2015. gada 17. dec.

Bibliotēku darbinieki pulcējas gada noslēguma seminārā

 

Šodien uz noslēguma semināru pulcējās reģiona bibliotēku darbinieki, lai izrunātu jautājumus, kas saistīti ar nākamā gada aktuālākajiem notikumiem.

 

Tiekoties ar Annu Rancāni
 

Anna Rancāne

 

Sveču dekupāžas paraugi


"2016.gadā mums notiks Dagdas novada bibliotēku akreditācija, un, lai arī bibliotēkas tam ir gatavas, vienmēr rodas kādas neskaidrības un lietas, kas jāapspriež,"- stāsta NCB direktore Valentīna Magidas - "joprojām runājam, kā strādāt ar kultūras karti, kā veidot plānus, gatavot un iesniegt gada atskaites."

Šodienas seminārā tika prezentēts bērnu radošās darbības kalendārs, izdevies darbs, pie kura izveides strādāja arī Krāslavas bibliotekāres - "Daugavas stāsts". 

Nelielai dvēseles atslodzei bija iespēja padarboties sveču dekupāžas darbnīcā, kuru vadīja NCB bibliotekāre Žanete Moiseja un PII Pīlādzītis skolotāja Aina Rihlicka.


Bibliotēku darbinieku tikšanās reizēs pirms Ziemassvētkiem ir ierasts aicināt ciemos interesantus cilvēkus. Pagājušajā gadā Krāslavas bibliotēkā viesojās literāts Valentīns Lukaševičs, bet šogad  tika aicināta dzejniece Anna Rancāne.

Lai gan piedēvēt Annai Rancānei tikai dzejnieces vārdu būtu par maz - savulaik bijusi laikraksta Diena korespondente un aprakstījusi lietas, cilvēkus un notikumus vai visā Latgalē, strādājusi Latgales reģionālajā televīzijā, joprojām vada Impro ceļotājus pa Latgali.

Šobrīd strādā Rēzeknes pašvaldībā un no maizes darba izbrīvētajā laikā raksta par diriģentu Broku dinastiju.

Jā, protams, Anna joprojām raksta dzeju, kā pašai šķiet, nepavisam ne skumīgu. 
Sarunā ar klausītājiem dzejniece atzinās, ka viņai ļoti mīļa mūsu pilsēta un, esot Krāslavā, vienmēr atrodas laiks, lai apmeklētu Romas katoļu baznīcu un papriecātos par skaistajiem mākslas darbiem. 

Avots:
www.kraslava.lv

2015. gada 16. dec.

"Gaismas pils" valdniece un viņas baltais zirgs


Autors: Inese Minova
Datums: 15.12.2015
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Novadā


Krāslavas bibliotēka jau sen kļuvusi par kultūras centru pilsētā, jo te lasītājs nāk ne tikai pēc vērtīgas literatūras, bet var iegūt daudz noderīgu zināšanu arī radošās nodarbībās. Bibliotēkā pašlaik darbojas divi rokdarbu pulciņi, bet drīzumā būs arī senioru dzīvesskola, kas veciem ļaudīm piedāvās seminārus par aktuāliem tematiem. Bibliotēkas darbinieki iesaistās labdarības pasākumos, nāk palīgā ikvienam, kam nepieciešama palīdzība, rīko literārus vakarus pansionāta iemītniekiem un pie viena sarūpē viņiem mazas dāvaniņas. Pirms Ziemassvētkiem bibliotēkā smaržo pat piparkūkas, kuras darbinieki māca cept “Mūsmāju” jauniešiem.

Prast saliedēt kolektīvu, pilnveidot bibliotēkas darbu un piesaistīt lasītājus ir liela māksla, kas bibliotēkas vadītājai Valentīnai Magidas lieliski padodas jau 20 gadu garumā. To novērtēja arī Krāslavas novada pašvaldība un Kultūras ministrija, kas šogad Valentīnai viņas skaistajā jubilejā pasniedza Atzinības rakstus.

Nekas nenotiek tāpat vien

Lai arī grāmatas Valentīna aizgūtnēm lasījusi jau kopš bērnības, kļūt par bibliotekāri nekad nebija domājusi. Vairāk viņu saistīja kultūras dzīve, kurā bijusi līdz ausīm iekšā no mazām dienām. Valentīnas māmiņa strādāja par Skaistas kultūras nama vadītāju. Nodegot pagasta klubam, visi pašdarbnieku mēģinājumi notikuši viņas vecāku mājās. Vienā istabā spēlē teātri, otrā dzied, pa vidu Valentīna ar savām skolas burtnīcām. Pēc vidusskolas viņa vēlējās mācīties par masu pasākumu režisori, bet togad šajā specialitātē neuzņēma, tāpēc iestājās Latvijas Universitātes bibliotēku zinātnes un informācijas zinātnes nodaļā, kur ieguva bibliotekāra – bibliogrāfa profesiju. Taču zināmā mērā viņas sapnis piepildījās. Pēc sadales Valentīna nokļuva Krāslavas kultūras namā, kur 17 gadus nostrādāja par kluba darba metodiķi. Šajā laikā nācies rīkot visdažādākos pasākumus – iesvētīšanu armijā, vārda došanas svinības, bērnības un pilngadības svētkus, stāstīt par kāzu tradīcijām jaunlaulāto skolā, pat rīkot bēru izvadīšanas pasākumus. Par spīti tālaika padomju ideoloģijai Valentīna centusies pasākumus pēc iespējas latviskot.

Pāris gadus paralēli paguva pastrādāt Varavīksnes vidusskolā, mācot bērniem latviešu valodu. Bijušie skolēni viņu joprojām satiekot sauc par skolotāju. Lai arī pāriet pilnībā pedagoga darbā Valentīna atteicās, taču ar skolu turpina sadarboties un gatavo vidusskolēniem stundas par dažādām tēmām.

1994. gadā viņa saņēma uzaicinājumu vadīt Krāslavas rajona Centrālo bibliotēku. Tas bijis pārmaiņu laiks, tostarp kultūras dzīvē. Pēc smagām pārdomām tomēr piekritusi, turklāt beidzot bija iespēja strādāt savā profesijā. Valentīna atzīst, ka divdesmit gadu laikā šajā sfērā notikušas milzu izmaiņas. Bibliotēku darbā strauji ienāca modernas informācijas tehnoloģijas, tāpēc pašai nemitīgi jāmācās. Diemžēl iedzīvotāju skaits pilsētā sarūk, tāpēc lasītāju piesaistei viņa cenšas bibliotēkas darbu padarīt daudzveidīgāku.
 
