2013. gada 27. dec.

Meistaru rokās no diegiem un audekla top īstas gleznas

Autors: Inese Minova
Datums: 28.12.2013
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Pūra lāde

Bibliotēkas foto
















Gada nogalē Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika atklāta gleznu izstāde “Krustiņš, krustiņš, krustdūriens”, kurā var aplūkot individuālā šūšanas uzņēmuma “Stefani S” meistaru Svetlanas Slastjunovas un Aleksandras Savickas izšūstītos darbus.

No krāsainiem diegiem uz audekla uzburtas īstas gleznas – dabas skati un ziedi, pilsētas ainas un klusā daba. Skatu nevar atraut no brūnos toņos izšūstīta melnādainas skaistules portreta, ko tās autore Svetlana ielikusi greznā rāmītī. Apbrīnas vērta ir arī Aleksandras izšūstītā dabas ainava ar pļavas puķēm, kuras, šķiet, tūlīt sašūposies no vieglas vēja pūsmas.

Meistares atklāj, ka šo hobiju sev atradušas pirms nepilniem trim gadiem. Svetlana ieraudzījusi kādas savas draudzenes izšuvumus un izmēģinājusi pati. Šī nodarbe ļoti iepatikusies un drīz vien ar to aizrāvusi arī savu kolēģi Aleksandru. Pa šo laiku viņas jau izšūstījušas vairākas gleznas un turpina pilnveidot pašu šūstīšanas procesu, iegādājušās rokdarbiem dažādas palīgiekārtas, piemēram, speciālu lampu ar palielināmo stiklu smalkā darba veikšanai. Idejas saviem darbiem smeļas rokdarbu žurnālos, internetā, no kurienes dažreiz pat pasūta speciālas sagataves – shēmas ar visu audeklu un diegiem. Rādot vienu no saviem smalkajiem un raibajiem izšuvumiem, Svetlana skaidro, ka ir paredzēti īpaši flomāsteri audumam, ar kuriem tas tiek sadalīts kvadrātiņos, lai vieglāk būtu izsekot rakstam, bet pēc mazgāšanas flomāstera pēdas nepaliek. Šādi varot iezīmēt tikai speciālo audumu–kanvu. Meistares izmanto pamatam arī linu audeklu, taču uz tā veidot izšuvumus esot daudz grūtāk, jo pats audums nav simetriski strukturēts, veidot zīmējumu ir sarežģītāk. Gleznās izmantoti dažādi izšūšanas paņēmieni – krustiņš, puskrustiņš un franču mezgliņš. Aleksandra atzīst, ka šis hobijs nav no lētajiem, jo materiāli ir dārgi, bet daudzas lietas varot iegādāties tikai caur internetu vai ārzemēs, piemēram, tonētu linu audeklu gleznas pamatnei.

Hobijam abas atvēl lielākoties garos rudens un ziemas vakarus, kad var lietderīgi pavadīt laiku, piemēram, skatoties televizoru. Viena glezna varot tapt pat veselu gadu. Gatavajiem darbiem vēlāk tiek piemeklēti atbilstoši mākslinieciski rāmīši un īpašs matēts stikls. Meistares atzīst, ka pagaidām izšuj gleznas sev, jo darbs ir ļoti smalks un darbietilpīgs, arī dārgs. Aleksandra atklāj, ka pašlaik izšūsta Šeherezādes portretu, savukārt, Svetlanas topošajā darbā būs attēlots dejojošs pāris uz naksnīgas pilsētas fona.

Svetlanu un Aleksandru vieno ne tikai kopīgs vaļasprieks, bet arī darbs. Abas pēc profesijas ir prečzines, kādreiz strādājušas tirdzniecības sfērā, bet sava prieka pēc aizrāvušās ar šūšanu. Svetlana atceras, ka pirmais nopietnākais šūtais darbs bijusi kleita pašas izlaidumam skolā, bet Aleksandra skolā no papīra šuvusi dāvanu maisiņus. Arī vēlāk šūšanu neesot metušas malā, gluži otrādi – vienmēr centušās sev apģērbu šūt pašas. Kad tirdzniecībā darba vairs nebija, nolēmušas atvērt savu ateljē un nu jau 17 gadus šuj krāslaviešiem apģērbu visiem dzīves gadījumiem.

Viņu uzņēmumam nosaukumu “Stefani S” patapinājušas no kādreiz populāra televīzijas seriāla “Atgriešanās Ēdenē”, kura galvenajai varonei Stefānijai Hārperei bijis savs šūšanas uzņēmums. Meistares atzīst, ka šūšanu neesot mācījušās īpašos kursos, bet apguvušas pašmācības ceļā. Kopā ar viņām strādā arī profesionāla šuvēja Nadežda Klusa, no kuras abas daudz mācoties.

Lai arī veikalos mūsdienās var nopirkt gatavu apģērbu, ateljē klientu netrūkst, jo daudzi vēlas sev ko īpašu, kas neatkārtojas un atbilst tieši viņa augumam un stilam.

Dažs nāk ar savām idejām, bet citam meistares palīdzot piemeklēt atbilstošāko modeli un arī audumus, kas nopērkami viņu ateljē. Pasūtījums parasti top divu nedēļu laikā, taču gadoties tikt galā arī par dienu, ja kaut kas ārkārtīgi steidzams, piemēram, klientam pēc pāris dienām jāiet uz kāzām. Aleksandra atzīst, ka nācies šūs arī neparastus darbus, piemēram, futlāri kinokamerai, autosēdekļu pārvalkus, auduma nojumes šūpolēm.

Šūšana ir radošs darbs, ko ietekmē arī pašsajūta un noskaņojums. Ja meistares jūt, ka darbs neiet no rokas, labāk liek nost, lai nesabojātu, jo sagrieztu audumu kopā vairs nesalīmēsi, saka Svetlana. Drīzumā ateljē pārcelsies un plašākām telpām tajā pašā ēkā, lai būtu vairāk vietas gan klientiem, gan darba procesam. Aleksandra domā, ka tad viņas varēs piedāvāt klientiem jau gatavus pašu šūtus apģērbus, ja nu kādam ar steigu jāpiemeklē sev tērps ikdienai vai īpašam gadījumam.

2013. gada 18. dec.

Akreditēta Krāslavas novada centrālā bibliotēka

Pārpublicēts no www.kraslava.lv

 

22.novembrī Bibliotēku akreditācijas komisija 5 locekļu sastāvā apmeklēja Krāslavas novada centrālo bibliotēku un izvērtēja tās atbilstību atbilstību nosacījumiem.


      Bibliotēka, kā Krāslavas novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde,  veic reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas un  darbojas kā koordinējošais metodiskais centrs Krāslavas un Dagdas novadu 24 pašvaldību bibliotēkām.
 
      Ekspertu komisija , kuras sastāvā bija Rīgas Centrālās bibliotēkas direktora vietniece D.Veilande, Latgales centrālās bibliotēkas direktore J.Šapkova, Limbažu galvenās bibliotēkas direktore Dz..Justa, Cēsu galvenās bibliotēkas sistēmas administratore S.Daņileviča, piedaloties Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vecākai referentei V.Bērziņai, analizēja bibliotekāro darbu, krājuma kvalitāti un pieejamību, bibliotēkas sniegtos pakalpojumus, infrastruktūru, kapacitāti, bibliotēkas attīstības plānus, sadarbību ar pašvaldībām, citām iestādēm un iedzīvotājiem. Pārbaudes rezultātā  katrs no komisijas locekļiem sagatavoja savu atzinumu un iesniedza Bibliotēku padomei.

      Pārbaudes rezultātā tika konstatēts , ka bibliotēkas krājums tiek komplektēts pareizi, lai  veidotu kvalitatīvu fondu ilgtermiņā un veicinātu iedzīvotāju mūzizglītību. Viss krājums ir atspoguļots reģiona elektroniskajā kopkatalogā un ir ieviesta automatizēta grāmatu saņemšana un izsniegšana.

      Bibliotēkā ir pieejams apjomīgs novadpētniecības materiālu krājums. Ir izveidotas 220 tematiskās mapes par pilsētas vēsturi un novadniekiem. Uzteicama ir bibliotēkas veidotā elektroniskā novadpētniecības datu bāze, kurā ievadīti  ieraksti par Krāslavas reģionu.

      Bibliotēkas tīmekļa vietnei tapis jauns dizains, ir pieejama plaša informācija gan bibliotekāriem, gan iedzīvotājiem. Tā satur informāciju par aktualitātēm, piedāvātajiem pakalpojumiem, bibliotēkas veidotajām un abonētajām datu bāzēm, pasākumiem. Katrai no pašvaldību bibliotēkām ir izveidoti sava sadaļa -  blogs, kurā atspoguļota aktuālākā informācija.
 
