Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/noderiga-informacija/article/4/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka-20.html
Ar jaunajām grāmatām var iepazīties šeit.
Foto no momenti.lv
Emuārā tiek atspoguļota Krāslavas novada bibliotēkas publicitāte masu medijos
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/noderiga-informacija/article/4/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka-20.html
Ar jaunajām grāmatām var iepazīties šeit.
Foto no momenti.lv
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/musu-bibliotekas-aicina-ciemos.html
Pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstam projektā „Grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām”, Krāslavas novada Centrālā bibliotēka un visas mūsu novada bibliotēkas saņēma jaunas grāmatas.
Mūsu novada visu bibliotēku krājumus ir papildinājušas jaunas, ļoti daudzveidīgas grāmatas, spējot nodrošināt lasāmvielu dažādām lasītāju gaumēm.
Plaši pārstāvēta ir latviešu oriģinālliteratūra, dodot iespēju iepazīt latviešu jaunākās literatūras aktualitātes. Jau otro gadu pēc kārtas izdevniecība „Dienas Grāmata” izdod romānus sērijā „Es esmu...", kurā mūsdienu latviešu autori iejūtas latviešu literatūras klasiķu ādā, radot biogrāfiskus romānus, kuros tiek integrēta gan mūsdienu autoru izjūta, pasaules redzējums, problemātika, gan arī ir iespēja iepazīt latviešu literatūras klasiķu dzīves gājumu aizraujošākā formā. Par neviennozīmīgi vērtēto, sarežģīto personību Vili Lāci ir iespējams lasīt Māra Bērziņa romānā „Nākotnes kalējs", savukārt Ingas Gailes romānā „Rakstītāja" ir iespēja iepazīt vienu no pirmajām latviešu feministēm, tuvu Raiņa un Aspazijas draudzeni Ivandi Kaiju, bet Andris Akmentiņš iejūtas noveļu meistara, „Doriana Greja ģīmetnes” tulkotāja Jāņa Ezeriņa ādā. Savukārt „Zvaigznes ABC” izdotajā Ingūnas Baueres romānā „Skolas Līze" autore piedāvā iegrimt 19. gadsimta izglītoto latviešu pasaulē un skatīt pasauli caur Matīsa Kaudzītes sievas Līzes Rātminderes prizmu.
Aktuāli ir arī citi biogrāfiskie darbi: izdevniecībā „Neputns” izdotais Kristīnes Želves romāns „Grosvaldi”, kas vēsta par slaveno un Latvijas dibināšanai nozīmīgo Grosvaldu dzimtu, savukārt dokumentāli pamatot un labāk izprast Grosvaldu ģimeni var palīdzēt Mērijas Grīnbergas vecākās atmiņu un dienasgrāmatu izdevums.
Vienmēr aktuāla ir arī dzeja: bibliotēkā ir iespēja lasīt gan tādu klasiķu kā Eduards Veidenbaums izlasi jaunā noformējumā, gan baudīt pavisam svaigus dzejojumus: Ingas Gailes, Arvja Vigula, Veltas Kaltiņas un citu.
Kā jau parasti: arī šoreiz bibliotēkas turpina iepazīstināt lasītājus gan ar pasaules literatūras klasiķiem, gan jaunākiem autoriem, kuru darbi, valoda un redzējums spēj ietekmēt un aizkustināt ārpus laika un vienas valodas robežām. Piemēram, ir iespēja lasīt Albēra Kamī romānu „Mēris", kurš pēc vairāk nekā 70 gadiem ieskanas laikmetīgi jau šī brīža pandēmijas apstākļos, savukārt izdevniecība „Mansards" laidusi klajā vienu no talantīgākajiem mūsdienu prozaiķiem: Kristiana Krahta romānu „Mirušie", par kuru autors ir saņēmis prestižo Hermaņa Heses balvu. Iespējams arī lasīt Margarētas Atvudas „Kalpones stāstu", uz kura pamatiem tika uzfilmēts slavenais „Netflix” seriāls, tāpat iepazīt lietuviešu vienu no provokatīvākajiem un atklātākajiem autoriem: Sigitu Paruļski un viņa romānu „Tumsa un partneri", kas ļauj palūkoties uz Otrā pasaules kara notikumiem ar jaunu skatupunktu. Šie ir tikai daži no daudzajiem tulkojumiem, kas ir ikvienam lasītājam pieejami.