Ar pašvaldības atbalstu bibliotēkas krājumi tiek regulāri papildināti. Valentīna pārlapo katru jaunieguvumu, taču pašai vairāk patīk lasīt dokumentālo un zinātnisko literatūru. Nupat izlasīta Noras Ikstenas grāmata “Mātes piens”, šobrīd tiek studēta Elitas Veidemanes grāmata par Aivaru Brīzi, bet rindas kārtībā ir Daigas Mazvērsītes “Uldis Stabulnieks. Tik un tā”. Divreiz vienu grāmatu Valentīna nemēdzot lasīt, vien Margaritas Mičelas romānā “Vējiem līdzi” ieskatījusies atkārtoti. Mūsdienās literatūra esot bezgala daudzveidīga, taču viņa ievērojusi, ka krāslavieši galvenokārt izvēlas vieglāka satura literatūru, jo dzīvē tāpat ir pietiekami daudz problēmu. Pieprasītas ir arī nopietnākas grāmatas, ļoti daudz literatūras lasītāji pasūta caur bibliotēku.
 
Valentīnas dēls Artūrs gan neesot liels grāmatu lasītājs, toties trīsgadīgā mazmeita Ilvija ar grāmatām jau esot lielos draugos, par ko vecmāmiņai ir īpašs prieks.

“Pirtiņa deg”

Ķerties pašai pie grāmatas rakstīšanas neesot vēlmes, lai gan ir daudz interesantu atmiņu, ar ko dalīties. Valentīna smaidot atceras, ka skolas biedri viņu bija iesaukuši “Pirtiņa deg”. Viņa izaugusi Veronikas un Staņislava Pirtiņu ģimenē, kurā vienmēr valdījusi latviska gaisotne. Valentīnas vecvecāki Anna un Jānis Unzuļi ar mammu bijuši izvesto sarakstos, bet tika laikus brīdināti un paguva paslēpties. Taču tētis gan ticis represēts un dabūjis vergot Krievijā gāzes vada Maskava – Saratova būvniecībā. Par šiem gadiem viņš vēlāk meitai daudz stāstījis. Tēvu pēc atgriešanās nemitīgi uzmanījuši VDK darbinieki, kuri bieži iegriezušies viņu mājās, bet mazajai Valentīnai nācies viņus izklaidēt ar krievu častuškām.
 
Kad sākās Atmodas laiks, arī Valentīna aktīvi metās iekšā notikumu virpulī. 1988. gadā piedalījās latviešu biedrības dibināšanā, bija tās sekretāre. Beidzot varējusi atklāti runāt par to, ko ģimenē iepriekš apsprieduši slepus. Galvenokārt viņu vadījusi vēlme atjaunot Krāslavā latvisku vidi. Pat savu mazo dēlu viņai bijis problēmas iekārtot latviešu grupiņā bērnudārzā. Valentīnai palicis atmiņā 1991. gads, kad puča laikā ar Krāslavas KN pašdarbības kolektīviem atradusies Rumānijā. Braukuši ar lielām bažām, vai varēs vispār atgriezties mājās. Viņu prombūtnē bija notikušas neticamas pārmaiņas. Iebraucot Krāslavā, ieraudzījuši pilsētā plīvojam sarkanbaltsarkano karogu, bet bijušās partijas komitejas vietā jau atradās mūzikas skola. Tagad latviešu biedrībai viņa vairs neredzot lielu jēgu, jo laiki ir mainījušies, nav jābaidās runāt un dziedāt latviski. Mainījusies arī pati Valentīna Magidas, cenšoties augt līdzi laikam. Pirms gadiem desmit ieguvusi tiesības un tagad ikdienā pārvietojas ar savu skuterīti. Viņas balto braucamo var pamanīt jau lielā gabalā un atpazīt, jo nevienam citam tāda nav. Vasarā Valentīnu var bieži sastapt rušināmies dārzā, garajos ziemas vakaros ir laiks baudīt labas TV pārraides, lasīt grāmatas un veidot savus iemīļotos rokdarbus – šūstītas glezniņas. Top arī nākamā gada plāni – apceļot Dāniju un Zviedriju.
 

2015. gada 15. dec.

Zvaniņš skan, zvaniņš skan, Ziemassvētki brauc!


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.96 (2015, 15. dec.), 4. lpp.

Bibliotēkas foto
 

2015. gada 11. dec.

Trakā dzija un citas tehnikas

 
Bibliotēkas foto
Avots:
Ezerzeme - Nr.95 (2015, 11. dec.), 3.lpp.
 

 

2015. gada 1. dec.

Laipni aicināti "Senioru dzīves skolā"

Avots:
Ezerzeme - Nr.91 (2015, 27.nov.), 5.lpp.
 
Bibliotēkas foto
 


2015. gada 19. nov.

Apbalvoti kultūras darbinieki


Avots:
www.kraslava.lv







Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienu,

Kultūras ministrija apbalvoja mūsu novada kultūras darbiniekus -


par ilggadēju, radošu darbu iedzīvotāju bibliotekārajā apkalpošanā un novada kultūrvides veidošanā
 
LR KULTŪRAS MINISTRIJAS  ATZINĪBAS RAKSTS

piešķirts Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktorei
                                           VALENTĪNAI MAGIDAS                                              


LR KM  LATVIJAS NACIONĀLĀ KULTŪRAS CENTRA  ATZINĪBAS RAKSTI

tika piešķirti -

 ANTOŅINAI TUČEI -
par ilggadēju radošu ieguldījumu, aktīvu līdzdalību novada kultūras tradīciju kopšanā un kultūrvides veidošanā, sveicot  dzīves 70 gadu jubilejā

ALOĪDAI ANDŽĀNEI
par ilggadēju radošu ieguldījumu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas  saglabāšanā un novada kultūrvides veidošanā, sveicot dzīves jubilejā

ROMUALDAM RAGINIM -  
par ilggadēju radošu ieguldījumu novada kultūrvides veidošanā, kultūras daudzveidības un starpkultūru dialoga veicināšanā, sveicot dzīves jubilejā

Apsveicam!

Valsts svētkos īpaši sumina deviņus cilvēkus


Avots:
www.kraslava.lv

Vairāk foto skatīt šeit

17. novembrī svinīgajā pasākumā, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, Krāslavas Kultūras namā Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pasniedza Pateicības rakstus mūsu novada iedzīvotājiem.

Pašvaldība valsts svētku laikā sumina cilvēkus, kuri ir pelnījuši atzinību par ieguldījumu sabiedrības labā, novada attīstībā, nozīmīgu darbību saimnieciskajā, sabiedriskajā un publiskajā sektorā un novada atpazīstamības veidošanā, kā arī par nopelniem citās novadam nozīmīgās darbības jomās.
 