        Bibliotēkas metodiskā darba virzieni ir reģiona bibliotēku profesionālā vadība, metodiskās palīdzības sniegšana, profesionālās pilnveides pasākumu organizācija, bibliotēku darba rādītāju apkopošana un analīze. Bibliotēka šo darbu organizē sekmīgi un metodiski konsultatīvais darbs ir labā līmenī.
 
       Bibliotēka organizē daudzveidīgus tematiskos pasākumus, izstādes, radošās darbnīcas, grāmatu prezentācijas, Grāmatu svētkus. Tai ir laba sadarbība ar pilsētas organizācijām, kultūras un izglītības iestādēm.
 
      Pārskata periodā bibliotekāri aktīvi iesaistījusies Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros organizētajās apmācībās un ieguvuši vispusīgas zināšanas. Bibliotēkas darbinieki konsultē lietotājus un apmāca darbam ar datoru un interneta resursiem individuāli un grupās, tā garantējot iegūt kvalitatīvus bibliotēku pakalpojumus, neatkarīgi no dzīves vietas un materiālajām iespējām.
 
        Darbs ar bērniem un jauniešiem tiek virzīts un plānots, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku to skaitu lasīšanas veicināšanas programmās.

     Bibliotēkas darbs tika atzīts par veiksmīgu un akreditācijas rezultātā ar  Latvijas Bibliotēku padomes lēmumu piešķirts Krāslavas novada centrālai bibliotēkai  reģiona galvenās bibliotēkas statuss un izsniegta Kultūras ministrijas akreditācijas apliecība.
 
Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja A.Janbicka

2013. gada 12. nov.

Valsts prezidents augstu novērtē Krāslavas izvēlēto attīstības ceļu


Avots:
Krāslavas Vēstis:
Krāslavas novada domes informatīvais izdevums - Nr.17 (2013, 8. nov.), [1.] lpp.


 

2013. gada 5. nov.

Krāslava patīkami pārsteidza Valsts prezidentu


Avots:
portāls news.lv

Autors: Inese Minova
Datums: 05.11.2013
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Aktualitātes

12. Grāmatu svētki Krāslavā šogad pulcināja kuplu skaitu apmeklētāju. Vislielāko interesi izraisīja iespēja redzēt Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš 1. novembrī svētku laikā tikās ar iedzīvotājiem. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas vadītājai Valentīnai Magidas viņš pasniedza grāmatu dāvinājumu. Arī no rakstnieces un “Lauku bibliotēku atbalsta fonda” dibinātājas Birutas Eglītes novada bibliotēkas dāvanā saņēma jaunas grāmatas.
 
Valsts prezidents atklāja, ka bijis saistīts ar Krāslavu jau pirms 20 gadiem, kad pilsētā tika uzsākta jaunas bankas ēkas būvniecība, kas par nožēlu tā arī netika pabeigta. Redzot, kā pilsēta šajos gados ir pārvērtusies, viņš juties ļoti patīkami pārsteigts un pauda pārliecību, ka no tautsaimniecības viedokļa šī vieta jau tuvākajā laikā uzplauks. A. Bērziņš uzskata, ka pilsēta ejot pareizo ceļu. “Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,” atzina A.Bērziņš. Viņš uzskata, ka pierobežas reģionam ir plašas iespējas attīstībai, jo ir liela interese no rietumiem un austrumiem, kas ir jāizmanto pēc iespējas veiksmīgāk. Šajā nolūkā esot svarīgi celt izglītības kvalitāti, centrā izvirzot bērnu, kura dzīves uzlabošanai sistēmai būtu jākalpo. A. Bērziņš uzsvēra, ka laukos bērniem var ielikt daudz labākus pamatus nekā pilsētā. Pēc viņa domām, tieši pamatskolas skolotāja profesijai jākļūst prestižai, bet izglītības sistēmā noteikti jānotiek izmaiņām, kuras daudziem varētu būt sāpīgas, taču galvenais, lai jaunieši būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

Sarunā ar prezidentu iedzīvotāji uzsvēra nepieciešamību veidot sabalansētu reģionu attīstību, lai cilvēkiem arī pierobežas novados būtu darbs un nevajadzētu aizbraukt. Iedzīvotāji jautāja prezidentam, kā lai izdzīvo ar 50 latu pabalstu, uz ko A. Bērziņš atbildēja, ka savu dzīvi katrs veido pats, jāprot izvērtēt savas iespējas un varēšana, piemēram, laukos varot dzīvot tie, kas vēlas kustēties. Pēc viņa teiktā, ne jau latu skaits makā rāda dzīves kvalitāti. Prezidentam arī jautāja par jauniešu pārmērīgo aizraušanos ar digitālajām tehnoloģijām, kas aizvien vairāk aizstāj grāmatas. A. Bērziņš atzina, ka to nosaka pati dzīve, jo tehnoloģijas dod daudz iespēju, taču vispirms bērnam būtu jāiemāca rakstīt un lasīt. Arī viņa ģimenē bez šīm tehnoloģijām neiztikt.

Sarunas noslēgumā, jautāts par gaidāmo Latvijas 100.gadadienu, Andris Bērziņš norādīja, ka vissvarīgākais esot pašiem iedzīvotājiem un pašvaldībām uzstādīt un līdz 2018. gadam sasniegt savus mērķus, ko arī varēs kopīgi svinēt. Viņš pauda negatīvu attieksmi pret valsts līdzekļu šķērdēšanu dažādu gadadienu atzīmēšanai ministrijās un valsts iestādēs. “Ja būtu lieka nauda, es iedotu to pašvaldībām, lai izdara kaut ko labu. Šī jubileja mums ir jāpiepilda ar darbiem, radot patiesu gandarījumu,” sacīja A. Bērziņš.
 
Grāmatu svētkos iedzīvotāji varēja sasildīties ar Zemessardzes 35.Nodrošinājuma bataljona sarūpēto silto tēju, noraudzīties jaunsargu demonstrējumos un tikties ar rakstniekiem, zoologiem un Finanšu ministrijas speciālistiem.

Savukārt, A. Bērziņš tikās arī ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un deputātiem, apmeklēja Vēstures un mākslas muzeju, tikās ar Krāslavas pamatskolas audzēkņiem un aplūkoja skolas muzeju. Alus rūpnīcā “Krāslavas avots” A. Bērziņš iepazinās ar dzīvā alus ražošanu, kā arī viesojās “LatGran” kokskaidu brikešu ražotnē, gūstot iespēju novērtēt šī novadam nozīmīgā eksporta uzņēmuma darbu. Aulejas zemnieku saimniecībā “Līva” prezidents piedalījās jaunlopu fermas atklāšanā.

Starp grāmatām un digitālo pasauli


Avots:
Latvijas Avīze - Nr.215 (2013, 5. nov.), 8.lpp.
www.la.lv

Foto no Valsts prezeidenta kancelejas. Foto publicēts "Latvijas Avīzē"




 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Valsts prezidents Andris Bērziņš, viesojoties Krāslavā un piedaloties Krāslavas un Dagdas novadu 12. Grāmatu svētkos, atzinīgi novērtēja šā reģiona attīstību un viesa ticību, ka Latgales nozīmīgums arvien pieaugs.

A. Bērziņš: – Pirms 20 gadiem mana dzīve bija diezgan cieši saistīta arī ar jūsu pilsētu, jo Krāslavā bija nolemts izveidot Unibanku. Sāka būvēt lielu banku, uzskatot, ka dzīve ies tikai uz priekšu un ka nepietiks vietas, kur naudu nolikt.

Pēdējos gados neesmu bijis Krāslavā, un tas, ko šodien ieraudzīju, mani patīkami pārsteidza – te viss vēl ir zaļš, lopi ganās, un grūti noticēt, ka ir jau 1. novembris. Pie jums valda izcila sakoptība. Jūs salīdzinājumā ar daudzām citām Latvijas vietām esat spējuši izveidot līdzenus ceļus, bet tas nenozīmē, ka nevajag pielikt pūles, lai ceļu stāvoklis uzlabotos, lai pagasti un mazās skolas saglabātos.