Protams, nevar iztikt arī bez kultūrvēsturiskiem apskatiem un humantirāriem pētījumiem. Grāmatu klāstu papildina Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieka Aigara Lielbārža grāmata par latviešu buramvārdiem; Gunas Rukšānes grāmata par latviešu dziesminieku Haraldu Sīmani; Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas dokumentālais stāstījums „Bērni Otrajā pasaules karā. Pēdējie liecinieki" un daudzi citi.
Grāmatu klāstu ir papildinājušas arī jaunākās bērnu grāmatas: grāmatas gan pašiem mazākajiem „Lupatiņu sērijā", gan arī pusaudžiem, piemēram, Lotes Vilmas Vītiņas žanriski daudzveidīgā grāmata „Ūdenstornis”. Arī bērnu literatūra ir dažādi pārstāvēta: gan nemirstīgās klasikas darbi kā „Mērija Popinsa" vai Tūves Jansones trollīšu piedzīvojumi, gan arī visjaunākā bērnu literatūra.
Kopumā mūsu bibliotēkas saņēma 972 jaunas grāmatas: vērtīgas, mūsdienīgas un lasītājus piesaistošas, ļaujot aptvert dažādus literatūras apcirkņus un piedāvāt lasāmvielu ikvienam interesentam.
Grāmatas var pasūtīt Krāslavas novada bibliotēku kopkatalogā. Visi mīļi gaidīti Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā un visās mūsu novada bibliotēkās.
Svetlana Ļaksa-Timinska,
Krāslavas NCB komplektēšanas
un apstrādes nodaļas vadītāja
Foto: https://momenti.lv
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/noderiga-informacija/article/4/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka-19.html
Ar jaunajām grāmatām var iepazīties šeit.
Foto: www.momenti.lv
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/projekta-europe-direct-informacijas-centra-austrumlatgale-realizacija.html
No 2021. gada maija mēneša Krāslavas novada Centrālā bibliotēka kopā ar Rēzeknes novada pašvaldību, Rēzeknes Centrālo bibliotēku un Preiļu galveno bibliotēku darbojas tīklā „„Europe Direct informācijas centrs Austrumlatgalē”.
Rēzeknes novada pašvaldības veidotais projekts sadarbībā ar šīm bibliotēkām ir ieguvis Eiropas Komisijas finansējumu „„Europe Direct” informācijas centrs (EDIC) Austrumlatgalē 2021.–2025.” darbībai. Centra galvenās mērķa grupas ir bērni un jaunieši (skolēni un studenti), pašvaldību darbinieki, uzņēmēji, NVO, pedagogi un bibliotekāri.
„Europe Direct” ir 2005. gadā izveidots Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. Savukārt Eiropas Komisijai ar „Europe Direct” informācijas centru palīdzību ir iespēja uzzināt, ko par ES zina un domā iedzīvotāji reģionos.
2021. gada projekta galvenās prioritātes bija:
- zaļais kurss Eiropai,
- Eiropa, kas atbilst digitālā laika prasībām.
Nepilna gada laikā Krāslavas novada Centrālā bibliotēka saviem apmeklētājiem un interesentiem visos novados ir piedāvājusi apmācības, izzinošas lekcijas, praktikumus un tiešsaistes pasākumus par digitālo kompetenču attīstību, pilnveidošanu un „zaļo” dzīvesveidu.