Šogad Krāslavas novada domes Pateicības raksti tika pasniegti:

Raisai Ozerskai – SIA „Krāslava D” konditorei – par ilggadēju un radošu veikumu konditorejas jomā un par profesionālu un augstvērtīgu jaunās maiņas apmācīšanu;

Tatjanai Rakovskai (Robežnieku pagasts) – par sabiedrisko aktivitāti, sirdssiltumu, sapratni un iejūtību pret līdzcilvēkiem;

Valentīnai Panfilo (Izvaltas pagasts) - par pagasta atpazīstamības veicināšanu, aktivitāti un brīvprātīgo darbu kultūras objektu kopšanā un sargāšanā daudzu gadu garumā;

Ērikai Zarovskai – Indras Mākslas un mūzikas skolas direktorei - par sabiedrisko aktivitāti, par mūsdienīgu, kvalitatīvu un radošu pieeju jaunās paaudzes māksliniecisko talantu veicināšanā;

Intai Babinai (Ūdrīšu pagasts) - par sabiedrisko aktivitāti un Lielo Muļķu sādžas vārda nešanu pasaulē;

Tamārai Rāciņai – ārstei - par mūža ieguldījumu, atsaucību un iejūtību novada iedzīvotāju veselības aprūpē;


Valentīnai Magidas – Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktorei - par lielo ieguldījumu un neizsīkstošo enerģiju Krāslavas novada kultūras dzīves un bibliotēku tīkla attīstībā un modernizēšanā;

Aloīdai Andžānei - par mūža ieguldījumu kultūrā;

Swedbankas balva par spēju iedvesmot un attīstīt bērnos zināšanas un prasmes, lai veidotu Latvijas nākotni gudrāku, konkurētspējīgāku un labāku, saņems Arkādijs Petaško.
  

2015. gada 16. nov.

Piešķirti pateicības raksti

 
 

Publicēts:

 

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienu, Krāslavas novada pašvaldība piešķīrusi Pateicības rakstus -


1. Raisai Ozerskai – SIA „Krāslava D” konditorei – par ilggadēju un  radošu veikumu konditorejas jomā,  un par profesionālu un augstvērtīgu jaunās maiņas apmācīšanu
 
2. Tatjanai Rakovskai –Robežnieku pagasts – par sabiedrisko aktivitāti, sirdssiltumu, sapratni un iejūtību pret līdzcilvēkiem
 
3. Valentīnai Panfilo – Izvaltas pagasts - Par pagasta atpazīstamības veicināšanu, aktivitāti un brīvprātīgo darbu kultūras objektu kopšanā un sargāšanā daudzu gadu garumā
 
4. Ērikai Zarovskai – Indras Mākslas un mūzikas  skolas direktorei -  par sabiedrisko aktivitāti, par mūsdienīgu, kvalitatīvu un radošu pieeju jaunās paaudzes māksliniecisko talantu veicināšanā 
 
5. Intai Babinai – Ūdrīšu pagasts -  par sabiedrisko aktivitāti un Lielo Muļķu sādžas vārda nešanu pasaulē 
 
6. Tamārai Raciņai – ārstei -  par mūža ieguldījumu, atsaucību un iejūtību novada iedzīvotāju veselības aprūpē
 
7. Valentīnai Magidas – Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktorei - par lielo ieguldījumu un neizsīkstošo enerģiju Krāslavas novada kultūras dzīves un bibliotēku tīkla attīstībā un modernizēšanā
 
8. Aloīdai Andžānei - par mūža ieguldījumu kultūrā, 

kā arī Swedbank pasniegs balvu Arkādijam Petaško  - par spēju iedvesmot un attīstīt bērnos zināšanas un prasmes, lai veidotu Latvijas nākotni  gudrāku, konkurētspējīgāku un labāku.

 
Pateicības rakstu saņēmēji tiks sveikti 17. novembrī plkst. 19.00 Krāslavas kultūras namā novada svinīgajā pasākumā, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai. 

Pasākumā koncertu sniegs grupa Latvian Voices.

2015. gada 9. nov.

Jaunieguvumi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā

Avots:

www.kraslava.lv

 

Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursu 2. kārtā tika atbalstīts

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bibliotekāru biedrības

izstrādātais projekts

 

 

“Augstvērtīga latviešu oriģinālliteratūra bibliotēkās”. 


Arī KRĀSLAVAS NOVADA  Centrālajā bibliotēkā ir saņemta 34 grāmatu kolekcija. 
 
Ar grāmatām var iepazīties un izņemt lasīšanai uz mājām bibliotēkas abonementā. 

 

2015. gada 20. okt.

Prieks - skaistumā


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.80 (2015, 20.okt.), [1.] lpp.



Bibliotēkas foto

 

2015. gada 6. okt.

Diskusija par pensijām. [Turpinājums]


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.75 (2015, 6.okt), 4.lpp.

Bibliotēkas foto


 

2015. gada 25. sept.

Grāmatu svētki 2015



Avots:
Ezerzeme - Nr.73 (2015, 25.sept.), [1.], 3., 6. lpp.



 
Avots:

Vietējā Latgales avīze - Nr.38 ((106)841), 25. sept., 7. lpp.

 

2015. gada 24. sept.

Grāmatu svētku pārsteigums

Avots:
 



Šī gada 18. septembrī mūsu pilsētā notika Krāslavas un Dagdas novadu 14. Grāmatu svētki, kas bija bagāti ar plašu programmu. Grāmatu svētkus par tādiem visupirms darīja izdevniecības „Zvaigzne ABC”, „Lauku Avīze”, „Jumava”, „Nordik”, „Avots”, „Divpadsmit”, „Latvijas Grāmata” un biedrība „Latgolys Studentu centrs”, kas rīkoja grāmatu komercizstādi kultūras namā, kurā varēja iegādāties jebkādu interesējošo lasāmvielu, sākot no bērnu grāmatām, romāniem, dzeju un beidzot ar dažāda veida izziņu literatūru. Svētku noslēgumā pircēji piedalījās jaunāko grāmatu izlozē „Veiksmīgais pircējs”.

Grāmatu svētku atklāšana kultūras nama lielajā zālē šoreiz varēja tikt pārcelta uz krietni mazākām telpām – sanāca daži desmiti cilvēku. Šādu iedzīvotāju rīcību neiespējami izprast, jo „Latvijas Avīzes” publiskā diskusija „Pensiju likuma akmeņainais ceļš”, kas tika piedāvāta šajos svētkos, skar ikvienu no mums - gan jaunu, kuram pienāks vecumdienas, gan vecu, vairākumam no kuriem ir jāizdzīvo ar mazu vai nelielu pensiju. Varbūt cilvēki kaut ko pārprata šajā tematikā?