Gan Rietumos, bet it sevišķi Austrumos ļoti strauji pieaug interese par Latviju. Daudzas valstis redz Latviju kā vietu, kur ieiešana Rietumos ir visvieglāk iespējama un saprotama. Pagājušajā nedēļā tikos ar Mongolijas vēstnieku. No šīs varenās zemes ir palikuši tikai trīs miljoni cilvēku, un to skaits arvien samazinās, bet šī valsts ir bagāta un tīri cilvēcīgi meklē pasaules atskaites punktus. Tas pats ir arī ar Centrālās Āzijas valstīm, Kazahstānu un citām, kas cīnās, lai tās paliktu uz kartes kā brīvas zemes.

Esmu gandarīts, cik darbīgi un saprātīgi jūs cenšaties izmantot savas priekšrocības, nevis meklējat kaut kur vainīgos. Ir ielikts ļoti pareizs virziens, cilvēki saprot savu nākotni un attiecīgi arī darbojas. Latvijas politiķi vairāk nekā 20 gadu ir pierādījuši, ka daudz var iegūt ar naudu un agresīvu rīcību. Nu ir pienācis laiks tomēr paskatīties no cilvēciskās loģikas viedokļa un necerēt, ka kaut kas nokritīs no debesīm, novērtēt tos cilvēkus, kas mums ir apkārt un kas ir reāli kaut ko izdarījuši, bet nav to skaļi pauduši, tad arī būs iznākums. Skaļums parasti ir tas, ar ko aizsedz savu nespēju strādāt.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas pamats ir izglītība. Lai notiktu pārvērtības, Latvijai vajag gudrus cilvēkus. Neviens nešaubās, ka skolotājiem jāpalielina algas. Ne tikai pedagogiem, bet visiem, kas saprātīgi veic savu darbu. Izglītības sistēmā ir jāmaina daudz kas. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir skolotāju izglītība, bet tas prasīs laiku.

– Izglītības un zinātnes ministrijas plānos ir līdz 2015. gadam vidusskolu skaitu samazināt. Ne tik sen jūs nācāt klajā ar priekšlikumu, ka vidusskola tomēr būtu jābeidz 18 gados. Kā jūs reaģēsiet, kad sāksies skolu samazināšana, un kur pazuda ideja, ka skola būtu jābeidz 18 gados?

– Šī ideja, ka skola būtu jābeidz 18 gados, nav jauna un nav arī mana personīgā, es to tikai esmu aktualizējis. Mani par to rosināja runāt savas mazmeitas izlaidumā redzētais. Ieraugot, ka ne vienai vien vidusskolas beidzējai jau ir bērnu ratiņi, man šķiet cilvēcīgi muļķīgi, ka mēs cenšamies tos vidusskolēnus noturēt skolā, lai acīmredzot būtu mazāk ar viņiem jānodarbojas ģimenēs. Piemēram, Īrijā, kādas skolas direktore latviete stāstīja, ka vidēji skolēns skolu pabeidz 17 gados, apgūstot to pašu kursu, ko Latvijā.

Jautājums uz priekšu nevirzās tāpēc, ka bieži mainās izglītības ministri – raža vēl nav nobriedusi, kad jau ir nākamais ministrs. Jāatzīst, ka skolotāji un izglītības darbinieki ir stiprāki par Izglītības ministriju – izglītība iet uz priekšu, bet ministrija paliek arvien tālāk aizmugurē.

Runājot par vidusskolām, es domāju, ka tur nav traģēdijas. Kad mācījos skolā, katrā vietā, kur bija desmit mājas, bija arī pamatskola. Ja katrā pagastā būtu pamatskola, tad pārējo var vērtēt, kas būtu saprātīgāk un labāk no bērnu viedokļa.

Mums tomēr ir jādabū no jebkuras skolas, sevišķi no lauku skolas, lai tas cilvēkbērns, skolu beidzot, varētu iet uz priekšu. Latvijai būs grūti izdzīvot, ja jaunieši neies pasaulē un nepaņems labāko. Atcerēsimies, ka jaunlatvieši aizgāja pasaulē uz Austrumiem un Rietumiem, lai atgrieztos daudz stiprāki. Tagad tas ir vēl būtiskāk, jo Latvijai ir jāattīsta eksporta spējas, ir jāsadarbojas ar pasauli, un tam būs vajadzīgi izglītoti cilvēki. Tāpēc izglītības jautājums ir ļoti komplekss un vairāk nekā būtisks.

Pārmaiņas izglītībā nevis ar varu, bet saprātu, ir ļoti grūts process. Šis jautājums ir ļoti sarežģīts, bet pie tā jāķeras nekavējoties. Diemžēl baidās pateikt to, ka skolotājus pārmaiņas skars sāpīgi. Bet tā ir reālā dzīves situācija. Piemēram, Vācija, kur ir 200 tūkstoši skolotāju, ir paziņojusi, ka pedagogu skaitu samazinās. Tiem skolotājiem, kuriem vairs nebūs darba izglītības iestādēs, izmaksāt konkrētu naudas summu, lai viņi varētu atrast turpmāko dzīves ceļu. Latvijai tādas iespējas īsti nav, jo nespējam samaksāt pienācīgu algu pat tiem pedagogiem, kas strādā. Diemžēl Latvijai nav cita varianta kā iet Vācijas ceļu, ja mēs gribam palikt pasaules apritē. Es uzskatu, ka līdz šim brīdim mēs esam tomēr noturējuši izglītības līmeni, izņemot arodizglītību. Informātikā, matemātikā, bioloģijā, ķīmijā, fizikā skolēni sasniedz augstus rezultātus starptautiskajā līmenī. Man bija iespēja tikties ar tiem jauniešiem, kuri ieguvuši pirmās trīs vietas pasaulē.

Taču vienlaikus jāatzīst, ka vidējās izglītības līmenis tomēr krītas. Datorizācija rada cilvēkus, kas ir fenomenāli kaut kādā virzienā, bet viņi ir tik tālu no reālās dzīves. Uz visa šā fona pesimismam tomēr nav pamata, jo ir ļoti laba skolotāju bāze. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv problēmas ar skolotāju izglītību. Pamatskolas skolotājam ir jābūt vissvarīgākajam cilvēkam sabiedrībā – es ceru, ka mēs spēsim to panākt.
 
Veneranda Iesalniece: – Man ir 78 gadi, un es mācījos tādā skolā, kur skolotāji bija pabeiguši tikai septiņas klases un spēja mums visiem iemācīt.

– Tas tomēr bija cits laiks, un pieeja bija nesalīdzināmi savādāka un atbilstoša tam laikam. Būtu aplam secināt, ka tad skolotājs bija slikts, bet tagad labs. Mana skolas laika pieredze, mācoties Nītaures pamatskolā un Siguldas vidusskolā, rāda, ka skolotāji bija perfekti.
Tagad situācija ir strauji mainījusies, sevišķi ņemot vērā jaunās tehnoloģijas. Skatoties, kā pirmklasnieks māca savu skolotāju rīkoties ar jaunajiem rīkiem, jāatzīst, ka tas nav normāli. Skolotājam tagad ir daudz grūtāk būt par skolotāju nekā jūsu laikā.

Ērika Gabrusāne, Robežnieku, Indras un Piedrujas pagastu pārvaldes vadītāja: – Bet ir vēl viena problēma, ko jūs neminējāt. Tie, kas Izglītības ministrijā raksta eksāmenu uzdevumus, ne vienmēr to izdara kvalitatīvi. Ja šis speciālists vienā gadā ir kļūdījies, tad otrā gadā viņam nedrīkstētu uzticēt šo pienākumu. Eksāmenu uzdevumos kļūdu ir ne mazums.

Izdevniecības “Avots” vadītājs Jānis Leja: –Prezidenta kungs, kā jūs uzskatāt, kādā virzienā Latvijas izglītība ies – vai mācīs vairāk no grāmatām vai digitālās pasaules?

– Tas nav atdalāms viens no otra, taču, nenoliedzami, jaunajiem cilvēkiem viss digitālais ir daudz saistošāks. Tāpēc bērnu jau agrā bērnībā vajadzētu piespiest ar visiem līdzekļiem, lai viņš iemācītos kārtīgi lasīt un rakstīt, un tad var iet uz priekšu. Jo pretējā gadījumā viņš tā arī paliks tajā spēļu pasaulē. Tāpēc ir jāatrod balanss, lai situācija nekļūtu bīstama. Un ir ļoti svarīgi ielikt bērnā cilvēcisko pamatu, lai viņš nekļūtu kā dators.
Līdz ar to pieaugs ģimenes loma, jo skolotājs, kuram klasē ir 30 skolēnu, nespēj šo procesu ietekmēt. Ja puisim viens ipods ir kabatā, bet otrs – padusē un vēl ir arī mobilais telefons, tas kļūst bīstami, jo var pazaudēt realitātes sajūtu. Bet, no otras puses, bez tehnoloģijām tomēr nav iespējams iztikt. Uzņēmumi pieprasa tādus speciālistus, kuri pārzina informācijas tehnoloģijas, spēj programmēt.
 
