2014. gada 30. janv.

Bibliotēka priecājas par katru dāvināto grāmatu!

Avots:
Krāslavas novada pašvaldības mājas lapa www.kraslava.lv
 
Jau sesto reizi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkots Pateicības pasākums tiem, kuri dāvina bibliotēkai grāmatas un žurnālus.


 
"Atsaucoties uz Draudzīgo aicinājumu (1935.g. K. Ulmaņa iedibināta akcija, aicinājums dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām, kopš 1994.g. šī tradīcija ir atjaunota), arī mēs mudinām savus lasītājus dāvināt bibliotēkai grāmatas," uzrunājot klātesošos, teica bibliotēkas direktore Valentīna Magidas, "un, jāsaka,  atsaucība ir bijusi laba, esam saņēmuši dāsnus dāvinājumus no labvēļiem. Bibliotēkas krājumā nonākuši vērtīgi eksemplāri, kuru titullapas rotā dāvinātāja vārds."

„Dāvinājuši esat dažāda satura grāmatas”- turpina Valentīna Magidas, „gan nozaru literatūru, gan izlasītos kriminālromānus, mīlas romānus, dzeju. Mēs priecājamies par katru grāmatu."
Bibliotēkas direktore nosauca visus dāvinātājus un teica sirsnīgus pateicības vārdus.
Kā jau tas gadās, ne visi aicinātie bija ieradušies,taču tos, kuri atnāca, bibliogrāfe Anna Bartuša iepazīstināja  ar novadpētniecības materiāliem, kuri tiek atlasīti un krāti gadiem un tagad pieejami arī digitālā formātā.

Neatsverams materiāls skolniekiem, studentiem un visiem zinātkārajiem – mūsu bibliotēkā var atrast visu par bijušo Krāslavas rajonu – par tā faunu, floru, ūdeņiem  un slaveniem cilvēkiem.

Anna Bartuša pastāstīja par pēdējo gadu veikumu, pateicoties inovatīvo tehnoloģiju ienākšanai bibliotēkas ikdienā, klajā laisti 8 diski -

1. "Krāslavas mākslinieki", 2007
2. "Krāslavas dzejnieki un rakstnieki", 2007
3. "Krāslavas novadnieki", 2007
4. "Grāfi Plāteri un Krāslava", 2008
5. "Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadu ūdenstilpes un ūdensteces", 2009-2010
6. "Skaistas pagastam - 150", 2011
7. "Medicīnai Krāslavā - 140", 2011
8. Interaktīvā spēle "Vai pazīsti Krāslavas ielas?", 2013

Bibliogrāfe A.Bartuša atgādināja, ka viss par Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbu atrodams mājas lapā - www.bibliotekakraslava.lv

Tie, kuri uz Pateicības pasākumiem aicināti vairākkārt, zina, ka bibliotekāru prasmes neaprobežojas ar grāmatu apstrādi un izdošanu - meitenes ir lieliskas pīrāgu un kūciņu cepējas. Kā lai vēl pasaka paldies grāmatu dāvinātājiem?


Krāslavas novada centrālā bibliotēka pateicas visiem, kuri 2013.gadā ir dāvinājuši grāmatas mūsu bibliotēkai -

Alferovs Genādijs
Avguceviča Anna
Āboltiņa Inese
Baumane Ilga
Beinaroviča Vija
Bertiņa- Bērziņa Marija
Bērtiņš Aivars
Bondars Valērijs
Cimmermane Viktorija
Čerņenko Rita
Čiževska Aļona
Dilba Donāts
Dombrovska Taisija
Domčenko Muza
Donga Genovefa
Drozdovska Žanna
Dubovs Vladimirs
Dzalbe Ināra
Girdjuka Alla
Jazvinska Gaļina
Karole Zinaīda
Kauschalis Anatols
Kavinska Inga
Kikovka Marija
Kļimova Jeļena
Kovaļova Veronika
Kukaine Ninele
Kurtiša Broņislava
Lazda Raimonds
Leonoviča Inese
Lodziņa Mārīte
Lukša Mečislavs
Lukša Olga
Lūmane Biruta
Ļahovs Boriss
Ļaksa Jānis
Matulis Pauls
Miglāne Veronika
Muižniece Gita
Muļukova Tatjana
Murašova Ludmila
Noviks Rihards
Pauliņa Daina
Pomaskova Lolita
Procevska Olga
Puncule Ināra
Rihlicka Anita
Roga Rita
Rukmane Tamāra
Samule Vija
Sevostjanova Inna
Suhanova Ļena
Suško Dmitrijs
Šidlovska Malda
Širve Tatjana
Tračuma Marta
Urbāne Inese
Vaitli Gaļina
Voroneckis Eduards
Zelenkova Natālija

2014. gada 20. janv.