Par šādu iedzīvotāju attieksmi nepatīkami pārsteigts bija arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš atklāja Grāmatu svētkus: „Man pirmoreiz nākas būt diemžēl tik maz apmeklētā pasākumā… No otras puses ir prieks, ka ne tikai pensionāru biedrība šeit piedalās, bet ir arī jaunāki cilvēki, kuri interesējas, kas ar viņiem būs tālāk. Ir jābūt cerībai, ka kāds par mums domā, un tie ir tādi paši cilvēki, kas nākuši no mūsu vidus. Redzu, Saeimas deputāts ir klāt, tātad viņu interesē, ko domā tauta par lēmumiem, kas tiek pieņemti, un tiks pieņemti. Svarīgi būt tuvāk tautai.”

Ejot prom no mikrofona, Upenieka kungs uzsvēra Grāmatu svētku organizatoru degsmi un neatlaidību, ar kuru viņi jau 14 gadus pārvar šķēršļus un spēj atkal un atkal organizēt šo iedzīvotājiem svarīgo pasākumu arī starp vēlēšanām, kad partijas un sponsori nav tik dāsni kā vēlēšanu gadā. Viņš arī pasniedza ziedus Birutai Eglītei un Valentīnai Magidas.

Biruta Eglīte sacīja, ka šie svētki ir tāpēc, lai satuvinātu lasītājus un grāmatu, bet ne tikai. Lai ar grāmatas palīdzību satuvinātu ļoti dažādus cilvēkus, lai mēs mācētu sarunāties tāpēc, lai labāk saprastos. Arī šoreiz cilvēkiem grāmatu svētkos ir ļoti daudz ko baudīt, tostarp tiek piedāvāta liela grāmatu izvēle.
 
„Kad tiksimies uz grāmatu izlozi, jūs redzēsiet, ka tik daudz jaunu grāmatu, kā šodien es varu nolikt jūsu priekšā, mums sen nav bijis. Pārējais viss ir mūsu rokās!” uzsvēra B. Eglīte.

Runāt ar krāslaviešiem par pensijām, nabadzību, izdzīvošanu un citām sāpīgām lietām bija gatavi Reinis Ozolnieks, Labklājības ministrijas biroja vadītājs (uzaicināts gan bija labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), bet viņš nevarēja ierasties), Saeimas deputāts Romualds Ražuks („Vienotība”) un sociālo tiesību eksperts Pēteris Leiškalns, kurš pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju un nesastāv nekādā partijā. Tā kā tikšanās dalībnieku pulks bija neliels, tad praktiski katrs varēja uzdot un saņemt atbildi uz sev interesējošo jautājumu. Aktīvākie diskusijas dalībnieki šo iespēju labprāt izmantoja, uzdodot pat vairākus jautājumus.

Paralēli vairāki pasākumi tika organizēti arī bērniem un jauniešiem.

Juris Roga,
autora foto

2015. gada 22. sept.


Dāvana pensionāriem - no 1,5 līdz 4,5 eiro

 
Avots:
 


Autors: Māra Libeka
Datums: 22.09.2015
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Diskusija


Krāslavā rīkotajā Krāslavas un Dagdas novadu 14. Grāmatu svētku "Latvijas Avīzes" diskusijā par pensiju likuma akmeņaino ceļu uzaicinātajiem viesiem bija jāatbild ne tikai uz asiem jautājumiem, bet arī jāuzklausa valdībai veltītas nepatīkamas replikas. Gan pensionāri, gan arī tie, kuriem vēl tālu līdz pensijai, iztaujāja Saeimas deputātu, Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvi Romualdu Ražuku ("Vienotība"), Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku (ZZS) un no partijām neatkarīgo Darba devēju konfederācijas sociālo tiesību ekspertu Pēteri Leiškalnu.

– Neesam aizmirsuši, ka savā laikā valdības vadītājs Ivars Godmanis paņēma naudu no speciālā budžeta, lai nosegtu deficītu pamatbudžetā.

R. Uzulnieks: – Tā bija kļūda. Mēs ar labklājības ministru Uldi Auguli rēķinājām un nonācām pie secinājuma, ka varēja neaiztikt speciālo budžetu.

– Bet tad, lūdzu, atceliet to lēmumu un atdodiet naudu!

– Diemžēl nauda kokos neaug, mums nav, kur to naudu paņemt.

P. Leiškalns: – Ja sociālais budžets aizdod naudu valstij, tad tas nenotiek par baltu velti, bet gan ar diezgan lieliem procentiem, no kuriem budžets saņem papildu naudu.

– Daļa no sociālā nodokļa tiek ieskaitīta otrajā pensiju līmenī jeb banku veidotajos pensiju fondos. Kur paliek šī nauda, kad cilvēks nomirst?

– Tādā gadījumā bankas naudu pārskaita pensiju speciālajam budžetam.

– Kas to kontrolē?

– Par kontroli nav jāuztraucas, jo tā ir stingra. Šī nauda ir pilnībā nošķirta no pašas bankas līdzekļiem. Pat tad, ja banka bankrotē, ar pensiju līmeņa fondu nekas nevar notikt, jo tas ir ļoti stabils. Cits jautājums ir par pirmo pensiju līmeni. Mirušo cilvēku kapitāls tiek ieskaitīts kopējā katlā, lai izdalītu pensionāriem.

– Būtu tikai loģiski, ka tā naudiņa pensionāra dzīvesbiedra nāves gadījumā nokļūtu atraitņa naudas maciņā, nevis kopējā katlā (aplausi).

R. Ražuks: – Tas būtu taisnīgi. Mana māte, kura dzīvo Lietuvā, pēc mana tēva nāves saņem vientuļnieka pensiju. Tas jāpanāk arī Latvijā.

– Kas neļauj to darīt?

P. Leiškalns: – Daudzās valstīs pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības saņemt daļu no mirušā laulātā pensijas. Latvijas pensiju aprēķinā, kas tika veidots 1994. un 1995. gadā, šāda sistēma nav iekļauta. Lai pēc dzīvesbiedra nāves daļa no viņa pensijas tiktu laulātajam, sociālā nodokļa iemaksu likmei jābūt augstākai. No jauna to nav iespējams ierēķināt.

– Vai tad nemūžam to nevarēs ierēķināt?

– Ja palielinās sociālo nodokli, tad darba nodokļi arī kļūs lielāki, bet algas – mazākas. Latvijas problēma ir tā, ka valstī ir relatīvi augsti darba nodokļi un tādēļ neveidojas jaunas labi apmaksātas darba vietas. Igaunijā vidējās algas saņēmējam ir par 310 eiro vairāk mēnesī nekā vidējās algas saņēmējam Latvijā. Kaimiņvalstī ir ievērojami zemāki nodokļi, un tāpēc uzņēmēji biežāk iegulda Igaunijā nekā kaimiņvalstīs.

Ja Latvijā palielinātu sociālo nodokli, tad būtu jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet pašvaldības tam nepiekritīs, jo tas ir vietējās varas galvenais nodoklis.