– Kādas informatīvi tehnoloģiskās ierīces jūs esat iegādājies savam dēlam skolniekam? 

– Es jau daļēji stāstu no savas pieredzes. Arī es meklēju balansu, un tas nav vienkārši. Skolotājam jāiet straujiem soļiem uz priekšu, jo skolēni ar savām zināšanām digitālajā pasaulē viņu krietni apsteidz.
 
No zāles: – Kā jūs redzat Latgales darba tirgu – kurās nozarēs būs nepieciešami darbinieki?

– Man ir pārliecība, ka šīs teritorijas nozīmīgums pieaugs tik milzīgi, ka tas jums liksies pat kā apgrūtinājums un jūs to sāksiet bremzēt. Ja mēs nemeklēsim vainīgos vai ienaidniekus, ieguldīsim darbu loģistikā, tad būs gan attīstība, gan darba vietas. Galvenais ir Latvijas jauniešiem dot izglītošanās iespējas, jo laimīgi ir tie vecāki, kuru bērni ir gudrāki par vecākiem. Ja gribēs nolikt sev blakus pēc savas līdzības, mēs nekur netiksim, mēs izplēnēsim kopā ar tiem bērniem.
 
Ināra Dzalbe, Krāslavas novada domes darbiniece: – Pavisam drīz Latvija svinēs skaistu jubileju – 95 gadus kopš valsts dibināšanas. Kāda, jūsuprāt, būtu lielākā dāvana, ko mēs vēl varētu paspēt sagatavot savai valstij?

 
– Es atbildēšu netieši. Mani uztrauc un kaitina, ka mēs savu nākotni būvējam uz butaforiskām domām. Biju spiests aicināt premjeru Valdi Dombrovski tomēr paskatīties uz ministrijām, kuras aktīvi šogad cenšas svinēt ministriju 95 gadu jubileju. Diemžēl tas ir saistīts ar naudas tērēšanu. Ja līdz valsts simt gadu jubilejai jūs būsiet izdarījuši lielas lietas, tad ar prieku visi sanāksiet kopā un pavadīsiet vienu vakaru, priecājoties par sasniegto. Varbūt es muļķīgi un vecmodīgi redzu tās lietas, bet man butaforiskā darbība nav īsti pieņemama. Uzskatu, ka arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā ir nevajadzīga naudas tērēšana. Neviens man nav spējis pateikt kaut ko loģisku un reālu, kāda jēga no tās būs Latvijai.
Ja mums būtu lieka nauda, ko uz valsts simtgadi iedot katrai pašvaldībai, lai tās visas kopā izdara kaut ko labu un sabiedrībai vērtīgu, tad es uz to nelūkotos skeptiski (aplausi).

Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, Nacionālie bruņotie spēki, EPIB, Reformu partija, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, Fonds “Mammām un Tētiem”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš, dr. Pāvils Vasariņš, Mārtiņš Lasmanis, Jānis Lancers, Vilhelms Mihailovskis, Aleksandrs Kiršteins, Krāslavas novada dome.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Krāslavas Vēstis”, “www.kraslava.lv”, “www.bibliotekakraslava.lv”.

2013. gada 4. nov.

Video par valsts prezidenta piedalīšanos 12. Grāmatu svētkos Krāslavā

Avots:
portāls youtube.com
 

Skatoties video, vēlams ieslēgt skaņu 

Grāmatu svētkus Krāslavā apmeklē Valsts prezidents Andris Bērziņš. Foto no Latvijas Valsts prezidenta mājas lapas www.president.lv


Visas fotogrāfijas par prezidenta darba vizīti Krāslavā skatīt

ŠEIT

 

Latgales reģionālās televīzijas sižets par 12. Grāmatu svētkiem Krāslavā

 

 

"Krāslava aicina uz svētkiem

grāmatu cienītājus"


SKATĪT VIDEO

Valsts prezidents augstu novērtē Krāslavas izvēlēto attīstības ceļu

Publicēts:
Latvijas valsts prezidenta mājas lapā www.president.lv
 
Šodien, 1.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš, apmeklējot Krāslavu, tikās ar novada iedzīvotājiem, lai pārrunātu viņiem nozīmīgos jautājumus, kā arī sarunā ar novada domes deputātiem iepazinās ar novada nākotnes attīstības iecerēm.
 
Vizītes sākumā tiekoties ar Krāslavas iedzīvotājiem, Valsts prezidents sveica Grāmatu svētkos, kas šodien notiek novadā un izcēla grāmatas nozīmi ikvienas personības veidošanā, īpaši datoru laikmetā.

„Man nav izdevies vairākus gadus būt Krāslavā, un tas, ko ieraudzīju šodien, mani tiešām pārsteidza un iepriecināja. Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,” atzina A.Bērziņš.
 
Valsts prezidents, paužot viedokli par pierobežas reģionu, uzsvēra: „Robeža starp rietumiem un austrumiem būs tā vieta, kur iespējas attīstībai būs ļoti plašas. Jūs šeit esat, tādēļ mēģiniet to izmantot pēc iespējas veiksmīgāk, veicinot sava novada izaugsmi.”
 
Visu rakstu var lasīt ŠEIT
 

2013. gada 2. nov.

Latvijas prezidents atklās jaunlopu fermu Krāslavā

Avots:
Daugavpils un Latgales jaunumu portāls
d-fakti.lv

1.novembrī Krāslavā norisinās Krāslavas un Dagdas novadu 12.Grāmatu svētki. Pasākumu piesātinātās programmas ievērojamākais notikums ir Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizīte. Valsts galvas vizīte sākās ar tikšanos ar Krāslavas iedzīvotājiem, bet noslēgsies ar dalību jaunlopu fermas atklāšanā.

Andra Bērziņa darba vizīte uz Krāslavas novadu sākās plkst.11.00, kad viņš tikās ar Krāslavas iedzīvotājiem un Grāmatu svētku dalībniekiem. Pēc pusotras stundas, plkst.12.30, notika tikšanās ar Krāslavas novada domes deputātiem. Plkst.13.35 prezidents apmeklēja Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, bet plkst.14.00 sākās tikšanās ar mazajiem krāslaviešiem, kas norisinājās Krāslavas sākumskolā.
 
Prezidenta dienas kārtībā ir arī novada ekonomisko objektu apmeklēšana. Uz plkst.14.45 ieplānots SIA „Krāslavas avots” ražotnes apmeklējums, bet jau plkst.15.20 valsts prezidentam jābūt granulu ražotnē SIA „LatGran”.
 
Par Latvijas prezidenta ceļojuma galapunktu kļūs vietējā lauksaimniecības objekta apmeklējumszemnieku saimniecībā „Līva” A.Bērziņš personīgi piedalīsies jaunlopu fermas atklāšanā. Šī vizīte ieplānota uz plkst.16.20 un pēc tās valsts prezidents dosies uz galvaspilsētu.
 
D-fakti.lv

Rakstu no pirmavota var skatīt ŠEIT

Prezidents atzinīgi novērtē Krāslavas sasniegumus


Avots:
ziņu portāls apollo.lv

Apollo, redakcija@apollo.lv

               
Piektdien, 1.novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš, apmeklējot Krāslavu, tikās ar novada iedzīvotājiem, lai pārrunātu viņiem nozīmīgos jautājumus, kā arī sarunā ar novada domes deputātiem iepazinās ar novada nākotnes attīstības iecerēm, informē Prezidenta kanceleja.
 
Prezidents atzinīgi novērtē Krāslavas sasniegumus
Foto: Edijs Pālens/LETA
 
«Man nav izdevies vairākus gadus būt Krāslavā, un tas, ko ieraudzīju šodien, mani tiešām pārsteidza un iepriecināja. Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,» atzina Bērziņš.
 
Valsts prezidents, paužot viedokli par pierobežas reģionu, uzsvēra: «Robeža starp rietumiem un austrumiem būs tā vieta, kur iespējas attīstībai būs ļoti plašas. Jūs šeit esat, tādēļ mēģiniet to izmantot pēc iespējas veiksmīgāk, veicinot sava novada izaugsmi.»
 
Bērziņš uzsvēra, ka, lai tas notiktu pēc iespējas veiksmīgāk, pirmkārt, jāceļ izglītības kvalitāte, kā centrālo izvirzot bērnu, kura dzīves uzlabošanai sistēmai būtu jākalpo. Viņš atzina, ka pārmaiņām sistēmā ir jābūt un tās varētu būt sāpīgas, bet rezultātam jābūt pasaules kontekstā darba tirgū konkurētspējīgiem jauniešiem.
 