Maija mēnesī notika seminārs „Digitālo stāstu veidošana mūsdienīgā Eiropā”, kurā tika runāts par vēsturisko nostāstu saglabāšanu pierobežā audio un video ierakstos, kopā ar pedagoģi Žannu Drozdovsku.
Jūnijā bērniem un jauniešiem tika piedāvātas radošās darbnīcas „Bērnība/jaunieši mūsdienīgā Eiropā”. Bērni un jaunieši no 5 līdz 18 gadiem bija aicināti piedalīties zīmējumu konkursā „Mana bērnība mūsdienīgā Eiropā”, parādot savu pasaules redzējumu visai sabiedrībai kopumā. Laukumā pie bibliotēkas kopā ar mākslinieci Viku Ekstu bija iespēja iepazīties ar mūsdienu kultūras un mākslas telpu Eiropā, ar emociju ikonu dzeju, piedāvāt mūsdienīgus risinājumus dzejā, zīmējot uz trotuāra, tā veicinot resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru ekonomikas apriti.
Pieaugušie tiešsaistē tika aicināti uz tikšanos ar zaļā dzīvesveida aktīvisti un rakstnieci Zani Nuts „Videi draudzīga dzīvesveida labvēlīgā ietekme”. Rakstniece dalījās ar personīgo pieredzi, kā pievērsties šobrīd populārajām kustībām - „zero waste”, minimālisms, vegānisms un „off-the-grid” un kā tās maina dzīvi un domāšanu.
Augustā „Europe Direct Austrumlatgale” sadarbībā ar Krāslavas novada Centrālo bibliotēku organizēja konkursu „Gudra un ilgtspējīga saimniekošana mazdārziņā vai siltumnīcā”. Konkursa dalībnieki nofotografēja un pastāstīja savu labāko ideju, kā mazdārziņā saimniekot ilgtspējīgi, gudri un „zaļi”.
No Krāslavas novada konkursā piedalījās 7 dalībnieki, kuri balvās saņēma kvalitatīvus dārza instrumentus, kas būs noderīgi turpmākajiem dārza darbiem.
Divu dienu seminārā „Investējot jaunās videi draudzīgās tehnoloģijās bibliotēkās” tika iepazītas Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas viedās bibliotēkas iespējas un pakalpojumi – interaktīvā galda funkcijas, kuras demonstrēja bibliotēkas lietotāji – jaunieši, griešanas un reljefa veidošanas mašīnu iespējas radošām nodarbībām. Latgales Centrālās bibliotēkas Automatizācijas nodaļas sistēmbibliotekāre Valentīna Kezika pastāstīja par Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centra nodarbībām: digitālo mājturību - dizaina veidošanu grafikas apstrādes programmā un auduma apdrukas tehnoloģiju izmantošanu. Māksliniece Ingūna Levša rādīja, kā tiek radīti digitālie gobelēni.
Oktobrī tiešsaistes seminārs „Digitālas komunikācijas pamati un komplimentu kultūra Eiropā” iepazīstināja interesentus ar digitālo kompetenču attīstīšanu un pilnveidošanu: kā rakstīt internetā, lai rakstītais sasniegtu mērķi, kā izvēlēties ziņu kanālus, izprast „instagram” un „facebook” algoritma trikus.
Novembra seminārs „Sadarbība ar mēdijiem digitālajā Eiropā” turpināja iepazīstināt dažādu nozaru pārstāvjus, kā veidot tīmekļvietnes, reklāmas, kā tās pielietot sava uzņēmuma popularizēšanai, rādot mēdijpratības lomu informācijas krīzes laikā.
Vislielāko atsaucību un interesi izpelnījās seminārs „Dzimtas koks - savu dzimtas sakņu apzināšana”, kura laikā dalībnieki ieguva plaša spektra informāciju un nepieciešamās priekšzināšanas dzimtas vēstures izpētei un dzimtas koka izveidei. Ieinteresēto bija tik daudz, ka bibliotēkas piedāvātās platformas „ZOOM” iespējas nespēja pieslēgt visus pie tiešsaistes.
Projekta rezultātā iegūtais finansējums deva iespēju uz semināriem pieaicināt labākos lektorus un ekspertus: lektori un pētnieci Gunu Spurava no Tamperes Universitātes Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju zinātņu fakultātes (Somijā), multimēdiju dizaineri un e-konceptu izstrādātāju Ilzi Deņisovu, novadpētnieci, profesionālu arhivāri Andru Zubko-Melni un citus.
Bibliotēkas piedāvātās apmācības apmeklētāja vairāk nekā 400 dalībnieku, jo tiešsaiste piedāvā iespēju jebkuram interesentam pieslēgties no jebkuras mobilās ierīces.
2022. gadā turpināsies projekta realizācija, kura prioritātes būs - mūsu eiropeiskā dzīvesziņa un Eiropa, kas atbilst digitālā laikmeta prasībām. Bibliotēka piedāvās pasākumus visdažādākajiem iedzīvotāju slāņiem, īpaši jauniešiem, bibliotēku darbiniekiem un pedagogiem.
Valentīna Magidas,
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas direktore
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/voldemara-caunes-balva-celo-uz-kraslavas-novadu.html
2021. gada 26. novembrī Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 244. gadskārtas konferences otrajā daļā svinīgi tika paziņoti Voldemāra Caunes balvas „Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem” uzvarētāji.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka no 2007. gada izsludina konkursu Voldemāra Caunes balvai „Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”, kuru piešķir reizi gadā bibliotekāriem, kuri vispārliecinošāk, aktīvāk un sekmīgāk veicina jaunās paaudzes iesaistīšanu bibliotēku pakalpojumu izmantošanā, motivējot bērnus un jauniešus vairāk lasīt, mācīties un attīstīt savas radošās spējas.
Šogad apbalvojumu minētajā nominācijā saņēma Kalētu pagasta bibliotēkas vadītāja Elita Jaunzeme un Krāslavas novada Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Ilona Bronka.
Kopumā balvai tika iesniegti pieci pieteikumi, ko izskatīja konkursa pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija, ko pārstāvēja arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.
Krāslavas novada Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītājai balva piešķirta par radošo darbību, aktīvi un sekmīgi veicinot bērnu un jauniešu iesaistīšanu bibliotēkas pakalpojumu izmantošanā, īpaši darbojoties ar bērniem un jauniešiem.
Nenoliedzami pelnoši Dagdas Bērnu literatūras nodaļa ik gadu saņem atzinības vārdus par mākslinieciskās vides veidošanu un uzturēšanu bibliotēkas telpās. Bibliotēkas telpās manāma identiska un rotaļīga atmosfēra ar līdzsvarotiem vizuāliem elementiem, kas uztur veseluma un gaumes kompozīciju, atbilstoši mērķauditorijai. Suvenīri un dekori, pašu rokām darināti, krāsainās kartiņas, lādītes, rotājumi utt. no grāmatu un žurnālu autoriem, pēc personīgās un speciālistu pieredzes meistarklasēs katrreiz sasauc lielu jaunu un pieredzējušo amatnieku pulku. Vēl viens bibliotekāres nopelns vietējās kopienas saliedēšanā un aktivizēšanā ir pamanīt un uzrunāt vietējos talantīgos bērnus un jauniešus, kas labprāt stāsta un rāda savus sasniegumus mākslā, literatūrā un hobija nozares pārzināšanā.
Ilona ar savu iniciatīvu aktīvi iesaistās valsts valodas, latgaliešu valodas, senvārdu un apvidvārdu saglabāšanā. Mēneša joku sleja, viktorīnas, anagrammas, krustvārdu mīklas, vārdu spēles, virtuālais dialogs u.c. - to Ilona integrē savā darbā ar bibliotēkas lietotājiem, neskatoties uz saspringto laiku. Šogad sadarbībā ar kolēģi, vietējiem pagastu iedzīvotājiem un uzņēmējiem tika izgatavota galda spēle „Putreņvourdu vuoceleite”, kas atspoguļo vietējo pagastu latgaliešu apvidvārdu izmantošanas prasmes un tradīcijas.
