kad uzzied pērles”. Izstādes organizēšanas iniciatori ir bibliotekāres kolēģi, kuri informēti par Ināras hobijiem. отступ“Sis ir Ziemassvētku noskaņu laiks, kas liek cilvēkam ne tikai domāt, bet arī kaut ko darīt. Cits ada, cits šuj vai izšuj, cits lej sveces, bet cits nodarbojas ar kaut ko ļoti smalku - piemēram, no pērlītēm veido rotājumus,” klātesošos izstādes prezentācijā uzrunāja Krāslavas novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura pasniedza Inārai ziedu un kolektīva sarūpētu nelielu dāvanu. отступKatrs cilvēks ir ar kaut ko īpašs. Īpaša ir arī Ināra, kurai tā ir otrā neliela izstāde. Pavisam nesen bibliotēkā bija izstādīti Ināras darbiņi, kas veidoti pavisam citā tehnikā, modemā vārdā - semigrāfija jeb diegu grafika. Ar tiem tika pārsteigti arī kolēģi Jēkabpils rajonā. Šoreiz Ināra parādīja sevi pavisam citādā rakursā: rotājums, kas veidots no pērlītēm. Viņai ir tapušas kaklarotas un rokassprādzes, kā arī dažus centimetrus augsta Ziemassvētku eglīte. отступDarbu autore pastāstīja, ka idejas smeļas intemetā un žurnālos. Pārējais ir tikai materiāli (pērles, diegi un aizdares), laiks un darbs. Materiālus Ināra iegādājas interneta veikalos vai tepat Krāslavā, SIA “EKO centrs” veikalā. Kalibrētās un kvalitatīvākās čehu pērlītes ir dārgākas nekā Ķīnas, bet kopumā to cenas tomēr ir pazeminājušās, salīdzinot ar agrākajiem gadiem. Vienu kaklarotu Ināra var izgatavot pāris stundu laikā. Viņa arī stāstija, ka rokdarbiem pievērsusies nejauši, vienkārši ieraudzīja interesantus darbus internetā un nolēma pamēģināt pati. Viss aizgāja. Viņa ir jauna rokdarbniece, diegu grafikai pievērsusies pirms pusotra gada, bet pērļu izstrādājumus gatavo tikai piecus mēnešus. отступPrezentācijas pasākumu apmeklējušajām adīšanas kursu dalībniecēm radās jautājumi arī par diegu grafikas tehnoloģiju. Ināra apsolīja atnest dažus darbus parādīt, kā arī dažos vārdos pastāstīja par materiāliem. Vajag kartonu pamatnei, krāsainus diegus (vēlams zīda) un tievu adatu. Tad darbs izskatās ideāli. Pamatā ir trīs elementi: stūris, aplis un loks, tālākais - katra fantāzijas lidojums. отступPrezentācijas nobeigumā bibliotēkas vadītāja informēja, ka Daugavpilī, Rīgas ielā, ir atvērts veikals speciāli tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādi vaļasprieki. Starp citu, nākamgad bibliotēkā būs vēl līdzīgas izstādes, jo arī citām šīs iestādes Īdarbiniecēm ir hobiji. Arī pati Ināra plāno pievērsties jauniem rokdarbiem -izšūt ar lentītēm. Atliek vien novēlēt veiksmi un daudz interesentu. Juris ROGA, autora foto

Karlsons ciemos pie bērniem

Avots Ezerzeme, Nr.97, 3. lpp. 18.12.2009 Karlsons ciemos pie bērniem отступRakstnieces Astridas Lindgrēnas 100 gadu jubilejai par godu pie bērniem Krāslavā atceļoja “Karlsona māja” no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra. Gandrīz mēnesi, no 16. novembra līdz 10. decembrim, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā kopā ar Karlsonu tika lasītas pasakas, un bērni skatījās multfilmas par pašu Karslonu. отступBērniem tika stāstīts arī par rakstnieci Astridu Lindgrēnu un viņas daiļradi, viņi tika aicināti piedalīties konkursos un viktorīnās par Karlsonu, visu to bērni ar entuziasmu arī darīja. отступNoslēguma pasākumā bērni vēl steidza nofotografēties kopā ar labāko rotaļu biedru Karlsonu un saņemt diplomus un dāvanas par labākajiem zīmējumiem, vēstulēm Karlsonam un par labākajiem rezultātiem viktorīnā “Pasaules labākais Karlsons”. Ilona STEPIŅA, autores foto Foto

Trīs ceļazīmes uz Briseli

Avots Ezerzeme, Nr.96, 6. lpp. 15.12.2009 Trīs ceļazīmes uz Briseli отступTukumā norisinājās “Lauku bibliotēku atbalsta biedrības” rīkotais 8. Grāmatu svētku noslēguma pasākums bibliotēkām un rajoniem, kur ir notikuši Grāmatu svētki, informēja Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas vadītāja V. Magidas. отступTika noteikti labākie rajoni, kuros notiek Grāmatu svētki. Šogad balvā ir ceļazīmes uz Briseli. Mūsu rajonam piešķirtas trīs ceļazīmes braucienam martā, tās sponsorē Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (partija “Jaunais laiks”). Tiem trim laimīgajiem, kuri izmantos iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu, nebūs jāmaksā ne par aviobiļetēm, ne par naktsmītnēm. Ceļojums domāts tiem, kuri visu astoņu gadu laikā, kad mūsu rajonā ir notikuši Grāmatu svētki, devuši vislielāko ieguldījumu svētku rīkošanā. отступV. Magidas: “Tā kā Grāmatu svētki pamatā notikuši Krāslavā, braucēji būs trīs cilvēki no mūsu bibliotēkas. Viņus noteiksim izlozē tepat uz vietas bibliotēkā.” Juris ROGA

Burvīgās Ziemassvētku eglītes

Avots Ezerzeme, Nr.96, 6. lpp. 15.12.2009 Burvīgās Ziemassvētku eglītes отступBez zaļas eglītes Ziemassvētki latviešiem nav iedomājami. Arī citu tautu kultūrā, lai izjustu Ziemassvētku brīnumu, bez eglītes nevar iztikt. отступTiesa, mūsdienās ar eglītes ciršanu un pārnešanu mājās vairs nav tik vienkārši, kā padomju varas gados - to nav atļauts darīt visur, kur vien ienāk prātā. Krīzes apstākļos ne katrs var iegādāties eglīti tirgū, bet kādam vispār nav pieņemama doma nocirst zaļo skaistuli, lai izbaudītu īslaicīgu prieka mirkli. Šie cilvēki mājas uzpošanai svinībām parasti izmanto skuju koku zarus ar čiekuriem. отступBet eglītei ir vēl viena alternatīva. Krāslavas bibliotekāri izdomājuši iepriecināt apmeklētājus ar pašdarinātām svētku eglītēm no dažādiem pieejamiem materiāliem. Bibliotēkā ierīkota neliela eglīšu izstāde ar nosaukumu “Burvīgās Ziemassvētku eglītes”, kurai katrs iestādē strādājošais pagatavojis 2-3 eglītes, ieliekot šajā darbā visu savu meistarību un ļaujoties fantāzijas lidojumam. Iespējams, ka šajā izstādē bibliotēkas apmeklētāji varētu aizņemties sev kādas interesantas idejas svētku noformējumam. Savdabīgā eglīšu izstāde būs apskatāma visu decembri, kā arī janvārī līdz pat pareizticīgo Ziemassvētkiem. Juris ROGA, autora foto

Bibliotēkā jauns pasākums

Avots Ezerzeme, Nr.95, 4. lpp. 15.12.2009 Bibliotēkā jauns pasākums отступKrāslavas novada Centrālā bibliotēka gada nogalē nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu un organizē bezmaksas adīšanas un tamborēšanas kursus. Uz pirmo organizatorisko sanāksmi 12. decembrī pierakstijās 23 dalībnieces. Kursus vadīs diplomēta speciāliste-rokdarbniece, lietišķās mākslas meistare Jeļena Livča, kura desmit gadus strādājusi “Daiļradē” kā vecākā meistare un bez maksas piekrita apmācīt tos, kuri vēlas mācīties adīt un tamborēt. отступKlātesošos uzrunāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “So ciklu - pulcināt cilvēkus bibliotēkā un dot viņiem jaunas zināšanas – iesākām gada sākumā. Pirmie bija tie, kuri vēlējās apgūt datorzinības, apmācītas trīs grupas. Vasarā bija pārtraukums, bet ziemas pusē ar mūsu lasītājas Jeļenas Livčas atbalstu un piedāvājumu esam sapulcinājuši visus tos, kuri vēlas iemācāties adīt un tamborēt. Manuprāt, tas būs ļoti labs pasākums. No vienas puses, tā ir iespēja apgūt jaunas iemaņas, no otras - dau iem cilvēkiemmūsdienās pietrūkst kontaktu, jo ne visi strādā, un šeit ir iespēja ķontaktēties ar citiem domubiedriem. Žēl tikai, ka arī šī iespēja kādreiz beigsies.” отступAdīt un tamborēt gribētājus J. Livča uzreiz sadalīja grupās, vadoties pēc katra individuālās pieredzes, lai viens otram netraucētu. Plānots, ka sākotnēji kursi noritēs reizi nedēļā un turpināsies līdz aprīlim, jo tad iestājas laiks, kad sievietēm daudz darba piemājas dārzā. Kursu turpinājums atkarīgs no pašu dalībnieču vēlmēm - ja būs gribētāji, būs turpinājums. отступSpriežot pēc Jeļenas vārdiem, adīšana esot smags darbs ne tikai tādā ziņā, Ka pats raksts varētu būt sarežģīts, bet arī no fiziskās slodzes viedokļa – ļoti viegli iedzīvoties slimībā, ko sauc par osteohondrozi. Tālab kursu vadītāja ir apguvusi četrus svarīgus vingrinājumus, kurus nodar ību laikā lūgs veikt kursu dalībniecēm, lai cilvēki varētu atpūtināt sasprindzinātos muskuļus. Atliek vien novēlēt lai kursantes noturas līdz galam. отступJeļena arī nedaudz pastāstīja par sevi. Adīt viņa iemācījusies bērnibā, pateicoties mammai, kura bijusi ļoti laba adītāja. Sī lieta viņu tik ļoti aizrāvusi, ka drīz vien pārspējusi mammu, vēlāk ieguva lietišķās mākslas meistares statusu un ilgus gadus nostrādāja “Daiļradē”. Uzņēmumā bijuši 26 iecirkņi, tieši Jeļenas iecirknis bija slavens visā valstī, jo tur gatavoja ļoti skaistas lietas. Juris ROGA, autora foto

Karlsons aicina ciemos

Avots Ezerzeme, Nr.90, 5. lpp. 24.11.2009 Karlsons aicina ciemos отступČau, čau! Vai drīkstu uz brītiņu piezemēties? Pirmdien, l6.novembrī Krāslavas bērnu bibliotēkā (Pils iela 5) šo jautājumu uzdeva neviens cits kā pasaulē labākais rotaļu biedrs - Karlsons, kas dzīvo uz jumta. Tas pats - skaistais, gudrais un pietiekami apaļīgais vīrs labākajos gados, kuru pazīst gan lieli, gan mazi visā pasaulē. отступKrāslavā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra atceļoja “Karlsona māja”, kas veidota par godu rakstnieces Astridas Lindgrēnes 100 gadu jubilejai. отступCeļojošā māja ir apmēram trīs metrus augsta un apmēram tikpat plata. Tās sienas klāj audumā veidoti zīmējumi par Karlsonu, kuru māksliniece ir Ilona Vīlande. Mājā dzīvo pats saimnieks Karlsons, kurš no 16. novembra līdz 10. decembrim aicina ciemos arī mazos krāslaviešus. отступBibliotēkā notiks Karlsona zīmēšanas konkurss, viktorīna un citas interesantas, atraktīvas jandalēšanās Karlsona garā, būs iespēja iepazīties ar Karlsona rašanās vēsturi, viņa slavenajiem nedarbiem un ieradumiem, nofotografēties kopā ar jauko apaļīgo vīriņu. отступBērniem un viņu vecākiem Karlsona atnākšana varētu palīdzēt uzlabot savstarpējās attiecības ģimenē un sabiedrībā. Tas varētu atgādināt vecākiem, kā bērniem mācīt un kopt labsirdīgas, iejūtīgas, atsaucīgas, uzticības pilnas savstarpējās attiecības. Cik krāsaina ir pasaule, kad esam savstarpēji laipni, iepriecinām viens otru un palīdzam viens otram. отступ10. decembrī plkst. 14.00 notiks noslēguma pasākums, kur labākie konkursu un viktorīnas dalībnieki saņem KARLSONA DIPLOMUS. отступKatru darba dienu no 12.00-16.00 bērnu bibliotēka labprāt uzņems visus, kas vēlas iepazīties ar A.Lindgrēnes populārākajiem grāmatu varoņiem un sastapties ar Karlsonu viņa mājiņā. Grupu apmeklējumi jāsaskaņo pa tālr. 65623572. Svetlana JUHŅĒVIČA, Krāslavas NCB bērnu literatūras nodaļas vadītāja