«Uzskatu, ka būtu par skolotājiem un viņu izglītošanu. Pamatskolas skolotājam jākļūst par prestižu profesiju,» atzina Valsts prezidents.
 
Valsts prezidents sarunas noslēgumā aicināja deputātus būt aktīviem un informēt par konkrētiem uzlabojumiem, kurus iespējams īstenot un kas sniegtu patiesi vērtīgus ieguvumus novadam.

Rakstu portāla apollo.lv mājas lapā var skatīt   ŠEIT

2013. gada 14. okt.

Bibliotekāru pieredzes apmaiņas seminārs

Publicēts:
 
Lai gūtu jaunu pieredzi un iedvesmu turpmākam darbam, Dagdas un Krāslavas novada bibliotekāri 9.oktobrī devās pieredzes apmaiņas braucienā.

Interesanti šķita iepazīt sava novada bibliotēkas, kurās tiek piedāvāts plašs pakalpojumu klāsts šodienas vajadzībām atbilstošās telpās ar labu informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu.

Abu novadu semināra dalībnieki tikās Konstantinovas bibliotēkā. Iestādes vadītāja Ilona Augustova iepazīstināja ar bibliotēkas darbu. Savukārt, Krāslavas centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas informēja par aktualitātēm bibliotēku darbā, akcentējot 1.novembrī gaidāmos Grāmatu svētkus, kurus apmeklēs Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.  
 
Semināra turpinājumā bibliotekāri apmeklēja Andzeļu, Robežnieku un Indras bibliotēkas. Darbinieki pastāstīja par savu ieguldījumu bibliotēku izaugsmē, esošajām tradīcijām, jauninājumiem, kā arī dalījās ar praktiskiem padomiem. Visos objektos patīkami pārsteidza sirsnīgā sagaidīšana.
 
Semināra gaitā tika apmeklēti arī divi tūrisma objekti – Jaundomes muiža un aušanas darbnīca „Indra”. Bibliotekārus pārsteidza šo objektu piedāvājums.
 
Pieredzes apmaiņas semināra laikā bibliotekāriem bija iespēja gan izvērtēt un analizēt savu darbu, gan iepazīties ar kolēģu pozitīvās darbības piemēriem, gan gūt jaunas idejas dažādu aktivitāšu organizēšanai bibliotēkas lasītājiem.
 
Pateicamies Krāslavas centrālajai bibliotēkai par rosinājumu organizēt šo pasākumu un Dagdas novada pašvaldībai par transportu.
 
Inese Plesņa
Kultūras metodiķe

Krāslavas novada centrālās bibliotēkas foto

Konstantinovas bibliotēkā

Jaundomes muižas ēka

Bērnu literatūras stūrītis Indras pagasta bibliotēkā

Fotogrāfiju izstāde Indras pagasta bibliotēkā
 

„Pīlādzītis” sveic jubilejā Ojāru Vācieti

Publicēts:
Krāslavas novada domes mājas lapā

„Pīlādzītī” jau ceturto gadu ir ieviesta tradīcija rīkot pasākumus, kas veltīti kādam konkrētam bērnu rakstniekam vai dzejniekam.

Iepriekš skolotājas un bērni gatavojuši pasākumus, kas veltīti Cecīlijas Dineres, Raiņa, Jāzepa Osmaņa jubilejām.
Valsts izglītības satura centrs izglītības procesa pilnveidei izglītības iestādēs 2013./2014.mācību gadā izvirzījis kā vienu no  galvenajām prioritātēm stiprināt patriotismu un valstisko identitāti, bet kā īpaši aktualizējamo notikumu-dzejnieka O.Vācieša 80 gadu jubileju.
Tāpēc „Pīlādzītis” skolotājas izdomāja, ka bērnus varētu iepazīstināt ar šo populāro bērnu dzejoļu autoru.
Ojārs Vācietis - dzejnieks, it īpaši mīlēts mazo lasītāju vidū, daudzo dziesmu vārdu autors, dzimis 13.novembrī 1933.gadā, strādājis laikrakstos un žurnālos "Literatūra un Māksla", "Liesma", "Bērnība", "Draugs". Gadu bijis Rīgas kinostudijas redaktors. PII „Pīlādzītis” bērnus  piesaista dzejnieka humors, dzīvīgums, atjautība, asprātība, možs gars  un sirsnīgā attieksme pret mazā lasītāja pasauli.
 
Daiļlasītāju konkursa finālu vadīja viens no bērnu iemīļotajiem dzejnieka tēliem – Rūķis no grāmatas „Astoņi kustoņi”. Kopā pasākuma finālā piedalījās 28 bērni vecumā no 4 līdz 6 gadiem. Bērnu uzstāšanās prasmes vērtēja žūrija: Viktorija Urbanoviča, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas  Bērnu literatūras nodaļas  vadītāja un Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre Anna Bartuša.
 
Dzejoļi skanēja latviešu un krievu valodās, jo Vācieša dzeja ir tulkota vairākās pasaules valodās. Visi bērni saņēma pateicības un dāvanas, bet paši labākie daiļlasītāji tika atzīmēti dažādās nominācijās: Karina Liņķe -„Poētiskākais daiļlasītājs”, Dagmāra Stivriņa -„Izteiksmīgākais  daiļlasītājs”, Artjoms Bekišs- „Skanīgākais daiļlasītājs”, Laura Cauņa -„Liriskākais daiļlasītājs”, Angelīna Ostrovska-„Drošākais daiļlasītājs”.
 
Dzejniekam „Pīlādzīša” bērni  veltīja ne tikai dzejoļus, bet arī dziesmu dziedāšanu paša O.Vācieša vārdiem.  Grupās tika rīkotas bērnu zīmējumu un pašdarināto grāmatu izstādes – ilustrācijas O.Vācieša dzejoļiem. Zālē bija nodemonstrēta arī video prezentācija: Rūķis iepazīstināja bērnus ar dzejnieka tēlu un iestādes bērnu ilustrācijām iemīļotajiem dzejoļiem.

Konkursa noslēgumā žūrijas locekļi pasniedza iestādei Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas Atzinību par latviešu kultūras mantojuma popularizēšanu.
 
Turpinot svētkus, grupās bērni skatīsies multfilmu „Kabata”. Multfilmas darbība risinās dzejnieka Ojāra Vācieša dzīves vietā Rīgā, Arkādijas parkā un Māras ezera apkārtnē. Stāstnieks Ojārs Vācietis filmas sākumā palaiž pasaulē savas dzejas tēlus un kustoņus – un sākas pasaka!

Krāslavas novada „Pīlādzītis” vadītājas vietniece izglītības jomā J.Vorošilova

Bibliotēkas foto
 

2013. gada 11. okt.

Dzejas diena "Pienenītē"

Publicēts: Krāslavas Vēstis - Nr.15 (2013, 11. okt.), 6. lpp.

Dzejas dienas - viena no latviešu tautas kultūras tradīcijām, kas aizsākās Raiņa 100. jubilejas laikā - 1965. gada 11. septembrī, tās izturējušas laika pārbaudi un izsoļojušas cauri gadiem un gadsimtiem līdz 2013. gada septembrim.

Krāslavas PII "Pienenīte" katru gadu septembrī jau tradicionāli ieskandina Dzejas dienas, kad mazie bērni gūst savu pirmo pieredzi publiskajā dzejas lasījumā.

Šogad šo dienu mēs veltījām Ojāra Vācieša jubilejai. Ciemos aicinājām Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbiniekus Viktoriju Urbanoviču un Annu Bartušu.

Divi pelēni - Spicais un Spriganais - iepazīstināja bērnus ar Ojāra Vācieša grāmatā, viņu dzejoļiem, kurus mūsu pirmsskolēni ar lielu pacilātību deklamēja gan latviešu, gan krievu valodā.
Svētku nobeigumā ciemiņi pateicās bērniem un pedagogiem par latviešu kultūras mantojuma popularizēšanu.
Lilija Krumpāne, vadītājas vietniece izglītības jomā

Bibliotēku novadpētniecības konference „Lokālās kultūras vērtības nacionālās identitātes stiprināšanai”. 2. daļa: bibliotēku digitālās kolekcijas un to problemātika

2013. gada 18.–19. septembrī Balvos notika bibliotēku novadpētniecības konference „Lokālās kultūras vērtības nacionālās identitātes stiprināšanai”, kurā piedalījās ap 70 bibliotekāru un novadpētnieku no visas Latvijas.