Lai veicinātu Dagdas BLN lietotāju komunikācijas pilnveidošanas iespējas, projekta ietvaros Dagdas bērnu literatūras nodaļas apmeklētāji tika nodrošināti ar jaunām modernām tehnoloģijām, papildus nodrošinot pilnvērtīgu komunikācijas iespēju jauniešu vidū, iesaistot tos grupas darbā, izmantojot interaktīvas iekārtas. Dagdas BLN vadītāja Ilona Bronka aktīvi papildina savas viedās prasmes, kas līdzi nes medijpratību zināšanu un prasmju kopumu, piedāvājot viedās iespējas un pakalpojumus ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī bibliotēku darbiniekiem. Šogad aktīvi tika aprobētas LEADER programmas projekta iekārtas un programmas, kas manāmi piesaista mūsdienu jaunatni bibliotēkas grupu tiešsaistes un klātienes pasākumos un ikdienas apmeklējumos.
Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa ar savu darbību veicina bibliotēkas atpazīstamību vietējā kopienā un popularizē tās pozitīvu tēlu.
Voldemārs Caune, bibliotekārs, bibliogrāfs un žurnālists, no 1919. gada līdz 1923.
gadam strādāja par pārzini Liepājas pilsētas bibliotēkā, kur 1919. gada 16. decembrī atklāja
pirmo bērnu literatūras nodaļu. 1947. gadā, paplašinot pilsētas 1.bibliotēkas bērnu nodaļu, tika
izveidota Liepājas 1.bērnu bibliotēka.
Žaneta Moiseja,
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas metodiķe
Avots:
https://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/tiessaistes-seminars-sadarbiba-ar-medijiem-digitalaja-eiropa
Gunas galvenais darbības virziens ir izpratnes veicināšana par medijpratības un digitālās pratības lomu sabiedrībā, ar īpašu uzsvaru uz pedagogu, bibliotekāru un neformālās izglītības pārstāvju lomu medijpratības veicināšanā. Semināra laikā dalībnieki iegūs plaša spektra informāciju, kas palīdzēs veidot zpratni par aktuālo situāciju mediju vidē un medijpratības pieaugošo lomu.
Semināra laikā dalībnieki iegūs plaša spektra informāciju, kas palīdzēs veidot izpratni par aktuālo situāciju mediju vidē un medijpratības pieaugošo lomu.
Seminārs notiks projekta „Europe Direct Austrumlatgalē” ietvaros.
Interesentus lūdzam pieteikties līdz 17. novembrim plkst. 9.00, aizpildot reģistrēšanās lapu, norādot savu e-pasta adresi, uz kuru nosūtīsim saiti semināra pieslēgumam.
Reģistrēšanās vietne dalībai seminārā: https://forms.gle/gh3ou6o4XpEWsedn8
Informējam, ka tiešsaistes seminārs tiks fotografēts. Iegūtie materiāli var tikt publicēti EDICA un bibliotēkas sociālajos medijos.
#europedirectinformācijascentrsAustrumlatgalē #europedirectinformācijascentri
#EDAustrumlatgale #tiešsaistespasākumi #pasākumiKNCB
#krāslavasnovadacentrālābibliotēka #KNCB
Rēzeknes Centrālā bibliotēka Preiļu Galvenā bibliotēka Krāslavas novada centrālā bibliotēka
Avots:
https://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/tiessaistes-seminars-dzimtas-koks-savu-dzimtas-saknu-apzinasana
Lektore - Andra Zubko-Melne - novadpētniece ar 28 gadu pieredzi ciltskoku veidošanā, ar profesionālo maģistra grādu arhīvniecībā, dalīsies pieredzē un dos vērtīgus padomus.