– Eiropas institūcijas uzskata, ka Latvijas pensiju sistēma ir ļoti laba, ka tur nav jājaucas iekšā... Pretējs viedoklis ir pašmāju cilvēkiem.

R. Uzulnieks: – Eiropas Komisija atzinusi, ka Latvijas pensiju sistēma labi funkcionē. Bet problēma ir tā, ka mēs pārāk maz pelnām. Minimālo algu un mazāk par to nopelna 36 procenti iedzīvotāju, vēl 35 procenti nopelna līdz 711 eiro. Tātad pamatiemaksas valsts budžetā nāk no nedaudz vairāk kā 70 procentiem iedzīvotāju. Ja iemaksas būtu lielākas, pensiju sistēma varētu funkcionēt ļoti labi. Tāpēc mums ir jādomā, kā vairāk nopelnīt, lai būtu naudiņa, no kuras varētu palielināt pensijas vai attīstīt kādas citas iespējas.

– Patlaban valstī lielas pūles tiek pieliktas, lai aprēķinātu ienākumu minimumu. Kam tas ir nepieciešams, ja politiķi ar ierēdņiem ir nonākuši pie secinājuma, ka ienākumu minimums ir lielāks nekā pensijas.

– Līdz šim ienākumu minimums netika balstīts uz oficiāliem skaitļiem. Patlaban ierēdņi rēķina, cik tad ir tas minimums, ar kuru pietiek iztikšanai vienai personai. Viņi ir aprēķinājuši, ka tie ir 137 eiro mēnesī, bet šī summa turpina augt. Tas nozīmē, ka jāceļ minimālās pensijas, kas krietni atpaliek no iztikas minimuma.

P. Leiškalns: – Te gan jāatzīmē, ka šī summa ir aprēķināta par pirmo mājsaimniecības locekli, bet par otro un nākamajiem paredzēti 70 procenti no šīs summas jeb 100 eiro mēnesī.

R. Uzulnieks: – Šī summa parāda, kādi Latvijā ir ienākumi.

P. Leiškalns: – To vairs nerēķina pēc 1991. gadā izstrādātās formulas – cik daudz mājsaimniecībā jābūt drēbēm, apaviem, cik ilgi tos valkā utt. Patlaban tiek sarēķināts vidējais ienākums uz iedzīvotāju un no tā paņemti 40 procenti. Eiropā tie ir 50 vai 60 procenti, bet mūsu apstākļos ir izvērtēta zemākā iespējamā robeža – 40 procenti no vidējā ienākuma uz mājsaimniecības locekli. Tā ir relatīvā robeža, lai cilvēks varētu izdzīvot.

R. Ražuks: – No 1. oktobra atjaunosies pensiju indeksācija ar indeksu 1. 0158 un tiks indeksētas tās pensijas, kas ir līdz 311 eiro, bet no lielākām pensijām tā daļa, kas ir 311 eiro. Septiņdesmit procentiem iedzīvotāju pensijas ir līdz 300 eiro. Apmēram uz 100 eiro būs pusotra eiro klāt (zālē smiekli). Ja pensija ir 300 eiro, tad tā palielināsies par 4,5 eiro.

No nākamā gada, indeksējot pensijas, tiks lietots algu iemaksas koeficients 50% vērtībā. Tas valstī 2016. gadā izmaksās četrus miljonus eiro, 2017. gadā – 21 miljonu eiro, bet 2018. gadā – 46 miljonus eiro. Indeksācijas uzdevums ir kompensēt naudas vērtības kritumu. Šobrīd naudas vērtība krītas ļoti lēni, inflācija ir ļoti zema, tādēļ arī šis indekss ir mazs.

– Vai ir iespējams atcelt nodokļu nastu tiem cilvēkiem, kas sasnieguši 80 vai 85 gadu vecumu?

P. Leiškalns: – No pensijām maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli un 80% no šā nodokļa ieņēmumiem nonāk pašvaldību rīcībā, lai uzturētu infrastruktūru. Atgādināšu, ka Latvijā visaugtākais neapliekamais minimums ir tieši pensionāriem. Likumā iekļaut atrunas par sasniegtajiem gadiem ir diezgan sarežģīti.

R. Ražuks: – Pašvaldības nekad nepiekritīs šādam solim.

– Kāpēc iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā no visas pensijas, bet indeksāciju veic, neņemot vērā piemaksu pie pensijas par nostrādātajiem gadiem?

P. Leiškalns: – Pensiju indeksācijas uzdevums ir kompensēt naudas vērtības kritumu. Ja runājam par piemaksām, jāteic, ka laimīgi ir tie cilvēki, kuriem pensija ir aprēķināta līdz 2012. gadam, jo, sākot ar šo gadu, piemaksas vairs nepiešķir.

Piemaksas ir mans izgudrojums 2003. gadā, ko piedāvāju tā laika valdībai. Tie, kas smagi un ražīgi bija strādājuši gan uzņēmumos, gan lauksaimniecībā, saņēma zemu atalgojumu vai daudzi vispār bija bez darba un neko nesaņēma. Valsts sāka piemaksāt mazo pensiju saņēmējiem, lai samazinātu starpību starp lielajām un mazajām pensijām. Patlaban tas ir viens eiro par katru darba stāža gadu un šis fenomens ir visvairāk indeksētais, jo sākotnēji bija tikai 19 santīmi. Tiesa, tas netiek indeksēts no gada gadā, taču kāpums ir bijis diezgan liels.

Ja jūs gribat zināt, kas šobrīd ir bēdu ieleja, tad tās nav pensijas, bet gan aizbildniecībā esošo bērnu uztura nauda, kas ir 45 eiro mēnesī. Tā ir tieši tikpat maza kā 90. gadu vidū. Tie ir nieka graši, par kuriem nekādā veidā nevar uzturēt bērnu. Labklājības ministrija sola nākamgad šo situāciju labot.
– Ražuka kungs atvainosies tautai valdības vadītājas Straujumas vārdā, ka pensijas nepalielinās tā, kā bija solīts. Jūs taču esat no vienas partijas!

R. Ražuks: – Nav jau gluži tā, ka valdība rīkojusies kādam par sliktu. Neviens taču nevarēja paredzēt, kas notiks Ukrainā un kā Ukrainas un Krievijas attiecības ietekmēs Latvijas ekonomikas kāpumu. Diemžēl nebija tādu finansiālo iespēju, lai pieņemtu šo likumprojektu.

– Līdz 18. novembrim mums noteikti būs jauna valdība. Uz kādu krīzi tad viņi atsauksies? Varbūt uz tiem 776 migrantiem, kas atbrauks ar pirmo sievu, otro sievu un tad ar visām pārējām?

– Deviņpadsmitajā novembrī man būs sešdesmit gadu, un es jums piedāvāju (vēršas pie jautātāja Ziedoņa Dzirkaļa) – ja valdība paliks, tad jūs man kaut ko būsiet parādā, bet, ja valdība kritīs, tad es jums. (Aplausi.) "Latvijas Avīze" neļaus man samelot.
 
R. Uzulnieks: – Izskatās, ka šī valdība nostrādās līdz nākamajām vēlēšanām. Par Auguļa kunga darbiem jāatbild ministram pašam, bet es nepiekrītu tam, ka nekas nav darīts. Attiecībā uz pensionāriem tomēr esam izcīnījuši, ka pensiju negatīvais kapitāls tiek pārrēķināts.
 
– Es nespēju noturēties un pateikšu arī jums kaut ko lieku. Ministru kabinetā vajadzētu izmaiņas, nomainot pašreizējo ārlietu ministru ar profesoru Pēteri Pildegoviču, jo viņš prot ķīniešu valodu, bet viņa dzīvesbiedre – japāņu valodu. Mums ir vajadzīgi gudri cilvēki.
 
R. Ražuks: – Mana māte dzīvo Viļņā un ir svēti pārliecināta, ka visas neģēlības, sākot ar zagšanu, kā arī nabadzība ir tikai Lietuvā. Lūk, latvieši, tie gan dzīvo kārtīgi! Tur viss ir sakārtots.
 
P. Leiškalns: – Nevajag likt lielas cerības uz valdības maiņu, jo tad, ja arī tā kritīs, pie varas ar nelielām izmaiņām būs tie paši vēži.
 
– Šī drošība un apmierinātība noved pie tā, ka ministri nav gatavi mainīt kaut ko, lai būtu labāk. Sak, valdība nekritīs, tātad mums nekas nav jādara.

R. Uzulnieks: – Valdībai un parlamentam jārūpējas par to, lai Latvijā būtu labi apmaksātas darba vietas. Valsti neglābs nekādi reemigrācijas plāni. Ja mūsu cilvēki ārpus Latvijas, strādājot mazāk kvalificētos darbus, nopelna tūkstoš eiro uz rokas, tad Latvijā viņi atgrieztos, ja saņemtu 700 eiro, neraugoties uz to, ka makā iekristu par 300 eiro mazāk.

P. Leiškalns: – Šogad Finanšu ministrijas piedāvājums gan par neapliekamo minimumu, gan solidaritātes nodokli kārtējo reizi ir virzīts pilnīgi pretējā virzienā – ka Latvijā samazinās cerības uz labi apmaksātām darba vietām.

***
Grāmatu svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS "Latvijas gāze", SIA "Drukātava", SIA "VESTA– LK", "The White Book", biedrība "Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija", "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Pjotrs Kotovs, Māris Roze, Krāslavas novada dome
Informatīvie atbalstītāji: "Latvijas Avīze", "Krāslavas Vēstis", www.kraslava.lv, www.bibliotekakraslava.lv

 

2015. gada 21. sept.

Septembra atklājumi bibliotēkā

Publicēts:

Krāslavas Vēstis - Nr.15 (2015, 18. sept.), 3. lpp.

 

2015. gada 1. sept.

Grāmatu svētki

 

Publicēts:

www.kraslava.lv

18.septembrī Krāslavā notiks Krāslavas un Dagdas novadu 14. Grāmatu svētki. Programma




9:30 – 15:30  Grāmatu komercizstāde kultūras namā - piedalās izdevniecības: Zvaigzne ABC, Lauku Avīze, Jumava, Nordik, Avots, Divpadsmit, Latvijas Grāmata, Latgolas Studentu centrs
Svētku noslēgumā pircēji piedalās jaunāko grāmatu izlozē  „Veiksmīgais pircējs” 
 
Pieaugušajiem
 
11.00  Grāmatu svētku atklāšana – kultūras nama lielā zāle
11.30. Latvijas Avīzes publiskā diskusija “Pensiju likuma akmeņainais ceļš.” Uzaicināts labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), 12. Saeimas deputāti, eksperti
13.30 „Ar aizgājušās vasaras garšu mutē” – maltīte Grāmatu svētku dalībniekiem  pie kultūras nama 
14.00  “Nezināmā Latvija” - iepazīsim Latviju kopā ar dabas pētnieku Gunti Eniņu (Lauku Avīze) – kultūras nama zālē
 
Bērniem un jauniešiem
 
11.00- „Mācīsimies svinēt svētkus kopā ar žurnālisti Lindu Kusiņu ielūkojoties grāmatā “ Svētku ABC” (Lauku Avīze) 1.-6.kl. – Krāslavas pamatskolas  zāle
11.00  Čiekurvīriņu radošā darbnīca “ Rudens svārki mugurā” sadarbībā ar Zvaigzni ABC 1.-3.kl. – kultūras nama mazā zāle
11.00 „Pašapziņas problēmas un personīgā izaugsme”  Saruna ar geštaltterapeiti un filozofi Elīnu  Zelčāni ( Zvaigzne ABC) 9.-12.kl.– Krāslavas Valsts ģimnāzijas zālē
12.00 „Latvijas skaistums un bagātība dabas pētnieka un publicista Gunta Eniņu grāmatā “ Nezināmā Latvija” ( Latvijas Avīze) 5.-9.kl– Krāslavas pamatskolas zālē
12.00 „Nepazust no tautas atmiņas “ - ieskats  patiesos notikumos kopā ar Anitu Bergmani grāmatā “ Mūsu karoga stāsti” (Lauku Avīze) 7.-12.kl.– kultūras nama mazā zāle
13.00 “ Svētku svinēšanas tradīcijas un ierosmes to pilnveidošanai’’ žurnālistes Lindas Kusiņas skatījumā (Lauku Avīze) – kultūras nama mazā zāle
13.00  „Sevis izzināšana un māksla dzīvot “. tikšanās ar geštaltterapeiti un filozofi Elīnu Zelčāni (Zvaigzne ABC) 9.-12.kl.  - Krāslavas Varavīksnes skolas zālē
 
Visiem
 
15.00  ‘’Domāt par sevi, savu tautu un Latviju”. Bijušā Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera pārdomas grāmatā “ Kas es esmu?”  - kultūras nama lielajā zālē
16.00 Jaunāko grāmatu izloze „Veiksmīgais pircējs” 
Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS Latvijas Gāze, SIA Drukātava, SIA VESTA-LK, The White Book, biedrība „Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, Vienotība, Nacionālā apvienība, Valdis Zatlers, Arturs Balts, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Krāslavas novada dome

Informatīvie atbalstītāji: „Latvijas Avīze”, „Krāslavas Vēstis”, www.kraslava.lv, www.bibliotekakraslava.lv
 

2015. gada 1. jūn.

Paldies par ekskursiju!

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.40 (2015, 29.maijs), [1.] lpp.

 

2015. gada 18. maijs

Cerībā un mīlestībā dzīvojot


Bibliotēkas foto
Publicēts:
Krāslavas Vēstis - Nr.9 (2015, 15. maijs), 4. lpp.

2015. gada 6. maijs

Erudīcijas konkurss bibliotēkā

Bibliotēkas foto

 


Bibliotēkas foto
 

2015. gada 20. apr.

Zinātnes diena Krāslavas Valsts ģimnāzijā 2015

Šī gada 16.aprīlī Krāslavas Valsts ģimnāzijā notika tradicionālā Zinātnes diena, kuras galvenā domā – caur vienkāršu skatījumu un stāstījumu atklāt sarežģītas lietas. Ik gadu  gan paši ģimnāzijas skolotāji, gan pieaicinātie lektori, gan arī skolas absolventi piedāvā aizraujošas nodarbības, lekcijas kādā noteiktā zinātnes jomā. Visbiežāk tās, protams, ir eksaktās zinātnes (fizika, bioloģija, matemātika), bet šogad bija arī lekcija literatūrzinātnē. Piedalīties  Zinātnes dienā tiek aicināti pilsētas un novada 6. – 9. klašu skolēni. Devīto klašu skolēniem šajā dienā bija arī nodarbība par izglītības programmām 10.klasē.

 
Šogad skolēniem bija iespēja:
 
- pētīt skrejvaboles (Daugavpils Universitātes studente A.Rukmane, ģimnāzijas absolvente),
- iepazīt mūsu pilsētas bibliotēkas iespējas digitālajā jomā (Krāslavas centrālas bibliotēkas  darbiniece A. Bartuša, ģimnāzijas absolvente),
- Daugavpils Universitātes literatūrzinātnes pasniedzējs V. Lukaševičs dzejniekus Raini un Aspaziju atklāja jaunā, interesantā skatījumā.
- Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieks E. Danovskis (ģimnāzijas absolvents) sniedza aizraujošu stāstījumu par gida darba specifiku,
- savukārt M.Kacare, (Latvijas Universitātes studente, ģimnāzijas absolvente) un I.Pučka, (Daugavpils Universitāte lektore) aizraujoši skolēniem stāstīja par mītiskā izskaidrojumu ģeogrāfiskā skatījumā,
- bet I. Lipšāne, (Krāslavas TIC darbiniece, ģimnāzijas absolvente) iepazīstināja skolēnus ar tūrisma specifiku Krāslavas novadā.
- 10.–11. klašu skolēniem bija piedāvāta filma „Laimes ekonomika”, kas vēstīja par cilvēku veiksmes stāstiem dažādās pasaules valstīs, iezīmējot atšķirības starp lokālo un globālo dzīves veidu un piedāvājot savu laimes formulu.
- Savukārt ģimnāzijas skolotājas L.Makareviča (angļu valoda)  pavēra noslēpumaino neredzamās tintes priekškaru, bet skolotāja L.Kolosovska (angļu valoda) runāja par ekoloģijas problēmām.

Diena pagāja ātri un interesanti, bet visiem noslēgumā bija nodarbība „Krāslavai 92”, tā bija veltīta mūsu pilsētas dzimšanas dienai, kuras noslēgumā katrs uzrakstīja skaistu novēlējumu pilsētai un svinīgi to apsēja ap simboliskajiem cipariem 92. 
 
Krāslava, daudz laimes dzimšanas dienā!
 
A.Jakovele, Krāslavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja 

Publicēts: Krāslavas pašvaldības mājas lapā
 

2015. gada 1. apr.


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.25 (2015, 31. marts), [1.] lpp.

 

2015. gada 27. marts

2015. gada 24. marts

E-prasmu nedēļa 2015 Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.23 (2015, 24. marts), 8. lpp.

 


E-prasmju nedēļa Latvijā tiek organizēta GetOnline Week 2015 ietvaros un Eiropas kampaņas e-Skills for Jobs 2015 ietvaros, kas ir daļa no Grand Coalition for Digital Jobs iniciatīvas.


Eiropas kampaņas e-Skills for Jobs 2015 galvenie uzdevumi ir radīt kopēju Eiropas mēroga platformu e-prasmju attīstības veicināšanai, iesaistot atbilstošās privātā, publiskā un nevalstiskā sektora organizācijas, veicināt Eiropas un nacionālā līmeņa e-prasmju atbalsta un attīstības aktivitātes, veltot īpašu uzmanību IKT karjeras un ar digitālām tehnoloģijām saistītu darbu izvēles motivēšanai, veidot dialogu starp IKT nozares, publiskā sektora, NVO un mērķa grupu pārstāvošām organizācijām Eiropas un nacionālā mērogā.

E-prasmju nedēļas 2015 galvenie pasākumi ir augsta līmeņa politikas un nozares pārstāvju pasākums Eiropas Savienības mājā, aktivitātes skolēniem un jauniešiem, digitālā diena uzņēmējiem, citas aktivitātes – karjeras dienas, semināri, testi utt.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) 2015. gadā no 23. līdz 27.martam rīko 6. E-prasmju nedēļu Latvijā.

Krāslavas novada centrālā bibliotēka piedalīsies E-prasmju nedēļā 2015 un organizēs šekojošos pasākumus bibliotēkā - Dīķu ielā 5, Krāslavā (2.stāvā, Lasītavā):
 

2015. gada 17. febr.

Mēs par labāku internetu!


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.13 (2015, 17.febr.), 6.lpp.

Bibliotēkas foto

2015. gada 6. febr.

Interesantākie fakti un notikumi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā 2014. gadā

  
Mūsdienu bibliotēka ir dinamiska, daudzfunkcionāla informācijas, kultūras un mācību telpa, kas lietotājam piedāvā plašu pakalpojumu spektru.
 
 Nupat it aizvadīts kārtējais darba cēliens Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā.
 
Apkopojot pērngad paveikto, piedāvājam dažus interesantus faktus un skaitļus par 2014. gadu.
 
 Bibliotēka un lietotāji: cik mūsu ir?
 
Salīdzinot ar 2013. gadu, lasītāju skaits  bibliotēkā ir audzis par 133. Tādējādi aizvadītā gada nogalē  bija 3193 reģistrētu lietotāju. Patīkami, ka reģiona iedzīvotāji un atpūtnieki novērtē bibliotēkas darbu, un ceram, ka šī pozitīvā tendence turpināsies.

Bibliotēka visiem: kas mēs esam?
 
Visbiežāk Krāslavas novada centrālo  bibliotēku apmeklē bērni vecumā no 9 līdz 14 gadiem, jaunieši no 15 līdz 20 gadiem un pieaugušie no 20 līdz 30 gadiem. Arī seniori vecumā no 62 līdz 80 gadiem ir aktīvi bibliotēkas lietotāji. Visjaunākajam lasītājam, kuru bibliotēkā pierakstīja vecāki, ir 3 gadi, bet visvecākajam – 90 gadi. Bibliotēka ir atvērta visiem!
 
 Bibliotēka aicina: kādēļ mēs esam?
 
2014. gadā bibliotēku apmeklēja 41865 reizes līdzņemot lasīšanai 113332 izdevumus. Cilvēki nāk palasīt avīzi vai žurnālu, apmainīt grāmatas un pasērfot internetā. Cits ienāk vienkārši aprunāties, cits nāk uz lietišķu vai draudzīgu tikšanos. Arī turpmāk aicinām tikšanās vietu nemainīt! Gaidām Jūs arī šogad!
 
 Bibliotēka un grāmata: ko mēs lasām?
 
Aizvadītā gada laikā  bibliotēkas krājums ir papildināts par vairāk nekā 3296 eksemplāriem. Vislielāko jaunieguvumu skaitu sastāda izdevumi, iepirktie par novada domes līdzekļiem, tad dalība projektos un lasītāju dāvinājumi. Visvairāk lasītājus interesē daiļliteratūra latviešu un krievu valodā – pārsvarā tie ir romāni, kas palīdz īsināt laiku un spēj aizraut. Stabils ir pieprasījums pēc nozaru literatūras. Vispopulārākās ir mākslas, valodniecības, literatūrzinātnes, vēstures un dabaszinātņu jomas. 
 
 Bibliotēka internetā: mūsu e-resursi
 
Krāslavas novada bibliotēkas veidoto e-resursu vidū vispopulārākā ir bibliotēkas mājas lapa, kas sniedz aktuālu informāciju par bibliotēkas pakalpojumiem un pasākumiem. Pagājušajā gadā izveidots jauns diģitālais disks “ Krāslavas un Dagdas novadu reliģisko draudžu konfesijas” , kurš ir pieejams arī internetā. Virtuāli bibliotēkas pakalpojumus lietotāji izmantojuši 15448 reizi.
 
Bibliotēkas  jaunumiem sekojuši lietotāji no dažādām valstīm, tai skaitā no Lielbritānijas, Īrijas, Igaunijas, Krievijas, Itālijas, Portugāles un pat Brazīlijas. Gaidām jaunus sekotājus arī 2015. gadā!
 
 Bibliotēka un darbs ar bērniem
 
2014. gadā  bibliotēkā  organizēts  31 pasākums bērniem , kuru laikā bērnu grupas iepazīstinātas ar dažādu autoru daiļradi, bibliotēkas lietošanas noteikumiem, uzziņu literatūras krājumu, bibliotēkas e-katalogu un datubāzēm. Bērni piedalījušies radošās darbnīcās, viktorīnās, konkursos, izzinošās ekskursijās, zīmējuši, rakstījuši domrakstus.
 
Jau otro gadu čaklākiem lasītājiem piedāvāta iespēja piedalīties bibliotēkas 2.Lielajos Lasīšanas svētkos un līdzdarboties“ Pirātu šovā” .
 
 Bibliotēka un notikums: interesantākie pasākumi
 
2014. gada laikā  bibliotēkā notika  mākslinieku, fotogrāfu un rokdarbnieču darbu izstādes. Pasākumu spektru papildināja interesantas tikšanās ar literātiem,  pedagogiem, deputātiem, kā arī Bibliotēku, E-prasmju, UNESCO nedēļas pasākumi. Īpaši akcentēti tika  Rīgas kā kultūras galvaspilsētas  notikumi.
 
2014. gadā tika aizsākta jauna tradīcija – latviešu valodas nedēļas ietvaros, organizēt   Varavīksnes skolā literārās stundas , par pamatu ņemot erudīcijas spēles. Šīs norises apstiprināja pārliecību, ka tāda veida pasākumi jāturpina arī nākamajā gadā.
 
 Bibliotēkas rekords: aktīvākais lasītājs
 
Gada laikā viens no čaklākajiem lietotājiem ir paspējis izņemt lasīšanai 263 grāmatas! Kā jūs domājat, vai gada laikā ir iespējams izlasīt tik daudz grāmatu? Varbūt lasīšanas procesā bija iesaistīta visa ģimene?
 
Bibliotēka pateicas saviem lietotājiem un sadarbības partneriem. Gaidām mūsu uzticamos lasītājus arī 2015. gadā un aicinām arī jaunus interesentus pievienoties bibliotēkas lietotāju saimei.
 
   
Lasīt ir stilīgi! Nāc un kļūsti par lasītāju!
 
Publicēts:
Krāslavas novada domes mājas lapā www.kraslava.lv

2015. gada 3. febr.

Pateicības pasākums bibliotēkā


Publicēts:
Krāslavas novada mājas lapā www.kraslava.lv

Jau vairāk kā 10 gadus 28.janvārī Krāslavas novada centrālā bibliotēka aicina uz Pateicības pasākumu tos lasītājus, kuri dāvinājuši bibliotēkai grāmatas.





Tieši šai dienā 1935.gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis vērsās pie tautiešiem ar Draudzīgo aicinājumu - aicinājumu dāvināt grāmatas un gleznas savām skolām un bibliotēkām.

Šis lieliskais aicinājums, ar vēstures gaitā radušos pārtraukumu, savu atbalsi nu jau daudzus gadus radis arī mūsu bibliotēkas lasītājos. 

"Šogad mūsu bibliotēkai ir uzdāvināti vairāki simti grāmatu, no kurām 388 ir mūsu krājumā, bet pārējās nonākušas pagastu bibliotēkās", stāsta bibliotēkas direktore Valentīna Magidas.

Domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai mīlēt un lasīt grāmatas, bet prast ar tām dalīties ar citiem.   
 Mūsdienu attīstītajā informatīvo tehnoloģiju laikā papīra formāta grāmatas lasa aizvien mazāk, tāpēc liels prieks bija aicināto vidū redzēt pavisam jaunas sejas. 

"Mums skolotāja lika atnes uz bibliotēku kādu grāmatu no mājām, kuru mamma jau izlasījusi, to izdarījām un mūs uzaicināja uz pasākumu" - tik tieši atbild uzrunātie Varavīksnes vidusskolas 5.c klases audzēkņi.

Viņu skolotāja Jeļena Kļimova uzskata, ka ar grāmatām vajag dalīties un to sākt darīt nekad nav par agru  - "pati esmu bijusi bibliotekāre, daudz lasu un  cenšos grāmatu mīlestību ieaudzināt arī saviem skolniekiem."

Pasākuma noslēgumā bibliogrāfe Anna Bartuša prezentēja klātesošajiem digitālo disku par Krāslavas un Dagdas novadu dievnamiem.