Konferences gaitā vislielākā uzmanība bija veltīta Latgales bibliotēku digitālajām kolekcijām un novadpētniecības teorētiskajiem jautājumiem. Pasākumu ar Balvu novada pašvaldības atbalstu organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvais centrs un Balvu Centrālā bibliotēka.
[...]
Latgales bibliotēku digitālo kolekciju vērtējumsLatgalē ir 19 novadi un 186 publiskās bibliotēkas. Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītājas pienākumu izpildītāja Ilona Skorodihina izpētījusi, ka 2012. gadā digitalizācija tika veikta 10 Latgales publiskajās bibliotēkās. Septiņas no šīm bibliotēkām veidoja digitālās kolekcijas, kopskaitā – 20 digitālās kolekcijas. Digitalizāciju pārsvarā veic reģionu galvenās bibliotēkas (Balvu Centrālā bibliotēka, Latgales Centrālā bibliotēka, Krāslavas novada centrālā bibliotēka, Līvānu novada Centrālā bibliotēka, Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka, Preiļu Galvenā bibliotēka) un dažas pagastu bibliotēkas (Baltinavas novada bibliotēka, Naujenes tautas bibliotēka, Viļakas novada bibliotēka, Rekavas bibliotēka).

Par visdaudzveidīgākajiem I. Skorodihina atzina Latgales Centrālās bibliotēkas digitālos resursus, savukārt visvairāk digitālo kolekciju (turklāt ar vislielāko digitālo objektu skaitu) ir Krāslavas novada centrālajai bibliotēkai. Īpaši citu Krāslavas novada centrālās bibliotēkas veidoto digitālo kolekciju vidū I. Skorodihina izcēla kolekciju „Vai pazīsti Krāslavas ielas?”.

Tā kā pētījuma skaitliskie dati ir ņemti no Latvijas digitālās kultūras kartes, tie, visdrīzāk, neatklāj patieso situāciju, bet tikai iezīmē tendences. I. Skorodihina aicināja bibliotēkas vairāk pievērst uzmanību datu ievadīšanai šajā resursā, lai bibliotēku rādītāji būtu pēc iespējas reālāki. [...]

Pilnu rakstu var skatīt Latvijas bibliotēku portālā

2013. gada 30. sept.

Bezmaksas seminārs par aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem

Publicēts:
Krāslavas Vēstis: Krāslavas novada domes informatīvais izdevums: Nr.14 (2013, 27.sept), 4. lpp.


Latgales reģiona iedzīvotāji ar katru gadu kļūst aizvien zinošāki darba tiesību un darba drošības jautājumos – vairāk iestājas par savām tiesībām un risina aizvien sarežģītākus nodarbinātības jautājumus, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ekspertu novērojumi.
 

 Ņemot vērā šo apstākli, 23.septembrī ar bezmaksas semināru Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika atklāta jau devītā LBAS aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem veltītā izstāde.

Visu rakstu lasīt ŠEIT (jāatšķir avīzes 4. lappuse)

2013. gada 27. sept.

Bibliotēkā viesojas ciemiņi no Skaistas pamatskolas


27. septembrī mūsu bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa
uzņēma ciemiņus,
 Krāslavas novada Skaistas pamatskolas skolēnus,
 kuri bija ieradušies uz
Eiropas valodu dienām veltītu pasākumu.
 
Skolēni tika apskatīja visu bibliotēku, katru nodaļu.
Iegriezāmies arī Novadpētniecības nodaļā,
kur īpaši apskatījām tematisko mapi "Skaistas pamatskola".
 Mapes saturs izraisīja neviltotu interesi,
jo bērni  rakstiņos ieraudzīja savus skolotājus,
skolas biedrus
un pat sevi!

 

2013. gada 25. sept.

Cilvēki ir lielākais kapitāls, kuru labā šeit ir jāstrādā

Publicēts:
 
No 23. līdz 25. septembrim Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā rīko reģionālo izstādi un apmeklētājiem piedāvā bezmaksas informatīvos un metodiskos materiālus par darba tiesībām un darba drošību.
Pirmdien notika arī bezmaksas seminārs par  aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem Krāslavas pilsētā, Latgales reģionā un valstī kopumā. Pēc semināra ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt bezmaksas konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos bibliotēkas lasītavā.  
Izstādes atklāšanā piedalījās un ar novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku tikās Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
 
"Nav noslēpums, ka arodbiedrības īpaši populāras Latgalē nav un arodbiedrību cilvēki te tik  bieži neparādās"- saka Pēteris Krīgers, "mūsu šodienas vizītes mērķis – esam ieradušies sniegt cilvēkiem informāciju par darba tiesībām un darba drošību. 
Esam atveduši literatūru, ko var izmantot gan bibliotēka, gan cilvēki konsultāciju laikā."
Sarunu gaitā tika pārrunāti nodarbinātības un darba algu jautājumi novadā, iztirzātas problēmas, kuras ir plaši zināmas visai Latvijai un kuras gadu no gada netiek nekādā veidā risinātas, "droši vien mums jāņem savā pārziņā arī šie jautājumi, jo mēs tomēr tiekamies ar dažādām valsts amatpersonām"- atzina LBAS priekšsēdētājs.
Tikšanās noslēgumā Gunārs Upeniekis un Pēteris Krīgers vienprātīgi atzina, ka jāsakārto lietas tā, lai reģionos cilvēkiem būtu vieglāk dzīvot - "Ja cilvēkos nebūs ticības tam, ka arī novados notiek dzīve un ka šeit arī var dzīvot un strādāt, tad Latvija paliks aizvien tukšāka. Vai mums ir vajadzīga tukša Latvija? droši vien, ka nē. Cilvēki ir lielākais kapitāls, kuru labā šeit ir jāstrādā."

2013. gada 23. sept.

Māksliniekam nav citas izejas, kā būt māksliniekam

Publicēts

Valdis Pauliņš bibliotēkā, atklājot fotogrāfiju personālizstādi

Čaklākie Krāslavas bibliotēkas apmeklētāji noteikti ir ievērojuši, ka lasītavā nepārtraukti notiek dažādas izstādes. Un šobrīd te ir skatāma pazīstamā Krāslavas podnieka Valda Pauliņa fotogrāfiju izstāde „Kadrā fiksēts brīdis”.
 
Izstādes atklāšanas dienā apmeklētājus sagaida pats mākslinieks. Smaidošs un uz katru jautājumu viņam gatava atbilde jau gabalu pa priekšu.

Lai arī Valdis fotojomā nav nekāds iesācējs, taču savus darbus izstāda reti. Šoreiz skatītāju vērtējumam nodoti pēdējos gados tapušie darbi – Krāslavas skati un portreti, kuros redzamas pazīstamas un svešākas sejas, visas bildes apvieno autora pozitīvais skatījums uz lietām un cilvēkiem.

Kura ir tēma, kuru esi gatavs bildēt vienmēr?

Principā varu bildēt visu. Arī rudeni, nu, tagad gan rudens ir vēl tāds nenogatavojies,  kā meitene, kura iekrāsojusi dažas šķipsnas un brīnās spoguļa priekšā, tā bērzam dažas dzeltenas lapas iemestas,...pagaidīsim, kad būs skaistāk. Tomēr manai dvēselei visvairāk patīk makrouzņēmumi – kaut kādi kustonīši, ziediņi. 

Vai esi no tiem fotogrāfiem, kuri bez aparāta no mājām neiziet?

Gribētos, lai tā būtu...lai vienmēr līdzi fotoaparāts, mocis starp kājām, daudz laika, makšķeres... bet, kā saka viens mans draugs – „baobabu neaptversi”. Nevar atdoties vienam hobijam, jo nākošais tev kāpj uz papēžiem.

Kā  nokļuvi līdz fotogrāfijai?