Nacionālā bibliotēka izsaka pateicību par piedalīšanos akcijā „Grāmatu draugu ķēde”

Publicēts:
www.lnb.lv

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vārdā izsaku pateicību visiem 18.janvāra akcijas "Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde" dalībniekiem, tostarp ap 800 Latvijas bibliotekāriem, Latvijas un ārzemju medijiem, uzņēmumiem un amatpersonām par lielo atsaucību. Cilvēku prieks un interese par jauno bibliotēku deva mums sparu un apņemšanos darīt visu iespējamo, lai jau 2014.gada vidū Latvijas Nacionālā bibliotēka būtu atvērta un gatava uzņemt ikvienu, kam interesē zināt un uzzināt.
 
Spītējot aukstumam, pasākumā piedalījās vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku no visas Latvijas, tostarp arī no ārzemēm – Baltijas valstīm, Vācijas, Zviedrijas, Šveices, ASV, Krievijas u.c. Piecu stundu laikā no LNB vecās ēkas K. Barona ielā 14 uz jauno ēku Mūkusalas ielā 3 no rokas rokā, cilvēkiem dziedot un gavilējot, sirsnīgā atmosfērā tika pārnestas aptuveni 2000 grāmatas. Tās tika izvietotas Tautas grāmatu plauktā, kas ēkas ātrijā slejas piecu stāvu augstumā un ir viens no centrālajiem tās interjera elementiem. Katra no akcijas laikā pārvietotajām grāmatām ir kāda cilvēka dāvinājums LNB – personīgi nozīmīga un īpaša grāmata, kuras titullapā ierakstīts vēstījums vai personisks stāsts, kas saistās ar konkrēto izdevumu. Jāpiebilst, ka, lai gan tautas ziedotās un akcijas laikā uz jauno ēku pārnestās grāmatas atradīsies goda vietā – Tautas grāmatu plauktā – tās būs iespējams arī saņemt lasīšanai.
 
Pirmā grāmata akcijā "Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde" ceļu uz jaunajām mājām sāka 1825.gadā Sanktpēterburgā latviešu valodā izdotā Bībele, ko bibliotēkai uzdāvinājis grāfs Lambsdorfs. Savukārt pēdējā un visilgāk pa cilvēku rokām ceļojusī akcijas grāmata bija Pētera Upenieka "Balandnieki".

Turpmākajos mēnešos turpināsies darbs pie Gaismas pils telpu un teritorijas labiekārtošanas, kā arī pakāpeniskas grāmatu un citu bibliotēkas krājuma vienību pārvietošanas uz jauno ēku. Paredzēts, ka pirmās lasītavas un izstādes apmeklētājiem durvis vērs aprīlī.

Līdz jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanai šā gada 29.augustā – bibliotēkas 95.gadu jubilejā – atlikusi 221 diena!

Andris Vilks
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors


Bibliotēkas foto


Krāslavas un Dagdas novadu bibliotekāres.

Krāslavas novada bibliotekāres
 

2014. gada 17. janv.

Pasaka paldies par svētku noformējumu

Avots:
Ezerzeme - Nr.5 (2014, 17. janv.), 3. lpp.


10. janvāra vakarā Krāslavas novada domes zālē pulcējās pilsētas iedzīvotāji, kuriem pašvaldība pateicās par pilsētnieku personīgo ieguldījumu Krāslavas svētku noformējumā. Balvās — domes kalendārs 2014. gadam “Krāslavas mākslinieki” un Indras audējas Regīnas Hveckovičas austie grīdas celiņi.

Kā atzīmēja pasākuma vadītāja Inga Kavinska, ziema ir laiks, kad mūsu pilsētas mazie namiņi uz balto pasauli lūkojas caur pelēkām koka mežģīnēm, Daugavas krastus savās skavās cieši tur ledus un sētnieki agros rītos noslauka sniega putekļus no ietvēm. Šogad tas gan ir tikai skaists sapnis. Taču, neskatoties uz dabas untumiem, svētki ir atnākuši arī šogad. Bet ir cilvēki, kuri tos atstāj turpat pie vārtiem, kā negaidītu svešinieku, bet citi ieved savās mājās un ģimenēs, proti, rotā egles, izgaismo ēkas un pagalmus, logos leduspuķu vietā iekarina pašdarinātas zvaigznes. Iet garāmgājēji, paceļ acis un ierauga svētkus — spožus, daudzkrāsainus, zibošus un zaigojošus, pateicoties visiem tiem, kuri rotāja savas mājas, balkonus, logus un lodžijas.
Novada domes izpilddirektors Jānis Geiba pauda prieku, ka zālē ir gan jau pazīstamas, gan jaunas sejas: “Paldies tiem, kuri atkārtoti dara šos svētkus krāšņākus, lai arī tas varbūt nemaksā lēti. Iebraucot pilsētā, gan ciemiņi, gan mēs ievērojam izdaiļotās mājas, un kopu- mā pilsēta kļūst skaistāka — Ziemassvētki un Jaunais gads ir atnākuši! Ceru, ka šis gads mūs vēl iepriecinās ar baltu sniegu.”

Pašvaldības un domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka vārdā izpilddirektors izteica lielu pateicību pasākuma dalībniekiem, kuri darīja svētkus skaistākus. Viņš arī norādīja, ka pilsētnieki gadumijas svētkus svin vairs ne tikai vecajā postpadomju teritorijā, bet svin visā Eiropā. Pirmā uguņošana sākās tūlīt pēc deviņiem vakarā un pēdējās raķetes izgaismoja debesis vēl pēc diviem naktī, kad jauno gadu sagaida tautieši Anglijā vai vēl tālāk.

“Ja mēs šo uguņošanu, kas sākas labu laiku pirms gadu mijas un beidzas krietni pēc, saliktu vienā kopīgā, tad varbūt daži logi pilsētā to neizturētu. Veiksmi, veselību, lai nākošgad mēs vēl kuplākā pulkā varam pulcēties”

No komisijas locekļiem runāja novada domes galvenā arhitekte Ineta Danovska, kura vispirms izteica ļoti lielu pateicību tiem, kuri šodien šeit sanākuši un tiem, kuri šobrīd nevarēja būt klāt, par darbu, atsaucību, attieksmi un finanšu ieguldījumiem, ko cilvēki veikuši, lai pilsēta kļūst krāšņāka.

Ineta: “Mēs komisijā un citi domes darbinieki bijām ļoti pārsteigti, un es priecājos par jūsu izdomu, kā tika noformētas mājas, kā izpušķoti balkoni un logi, un bija liels prieks staigāt, vērtēt šajā tumšajā laikā, kad ārā nav sniega. Laikam tas zīmīgi — sniega mums nebija, bet mums ir gaiši dvēselē. Lai visiem laimīgs Jaunais gads!”

Svinīgo pasākumu krāšņāku darīja Krāslavas Mūzikas skolas jaunie akordeonisti, pasniedzēja Anatolija Livčas audzēkņi — Artēmijs Kozačuks, Anna Kozačuka un Daniels Dukaļskis, kuri muzicēja vakara dalībniekiem.

Iestādes, kuras atzītas par visskaistāk noformētajām un apbalvotas ar kalendāru:

veikals “Jumis”; veikals “top!”; veikals “Sapnis”; uzņēmums “Krāslavas piens”; kafejnīca “Mārīte”; Krāslavas novada centrālā bibliotēka; Krāslavas autoosta; autodetaļu veikals Rīgas ielā 76.

Par skaistāk noformētajiem logiem, balkoniem un lodžijām iedzīvotāji saņēma ne tikai kalendāru, bet arī Indras audējas Regīnas Cvetkovičas austos grīdas celiņus:

Logi, balkoni, lodžijas: Vienības iela 28 - 60, Ilona Mihailova; Raiņa iela 6 - 15, Inga Paceviča; Vienības iela 61 - 7, Daina Strupiša; Raiņa iela 15 - 6, Lonija Jakovele; Baznīcas iela 17 - 26, Edgars Solims.

Privātmājas: Vienības iela 62, Boriss Trelis; Augusta iela 15a, Svetlana Gorenko; Mazā iela 1, Valērijs Račickis; Vienības 83, Lilija Daļecka; Vienības 126 - 2, Ērika Romule; Strautu iela 4, Romualda Celitāne; Podnieku iela 26, Valentīns Semjonovs; Rēzeknes iela 37, Jevģēnijs Podjava; Raiņa iela 7, Alīna Hodarenoka; Rīgas iela 72, Inese Umbraško; Rīgas iela 34, Ligita Pobudina; Lielā iela 31, Mihails Pobudins; Sila iela 17, Vitālijs Maldovskis; Miesnieku iela 12, Ināra Saksone; Siena iela 4, Vladimirs Ahass; Kalēju iela 1, Voldemārs Pārpucis; Jaunatnes iela 15, Jevģēnijs Suharevskis; Jaunatnes iela 11, Igors Kovaļčuks; Sila iela 20, Oļegs Šlapins; Rancāna iela 33, Eduards Pustovoitovs; Rancāna iela 39, Mihails Žuravskis; Rancāna iela 29, Valērijs Osipovs; Rancāna iela 43, Rolands Jaņevičs; Priežu iela 8, Inta Kokina; Jeremejeva iela 4, Pāvels Širokijs; Atmodas iela 2, Nikolajs Metlins; Parka iela 4, Viktors Jurčenoks; Mednieku iela 1b, Genadijs Rudaks; Mednieku iela 2a, Renāte Semjonova.

Juris ROGA

 

2014. gada 13. janv.

Tika sumināti skaistāk rotāto māju saimnieki

 

Piektdienas pēcpusdienā uz novada domi tika saaicināti visi tie namīpašnieki, kuri Ziemsvētku laikā visskaistāk bija rotājuši savas mājas, lodžijas, balkonus.


"Šogad, kā nevienu citu gadu, bija grūti atlasīt visskaistāk rotātās mājas," atzina novada galvenā arhitekte Ineta Danovska, "jo pilsētas iedzīvotāji bija kārtīgi sarosījušies un izrotājuši un izgaismojuši savas mājas, lodžijas, balkonus un logus. Par to jums visiem liels paldies!"

Arī domes izpilddirektors Jānis Geiba pateicās iedzīvotājiem par atsaucību un aktīvu līdzdalību pilsētas rotāšanā svētkiem un pasniedza aicinātajiem domes Pateicības un balvas - domes kalendāru 2014.gadam „Krāslavas mākslinieki” un Indras audējas Regīnas Hveckovičas austos grīdas celiņus. 

Par visveiksmīgāk noformētajām ēkām iestāžu vidū
tika atzītas - 

1.    Veikals „Jumis”
2.    Veikals „top!”
3.    Veikals „Sapnis”
4.    „Krāslavas piens’
5.    Kafejnīca „Mārīte”
6.    Novada centrālā bibliotēka
7.    Krāslavas autoosta
8.    Autodetaļu veikals Rīgas ielā 76
.........

Pārpublicēts no Krāslavas novada mājas lapas, visu rakstu skatīt ŠEIT

2014. gada 9. janv.

"Paldies" diena Pīlādzītī

 
Lai mūsu prāti mācās domāt pateicības domas, tad mazāk vietas paliks rūgtumam. Lai mūsu lūpas mācās runāt pateicības vārdus - būs mazāk jāraud, jākurn, jāsūdzas!

 
11. janvārī atzīmē Starptautisko „paldies” dienu. Latviešu valodā „paldies” ir cēlies no vārdu salikuma „palīdzi Dievs”.  Tāpēc katrreiz  sakot kādam paldies,  mēs līdz ar to vēlam augstāko spēku palīdzību  viņa gaitās. 
Pateicības vārdiem ir maģiska iedarbība, ar to palīdzību cilvēki dāvina prieku cits citam, pauž uzmanību, bez kuras nevar dzīvot neviens cilvēks.
Pateicības vārdi ir mutiski glāsti, tie spēj  ne tikai nomierināt un sasildīt, bet arī  dziedēt. Galvenais, lai paldies būtu teikts no sirds!
Krāslavas novada PII „Pīlādzītis” 2011.gadā iesākta jauna  tradīcija, kura turpinās arī šogad - administrācija sirsnīgi pateicas iestādes darbiniekiem, audzēkņiem, viņu vecākiem un citiem līdzcilvēkiem, kuri atbalsta iestādi un dod spēku būt tādiem, kādi mēs esam! 

......
28.    Krāslavas novada centrālās bibliotēkas kolektīvam, īpaši bērnu literatūras  nodaļas vadītājai Viktorijai Urbanovičai, bibliotekārei Annai Bartušai, komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītājai Svetlanai Ļaksa –Timinskai - pateicība par sadarbību latviešu kultūras mantojuma popularizēšanā.
 
PII "Pīlādzītis" vadītāja Svetlana Rukmane
 
Avots:
Krāslavas novada mājas lapa www.kraslava.lv
Visu rakstu pilnībā skatīt ŠEIT

2014. gada 6. janv.

Akreditēta Krāslavas novada centrālā bibliotēka

Avots:
Ezerzeme - Nr.1 (2014, 3. janv.), 3.lpp.


22. novembrī Bibliotēku akreditācijas komisija 5 locekļu sastāvā apmeklēja Krāslavas novada centrālo bibliotēku un izvērtēja tās atbilstību akreditācijas nosacījumiem. Bibliotēka, kā Krāslavas novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, veic reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas un darbojas kā koordinējošais metodiskais centrs Krāslavas un Dagdas novadu 24 pašvaldību bibliotēkām.
Ekspertu komisija, kuras sastāvā bija Rīgas Centrālās bibliotēkas direktora vietniece D. Veilande, Latgales centrālās bibliotēkas direktore J. Šapkova, Limbažu galvenās bibliotēkas direktore Dz. Justa, Cēsu galvenās bibliotēkas sistēmas administratore S. Daņileviča, piedaloties Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vecākai referentei V. Bērziņai, analizēja bibliotekāro darbu, krājuma kvalitāti un pieejamību, bibliotēkas sniegtos pakalpojumus, infrastruktūru, kapacitāti, bibliotēkas attīstības plānus, sadarbību ar pašvaldībām, citām iestādēm un iedzīvotājiem. Pārbaudes rezultātā katrs no komisijas locekļiem sagatavoja savu atzinumu un iesniedza Bibliotēku padomei.

Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka bibliotēkas krājums tiek komplektēts pareizi, lai veidotu kvalitatīvu fondu ilgtermiņā un veicinātu iedzīvotāju mūžizglītību. Viss krājums ir atspoguļots reģiona elektroniskajā kopkatalogā un ir ieviesta automatizēta grāmatu saņemšana un izsniegšana.

Bibliotēkā ir pieejams apjomīgs novadpētniecības materiālu krājums. Ir izveidotas 220 tematiskās mapes par pilsētas vēsturi un novadniekiem. Uzteicama ir bibliotēkas veidotā elektroniskā novadpētniecības datu bāze, kurā ievadīti ieraksti par Krāslavas reģionu.

Bibliotēkas tīmekļa vietnei tapis jauns dizains, ir pieejama plaša informācija gan bibliotekāriem, gan iedzīvotājiem. Tā satur informāciju par aktualitātēm, piedāvātajiem pakalpojumiem, bibliotēkas veidotajām un abonētajām datu bāzēm, pasākumiem. Katrai no pašvaldību bibliotēkām ir izveidota sava sadaļa — blogs, kurā atspoguļota aktuālākā informācija.

Bibliotēkas metodiskā darba virzieni ir reģiona bibliotēku profesionālā vadība, metodiskās palīdzības sniegšana, profesionālās pilnveides pasākumu organizācija, bibliotēku darba rādītāju apkopošana un analīze. Bibliotēka šo darbu organizē sekmīgi un metodiski konsultatīvais darbs ir labā līmenī.

Bibliotēka organizē daudzveidīgus tematiskos pasākumus, izstādes, radošās darbnīcas, grāmatu prezentācijas, Grāmatu svētkus. Tai ir laba sadarbība ar pilsētas organizācijām, kultūras un izglītības iestādēm. Pārskata periodā bibliotekāri aktīvi iesaistījušies Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros organizētajās apmācībās un ieguvuši vispusīgas zināšanas. Bibliotēkas darbinieki konsultē lietotājus un apmāca darbam ar datoru un interneta resursiem individuāli un grupās, tā garantējot iegūt kvalitatīvus bibliotēku pakalpojumus, neatkarīgi no dzīves vietas un materiālajām iespējām. Darbs ar bērniem un jauniešiem tiek virzīts un plānots, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku to skaitu lasīšanas veicināšanas programmās. Bibliotēkas darbs tika atzīts par veiksmīgu un akreditācijas rezultātā ar Latvijas Bibliotēku padomes lēmumu piešķirts Krāslavas novada centrālai bibliotēkai reģiona galvenās bibliotēkas statuss un izsniegta Kultūras ministrijas akreditācijas apliecība.

Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja A. JANBICKA
 

2014. gada 4. janv.

Krustiņš, krustiņš, krustdūriens

Avots:
Ezerzeme - Nr.1 (2014, 3. janv.), 5. lpp.

Individuālā uzņēmuma “STEFANI S” šūšanas meistaru Svetlanas Slastjunovas un Aleksandras Savickas darināto gleznu izstādes atklāšana bija šī gada darba cikla noslēdzošais pasākums Krāslavas bibliotēkas lasītavā. Tajā piedalījās abas meistares, bibliotēkas darbinieces un vairākas izšuvumu krustdūrienā cienītājas.
Pasākumu lasītavā atklāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura uzsvēra, ka skatoties šos darbus, var redzēt, ka tie tapuši ar milzu rūpīgumu gan stila ziņā, gan krāsu salikuma ziņā: “Tas laikam raksturīgs sievietēm, kuras strādā par šuvējām, jo arī savā profesijā viņas darbu veic ļoti rūpīgi.”

Tuvojas svētki un šķiet, ka atnāks kāds brīnums, ko ne tikai gaidām no tuviem cilvēkiem, radiniekiem, bet arī paši gribam to dāvināt. Aiz loga tumšs laiks, namu logus rotā krāsainas lampiņu virtenes un pagalmā vajadzētu būt smaidošam sniegavīram, no debesīm jākrīt sniega pārslām, bet diemžēl šogad šajā laikā valda pelēkums. Bet tas nekas, gan parādīsies sniegs un būs brīnums. Aleksandra un Svetlana jau ir dāvinājušas cilvēkiem labu noskaņojumu, izstādot savus darbus bibliotēkā, kur nākamā mēneša laikā tos redzēs daudzi lasītāji un apmeklētāji. Varbūt piepildīsies bibliotēkas vadītājas Valentīnas novēlējums un pēc kāda laika rokdarbnieces atkal varēs šeit satikties ar pavisam jauniem darbiem un jaunām radošām ierosmēm.

Svetlanai izstādē ir tikai daži darbi, lielākoties tajā skatāmi Aleksandras rokdarbi. Viņa pastāstīja, ka hobijam pievērsusies pateicoties tumšajiem un garajiem ziemas vakariem. Izšūšana ļoti iepatikās un tagad vairs nevar apstāties. Gribas pilnveidoties, gribas izšūt vēl interesantākus darbus. Aleksandra arī neslēpa, ka viņas hobija dēļ reizēm nākas ciest ģimenei, bet no tuvākajiem cilvēkiem Aleksandrai ir liels atbalsts un sapratne. Pasākumu apmeklēja viņas dzīvesbiedrs, kurš ieradās ar lielu ziedu pušķi, kuru dāvināja sievai un pāris gandrīz izpelnījās klātesošo ovācijas.

Rokdarbnieces arī stāstīja, ka idejas saviem darbiem smeļas interneta bezgalīgajos plašumos, šo to no dažādiem žurnāliem, bet ar tiem esot problemātiski un grūti atrast kaut ko tiešām labu. Galvenā ir sižeta problēma, lai tas būtu neparasts, interesants, aizraujošs un priecētu ne tikai acis, bet arī sirdis. Bibliotekāres nekavējās informēt, ka rokdarbu žurnāli ir pieejami bibliotēkā, par ko, izrādās, rokdarbnieces nebija iedomājušās. Vēl klātesošie uzzināja, ka bijuši gadījumi, kad Svetlanas un Aleksandras izšuvumus cilvēki ir uztvēruši par gleznām un pat nav ticējuši, ka tie izšūti. Tas tāpēc, ka darbi izšūti smalkā krustdūrienā un jo smalkāks, jo vairāk atgādina gleznu. Taču tas prasa konkrētus upurus — pirmām kārtām atsaucas uz redzi.

Atliek piebilst, ka šī ir jau trešā izstāde novada bibliotēkā, kurā apskatāmi darbi krustdūrienā. Acīmredzot šis rokdarbu veids kļūst arvien populārāks.

Juris ROGA