Seminārā programmā:
Reģistrēšanās vietne dalībai seminārā: https://forms.gle/cpx9NGNuR9MfrC2x6
Piesakies līdz 26. novembrim plkst. 9.00!
ZOOM saite pirms pasākuma tiks nosūtīta uz Jūsu norādīto e-pastu.
Avots:
http://ezerzeme.lv/lv/zinas/sabiedriba/19933/katra-gramata-atrod-lasitaju
Satraucošajā militāro draudu saasināšanās gaisotnē, ko pastiprina koronavīruss un drūmās prognozes par gaidāmo globālo krīzi, divkārt gribas mieru un klusumu. Es nezinu, kā jūs, dārgie lasītāji, bet es pēdējo divu gadu laikā esmu kļuvis par biežu bibliotēkas apmeklētāju. Laba grāmata aizrauj, nomierina, apgaismo, jo īpaši tāpēc, ka literatūras izvēle katrai gaumei pie mums ir vienkārši lieliska! Pārlūkojot personīgās bibliotēkas, kas savāktas pagājušajā gadsimtā, daudzi mani novadnieki, atklājuši "liekas" grāmatas, rīkojas diezgan apzināti un apdomīgi. Pateicoties vietējo ziedotāju dāsnumam, Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas grāmatu krājumi katru gadu saņem nenovērtējamu papildinājumu, un tie ir tūkstoši sējumu! Ar pateicību pieņemot dārgās dāvanas, draudzīgā bibliotekāru komanda turpina tradīciju rīkot pateicības akciju “Es dāvinu grāmatu”.
[...]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.38
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/baltu-valodas-diena-kraslava.html
Baltu valodas dienā Krāslavas novada Centrālo bibliotēku apmeklēja Lietuvas Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Audris Antanaitis, Zarasu rajona pašvaldības mēra vietnieks Rimantas Jurevičius, Lietuvas Zinātņu akadēmijas Wroblevski bibliotēkas direktors Sigitas Narbutas, Reto grāmatu nodaļas vadītāja Daiva Narbutiene, Zarasu pašvaldības publiskās bibliotēkas direktore Danute Karliene. Vizītes mērķis bija iepazīties ar grāfu Plāteru vēsturisko mantojumu, tā saglabāšanu Krāslavā. Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēka ir cieši saistīta ar grāfiem Plāteriem. 1891. gadā Viļņas advokāts Tadeušs Vrobļevskis, būdams bibliofils, visus savus ienākumus tērēja grāmatu un manuskriptu iegādei. Tieši šajā gadā grāfs Jozefs Plāters pārdeva lielāko daļu savas Krāslavas bibliotēkas slavenajam advokātam un tā nonāca privātīpašumā. 1912. gadā bibliotēka kļuva par publisku un tās darbības galvenais nosacījums bija: „Bibliotēkas krājumus nedrīkst izvest no Viļņas.” Šī tikšanās kliedēja mītu par slaveno grāfu Plāteru bibliotēkas likteni – pazušanu vai iznīcināšanu. Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēka prezentēja savu uzstāšanos ar ziņojumu „Plateriu bibliotekos likimo klausimu” („Par Plāteru bibliotēkas likteni”).
Lietuvas valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Audris Antanaitis iepazīstināja klātesošos ar lietuviešu valodas stāvokli valstī un uzsvēra par iespējām dibināt un stiprināt kultūras sakarus starp abām valstīm. Savu uzrunu viņš teica latviešu valodā.
Zarasu rajona pašvaldība un tajā ietilpstošā pilsēta arī ir saistīta ar grāfiem Plāteriem. Viens no Plāteru īpašumiem atradās Dusetos, otrs - netālu no pašās pilsētas. Šajā gadā vienā no īpašumiem tiks pabeigta restaurācija un tas tiks nodots apskatei un izmantošanai.