Vēl uz bērna kājām staigādams, klasē 5.klasē biju, kad krusttēvs atdeva savu fotoaparātu Smena 8M. Tā arī tas sākās.
Sākumā bildes kopā taisījām – kas tā par burvestību – no  nekā uz balta papīra sāk parādīties ēnas... Tad Ezernieku vidusskolā sāku mācīties un tur bija fotopulciņš, ko vadīja aizrautīgs un zinošs skolotājs  Aleksandrs  Žurovs.
Sāku nākt kā pats mazākais pulciņā, gājām dabā, un skolotājs mēģināja iestāstīt to, ko māca mākslas skolu beidzējiem. Pagājis tik daudz gadu un neko gudrāku man nav iemācījuši - kā atrast kompozīciju, veidot to, meklēt kadru, izvēlēties, kā iekadrēt - tik vienkārši - saliek roku īkšķus un rādītājpirkstus kopā, tik primitīvi, tas tev vienmēr ir līdzi, un - kadrs gatavs! Arī izmantot asuma un dziļuma skalu, lai bildētu cilvēkus – to visu iemācīja skolotājs Žurovs. Skolā daudz fotografēju, taisīju ielūgumus, skolotājs man parādīja, iepatikās, un es ņēmos tā, ka reiz autobusu nokavēju.
Tad iestājos Rēzeknes Mākslas skolā, tur jau ieraudzīju nopietnus aparātus, tur mācīja skolotājs  Pēteris Orinskis.
Mums keramiķiem fotopamatus nemācīja, tāds priekšmets bija tikai dekoratoriem. Taču mums bija veidošana, kura man ļoti noderēja vēlākajā dzīvē, it sevišķi, dienot armijā, kad Ļeņinam deguns un ausis bija jārestaurē.  Tik labi izveidoju, ka dabūju 10 dienu atvaļinājumu uz mājām.
Nopietni fotografēšanai biju spiests pievērsties armijas gados – biju kinomehāniķis- fotogrāfs – mākslinieks.  Vajadzēja zīmēt plakātus, bildēt ļaudis Goda plāksnēm, tur dabūju labu aparātu Zenit TTL!

Tātad tu fotogrāfs kļuvi vēl pirms tam, kā kļuvi podnieks?

Protams, par podnieku kļuvu 7.klasē, bet par fotogrāfu jau 5.klasē! Man ir visāda veida podnieku apliecinošie dokumenti, bet fotografēšana ir viens no hobijiem. Te jāpiekrīt  vienas mākslinieces teiktajam - mākslinieks visur ir mākslinieks, visās jomās, jo viņam nav citas izejas, kā būt māksliniekam.

Ar kādu kameru Tu tagad strādā?


 
Tagad ir Canon EOS 60. Šim aparātam ir tas, par ko kādreiz sapņoju! Darbojas tomēr paruna, ka sapņi piepildās...
Esmu dauzījies pa kāzām, bērēm, izlaidumiem, jubilejām, tas bija studiju gadu jājamzirdziņš, naudiņu vajadzēja. Gribējās paceļot, uz kādu krogu arī aiziet.
Man bija 2 labi draugi –vienam bija mašīna, otrs bija vienkārši labs cilvēks un turēja gaismas. Bet tad, pirms armijas man fotoaparātu nozaga. Sapratu, laikam tā tam jābūt, trekns krusts pāri un nevajadzēs suņu un kaķu bēres bildēt! Bija nonācis arī līdz tādam kliņķim, Rēzeknē kādai suņu sievietei nomira sunīts...guļ kastītē ar lentīti un es tik bildēju!
Taču, atnācis no armijas, atkal iegādājos fotoaparātu. Te jau arī ģimenes hronikai bērns jābildē... Atkal gribas ko labāku. Nopirku Zenit Rīgā krāmu tirgū, labā stāvoklī, pabildēju ar to kādu gadiņu. Tomēr nav tā gandarījuma. Ilgi domājām, štukojām un atļāvos nopirkt Canon.

Vai daudzas fotoizstādes Tev bijušas? 

Pirmoreiz izstādījos, kad bija 40 gadi, kopā ar podiem, muzejā, tad bija Kultūras nama mazajā zālē, tad nelielas izstādes bija Augstkalnes bibliotēkā. Tagad, tuvojas dzīves jubileja, un februārī būs izstāde Kultūras namā - tur būs keramika, nu fotogrāfijas un gleznas arī, laikam...
Kamēr februāris vēl ir tikai nākamgad, tad šogad līdz 14.novembrim Valda darbi apskatāmi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. 

2013. gada 2. aug.

Vai pazīsti Krāslavas ielas?


Autors: Āris Upenieks
Datums: 02.08.2013
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Sabiedrība

Gan pašiem krāslaviešiem, gan jebkuram, kurš interesējas par pilsētu, var būt saistoša interaktīvā spēle “Vai pazīsti Krāslavas ielas?”, kas jau ir ieguvusi lielu popularitāti.

Šo spēli piedāvā Krāslavas novada centrālā bibliotēka. Spēle tika prezentēta bibliotēkā, sagaidot pilsētas svētkus. Spēles idejas un tās satura autore ir bibliotekāre Anna Bartuša. Datorā to sakārtojusi Ilona Cabule, savukārt spēles “galviņas” dizainu ir veidojusi Daugavpils Universitātes studente, topošā datordizainere Aina Cabule.

Interaktīvā spēle ir atrodama Krāslavas novada centrālās bibliotēkas mājas lapā – http://www.bibliotekakraslava.lv/docs/532/Kraslavas_ielas/.
Anna Bartuša pastāstīja, ka Krāslavā pavisam ir 110 ielas un spēles saturs tika veidots tā, lai katra pilsētas iela vai ieliņa šajā darbā vismaz vienreiz tiktu pieminēta . Spēle satur 24 jautājumus, ir vēl 5 iedaļas – zināšanai – mazliet no vēstures kāda sena fotogrāfija, kāda neparasta ziņa, fragmenti no seniem laikrakstiem.

A. Bartuša saka: “Šoreiz apzināti izvēlējāmies līdz šim vēl savā darbā neizmantotu formu – interaktīvu spēli jautājumu veidā. Vēlējāmies dāvāt iespēju krāslaviešiem izzināt katru pilsētas ieliņu savdabīgā, dažreiz pat asprātīgā veidā. Katrai ielai ir savs nosaukums. Katrā pilsētā ielu nosaukumu skaits ir lielāks par ielu skaitu. Ielu nosaukumi ir tas vietvārdu slānis, kas mainās visstraujāk, jo katra sabiedriskās iekārtas maiņa nes līdzi arī ielu nosaukumu maiņu. Tautas atmiņā vienlaikus saglabājas gan vecie, gan jaunie nosaukumi.” Tātad spēle – tā ir arī iespēja iepazīt pilsētas vēsturi.

Katrā ziņā tā ir laba iespēja tuvāk iepazīt pilsētu. Kā teica, A. Bartuša, pirmoreiz spēlējot šo spēli, paši krāslavieši atzinuši, ka ir uzzinājuši daudz jauna, izrādās, ka mazākās ieliņas daudzi nemaz tik labi nepārzina. Tāpat spēle var būt noderīga pilsētas viesiem, kuri gatavojoties Krāslavas apmeklējumam, var labāk iepazīt savu ceļamērķi.

Āris Upenieks

2013. gada 18. jūl.

Interaktīvas spēles "Vai pazīsti Krāslavas ielas?" atklāšanas pasākums

Viens no spēles jautājumiem


18. jūlija pēcpusdienā bibliotēkas lasītavā pulcējās mazi un lieli krāslavieši, lai pārbaudītu savas zināšanas par Krāslavas pilsētas ielām.




Daudziem klātesošiem tas bija jaunums, ka, izrādās, Krāslavā ir 110 ielas!!! Spēles saturs tika veidots tā, lai katra (!) pilsētas iela vai ieliņa šajā darbā tiktu pieminēta . Pavisam spēle satur 24 jautājumus, ir vēl 5 iedaļas - "zināšanai" - mazliet no vēstures kāda sena fotogrāfija, kāda neparasta ziņa.

Katram spēles dalībniekam tika iedota piezīmju lapiņa, kur varēja rakstīt viņaprāt pareizo atbildi uz jautājumu, bet vēlāk atbildes tika pārbaudītas kopīgi.

Izspēlējot spēli un saskaitot pareizo atbilžu skaitu, secinājām, ka savas pilsētas ielas un it īpaši mazās ieliņas vajag iepazīt sīkāk.

Spēli aicinām izspēlēt šeit.

Lai veicas!


2013. gada 16. jūl.

18. jūlijā    plkst.15.00


Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā

notiks
jauna novadpētniecības darba -

interaktīvas spēles 
"VAI PAZĪSTI KRĀSLAVAS IELAS?"
  
prezentācija


Laipni aicināti!

2013. gada 27. maijs

Aktīvākās bibliotekāres viesojas pie Ineses Vaideres Eiropas Parlamentā

Publicēts:
Vietējā Latgales avīze - Nr.21 (2013, 24. maijs), 15. lpp.

Foto no www.inesevaidere.lv


14. maijā Eiropas Parlamentā Briselē pēc deputātes Ineses Vaideres uzaicinājuma viesojās čaklākās bibliotekāres no visas Latvijas. Braucienā starp desmit aktīvākajām 2012. gada bibliotekārēm bija arī Olga Skerškāne no Krāslavas novada centrālās bibliotēkas un Robežnieku pagasta bibliotēkas vadītāja Rita Kovaļevska.

"Aicinājums apmeklēt Briseli ir mana pateicība bibliotekāriem par viņu veikto nozīmīgo darbu, kas ļāvis Latvijas novadu bibliotēkām kļūt par izziņas un kultūras centriem mūsu valsts laukos, sniedzot aktuālāko informāciju visu paaudžu iedzīvotājiem. Tikšanās ar izciliem sava darba darītājiem priecē un iedvesmo," norāda I. Vaidere.

Savas vizītes laikā Beļģijā bibliotekārēm bija iespēja ne tikai iepazīties ar deputātes darbu Briselē, bet arī piedalīties I. Vaideres rīkotajā Vijas Beinertes dokumentālās filmas par Maestro Raimondu Paulu pirmizrādē, satikt Briselē dzīvojošos tautiešus, kā arī apmeklēt Briges pilsētu.

 

2013. gada 23. maijs

Māra Subača savdabīgā māksla arī Krāslavā

Bibliotēkas foto

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.39 (2013, 21. maijs), 2. lpp.

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā atklāta mākslinieka Māra Subača savdabīgās mākslas darbu izstāde. Māris Subačs ir mākslinieks ar spilgtu rokrakstu, kādam tas patiks, kādam — nē, bet Krāslavā kaut kas tāds tiek eksponēts pirmo reizi. Izstādes atklāšanā bija klāt pats mākslinieks, viņa draugi un domubiedri, bibliotēkas darbinieki, garīdzniecības pārstāvji, Krāslavas mākslas skolas audzēkņi un pedagogi. ”Iepriekšējā dienā Krāslavas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā notika ļoti skaists pasākums veltīts Mātes dienai, to kuplināja mākslinieka gleznas,” sacīja centrālās bibliotēkas direktore Valentīna Magidas. “Ar viņa laipnu atļauju šodien mākslinieka darbu izstādi atklāj mūsu bibliotēka, tikai plašāku.”

Konkrētā izstāde pērnā gada nogalē bija apskatāma Rīgā mākslinieku mājā un pilnībā atvesta šurp. Bibliotēkā tā būs apskatāma mēnesi vai pusotru. Lai Krāslavā varētu notikt tik ievērojama mākslinieka izstāde, organizatoriskajā darbā bija iesaistītas vairākas personas, kuras arī ar savu klātbūtni pagodināja mākslinieku.

Pasākumā iztika bez garām runām, tas izrādījās neierasts arī ar to, ka mākslinieks visiem bērniem, kuri sanākuši, pūlējās iemācīt vienu triku, kuru pats “uzķēris” būdams students. Studiju gados Māris saņēma pasūtījumu jeb haltūru, kā tolaik mēdza sacīt — bija jātaisa kalendārs, uz kura jāzīmē koks.

“Mēģināju to uzzīmēt uz balta papīra ar melnu krāsu un jutu, ka nevaru uzzīmēt koka raksturu,” meistarklases laikā stāstīja Māris. ”Jo katram kokam zaros ir savs raksturs. Ja skatāties rudenī, kad nav lapu, ozols ir tāds koks, bērzs ir tāds, kaut kādi alkšņi jau ir savādāki un ļoti grūti to uzzīmēt. Nopērciet vienu melnu un vienu baltu akrila krāsu, vienu otu baltai, vienu otu melnai krāsai un paņemiet pāris ūdens traukus — viens baltai, viens — melnai krāsai. Zīmējiet ar divām krāsām. Kur gribas, piezīmējam klāt, kur nepatīk, ar pretēju krāsu zīmējam nost. Tā var ķēpāties, kamēr sanāk. Šī tehnika ir laba, kad tev ir izjūtas, bet nevari uzzīmēt. Kur lieks, var noņemt nost, kur pietrūkst — piezīmē klāt. Šī elementārā darbošanās bērniem var arī būt dziļi meditatīva zīmēšana.”

Paralēli tika demonstrēts videomateriāls, kurā bija redzams, kā ar mākslinieka roku šajā tehnikā top viņa iedvesmas radīts šedevrs.

Ekspresintervija ar mākslinieku

Māris Subačs 1982. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, 1988. gadā — Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Kopš 1990. gada ir Mākslinieku savienības biedrs. Viņš ir poētisks mākslinieks, kurš savas domas un izjūtas fiksē kontūrzīmējumos ar lakonisku, vienkāršu līniju. Turpat katru zī- mējumu mākslinieks papildina ar rakstītu vārdu, kādu filozofisku sentenci.

— Māri! Kas tas par darbu, kuru zīmējāt Krāslavas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā?

— Tā faktiski ir māksla, kas ietekmējusies no ikonām. Mani stipri daudz ietekmējušas ikonas, man tās patīk. Man reizēm patīk kopēt brīvi, es tās papētu un taisu savu mākslu, kas nav īsti klasiska ikona. Droši vien ortodoksālais cilvēks to nopietni neuztvers par klasisku ikonu. Tā ir māksla, ko tās ietekmējušas. Ja kādam patīk — esmu priecīgs.

— Kā tam pievērsāties?

— Esmu pieradis profesionāli zīmēt. Tad es nokristījos un diezgan daudz jutu Dieva gara tuvību. Man bija profesionāla inte- rese, vai to var uzzīmēt? Tas ir diezgan grūti, tā ir problēma, tas ir tā kā uzzīmēt gaisu, smaržu, gaismu, kas burtiski nav attēlojama. Gaismu nevar attēlot vienkārši ar saulīti. Es skatījos ikonas, lasīju grāmatas, mani interesēja tas, kā cilvēki, kuri dzīvoja simtiem un tūkstošiem gadus pirms manis, šo problēmu ir risinājuši. Es faktiski vairāk jūtos nevis kā klasisks mūks — ikonu gleznotājs, bet kā mākslinieks, kam vienkārši tas viss patīk.

— Māksla jums ir maizes darbs, hobijs vai kaut kas cits?

— Faktiski tas man ir maizes darbs.

— Kas tajā ir pats interesantākais?

— Neesmu sevišķi bagāts, bet faktiski 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā es varu darīt to, kas man patīk. Vai ļoti bieži darīt to, kas patīk. Nezinu, vai to var darīt, piemēram, šoferis. Viņš nevar braukt, kur grib, jābrauc noteiktā virzienā. Bet es varu zīmēt, ko gribu, septiņas dienas nedēļā, tas man ļoti patīk. Pēdējos padomju varas gados tas bija ļoti ekskluzīvi. Inženieri ierobežoja kaut kāda tehnoloģija, bet mākslinieks pie savas mapes ar zīmuli bija brīvs un ne no viena atkarīgs. Vēlāk visi gribēja dibināt savas firmas vai mainīt darbu, bet es tā arī paliku mākslā — tur, kur man patīk.

— Jums ir kāds hobijs?

— Es diezgan daudz klausos mūziku. Bijuši visādi periodi — nopietns džezs, ko klausījos, tagad popmūziku klausos, patīk rokenrols un šis tas no latviešu mūzikas.

— Vai bieži nododat bērniem kripatiņu savu zināšanu jeb šis šodien bibliotēkā ir pirmais tāds mēģinājums?

— Es šad un tad mācu šo tehnoloģiju. Faktiski man ir šķitis, ka viss pārējais, ko daru, ja bērns nav ilgi zīmējis, viņam ir nesaprotams. Tas triks ar krāsām — to visu var iemācīties, un man tas pašam ļoti palīdzējis strādāt. Tā var būt vienkārša ķēpāšana sava prieka pēc, bet var būt ļoti meditatīva zīmēšana.

— Jums ir bijušas neskaitāmas personālizstādes, grupu izstādes, bet vai ārzemēs arī izstādījāt savus darbus?

— Esmu kādreiz izstādījis savus darbus arī ārpus Latvijas - Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Japānā, Tobāgo, bet pēdējos gadus visvairāk izstādes ir Latvijā.

— Vai cilvēki labi izprot jūsu mākslas darbus?

— Lai skatās un vērtē! Man reizēm šķiet, ka uztaisīt bildi, kas vienkārši patīk, ir stipri grūtāk nekā bildi, kas teorētiski ir pareiza. Es ticu, ja tas patīk personīgi man, tad tas patiks arī vēl daudziem citiem. Visiem varbūt nē, bet būs kāds cilvēku loks, kam patiks. Manos darbos ir simboli un zīmes, bet es tos parasti zī- mēju bez dziļas, šifrētas nozīmes.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA