2017. gada 29. jūn.

Grāmatas prezentācija

Sāc lasīt pirmais!

Avots:
 
 
 
Jauna Bērnu/Jauniešu/Vecāku žūrijas grāmatu kolekcija-2017 gaida savu lasītāju.
 
 Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa aicina  kļūt par grāmatu lasīšanas ekspertiem Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotajā lasīšanas veicināšanas programmā.
 Arī šogad aizraujošā grāmatu lasīšanas un vērtēšanas maratonā ir iespēja piedalīties visai ģimenei!
Katru gadu tūkstošiem dalībnieku iesaistās Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu lasīšanā un vērtēšanā!
 
Nāc un piedalies arī Tu!


2017. gada 28. jūn.

Nedēļas nogale Igaunijā


Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/nedelas-nogale-igaunija.html

















Krāslavas un Dagdas novadu pagastu bibliotekāri ir centīgi pieredzes un ideju vācēji. Arī šī gada sākumā, plānojot darbus 2017. gadam, tika ieplānots pieredzes apmaiņas brauciens pie tuvākiem kaimiņiem - uz Igauniju. Par savlaicīgu brauciena plānošanu un organizēšanu mēs pateicamies mūsu jaukajai kolēģei, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas komplektēšanas nodaļas vadītājai Svetlanai Ļaksa Timinskai, kura katrreiz atrod laiku, uzklausot kolēģu vēlmes un idejas. Svetlana ir ļoti optimistisks cilvēks, kurš spēj uzburt gan pozitīvas emocijas kolektīvā, gan pārliecināt citus jaunu ideju ieviešanai mūsu darbā.

 
 

Sadarbībā ar Daugavpils pilsētas  tūrisma firmu “Mari”, jau vairākkārt organizējot tuvākus un tālākus braucienus, arī šogad tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens uz Igaunijas Nacionālo bibliotēku Tallinā un Tartu  pilsētas bibliotēku, kā arī tika piedāvāti apskatei citi minēto pilsētu objekti.

Pirmajā dienā tika apmeklēta Tallinas viduslaiku vecpilsēta un mūsdienīgā Tallina  ar skatu uz greznajām viesnīcām, debesskrāpjiem un tirdzniecības centriem. Katram ekskursijas dalībniekam paliks  atmiņā modernie Tallinas  kvartāli vai Rātslaukums, kas piepildīts ar  vasaras kafejnīcām, kā arī Kadriorgas grandiozā pils ar parka kompleksu vai  smilšainas jūras piekrastes burvība. Katrs apskates objekts tika izcelts ar savu  “slavas dziesmu” un šarmantās gides stāstījumu. Pirmās dienas vakars katru no mums sagaidīja ar pārsteigumu, kas liks atcerēties šo braucienu vēl vairākus gadus.


Tartu pilsēta sveicināja mūs ar krāšņajiem ziedu pušķiem studentu - izlaidumnieku rokās. Tartu mūs valdzināja ar savu inteliģenci un gadsimtiem saglabātajiem arhitektūras šedevriem. Un noslēgumā pastaiga pa Tartu universitātes botāniskā dārza taciņām ar jaukās gides izklāstu par vietējiem un svešzemju augiem.

Pieredzes apmaiņas brauciena rezultātā tika pārņemtas Igaunijas lielāko bibliotēku darba formas un dažādās metodes. Tika atrasts līdzīgais un atšķirīgais abu valstu bibliotēku darbības jomā. Daudzi Krāslavas un Dagdas novadu bibliotekāri smēla idejas telpu un krājumu  izkārtojumam un noformējumam, kā arī apmainījās ar kontaktiem sadarbības telpas turpināšanai.

Pateicamies ”Miks Bus” autobusa vadītājam par komfortablu braucienu,  SIA “Mari” darbiniekiem un gidei par brīnišķīgi pavadīto laiku divu dienu garumā, kā arī pašvaldībām un pagastu pārvaldēm, kuras atbalstīja šo braucienu.
 
 
Krāslavas un Dagdas novadu bibliotekāri
 
 
 

2017. gada 21. jūn.

Par Latviju. Par tās 100 mīlestības, sāpju, cerību un lepnuma gadiem…

Avots:
http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/par-latviju-par-tas-100-milestibas-sapju-ceribu-un-lepnuma-gadiem/

 
Visi mēs, gaidot sava mūža lielos svētkus, apdomājam  savu dzīvi- kā esam auguši, kādās skolās gājuši, kā mūsu dzīve iegriezusies  vienā vai otrā posmā.


Tāpat arī, tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, atcerēsimies visas likstas, kādas piedzīvoja mūsu valsts. Pameklēsim savas saknes senvēsturē, valodā, folklorā, mitoloģijā, etnogrāfijā, arheoloģijā. Pameklēsim, lai noskaidrotu, kas mēs esam un no kurienes nākam. Kā mūsu tauta gadsimtiem ilgi klusā spītībā cīnījusies, lai nosargātu savu valodu, savas tautasdziesmas, savus cimdu rakstus, savas tautas gudrību un nekā nav atņēmusi citai tautai?


Krāslavas novada centrālās bibliotēkas krājumā ir ļoti daudz grāmatu par Latviju, tās vēsturi un  cilvēkiem. Mums, bibliotekāriem, radās doma ar tām vēlreiz iepazīstināt savus lietotājus pieejamā un saprotamā veidā. Vieglāk ar šo lielo literatūras klāstu būs iepazīties, sekojot Latvijas un tās teritorijas dzīvei un attīstībai pakāpeniski. Tā radās doma izveidot literatūras ciklu ar nosaukumu "Par Latviju. Par tās 100 mīlestības, sāpju, cerību un lepnuma gadiem”, kurš sastāvēs no 11  atsevišķām izstādēm.

Katras izstādes tēma mainīsies ik pēc diviem mēnešiem un pirmā no tām būs veltīta enciklopēdijām par Latviju un sauksies "Pēc iespējas plaši, īsos rakstos par Latviju”.

Tālāk sekos tēmas par norisēm Latvijas teritorijā senos laikos, viduslaikos. Sīkāk grāmatas no izstādes mums stāstīs par to, kā piedzima Latvija, par tās zelta gadiem, par Latgali, karu un represijām, kā mēs atnācām uz neatkarību.

Nenoliedzami būs iespēja tuvāk izpētīt grāmatas arī par mūsu cilvēkiem, valsts ekonomikas attīstību, skaisto dabu u.t.t. Protams, ar lielu interesi pētīsim, kādi mēs esam šodien un ko mēs esam sasnieguši. Domājams, ka šī ekskursija pa Latviju caur grāmatu, palīdzēs mums atcerēties jau zināmus mūsu vēstures līkločus un atklāt priekš sevis kaut ko jaunu.

Pirmā izstāde ir skatāma jau no 1. jūnija. Ar pārējo sarakstu  un darbošanās laiku  var iepazīties, atnākot pie mums uz bibliotēkas lasītavu. Gaidām.


 Viktorija Slesare
Krāslavas novada centrālā bibliotēka
 

2017. gada 16. jūn.

Akreditētas 5 Krāslavas novada pagastu bibliotēkas

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/akreditetas-5-kraslavas-novada-pagastu-bibliotekas.html

 


Bibliotēku likums nosaka, ka valsts vai pašvaldības dibinātai bibliotēkai ir pienākums akreditēties Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos. Bibliotēku akreditācija veicama reizi piecos gados saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem bibliotēku akreditācijas noteikumiem.

 Akreditācijas norisi, pamatojoties uz Latvijas Bibliotēku padomes priekšlikumiem, organizē Kultūras ministrija, apstiprinot bibliotēku akreditācijas grafiku un izveidojot Bibliotēku akreditācijas ekspertu komisiju.

Pēc bibliotēku akreditācijas iesniegumu un tiem pievienoto dokumentu izskatīšanas Bibliotēku akreditācijas ekspertu komisija katrā no piecām pagastu bibliotēkām – Skaistas, Aulejas, Izvaltas, Kombuļu un Ūdrīšu pagasta Augstkalnes bibliotēkām uz vietas izvērtēja iepriekšējās akreditācijas atzinumā norādīto ieteikumu izpildi, iepazinās ar apstākļiem, veica bibliotēkas darbinieka intervēšanu, izvērtēja bibliotēkas dokumentus, krājumu, materiāltehnisko bāzi.
 
Neskatoties uz to, ka  lasītāju skaits novadu bibliotēkās sarūk, daudzi gados jaunāki darbspējīgie iedzīvotāji no laukiem aizbrauc strādāt uz ārzemēm, vidusskolu beigušie brauc mācīties uz galvaspilsētu vai citām Latvijas augstskolām, vecie cilvēki izmirst, skolēnu skaits skolās sarūk, bibliotēkai ir un jāpaliek par gaismas un zināšanu saliņu, savukārt bibliotekāriem – par gaismas nesējiem.
 
Akreditācijas komisija pozitīvi novērtēja Kombuļu un Izvaltas bibliotēku vizuālo noformējumu, darba saturu, Skaistas pagasta bibliotekāres  centību un atsaucību. Protams, tika veikts arī rezumējums par lietām, kas būtu jāpilnveido. Pirmkārt, bibliotēku darbiniekiem jāpievērš lielāka uzmanība darbam ar lietotājiem un ir jāiziet ārpus bibliotēkas sienām. Tikpat svarīgi ir kritiskā domāšana, veidojot bibliotēku grāmatu krājumu, īpašu uzmanību pievēršot nozaru literatūrai un oriģinālliteratūrai. Bez tam ir jāturpina aktīvs darbs brīvpieejas datubāzu izmantošanas jomā.

Viena no pozitīvākajām akreditācijas pusēm ir iespēja saņemt bibliotēku nozares profesionāļu vērtējumu, konsultāciju un ieteikumus attiecībā uz katru bibliotēku individuāli, kā panākt vēl labāku rezultātu izmantojot jau esošos resursus. No komisijas puses saņemtajos akreditācijas Atzinumos norādīti  ieteikumi, kuri jāizpilda gada laikā un jāiesniedz Kultūras ministrijai .
Nākošās sešas Krāslavas novada pagastu bibliotēkas tiks akreditētas septembrī.
Paldies visām pašvaldībām, kuras rūpējas par savām bibliotēkām!
 
Valentīna Magidas,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktore

2017. gada 14. jūn.

Klajā nākusi psiholoģes Irīnas Japiņas grāmata

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/browse/1/article/3/klaja-nakusi-psihologes-irinas-japinas-gramata.html


Irīna Japiņa ir mūsu novadniece, kuru krāslavieši atceras sakarā ar viņas darbu jauniešu interešu izglītības jomā. 80. gadu beigās Krāslavā viņa izveidoja jauniešu teātra studiju „Skatiens”, ko vadīja 10 gadu garumā. Pēc kāda laika tika dibināts jauniešu klubs „Krasts”.

Pašlaik Irīna Japiņa dzīvo Rīgā, viņa ir praktizējoša psiholoģe, psiholoģijas pasniedzēja, treningu programmu un kursa „Bezkonfliktu saskarsmes psiholoģija” autore.

Nesen nākusi klajā Irīnas pirmā grāmata krievu valodā - „И кто кому психолог? Живые истории”. Ar šo patīkamo ziņu autore nolēma dalīties ar krāslaviešiem. Tikšanās ar novadniekiem tika organizēta Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā.

Pirms savas grāmatas prezentācijas Irīna Japiņa izlasīja nelielu lekciju, kas bija veltīta cilvēka emocijām. Klātesošajiem tika piedāvāts ne tikai klausīties, bet arī pašiem piedalīties apspriešanā, kā arī izpildīt praktiskus uzdevumus.

Tikšanās otrajā daļā psiholoģe pastāstīja par viņas pirmās grāmatas izdošanas priekšvēsturi:
„Kādā dzīves brīdī man radusies nepieciešamība aprakstīt savu emocionālo stāvokli, ko izraisa nozīmīgi notikumi manā dzīvē. Tā es sāku pierakstīt savus stāstus.”

Šo psihologiem netipisko materiālu autore vairākas reizes mēģināja piedāvāt savus stāstus dažādām izdevniecībām, taču saņēma vienu un to pašu atbildi: „Neatbilst mūsu formātam.”
Pēc kāda laika interesi par Irīnas stāstiem izrādīja Maskavas žurnāls „Наша психология”, kas piekrita publicēt rakstus ar noteikumu, ka tie būs īsāki. Pašlaik Irīna ir žurnāla interneta versijas oficiāla autore, un preses izdevuma tīmekļa vietnē var izlasīt arī viņas stāstus.
Piedāvājums par grāmatas izdošanu Irīnai kļuva par pārsteigumu.

„Vienu dienu es saņēmu vēstuli no vācu izdevniecības „Другое решение” ar piedāvājumu izdot manus stāstus,” pastāstīja Irīna. „Izdevniecība pieprasīja izpildīt savus nosacījumus – grāmata tiks izdota bez maksas, bet savas grāmatas es varu iegādāties par maksu. Atļauts reklamēt tikai grāmatas vāku, bet stāstus, kas ir publicēti grāmatā, ir nepieciešams izņemt no publiskas aprites internetā.”
Irīna izpildīja visas izdevniecības prasības. Tad tika izdota viņas pirmā grāmata. Izdevuma saņemšanas process ir vienkāršs - grāmatu var pasūtīt internetā.

Uzrunājot lasītājus, autore raksta: „Cienījamais lasītājs! Ļoti patīkami, ka šī Grāmata pašlaik ir tavās rokās! Pēc profesijas esmu psiholoģe, un tā vai citādi tas ietekmē manu ikdienišķo dzīvi. Kad es aizdomājos par to, sāku smaidīt. Taču reizēm man nemaz negribas redzēt un zināt kaut ko vairāk nekā citi. Dzīve ir daudzveidīga. Un tā ir piesātināta ar dažādiem notikumiem, par ko gribas pastāstīt. Piemēram, tā – Grāmatas formātā. Manā dzīvē ir daudz grāmatu-sarunbiedru. Ja arī Tavā dzīvē, Dārgais Lasītājs, mana grāmata kļūs par Sarunbiedru, tad es būšu bezgalīgi priecīga! Tātad Dzīvie stāsti ir Tavās rokās! Patīkamu lasīšanu! Ar cieņu - Autore.”

Tikšanās noslēgumā Irīna Japiņa atzinās: „Vislielāko prieku es izjūtu tāpēc, ka manus darbus ievēroja!”

Elvīra Škutāne, autores foto

Sazināties ar psiholoģi Irīnu Japiņu var pa tālr.25921459 vai pa e-pastu: irina.japina@gmail.com



















 

2017. gada 13. jūn.

Kurš kuram ir psihologs?

Avots:
http://ezerzeme.lv/lv/zinas/sabiedriba/18564/kurs-kuram-ir-psihologs


8. jūnijā, Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā viesojās mūsu novadniece, praktizējošā psiholoģe, grāmatas “Kurš kuram ir psihologs” (“И кто кому психолог?”) autore Irina Japiņa.
Tikšanās noritēja ļoti brīvā un pozitīvā gaisotnē. Irina piedāvāja klātesošajiem iesaistīties sarunā par to, kas ir emocijas, kā tās izpaužas, kā atpazīt un saprast savas emocijas.
 
Baltiešu tautām ir raksturīga īpašība – apslāpēt, neizrādīt savas emocijas. Cilvēks, kurš to prot, tiek uzskatīts par labi audzinātu. Tomēr, ja mēs vienmēr apslāpējam savas emocijas, neļaujam tām izpausties, tas var novest pie saslimšanas. Neizpaustās emocijas paliek “dzīvot” mūsu ķermenī un agri vai vēlu izpaužas, diemžēl kā saslimšana.

 
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 45 (13.06.2017.)