Vizītes laikā viesi apmeklēja novada pašvaldību un tikās ar pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, apskatīja bijušo grāfu Plāteru bibliotēku no ārpuses. Lietuvas delegācija bija pārsteigta par skaisto uzņemšanu Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, sastopoties ar pašu grāfu Plāteru.
Viesiem bija iespēja apmeklēt Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcu, klausīties stāstījumā par baznīcas vēsturi un grāfu Plāteru ieguldījumu pilsētas attīstībā.
Vizītes beigās mūsu pašvaldības vadītājs saņēma uzaicinājumu apmeklēt Zarasu pilsētu, bibliotēkas darbinieki - Zarasu pašvaldības publisko bibliotēku.
Valentīna Magidas,
Novada centrālās bibliotēkas direktore
Ilonas Cabules foto
http://www.kraslavasvestis.lv/uploads/pics/003_http://www.kraslavasvestis.lv/uploads/pics/003_07.jpg
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/skala-2021-finals-klat.html
25. septembrī, sestdien, no 12.00 līdz 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības fināls.
Krāslavas reģionu pārstāvēs Krāslavas ģimnāzijas 6. klases skolēns Rihards Jermolajevs.
Aicinām Riharda klasesbiedrus, draugus, paziņas un citus mājās palicējus visam sekot līdzi tiešraidē Latvijas Nacionālās bibliotēkas facebook profilā.
LNB tīmekļvietnē publicēta preses relīze lasāma šeit.
LNB SkaLa koordinatore Ilze Marga raksta:
,,Gaidām sestdienu ar nelielu satraukumu, bet ar lielu satikšanās prieku. Ļoti ceram, ka viss izdosies un svētki bērniem būs lielisks piedzīvojums.
Mēs visi varam būt lepni un gandarīti par drosmīgajiem bērniem. Lai arī nacionālais čempions būs tikai viens, visi ir lieli, lieli MALAČI!”
Uz tikšanos!
Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas NC bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/noderiga-informacija/article/4/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka-17.html
Ar jaunajām grāmatām var iepazīties šeit.
Foto no momenti.lv
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/biblioteka-viesosies-lietuvas-valsts-delegacija.html
22.septembrī plkst.12.00, Baltu literatūras nedēļas ietvaros , Krāslavas novada centrālo bibliotēku apmeklēs Lietuvas Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Audris Antanaitis, kurš dalīsies pieredzē par lietuviešu valodas pastāvēšanu integrācijas procesos, Zarasu rajona pašvaldības vadītāja vietnieks Rimantas Jurevičius, Zarasu pašvaldības publiskās bibliotēkas direktore Danute Karliene, pārstāvji no Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas.
Delegācija tiksies ar Krāslavas novada pašvaldības pārstāvjiem un apmeklēs vēstures un mākslas muzeju.
Krāslavas novada centrālā bibliotēka
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/lasam-atbalstam-bjvz-2021.html
Visā plašajā pasaulē Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā šogad darbojas 853 skolas, bibliotēkas un latviešu centri!
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas (KNCB) visaktīvākie lasītāji joprojām paliek pirmsskolu izglītības iestāžu „Pīlādzītis” un „Pienenīte” audzēkņi un viņu skolotāji.
Šogad lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” darbojas 168 PII „Pīlādzītis” un „Pienenīte” audzēkņi un viņu skolotāji.
Mēs ceram veiksmīgi izlasīt sešas grāmatas vecumgrupā 5+, izteikt savu viedokli par izlasītajām grāmatām, aizpildīt elektronisko anketu, papriecāties par kopā paveikto un saņemt pelnītās LNB balviņas.
Grāmatas BJVŽ 2021 stāstīs par draudzību, mīlestību, baiļu pārvarēšanu, uzdrīkstēšanos un līdzcietību.
Grāmatu virtuālo kolekciju var apskatīt
https://www.bibliotekakraslava.lv/bernu-lit-nodala/bernu-jauniesu-un-vecaku-zurija-2021-gramatu-kolekcijas-virtuala-izstade?pp=
Vērtējumus par izlasītajām grāmatām Latvijas Nacionāla bibliotēka gaidīs līdz 2022. gada 31. janvārim – vērtējuma anketa visām vecumgrupām pieejama šeit.
Jau otru gadu pēc kārtas metodika un darba lapas par katru no „Bērnu un jauniešu žūrijas” grāmatām brīvi pieejamas internetā šeit un šeit.
Foto var apskatīt arī šeit.
Lasi! Atbalsti! Iesaisties arī tu!
Viktorija Urbanoviča, Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/berniem-sava-biblioteka.html
Pirms 70 gadiem, 1951. gada septembrī, Krāslavā tika atklāta bērnu bibliotēka. Bērnu bibliotēkai sākotnēji tika atvēlēta neliela telpa Krāslavas rajona Kultūras namā. Savas pastāvēšanas laikā bērnu bibliotēka vairākkārt mainīja savu atrašanās vietu, 2010. gada rudenī atrada sev jaunu mājvietu pašā pilsētas centrā, Dīķu ielā 5.
Kā atsevišķa institūcija Krāslavas Bērnu bibliotēka pastāvēja līdz 2007. gadam, tad reorganizācijas gaitā tā kļuva par Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļu.
Aicinām apskatīt digitāla satura novadpētniecības izstādi par Krāslavas Bērnu bibliotēkas vēsturi.
Publikācijas skatīt https://ej.uz/krāslavasbērnubibliotēka un https://ej.uz/krāslavasncb.
Krāslavas novada Centrālā bibliotēka
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kraslavas-novada-centralas-bibliotekas-bibliotekaru-sveiciens-1-septembri.html
VIDEO APSVEIKUMS
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/noderiga-informacija/article/4/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka-16.html
Ar jaunajām grāmatām var iepazīties
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/noderiga-informacija/article/4/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka-15.html
Ar jaunajām grāmatām var iepazīties
Avots:
http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/dzivestasti/19904/fotografija-visa-pasaule
Mana tikšanās ar izstādes autoru Borisu Tarļecki notika bibliotēkā. Norunātajā laikā fotogrāfs parādījās uz abonementa sliekšņa ar foliantu (biezu, liela formāta grāmatu) rokās. 20. gadsimta beigu fotogrāfijas, apkopotas kolekcijā, skaidri parāda, kā attīstījusies mūsdienu fotogrāfija. Pats Boriss smaidīdams vēlreiz ieskatījās krājumā un sāka stāstu ar nelielu ekskursu fotogrāfijas vēsturē. Starp citu, pirmā fotogrāfija tika uzņemta 19. gadsimtā, un mēs pamazām tuvojamies šī nozīmīgā brīža 200 gadu jubilejai.
Boriss pastāstīja, ka sācis fotografēt 13 gadu vecumā. Starp citu, viņa tā laika draugs Vovka, ar kuru viņam bija viens hobijs uz diviem, kļuva par viņa sabiedroto. Kopā meklēja filmēšanas vietas, fotografēja, pēc tam attīstīja fotofilmu. Līdz šim glabājas pilns komplekts, lai attīstītu fotoattēlus no negatīviem. Tas ir vesels process. Un pirmā kamera bija “Smena”, ko nopirka māte. Boriss 15 gadus bija baikeris, taču jebkurā ceļojumā vienmēr līdzi bija fotoaparāts. Kā atzīst prezentētās fotoaparātu kolekcijas autors, vaļasprieku viņam bija daudz, taču kamera vienmēr bija un joprojām ir līdzās. Fotografēšana izrādījās spēcīgāka par visiem citiem hobijiem. Tā ir aizraušanās, vaļasprieks un arī peļņas avots. [..]
Jeļena AVSJUKEVIČA
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.33
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv