2018. gada 23. febr.

Zīmēšana ar diegiem un stikla pērlītēm



Trešā izstāde - apvienojoša


Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/tresa-izstade-apvienojosa.html


Februārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika ierīkota Ināras Pauliņas pašdarinātu rotaslietu izstāde „Tieksme pēc skaistuma”. Ināras lielo aizraušanos ar rokdarbiem apliecina viņas darinātās diegu jeb simegrāfijas gleznas un no pērlītēm veidotās rokassprādzes, krelles, auskari un citas rotaslietas.
 
Pēc pamata profesijas Ināra ir diplomēta bioloģijas skolotāja, taču pēc Piedrujas pamatskolas slēgšanas pārkvalificējās par bibliotekāri un šobrīd strādā novada centrālajā bibliotēkā. Sarīkot pašdarinātu rotaslietu izstādi viņu pamudināja kolēģes. Šī gan nav viņas pirmā izstāde.
 
„Savā pirmajā izstādē, kas notika pirms vairākiem gadiem, es izstādīju simegrāfijas gleznas,” stāsta sarunbiedrene. „Šai tehnikai pievērsos aptuveni pirms 10 gadiem, kad meita Daina bija skolas vecumā. Kādu dienu Daina man lūdza palīdzību rokdarbos. Palīdzot viņai, es arī pati aizrāvos ar simegrāfijas gleznu darināšanu, bet visai drīz šo nodarbi pametu. Gleznas top ilgi - vispirms ar īlenu izdur caurumiņus, un tad rūpīgi jāstrādā ar diegu, līdz top perfekts raksts, kuru var atrast rokdarbu žurnālos un plašajos interneta resursos.
 
Vienudien bibliotēkā tika organizēta kādas novada iedzīvotājas pērļu darbu izstāde. Diemžēl viņas vārdu neatceros, bet tieši pateicoties viņas smalkajiem darbiem ieinteresējos par pērļošanu. Nopirku pērlītes, sāku meklēt informāciju internetā un pamazām apguvu šīs prasmes, ka varēju sarīkot jau otru pašdarinātu rotaslietu izstādi „Kad uzzied pērles”. Laika gaitā esmu radījusi 300 darbu pērļošanas tehnikā, šajā izstādē apskatāmi 38 pēdējie darbi. Tagadējā izstādē simboliski apvienotas abas divas iepriekšējās, jo simegrāfijas gleznas vairs nedarinu, un šodien izstādē redzamās ir no agrākajiem gadiem. Gleznas ļoti labi izdaiļo mājas vai dzīvokļa sienas, bet mani tās neaizrauj tik stipri, kā pērļošana. Pat adīšana interesē mazāk.”
 
Vai 300 rotaslietu no pērlītēm ir daudz? Ināra ļauj katram pašam to izvērtēt. Vienkārša rotaslieta ir viena vakara darbs, bet viņas kolekcijā lielākoties bijušas tādas, kas top nedēļu un divas, turklāt jāņem vērā, ka šim hobijam var veltīt tikai vakarus un brīvdienas.
 
Starp citu, Ināra nebūt nejūtas zaudējusi saikni arī ar skolotājas profesiju, arī tagad viņai gadās iejusties šajā lomā un bibliotēkas apmeklētājiem pamācīt datora lietošanu, vai kādai interesentu grupai pamācīt rokdarbus. Arī bibliotekāres darbā var sameklēt paralēles ar skolotāja arodu – abiem nākas strādāt ar grāmatām un cilvēkiem – lieliem un maziem.
 
Juris Roga,
autora foto










 

Pilsoniskā audzināšana un latviskā dzīvesziņa


Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pilsoniska-audzinasana-un-latviska-dziveszina.html




21. februārī Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā uz kārtējo semināru tika pulcināti reģiona bibliotēku darbinieki. 
Šoreiz semināra tēma bija: „Pilsoniskā audzināšana un latviskā dzīvesziņa - personīgā pieredze, diskusija un radošā darbnīca.”
Seminārā šo tēmu izklāstīja Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādes „Pīlādzītis” skolotājas
Aina Rihlicka un Ilona Eisaka.
Pēc tam norisinājās radošā darbnīca „Tautiskas lelles pagatavošana”.
Pateicamies skolotājām par ieguldīto darbu.
Novadu bibliotekāres izteica vēlēšanos šo veiksmīgi iesākto sadarbību labprāt turpināt.


Anna Bartuša,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre
 
 







2018. gada 9. febr.

Vispasaules Drošāka interneta diena


Publicēts:
http://www.varaviksne.lv/jaunumi/zinas/vispasaulesdrosakainternetadiena

 
 
 
Jau 15. gadu pēc kārtas februāra otrajā nedēļā, šogad 6. februārī, Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika atzīmēta Drošāka interneta diena. Tās moto ,,Drošāks internets sākas ar tevi!” aicināja ikvienu padomāt par savu drošību un arī atbildību par savu rīcību internetā. 

   Šoreiz Krāslavas Varavīksnes 8.c klases skolēni ar klases audzinātāju Jeļenu Kļimovu apmeklēja pasākumu ,,Ar mobilo kabatā”. 

   Skolēni labprāt iesaistījās daudzveidīgajās aktivitātēs, sākot ar savu mobilo telefonu demonstrēšanu. Tika pārrunāts par mūsdienīgo telefonu iespējām, arī par to plusiem un mīnusiem. Video ,,Mobilā telefona kaitīgums un problēmu atrisinājums” lika nopietni aizdomāties par telefona negatīvo ietekmi uz katra veselību, ja nav ievēroti elementārie noteikumi. Bibliotekāri ieteica skolēniem paskatīties video ,,15 kļūdas, kas samazina Tava telefona kalpošanas laiku”. 

   Viktorīna par mobilā telefona izgudrošanas vēsturi arī bija interesanta. Skolēni uzzināja, ka šogad 3. aprīli mobilais telefons svinēs savu 45. gadadienu. Pasākuma beigās tika secināts, ka:
   Mobilais telefons ir tikai ierīce. Tas nav ne labs, ne slikts. Viss ir tavās rokās.
 



 
,,Ar mobilo kabatā” viktorīnas jautājumi 

1.3. aprīlī mobilais telefons svinēs savu dzimšanas dienu , kuru pēc kārtas
a) 36
b) 48
c) 45

2. Par mobilā telefona tēvu tiek uzskatīts:
a) Mārtins Kupers
b) Martins Luters
c) Martins Brauns

3. Mobilais telefona tika rādīts ar mērķi:
a) pārstāvēt vietu
b) māju
c) personu(m.t. komunikācijas savieno personas)

4. Pirmo reizi no m.t. tika piezvanīts uz Ņujorku:
a)1971.g.3. aprīlī
b) 1982.g. 3. aprīlī
c) 1973.g. 3. aprīlī

5. Pirmie m.t. pārdošanā nonāca:
a)1975. g.
b)1980.g.
c)1983.g.

6. Pirmo tālruņu cena bija:
a) ap 2500 dol.
b) ap 3500 dol.
c) ap 3000 dol.

7. Pirmie m.t. svēra:
a) mazāk nekā 1 kg
b) 1 kg
c) vairāk par 1 kg

8. Pa pirmo telefonu varēja runāt:
a)1 stundu
b)20 minūtes
c) 35 minūtes

9. Telefona lādēšanas laiks bija:
a)10 stundas
b) 5 stundas
c)24 stundas

10. Pirmais viedtālrunis (m.t. papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti, e -pastu lasītājs) parādījās:
a)1990 gadā
b)1985. gada
c)1993. gadā- 25 gadus atpakaļ

11. Latvijā pirmais mobilo pakalpojumu sniedzējs ,,LATVIJAS MOBILAIS
TELEFONS” sāka darboties:
a)1999. gadā
b)1992.gadā
c)2000. gadā

12. Pati populārākā un izplatītākā operētājsistēma ir
a)Android APPLE Windows phones
b)Samsung
c)RIM