2017. gada 27. dec.

Krāslavas bibliotēka — grāmatu un radošuma saliņa


Publicēts:
http://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-12-27-kraslavas-biblioteka-gramatu-un-radosuma-salina




Krāslavas centrālā bibliotēka jau 70 gadus vairo mīlestību uz grāmatu. Nesen uz iestādes apaļās jubilejas atmiņu pēcpusdienu pulcējās Centrālās bibliotēkas kolektīvs.  

Labs draugs lasītājiem
Valentīna Magidas, Krāslavas centrālās bibliotēkas vadītāja, atzīst, ka informācijas  tehnoloģijas neizkonkurēs papīra formāta grāmatu un ka bibliotēka būs iecienīta kultūras un izglītības iestāde arī nākamajām paaudzēm. „Manā mūžā tikai divi lasītāji pārgājuši uz elektroniskajām grāmatām, pārējie ņem grāmatas no mūsu fondiem. Jaunākā grāmata internetā parādās vispirms par maksu, bet mūsu bibliotēkā tā ir par brīvu. Mēs jaunas grāmatas pērkam katru mēnesi. Paldies Krāslavas novada pašvaldībai, kura gan finansē grāmatas un presi, gan pakāpeniski atjauno datorus un mēbeles,” teica Valentīna.
 
Jaunieši, sevišķi studenti, bieži uzsver, ka nevar uzticēties interneta resursiem, jo ne visa informācija ir precīza vai patiesa, savukārt grāmatā lielākoties tiek publicēti pārbaudīti un pamatoti fakti, stāsta direktore. 
 
Ja vecāki zināja ceļu uz bibliotēku, tad arī bērni mēro šo pašu ceļu, atzina Valentīna, stāstot par labo sadarbību ar Krāslavas un pagastu skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm. Ja bibliotēkā iegriežas pirmklasnieki, tātad bibliotekāru centieni atraktīvā veidā piesaistīt bērnus grāmatām nav bijuši veltīgi. Pateicīgākie lasītāji ir sākumskolas bērni, kuri ne tikai lasa skolas obligāto literatūru, bet arī piedalās Bērnu žūrijā. Bibliotēku apmeklē arī seniori, lai atrastu sirdij tīkamāko grāmatu un iesaistītos senioru skolas nodarbības.
 
Ņemot vērā Krāslavas novada daudznacionālo specifiku, bibliotekāri piesaka grāmatas dažādās valodās. Krāslavieši latgaliski gan lasa maz, atzina Valentīna, paužot šogad Latgales kongresā dzirdēto, ka pašiem latgaliešiem jārunā latgaliski mājās un skolā, jāmācās latgaliski lasīt un rakstīt.
Pēc direktores novērotā, lasītāji ir patrioti, jo izlasa visu, kas par Krāslavu rakstīts grāmatās vai presē.
 
Tāpat bibliotekāri palīdz apmeklētājiem apgūt darbu internetā, lietot datorprogrammas. Uzrunātie lasītāji atzina, ka bibliotekāri ir ļoti zinoši un palīdz saņemt atbildes uz visiem jautājumiem vai sniegt vērtīgu padomu.    
 
„Lasot apsedzos ar siltu segu, ieelpoju grāmatas reibinošo smaržu un iegrimstu sarunā ar autoru, viņa uzburtajiem varoņiem. Lasīšana ir svētlaimes brīži, iekrāsoti ar atziņām,” V. Magidas atklāja lasīšanas tradīciju.   

Bibliotekāri - vispozitīvākie cilvēki
Aktīva lasītāja un bijusī bibliotekāre Viktorija Cimmermane pastāstīja, ka Krāslavas centrālās bibliotēkas kolektīvs vairo mīlestību uz grāmatu, ko savulaik iesējis tētis dakteris, kuram bija plaša personīgā bibliotēka. „Man ir 73 gadi, taču es joprojām uz bibliotēku eju ātrā solī, lai nenokavētu tikšanos ar grāmatu un kolēģēm, jo pati līdz pensijai strādāju par skolas bibliotekāri. Man patīk izziņu literatūra, detektīvi, psihologu padomu grāmatas. Mājas bibliotēkā sakrāti visi Agatas Kristi romāni, Deila Kārnegija darbi,” stāsta lasītāja.   

Lasītāja un bijusī bibliotekāre Viktorija Cimmermane Krāslavas centrālo bibliotēku apmeklē gandrīz katru dienu

Krāslavas centrālās un pagastu bibliotēku bibliotekāri ir ļoti talantīgi, saka Valentīna Magidas, kura pati labprāt izšuj krustdūriena gleznas, sedziņas, spilvenus, pēc tam dāvina tos mīļajiem, kolēģiem, draugiem. 
 
Pateicoties omītei, tamborēšana ir Žanetas Moisejas sirdslieta, tāpēc bibliotēkas jubilejā viņa izstādīja gan vecmammas, gan pašas darinātos rokdarbus.
 
Lai uzšūtu oriģinālu kleitu, Olga Skerškāne pati izdomā fasonu un pagatavo piegrieztni, pēc kuras Krāslavā pazīstama šuvēja Antoņina Rožinska uzšuj ikdienas vai godu kleitu. 
 
Lielo aizraušanos ar rokdarbiem apliecina diegu jeb simegrāfijas gleznas un rotaslietas no polimērmāla, kuras darinājusi Ināra Pauliņa.
 
Bet Viktorija Slesare saka, ka laika skrējienu apstādina, apgleznojot pudeles, tāpēc šo nodarbošanos reklamē citiem kā prātu izglītojošu un atpūtinošu.
 
Anna Bartuša, lai pārsteigtu kolēģus vai ģimeni, bieži cep tradicionālo biezpiena - ogu torti. Gan Annas, gan kolēģu pašceptās kūkas rotās arī pateicības pasākumu, kas notiks nākamā gada janvārī un kurā bibliotekāri sveiks lasītājus un sadarbības partnerus.

2017. gada 15. dec.

Bibliotēkai - 70



Visu rakstu lūdzam lasīt 
 
 laikrakstā  Ezerzeme - Nr.97 (2017, 15. dec.), 5.lpp.

 

2017. gada 13. dec.

Simtgades pūrs


Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/simtgades-purs.html


 
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas jubilejas nedēļā notika lasītāju tikšanās ar rakstnieci Birutu Eglīti.

Tikšanos atklāja bibliotēkas direktore Valentīna Magidas, kura akcentēja rakstnieces un kolektīva ciešo draudzību, kas izveidojusies laikā, kad Biruta vadīja Lauku bibliotēku atbalsta biedrību un organizēja Grāmatu svētkus. Biedrība vairs nepastāv, bet ciešas saites saglabājušās, un šajā tikšanās reizē rakstniece prezentēja savu jaunāko veikumu - grāmatu „Ceturtais bauslis”.

Tie visi ir mūsējie?

Stāstu par grāmatu rakstniece sāka ar atgādinājumu par to, ka mūsu valsts iegājusi simtajā gadā, un vairāk vai mazāk ikviens aizdomājas: tie simts gadi – kas tas galu galā ir? Ieslēdzot radio vai televizoru, dzirdam simts skaistākas dziesmas, simts skaistākās personības… simts, simts, simts no dažādiem aspektiem. Tas viss ir, tas arī veido Latvijas simtgadi, bet kas mums katram ir simts gadi?
 
„Esmu daudz par to domājusi, un man šķiet, ka laikam visprecīzāk ir teikt, ka šie simts gadi ir tas, ko mēs paši, mūsu vecāki, mūsu vecvecāki, varbūt vēl tas, ko senāki senči šajos gados piedzīvojuši, pārdzīvojuši, kam ir izgājuši cauri, kā ar ko tikuši galā?” turpināja rakstniece. „Ideja par šādas grāmatas nepieciešamību tapusi ļoti sen – 2008. gadā, kad notika ne tikai 6. Grāmatu svētki visā Latvijā, bet, kad Spridzānu dzimta sanāca uz savu pirmo salidojumu. Nemaz nezinājām, cik to cilvēku būs, ziņa bija palaista sociālajos tīklos un varējām tikai minēt, cik cilvēku ieradīsies…

Tā bija Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca, kas atrodas Balvu novada Bērzpils pagasta Bēržos. Stāvējām pie baznīcas pirms dievkalpojuma krietnu pusstundu iepriekš un skatāmies: piebrauc viena mašīna, otrā, trešā, sestā, desmitā, divdesmitā, brauc un brauc. Šī mazā Bēržu baznīciņa pienāca pilna, pilna, visiem acis apaļas, visi skatās uz riņķi, bieži vien lielākoties cits citu nepazīst, un brīnās - vai tiešām tie visi ir mūsējie? Notika ļoti skaists dievkalpojums, un pēc tam visi viesojāmies netālajās lauku mājās, kuras bija cēlis viens no mūsu radiniekiem, tā vairs nav šajā pasaulē, bet viņa mazbērni turpina šo vietu kopt un uzturēt. Tas bija ļoti neaizmirstams salidojums, kurā Broņislavs Spridzāns, mans dzīvesbiedrs, pirmoreiz pateica: „Zini, tev būs jāraksta grāmata!”

Vajag savādāk, bet - kā?

Turpinājumā Biruta atskatījās uz Lauku bibliotēku atbalsta biedrības sākuma laiku, kad kopā ar Broņislavu daudz braukāja pa Latviju un organizēja ne tikai Grāmatu svētkus, bet apzināja arī savu dzimtu, katrā jaunā vietā meklēdami dzimtas radiniekus. Pats paradoksālākais, ka pirmo radinieku, par kura eksistenci neko nezināja, abi atrada Liepājas pusē, pavisam prom no Latgales, kas bija liels pārsteigums. Dzimtas apzināšana turpinājās. Tika vākti materiāli, radās ideja par salidojumiem, kas tagad notiek katru otro gadu. Pamazām attīstīja domu par grāmatu, jo atklātie cilvēki bija ļoti interesanti, dažādi, katrs ar savu talantu. Vajadzēja izdomāt, kā to visu pasniegt lasītājam.

B. Eglīte: „Neviena no grāmatām, kas jau bija uzrakstītas par to vai citu dzimtu, mūs nepārliecināja un neuzrunāja. Tas nebija tas, kas mums jādara, vajag savādāk, bet - kā? 2014. gada 1. aprīlī Broņislavs aizgāja mūžībā, un burtiski dažas dienas pēc bērēm es pamodos ar pilnīgi skaidru domu, kā jāraksta, kā izskatīsies grāmata un jau zināju arī grāmatas nosaukumu. Tajā ir pavisam īsi stāstiņi, kas vēsta par notikumiem un procesiem, kurus mēs visi skaidri zinām, bet šie stāstiņi ir par to, kā tieši konkrētais cilvēks notikumus un procesus ir iznesis uz saviem pleciem. Nav nekā komplementāra nevienā pašā gabalā! Es ļoti centos parādīt visu patiesi, un pirmais stāsts ir par Ludzas lielo ugunsgrēku, par kuru atrodams ļoti nedaudz informācijas. Kāpēc mani tas ieinteresēja? Tieši tajā laikā par Ludzas galvu bija mūsējais – Spridzāns. Tātad - kā viņš to izturēja un kādu nospiedumu tas atstāja uz viņa dzīvi?”

Veidojiet paši savu stāstu!

To un vēl daudz ko citu var izlasīt grāmatā „Ceturtais bauslis”. Vēl rakstniece stāstīja, ka grāmatas tapšanas laikā tika domāts par ilustrācijām un izskatītas simtiem fotogrāfiju. Tika arī pārdomāts, kā parādīt bildēs šos simts gadus, jo ne jau radniecības pakāpe interesē lasītāju, bet gan tas, kā cilvēki izskatījās pirms simts gadiem, kā ģērbās, kā frizējās, kā izgāja sabiedrībā, ko darīja, kādi bija darbarīki un mehānismi, kā šīs lietas atspoguļojas bildēs utt.

„Bilžu bija daudz, un šis ir cits stāsts, kas, man šķiet, ļoti interesants un fantastisks no tāda viedokļa, ka noder jebkurai ģimenei,” turpināja rakstniece. „Jebkurš no jums var veidot savu simtgades stāstu šādā veidā – salieciet savu un savu tuvāko fotogrāfijas pareizā secībā un ieraudzīsiet savas ģimenes, savas dzimtas vai vairāku paaudžu zara simts gadus. Valsts jubilejā jums būs ārkārtīgi interesanti paskatīties uz to, kas ir sanācis!”

Turpinājumā rakstniece ieslīga tieši fotogrāfiju apskatā, kas ilustrē viņas jaunāko grāmatu un satur košāku un bagātīgāku informāciju, nekā tikai rakstītais vārds, bet viss kopā padara grāmatu par aizraujošu lasāmvielu.

Juris Roga,
autora foto













2017. gada 6. dec.

Bibliotēkai jubileja


Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/bibliotekai-jubileja.html

 
 
Tuvojas Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas jubileja – šī gada decembrī tai apritēs septiņdesmit gadi. Ja bibliotēku personificētu, tad šobrīd to varētu raksturot kā inteliģentu, radošu, izglītotu, mūsdienīgu un modernu.

Pētot bibliotēkas vēstures līkločus, par tās dibināšanas gadu uzskata 1947. gadu, kad ar Krāslavas rajona darbaļaužu deputātu padomes lēmumu tiek veidota Krāslavas rajona bibliotēka, par kuras vadītāju apstiprina Genovefu Lavrecku. Ceļš uz bibliotēku lasītājiem allaž vijies pa galveno pilsētas ielu. Pirmās telpas bibliotēkai tiek iedalītas toreizējā Maskavas ielā, bijušajā Latviešu biedrības namā. 1959. gadā bibliotēka pārceļas uz Smorugova ielu, tagadējo Brīvības ielu, kur atrodas 3 gadus. Par pašu ilgāko bibliotēkas mājvietu kļūst ēka Maskavas ielā 147, kurā bibliotēka apkalpo lasītājus veselus 45 gadus no 1961. līdz 2006. gadam. Bibliotēkā notiek grandiozas pārmaiņas – tiek veikts kapitālais telpu remonts. 1972. gadā tiek realizēta rajona bibliotēku centralizācija. Līdzās lasītavas, abonementa un pārvietojamās bibliotēkas nodaļām tiek izveidota komplektēšanas un apstrādes nodaļa. No 1972. līdz 1975. gadam centrālā bibliotēka kļūst par pirmrindas pieredzes skolu republikā literatūras komplektēšanas un apstrādes jautājumos. 1973. gadā republikas bibliotēku darba konkursā Krāslavas rajona bibliotēka iegūst 1. vietu. 1975. gadā uz pieaugušo un bērnu bibliotēkas bāzes notiek Vissavienības seminārs par bibliotēku darba centralizācijas jautājumiem, un šajā gadā bibliotēka kļūst par Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībnieci. 1976. gadā tiek piešķirts „Teicama darba bibliotēkas” nosaukums. Astoņdesmitajos gados 3 reizes bibliotēka ir 1.vietas ieguvēja sociālistiskajā sacensībā republikā, notiek republikas pieredzes apmaiņas seminārs metodiskajā darbā. Pateicoties bibliotēku vadītājām Ģertrūdei Badanovai, Ritai Barčai, Lūcijai Bārtulei, bibliotēkas kolektīvs ir strādājis radoši, ar sirdsdegsmi, lai katram apmeklētājam būtu patīkami iegriezties.
 
Deviņdesmitajos gados bibliotēka ir sabiedrības pieprasīts centrs, kas attīstās par dinamisku, mūsdienīgu un lietotājiem orientētu institūciju.

    2007. gadā, bibliotēka pārtop par novada centrālo bibliotēku Tiek realizēti automatizācijas pilotprojekti, sekmīgi tiek integrēta informācijas sistēma „ALISE”, veidots elektroniskais kopkatalogs, analītiskas datu bāzes un uzsākta novadpētniecības digitalizēto datu bāzu izveide. 2006. gadā bibliotēka iegūst jaunas telpas, pārceļoties uz Dīķu ielu. Tiek meklētas jaunas darba formas, regulāri rīkoti tematiskie pasākumi, tikšanās ar radošām personībām, Grāmatu un Lielie lasīšanas svētki bērniem. Sāk darboties „Senioru dzīves skola”, bibliotēkā var apgūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, derīgas zināšanas, attīstīt nepieciešamās prasmes piedāvātajos kursos un radošajās darbnīcās. Bibliotēkas rīkotajos Grāmatu svētkos ir viesojušies eksprezidents Andris Bērziņš, bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, daudzi ministri, Saeimas un Eiroparlamenta deputāti, citu valstu vēstnieki. Bibliotēkas darbinieki, piedaloties dažādos projektos, ieguvuši papildus finansējumu pasākumiem, krājuma papildināšanai, datu bāzu veidošanai. Viens no ilgtermiņa projektiem ir „„Europe Direct” informācijas punkta izveide bibliotēkā”. 16 gadus bibliotēka ir ES atbalsta punkts. No 2007. gada bibliotēkai ir sava tīmekļa vietne. Par aktualitātēm var uzzināt citās vietnēs - „feisbukā”, „tviterī”. Pirmo reizi šogad ir organizēta bērnu vasaras nometne tiem, kas vēlējās papildināt savas angļu valodas zināšanas.
 
Atskatoties pagātnē, droši var teikt, ka šodien bibliotēka savas funkcijas ir kardināli mainījusi, protams, atstājot arī tās vēsturisko pamatideju – grāmatu izsniegšanu. Tomēr mūsdienās tā veic ne tikai to, bet ir arī vieta apmeklētāju saskarsmei, intelektuālai izklaidei, izaugsmei un izglītībai. 

Pirmais dators bibliotēkā iegādāts pirms 17 gadiem, šobrīd NCB ir 38 datori, ir arī kopētāji, multifunkcionālās iekārtas, skeneri, printeri, laminēšanas iekārta.

Ja vidēji viena grāmata sver 200 gramus, tad bibliotēkas krājums sver vismaz  8,9 tonnas. Tas ir gandrīz tikpat, cik  15 sporta zirgi (viena zirga svars ir 600 kg).
 
Ja vidēji viena grāmata ir 20 centimetrus gara, tad NCB krājums veidotu vismaz 12 kilometrus garu ceļu. Ja visas grāmatas noliktu vienu aiz otras rindā, tas būtu līdzvērtīgi attālumam no Krāslavas līdz Kombuļiem.
 
Centrālo bibliotēku dienā apmeklē vidēji 145 cilvēki, lasa gandrīz 2302 pieaugušie un 1054 bērni. Vidēji katrs lasītājs uz mājām paņem 3 grāmatas.
 
Bibliotēka ir viena no tām kultūras iestādēm, kas izdzīvojusi cauri laikiem un spējusi pierādīt savu īpašo lomu un vietu vietējās kopienas dzīvē. Turklāt ne vien saglabājot tās sākotnējo funkciju - būt par drukātās literatūras krātuvi, kas pieejama ikvienam, bet arī pieņemot izaicinājumu attīstīties.
 
Bibliotēkas kolektīvs – tā ir komanda, kuru raksturo sadarbība, izaicinājums, izaugsme, radošums, prieks.
 
Bibliotēkas apmeklētāji - dažādu paaudžu cilvēki, kas te tiekas ar zināšanām, apgūst prasmes, individuāli vai kopā ar citiem meklē atbildes uz savai dzīvei un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

Arī nākamos 70 gadus bibliotēkai turpināt būt satikšanās vietai tiem, kuri lasa, meklē, aug, neskatoties, cik reizes pūstas svecītes dzimšanas dienas tortē. Daudz laimes!

Valentīna Magidas, Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas direktore
 

2017. gada 21. nov.

Balvas „Krāslavas novada Gada cilvēks 2017” pasniegšana

Pasniegta balva „Krāslavas novada gada cilvēks 2017”


Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pasniegta-balva-kraslavas-novada-gada-cilveks-2017.html

 
 
17. novembrī Krāslavas Kultūras namā notika Valsts svētku svinīgais pasākums, kura laikā godināja balvas „Krāslavas novada gada cilvēks 2017” saņēmējus. Balvas pasniedza Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un domes izpilddirektors Jānis Geiba.

Nominācijā „Mūža ieguldījums” balvu saņēma Māra Miglāne – bijusī Izvaltas un Ūdrīšu pagasta pārvaldes vadītāja. Nominācijā „Gada cilvēks” apbalvoti: Svetlana Ļaksa-Timinska (Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas Komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītāja), Anastasija Platace (Izvaltas Tautas nama vadītāja) un Anna Sprūģe (veterinārārste).

Fragmenti no iedzīvotāju pieteikumiem, kas par pretendenti izvirzīja Māru Miglāni:
 
„Māra spējusi uzklausīt ikvienu cilvēku. Labprāt palīdzējusi pagasta iedzīvotājiem, neskatoties uz to, ka pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu izpilde prasa daudz laika un lielu atbildību”;
 
„45 darba gadi Krāslavas novadā ir veltīti attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai un Ūdrīšu pagasta popularizēšanai citos Latvijas novados. Rakstura īpašības – godīgums, sirsnīga attieksme pret iedzīvotājiem, prasme pieņemt taisnīgu lēmumu”;

„Labsirdīga un vienmēr gatava palīdzēt pagasta iedzīvotājiem grūtajos dzīves brīžos”;
 
„Mēs esam bijušie kolēģi, gribam pateikt paldies par mūsu kopīgo darbu, par sapratni, atbalstu, padomiem un labām idejām, par smaidiem un draudzīgu plecu! Viņas paveiktais darbs ir redzams gan Ūdrīšos un Izvaltā, gan citviet”.

Arī par Anastasiju Plataci iedzīvotāji rakstīja daudz labu vārdu:

„Pateicoties Anastasijas centieniem, Izvaltas pagastā veiksmīgi strādā četri kolektīvi, kas guvuši atzinību valsts līmeņa skatēs. Pagastā ar viņas atbalstu tika izveidots sieviešu vokālais ansamblis „Blāzma” un vīriešu trio „Ozols””;

„Aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Pēc viņas iniciatīvas šogad pagastā izveidoti jauni kolektīvi. Četri pagasta kolektīvi kļūs par XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku, kā arī svētku „Latvijai – 100” dalībniekiem.

No pieteikumiem par Svetlanas Ļaksas-Timinskas kandidatūru:

„Viņa veic savu darbu godprātīgi un ar mīlestību. Ne tikai labprāt palīdz bibliotēkas darbiniekiem un apmeklētājiem, bet arī prot nomierināt un teikt sirsnīgus vārdus, kas dziedina un palīdz.

Svetlana ir pieredzējusi darbiniece, labvēlīga, atsaucīga, korekta, labi pārzina bibliotēkas darbu, ir kompetenta un vienmēr ir gatava palīdzēt”;

„Viņa ir ļoti mērķtiecīga un aktīva entuziaste. Tas netraucē viņai regulāri apgūt jaunas zināšanas par bibliotēkas darba plānošanu un organizēšanu, dažāda veida resursu izmantošanu, lai dalītos savā pieredzē ar citiem bibliotekāriem un apmeklētājiem.

Svetlana ir Krāslavas un Dagdas novada bibliotēku līdere, bet reizēm arī menedžere un psiholoģe.

Svetlana ik dienu rūpējas ne tikai par centrālās bibliotēkas darbu, bet arī par mazajām lauku bibliotēkām Krāslavas un Dagdas novadā”.
 
Annu Sprūģi, pēc pieteikumu iesniedzēju domām, ir nepieciešams apbalvot par profesionālu, ilggadēju darbu, atsaucību un personisko ieguldījumu, rūpējoties par Krāslavas novada iedzīvotāju mājlopu veselību.
 
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīti pasākumi notika arī citviet novadā. Ieskatu dažos no tiem var gūt, apskatot foto galerijas.

Balvas „Krāslavas novada gada cilvēks 2017” pasniegšana

Valsts svētki Krāslavas pamatskolā

Valsts svētki Ūdrīšu pagastā

Valsts svētkus svin Krāslavas Valsts ģimnāzija

Valsts svētkus svin Krāslavas Varavīksnes vidusskola
 
 

2017. gada 6. nov.

Balvu „Krāslavas novada Gada cilvēks 2017” saņems četri novada iedzīvotāji


Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/balvu-kraslavas-novada-gada-cilveks-2017-sanems-cetri-novada-iedzivotaji.html

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Līdz 30. oktobrim Krāslavas novada pašvaldība pieņēma iedzīvotāju pieteikumus nominācijai „Krāslavas novada Gada cilvēks 2017”.

Nominācijā „Mūža ieguldījums” bija saņemti pieteikumi par astoņiem pretendentiem, savukārt nominācijā „Gada cilvēks” pašvaldība saņēma anketas par desmit pretendentiem.

Komisija, kuras sastāvā darbojās Viktors Moisejs, domes priekšsēdētāja vietnieks, Jānis Tukāns, sociālo un veselības aizsardzības lietu komitejas priekšsēdētājs, Vitālijs Aišpurs, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Gunārs Upenieks, finanšu komitejas priekšsēdētājs, kā arī Jānis Geiba, domes izpilddirektors, izskatīja iesniegtos pieteikumus un izvērtēja pretendentus.  

Par konkursa uzvarētāju nominācijā „Mūža ieguldījums” vienbalsīgi tika atzīta Māra Miglāne – bijusī Izvaltas un Ūdrīšu pagasta pārvaldes vadītāja. Nominācijā „Gada cilvēks” komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja trīs pretendentus. Par uzvarētājiem ir atzīti: Svetlana Ļaksa-Timinska (Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas Komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītāja), Anastasija Platace (Izvaltas Tautas nama vadītāja) un Anna Sprūģe (veterinārārste).

Fragmenti no iedzīvotāju pieteikumiem, kas par pretendenti izvirzīja Māru Miglāni:
„Māra spējusi uzklausīt ikvienu cilvēku. Labprāt palīdzējusi pagasta iedzīvotājiem, neskatoties uz to, ka pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu izpilde prasa daudz laika un lielu atbildību”;

„45 darba gadi Krāslavas novadā ir veltīti attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai un Ūdrīšu pagasta popularizēšanai citos Latvijas novados. Rakstura īpašības – godīgums, sirsnīga attieksme pret iedzīvotājiem, prasme pieņemt taisnīgu lēmumu”;

„Labsirdīga un vienmēr gatava palīdzēt pagasta iedzīvotājiem grūtajos dzīves brīžos”;

„Mēs esam bijušie kolēģi, gribam pateikt paldies par mūsu kopīgo darbu, par sapratni, atbalstu, padomiem un labām idejām, par smaidiem un draudzīgu plecu! Viņas paveiktais darbs ir redzams gan Ūdrīšos un Izvaltā, gan citviet”.

Arī par Anastasiju Plataci iedzīvotāji rakstīja daudz labu vārdu:

„Pateicoties Anastasijas centieniem, Izvaltas pagastā veiksmīgi strādā četri kolektīvi, kas guvuši atzinību valsts līmeņa skatēs. Pagastā ar viņas atbalstu tika izveidots sieviešu vokālais ansamblis „Blāzma” un vīriešu trio „Ozols””;

„Aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Pēc viņas iniciatīvas šogad pagastā izveidoti jauni kolektīvi.

Četri pagasta kolektīvi kļūs par XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku, kā arī svētku „Latvijai – 100” dalībniekiem.

No pieteikumiem par Svetlanas Ļaksas-Timinskas kandidatūru:


„Viņa veic savu darbu godprātīgi un ar mīlestību. Ne tikai labprāt palīdz bibliotēkas darbiniekiem un apmeklētājiem, bet arī prot nomierināt un teikt sirsnīgus vārdus, kas dziedina un palīdz.
 

Svetlana ir pieredzējusi darbiniece, labvēlīga, atsaucīga, korekta, labi pārzina bibliotēkas darbu, ir kompetenta un vienmēr ir gatava palīdzēt”;
 

„Viņa ir ļoti mērķtiecīga un aktīva entuziaste. Tas netraucē viņai regulāri apgūt jaunas zināšanas par bibliotēkas darba plānošanu un organizēšanu, dažāda veida resursu izmantošanu, lai dalītos savā pieredzē ar citiem bibliotekāriem un apmeklētājiem.
 

Svetlana ir Krāslavas un Dagdas novada bibliotēku līdere, bet reizēm arī menedžere un psiholoģe.
 

Svetlana ik dienu rūpējas ne tikai par centrālās bibliotēkas darbu, bet arī par mazajām lauku bibliotēkām Krāslavas un Dagdas novadā”.

Annu Sprūģi, pēc pieteikumu iesniedzēju domām, ir nepieciešams apbalvot par profesionālu, ilggadēju darbu, atsaucību un personisko ieguldījumu, rūpējoties par Krāslavas novada iedzīvotāju mājlopu veselību.

Nominācijas ieguvušās personas apbalvojuma saņemšanai tiks aicinātas uz Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītu svinīgo pasākumu, kas notiks 17. novembrī Krāslavas Kultūras namā.

Sagatavoja Elvīra Škutāne

Mācījās karvinga mākslu

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/macijas-karvinga-makslu.html



Rozītes un margrietiņas, krizantēmas un samtenes, mušmires, čiekuri, lapiņas un groziņi, kā arī krāšņi pāvi un gulbji – pilnīgi visu pat nav iespējams uzskaitīt. Un to visu rada Elvīras Mihailovičas, dekoratīvās dārzeņu un augļu griešanas meistares, prasmīgās rokās.

Nesen Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā notika meistarklase, kur sievietes speciālista vadībā apguva karvinga mākslu.

Karvings tulkojumā no angļu valodas nozīmē „izgriešana”. Kulinārijā tā ir augļu un dārzeņu griešanas māksla, kas radusies Āzijas dienvidaustrumos. Japānas pavāri ielika dažādas lapas māla traukā, kurā pasniedza ēdienu. Viņi ievēroja, ka īpašs lapu salikums piešķir ēdienam pievilcību, un sāka pilnveidot prasmi mākslinieciski griezt augļus un dārzeņus.

Ar griešanas mākslu Elvīra aizrāvās pirms sešiem gadiem.

„Kādreiz es apguvu karvinga mākslu, griešanai izmantojot arbūzu, šos pašus paņēmienus pielietoju arī darbā ar dārzeņiem. Kaut gan es neprotu zīmēt, izgriešana man padodas ļoti labi,” atzinās darbnīcas vadītāja.

Dārzeņu griešanai tiek izmantots speciāls nazis, kas ir līdzīgs īlenam. Pirmo šādu instrumentu ir izgatavojis Elvīras vīrs, bet līdzīgus nažus var iegādāties arī veikalā.
Neskatoties uz to, ka Elvīra kādreiz strādājusi par pavāri, pasūtījumus ēdienu gatavošanai viņa vairs nepieņem.

„Vienam cilvēkam nav pa spēkam gan pagatavot ēdienus svētku galdam, gan izrotāt tos. Griešanas māksla aizņem ļoti daudz laika, tāpēc es pieņēmu pasūtījumus tikai svētku galda rotāšanai,” pastāstīja Elvīra.

Meistarklase sākās ar fotoattēlu prezentāciju. Dekoratīvās dārzeņu un augļu griešanas meistare komentēja katru fotogrāfiju, skaidrojot, kādi produkti izmantoti noformēšanai.

Kad darbnīcas dalībnieces patstāvīgi paņēma rokās nazi, sanāca ne visām un ne uzreiz. Tomēr ar katru izgrieztu ziediņu, ziedlapiņu nazis kļuva arvien paklausīgāks, bet rokas - prasmīgākas.

Ja ir vēlēšanās, karvinga mākslu var apgūt ikviens, taču nepieciešams iegādāties labu nazi, ir jāzina daži darba paņēmieni un, protams, jābūt arī pacietībai.

Elvīra Škutāne, autores foto


















2017. gada 19. okt.

Pagastu bibliotēku akreditācijas process noslēdzies


Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pagastu-biblioteku-akreditacijas-process-nosledzies.html



Akreditācija ir bibliotēkas darbības  kvalitātes vērtējums. Tās gaitā tiek vērtēts gan bibliotēkas ēku, telpu un krājuma stāvoklis, gan finansiālais un materiālais nodrošinājums, darbinieku kvalifikācija un bibliotēkas darbības stratēģija,  tās pakalpojumi  un citi bibliotēkas attīstībai nozīmīgi kritēriji, pēc kuriem nosakāma bibliotēkas atbilstība  lietotāju vajadzībām un interesēm.
 
Gatavojoties Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Indras, Piedrujas, Joņinu un Robežnieku pagastu bibliotēku akreditācijas procesam, tika ieguldīts liels darbs gan akreditācijas norisei nepieciešamo dokumentu sagatavošanā, gan bibliotēkas fondu sakārtošanā, gan infrastruktūras uzlabošanā.
 
Viena no pozitīvākajām akreditācijas pusēm ir iespēja saņemt bibliotēku nozares profesionāļu vērtējumu, konsultāciju un ieteikumus attiecībā uz katru bibliotēku individuāli, kā panākt vēl labāku rezultātu, izmantojot jau esošos resursus.
 
Bibliotēku pārbaudes  gaitā tika norādīts uz darba jomām, kurām būtu jāpievērš  lielāka uzmanība nākotnē. Katrai bibliotēkai tās bija savas specifiskas piezīmes, tomēr bija arī kopīga norāde visām: palielināt pašvaldības finansējumu grāmatu un periodisko izdevumu iegādei, aktīvāk strādāt pie krājuma saturiskās analīzes, veidojot to racionālu un mūsdienīgu, kā arī plašāk izmantot bibliotēku sistēmas „ALISE” piedāvātās iespējas.
 
Kopumā bibliotēku darbs tika novērtēts pozitīvi. Komisijas locekļi atzīmēja, ka bibliotēkas bija sagatavotas akreditācijas procesam, tika daudz strādāts ar grāmatu krājumu, meklētas iespējas papildināt to ar jauniem izdevumiem. Komisija bija patīkami pārsteigta par bibliotēku darbinieku profesionālu pieeju darba procesiem, radošo garu un prasmi pulcināt sev apkārt vietējos cilvēkus dažādu aktivitāšu rīkošanā.
 
Atzinumi par to, ka bibliotēkas atbilst akreditācijas nosacījumiem un akreditācijas rezultātā bibliotēkām tiek piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss, tiks saņemti pēc Bibliotēku Padomes sēdes novembrī.
 
Gribētos pateikties  bibliotēku vadītājiem par padarīto darbu, kā arī novada pašvaldības vadībai, deputātiem un vietējo pārvalžu vadītājiem par bibliotēku darba atbalstu un sadarbību.
 
Valentīna Magidas,
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas direktore

2017. gada 22. sept.

Laimīgs šokolādes dzejā

Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/laimigs-sokolades-dzeja.html



Jau vairākus gadus, lai popularizētu Dzejas dienas, dzejas rakstīšanu, klausīšanos un lasīšanu, Krāslavas novada Centrālā bibliotēka pulcē pilsētas izglītības iestāžu skolēnus un pedagogus, lai baudītu dzejas noskaņas.
 
Arī šī gada 15. septembrī Krāslavas bibliotēkā bija garšīgs iemesls lasīt dzeju tieši Šokolādes dienā. Krāslavas Valsts ģimnāzijas 7. klases skolēni kopā ar klases audzinātāju Ingrīdu Grišāni aktīvi iesaistījās burvīgajā dzejas tapšanas un lasīšanas procesā.
 
Šokolāde un rudens mudina ieklausīties katrā dzejas lasīšanas skaņā. Tā mudina uzdrošināties, atklāt un izzināt sevi, pasauli un cilvēkus mums līdzās. Galvenais lasīt to ar mīlestību un prieku!

Žaneta Moiseja,
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre

Viktorijas Urbanovičas foto