2016. gada 26. okt.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Cēsu reģiona bibliotēkām


20. oktobrī Krāslavas un Dagdas novadu bibliotēku speciālisti viesojās Cēsu pusē.
 
Vizītes laikā bija iespēja iepazīties ar Cēsu Reģiona galvenās bibliotēkas, kā arī Vecpiebalgas novada Taurenes un Vecpiebalgas pagastu bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, diskutēt ar bibliotēku kolēģiem par nozarē aktuāliem jautājumiem.
 

Prieks par cēsnieku moderno bibliotēku, kas paver viesiem un citiem apmeklētājiem jaunus un kvalitatīvus pakalpojumus sev vēsturiski nozīmīgajā ēkā.
 
 
Arī Taurenes un Vecpiebalgas pagasta bibliotēku darba pieredze ar vietējiem iedzīvotājiem, nezaudējot katras pagasta bibliotēkas identiskumu un nozīmīgumu aktīvās sabiedrības vidū, sniedza mums jaunas idejas gan pasākumiem, gan bibliotēku ikdienas darbam.
 

Pateicamies kolēģiem par pieredzi, inovatīviem risinājumiem bibliotēku pakalpojumu sniegšanā un vizuālā tēla pilnveidošanā, Cēsu bibliotēkas gidam par interesanto stāstījumu un pārdomātu ekskursiju pa pilsētu, kā arī "Lapkovska autobusa parka" autobusa vadītājam Matvejam Ļimonovičam par iejūtīgu attieksmi, ļaujot brauciena laikā baudīt skaistos Vidzemes rudens dabas skatus."
 
Žaneta Moiseja,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre
 

 











 

2016. gada 25. okt.

Tikšanās ar Annu Peipiņu


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.83 (2016, 25. okt.), 4. lpp.

 

Tikšanās bibliotēkā


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.83 (2016, 25.okt.), 3. lpp.


 

Alises brīnumzeme


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.83 (2016, 25. okt.), 2. lpp.

 

2016. gada 21. okt.

Par izglītību - caur naudas maka prizmu

Avots:
 

Grāmatu svētki, kas nesen pagāja Krāslavā, iepriecināja ar bagātīgu pasākumu programmu gan bērnus, gan pieaugušos. Visas dienas garumā Krāslavas Varavīksnes vidusskolā un bērnudārzā „Pīlādzītis” notika tikšanās, radošās darbnīcas, diskusijas, grāmatu komercizstāde un daudz kas cits. Atbilstoši tradīcijai tika organizēta iedzīvotāju tikšanās ar politiķiem. Krāslavā ieradās izglītības ministrs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) un 12. Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS). Viņi satikās ar Krāslavas novada domes deputātiem, bet pēc tam devās uz Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, lai piedalītos publiskajā diskusijā, ko organizēja laikraksts „Latvijas Avīze”.

„Vai skopais maksās divreiz?”- tāda bija šī gada publiskās diskusijas tēma, pasākumu vadīja žurnāliste Ilze Kuzmina, laikraksta „Latvijas Avīze” tematiskās lappuses „Izglītība. Karjera” komentētāja, kas mēģināja noskaidrot, kā tagadējā skolu tīkla optimizācija, kas veicina skolēnu skaita pieaugumu klasēs, ietekmēs bērnu izglītības kvalitāti. Vai valstij jau pēc dažiem gadiem nebūs jāpiešķir līdzekļi, kas tika ietaupīti reformas gaitā, un pabalsti tiem cilvēkiem, kas atbilstošas izglītības trūkuma dēļ neizturēja konkurenci darba tirgū?

Par reformu
Diskusija sākās ar šī rudens aktuālāko tematu - pedagogu darba algas reformas gaita.
 
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis paziņoja, ka saskaņā ar ministrijas datiem pēc pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas skolotāju darba alga mūsu novadā kopumā pieauga.
 
Atbilstoši teritoriālajam koeficientam, lai nodrošinātu Krāslavas novada skolotājiem pilnu darba slodzi, sākumskola var pastāvēt, ja tajā mācās 50 bērni, pamatskolas darbībai ir nepieciešami 100 skolēni, vidusskolai - 150 audzēkņi. Taču tādā situācijā, kad bērnu ir mazāk, arī skolotāju darba algas ir mazākas.
 
„Mēs saprotam, ka skolu tīkla sakārtošana ir sarežģīts uzdevums Krāslavas novada pašvaldībai, ņemot vērā ceļu tīkla stāvokli šajā teritorijā,” uzsvēris ministrs. „Šo problēmu ir nepieciešams risināt kopīgiem spēkiem, sadarbojoties vairākām ministrijām, ir jānodrošina investīciju piesaiste gan ceļu tīkla sakārtošanai, gan tā apkalpošanai, kā arī transporta iegādei.”
 
Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne izteica ministram savu viedokli par skolu finansējumu: „Vidējās izglītības posmā finansējumu būtu lietderīgāk sadalīt atbilstoši izglītības programmām, nevis pēc principa „nauda seko skolēnam”. Tad skolas necīnītos par katru skolēnu, un, iespējams, vairāk jauniešu turpinātu mācības arodskolās.”
 
Ministrs apliecināja, ka viņam arī nepatīk sistēma, kad nauda seko skolēnam, taču viņš uztraucas par to, ka tagadējos apstākļos var rasties situācija, kad vidusskolā paliks tikai viens skolnieks vai vispār neviena.
 
Kārlis Šadurskis: „Ja varētu izveidot valsts un pašvaldību sadarbības modeli, plānojot un izstrādājot izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepciju atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, es labprāt akceptētu šādu izglītības programmu finansējuma sistēmu.”

Būt par uzņēmējiem vēlas tikai 5% absolventu
Jānis Trupovnieks, kas nāk no Latgales, runāja par izglītību, akcentējot jauno speciālistu konkurētspēju. Pēc deputāta domām, bez kvalitatīvās izglītības nav iespējams nodarboties ar uzņēmējdarbību. Kā pamatojumu viņš minējis dažādus statistikas datus.
 
10 tūkstoši jauno cilvēku, kas izvēlējās studēt sociālās zinātnes, ir ieguvuši izglītību, kura šodien Latvijai nav vajadzīga. Tajā pašā laikā darba tirgū ir nepieciešami 16 tūkstoši inženierzinātņu speciālistu. 
 
Pēc 12. klases skolēnu aptaujas datiem, uz jautājumu, vai jūs esat gatavi uzsākt savu biznesu, nodarboties ar uzņēmējdarbību, pozitīvi atbildēja tikai 5%.
 
„Pašlaik mēs gatavojam darbaspēku, taču negatavojam tos, kas varētu radīt savus uzņēmumus,” secināja Jānis Trupovnieks.
 
Savukārt Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pastāstīja klātesošajiem par tagadējiem nosacījumiem, kas „sekmē” uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, un minēja konkrētu piemēru. Rīgas Valsts tehnikuma audzēkne, kas Krāslavā apgūst šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģiju, gribēja pilsētas svētku laikā pārdot gadatirgū pašas rokām šūtus izstrādājumus - džinsa somas.
 
To, kādi noteikumi bija jāizpilda meitenei, lai realizētu savu ieceri, Gunārs Upenieks uzskaitīja pa punktiem: 1) reģistrēt savu saimniecisko darbību VID; 2) tirgošanas periodā mātei jānoņem meita no apgādības; 3) ja meitene ir nepilngadīga, jābūt izziņai no bāriņtiesas; 4) gada beigās jāsagatavo un jāiesniedz deklarācija par ienākumiem. Mums ir vairāki cilvēki, kas gribētu pārdot dažādas lietas, kas ir izgatavotas pašu rokām, taču, uzzinot par visām šīm prasībām, viņi saka, ka labāk saņems pabalstus no valsts un neko nedarīs.”
 
Diemžēl Kārlis Šadurskis un Jānis Trupovnieks neko būtisku par šo jautājumu atbildēt nevarēja.

Lielo skolu priekšrocība - bagātīga materiālā bāze
Spriežot par izglītības kvalitāti dažādās skolās,ministrs uzdeva klātesošajiem vairākus retoriskus jautājumus.
 
Kārlis Šadurskis: „Latvijā ir daudz labu mazo skolu, kuras sagatavo daudz spējīgu un talantīgu skolnieku, olimpiāžu uzvarētāju. Taču izglītības kvalitāti šādās skolās ietekmē tikai viens faktors - teicami pedagogi un direktori. Tas, ko viņi dara, nav vienkārša darba ikdiena, tas ir varonīgs darbs. Bet cik daudz mums ir tādu varoņu? Diemžēl ir daudz arī tādu skolu, pabeidzot kuras, bērni turpmāk nevar neko sasniegt savā dzīvē.”
 
Pēc izglītības ministra domām, lielo skolu galvenā priekšrocība salīdzinājumā ar mazajām skolām – tā ir bagātīga materiālā bāzē - mūsdienīgs kabinetu aprīkojums, jaunākā datortehnika, atbilstoša sporta infrastruktūrā. Piemēram, vidusskolā modernos mācību līdzekļus var izmantot 500-800 bērni, sākumskolā - 100-120 bērni.
 
„Valsts nekad nevarēs ieguldīt milzīgas investīcijas mazajās lauku skolās. Kāpēc gan tādu skolu audzēkņiem nav iespējas izmantot to visu? Mēs apzogam savus bērnus, nedodot viņiem iespēju mācīties mūsdienīgā vidē,” secināja Kārlis Šadurskis.
 
Turpinājumā ministrs pievērsa uzmanību arī skolotāju slodzei. Lielajās skolās, kur pedagogi strādā pilnu darba slodzi, pastāv konkurence, savukārt laukos priekšmetu skolotājam bieži vien jāstrādā vairākās skolās, lai savāktu nepieciešamo stundu skaitu. Vai šim skolotājam ir iespējas sniegt atbilstošas konsultācijas skolniekiem un vadīt papildnodarbības vai pulciņu?

Bērniem nav laika, lai spēlētu un attīstītos
Kārlis Šadurskis centās apstrīdēt skeptiķu viedokli par to, ka skolēniem no mazajām skolām ir grūti adaptēties lielā kolektīvā, kad klasē ir 20-25 cilvēki.
 
„Vai tad turpmāk, pabeidzis skolu, bērns dzīvos siltumnīcas apstākļos? Tik un tā kaut kādā brīdī viņam būs jāsastopas ar dzīves realitāti. Mums nav citu bagātību, ko mēs varētu dot saviem bērniem, izņemot izglītību. Mūsdienu izglītības kvalitāte nodrošina tautsaimniecības attīstību, darba vietu skaitu, labi apmaksātu darbu un mūsu labklājību nākotnē,” atzinis ministrs.
 
Zinot par to, ka zālē ir skolotāji, Kārlis Šadurskis vērsās pie viņiem ar lūgumu plānot stundas programmu tādā veidā, lai galveno apgūstamās mācību vielas daļu skolēni varētu apgūt tieši stundas laikā.
 
„Ja pieaugušais pēc darba dienas var atpūsties, tad bērns pēc skolas dodas uz interešu izglītības nodarbībām, sporta pulciņiem, mūzikas skolu, bet vakarā vēl izpilda mājas darbus. Tā vietā, lai pavadītu brīvdienas kopā ar vecākiem un ģimeni, bērni dara to, ko nepaspēja izdarīt nedēļas laikā. Vai tādā situācijā bērnam ir iespējas atrast laiku, lai spēlētu un attīstītos?” jautāja izglītības ministrs.
 
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks aktualizējis jautājumu par vidējo izglītību arodskolās: „Piemēram, Igaunijā profesionālo vidusskolu un tehnikumu mācību programmā ir iekļauti galvenokārt tie mācību priekšmeti, kas ir saistīti ar profesiju, nevis ar vispārizglītojošajām disciplīnām. Vai nebūtu lietderīgi arī Latvijas arodskolās mainīt prasības saistībā ar vidējās izglītības programmu?”
 
Atbildot uz jautājumu, Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka tādā gadījumā, ja šīs prasības būs zemākas, tad nevarēs uzskatīt tā ir vidējā izglītība. Turklāt profesionālo vidusskolu vai tehnikumu absolventiem tāpat kā vidusskolu beidzējiem, ir jābūt tiesībām iestāties augstākajā mācību iestādē.
Izglītības ministrs pievērsa uzmanību tam, ka saskaņā ar jauno izglītības standartu, kas stāsies spēkā no 2018./2019. mācību gada, pirmajā klasē bērni ies no 6 gadu vecuma. Mācību programma pirmklasniekiem būs atbilstoša bērnu fiziskās, emocionālās un psiholoģiskās attīstības radītājiem.
Taču pagaidām nav skaidrs, kurā mācību iestādē - bērnudārzā vai skolā, tiks realizēta 6-gadīgo bērnu izglītības programma. Iespējams, ka būs apstiprināti abi varianti.

Diskusija noslēdzās, taču diez vai kāds no klātesošajiem izgāja no zāles ar vieglu sirdi un skaidru izpratni par to, kāda būs Latvijas izglītības sistēmas nākotne.
Pabeigt šo rakstu gribas ar vārdiem, kurus Gunārs Upenieks teicis pirms diskusijas sākuma: „Neskatoties uz to, ka mums sola „zelta kalnus”, mēs saprotam, ka šeit, pierobežas zonā, šie „kalni” noteikti būs daudz mazāki nekā citviet Latvijā. Mums neatliek nekas cits, kā pašiem domāt par savu nākotni.”

Elvīra Škutāne, autores foto






















2016. gada 13. okt.

Alises vaļasprieks - pildspalvu kolekcionēšana

 
 

12. oktobrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā atklāta Alises Samsonovičas pildspalvu kolekcijas izstāde, kurā apskatāmas 600 visdažādākās pildspalvas. Kolekcija, kas sakrāta deviņu gadu laikā, lai arī nav bagātākā pildspalvām pasaulē, toties ir gana iespaidīga, kuru vērts apskatīt savām acīm. Šī jau ir otrā izstāde, pirmā pirms vairākiem gadiem bija pamatskolas muzejā, kad Alise mācījās 3. klasē. Toreiz interesentiem bija iespēja aplūkot vien nedaudz vairāk pāri 200 pildspalvām.

Alise šobrīd mācās Krāslavas Valsts ģimnāzijas 9. klasē, pildspalvas sākusi krāt, kopš uzsākusi skolas gaitas.  Ar laiku mazā aizraušanās pārvērtās par hobiju. Kolekciju aizsāka neliela lodīšu pildspalva brūnā krāsā, kura vienīgā no 600 raksta ar brūnu tinti. Meitene to atrada savās mājās, bet pamazām kolekciju papildināja ne tikai pašmāju veikalos nopērkamas vai citā ceļā iegūtas pildspalvas, bet arī rakstāmie no Vācijas, Dānijas, Itālijas, Anglijas, Horvātijas, Īrijas, Polijas, Somijas, Slovākijas, Amerikas, Kanādas, Krievijas (Sočiem), Francijas, Čehijas un Austrijas.
Alise: „Man patīk kolekcionēt, bet ir skaidrs, ka reiz man būs jāsāk strādāt, tiks nodibināta ģimene, būs bērni un vēlāk arī mazbērni, tālab šodien nezinu, kas notiks ar manām pildspalvām nākotnē. Ir doma, ka šo kolekciju reiz nodošu saviem bērniem, un tas varētu būt sākums skaistai dzimtas tradīcijai.

Ierīkot izstādi man palīdzēja tētis, kurš izgatavoja pildspalvām paliktņus un statīvus, savukārt mamma deva iedvesmu un uzņēmās organizatorisko pusi.
 
Esmu nonākusi pie slēdziena, ka pildspalvas krāj retais, Krāslavā zinu tikai vēl vienu sievieti, kura tās kolekcionē. Varbūt cilvēki nav iedomājušies, ka pildspalvām patiesībā ir bagāta vēsture, ka tās var būt īpašas un dārgas, ne tikai lētas un vienkāršas. Tās var būt jaunas un vecas, skaistas un ne visai, bet par katru ir savs stāsts. Piemēram, šajā kolekcijā man ir sirdij dārga pildspalva, kuru savām rokām darināja mans vectēvs. Ir vecmāmiņas dāvinātās, ir radu, draugu un paziņu dāvinātās.
Vecākā pildspalva kolekcijā ir ar PSRS laika kvalitātes zīmi, divas jaunas ieguvu šodien: klases audzinātāja Ilga Stikute pasniedza pildspalvu ar Krāslavas Valsts ģimnāzijas simboliku, klasesbiedrene Agnese uzdāvināja pildspalvu, kura izstaro gaismu, ja ar to uzsit pa kādu virsmu.”

Pildspalvu dažādību grūti aprakstīt. Izstādē aplūkojamas tādas, kuras pilda vēl kādu papildu funkciju, piemēram, pildspalva-matusprādze, pildspalva lukturītis, pildspalva-aproce, pildspalva-zivtiņa, pildspalva ar neredzamu tinti, vibrējošā pildspalva un citas. Mājās šo visu bagātību meitene uzglabā atsevišķa skapī un diez vai neinformēti ciemiņi nojaustu par šādas kolekcijas esamību. Bijusi doma izveidot pildspalvu sienu, bet, ņemot vērā, ka nākotnē rakstāmrīku skaits kolekcijā tikai pieaugs, Alise izvēlējās pragmatiskāku pieeju. Pildspalvas salika parakstītās kastītēs. Vienā biznesa, otrā - ekoloģiskās, liela kārba ar vienkāršām pildspalvām, kastīte mīkstajām pildspalvām, kas ir kā spēļmantas, atsevišķa kārba pildspalvām-strausiem, atsevišķa milzenēm, no kurām dažas sasniedz turpat 30 cm garumu, un atsevišķa tām, kas ir ļoti mazas. Ir kārba interesantām dzēšgumijām un kārba daždažādiem zīmuļiem, no kuriem arī varētu tapt sava izstāde. Bet meitene netiecas veidot vēl kaut ko, zīmuļi un dzēšgumijas kalpo akcentu radīšanai pildspalvu izstādē.
Starp citu, ne visas pildspalvas ir darba kārtībā, proti, daļai nepieciešamas jaunas lodītes, kuru daudzveidība visai plaša un ne visas var tūlīt pat nopirkt. Ir arī sarežģītākas uzbūves pildspalvas, kuras negribas netīšām salauzt, mainot lodīti.

Izstāde bibliotēkā ilgs aptuveni mēnesi. Nākamā vieta, kurā varēs apskatīt Alises pildspalvas, būs Krāslavas Valsts ģimnāzija, bet jau tuvāk Ziemassvētkiem.

Skolā Alise lieto visparastāko pildspalvu, kuru šad tad gadās aizmirst mājās. Tajos brīžos klasesbiedri mēdz sirsnīgi pavilkt uz zoba, sak, tev mājās 600 rakstāmo, bet stundās jākaulē no citiem!

Juris Roga, autora foto

Fotogaleriija: http://www.kraslavasvestis.lv/galerija/foto/album/alises-pildspalvu-kolekcija.html







Avots:
Alises vaļasprieks - pildspalvu kolekcionēšana //


2016. gada 7. okt.

Melu un patiesības meklējumos


18.oktobrī plkst. 16.00 Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tikšanās ar rakstnieku un publicistu Borisu Fišmanu. Tiek aicināti visi interesenti!











Boriss Fišmans (Fiscman) dzimis 1979.gadā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, bijušajā Padomju Savienībā, 1988.gadā deviņu gadu vecumā emigrēja uz ASV.

Rakstnieks ieguvis grādu krievu literatūrā Princeton Universitātē, kā arī MFA fantastikas literatūrā Ņujorkas Universitātē, kurš viņš bija arī New York Times fonda biedrs.

Kopš tā laika B.Fišmans ir saņēmis rezidences un stipendijas no Ņujorkas mākslas fonda, tēlotājmākslas centra Provincetown, Mesas patvēruma un Djerassi rezidenta mākslinieka programmu ziemeļu Kalifornijā, Edward Albee  fondu Montakā, Wildacres patvēruma fondu ziemeļu Kalifornijā, Zilā kalna centrā Aridondakā, Brush Creek mākslas fondu Wimoningā, u.c.

Kā papildus darbu rakstīšanai, Boriss Fišmans ir strādājis par  pārgājiena treneri, strādnieku fermā, tirgus pētnieku betona uzņēmumā, redaktoru, faktu pētnieku, redakcijas direktoru tehnoloģiju zinātnēs.

Fišmans ir redaktors Wild East "Stāsti no pēdējās robežas", viņa darbi tika publicēti New Yorkers, New York Times, The New Republic, The Wall Street Journal, the London Review of Books, u.c.

Šobrīd rakstnieks dzīvo Ņujorkā. "Aizvietotā dzīve" ir viņa pirmais romāns. 

Avots:
http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/melu-un-patiesibas-meklejumos/

2016. gada 5. okt.

Interesantākais no visiem


Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/interesantakais-no-visiem.html



Eiropas Valodu diena ir gadskārtējs pasākums, kas cildina valodu daudzveidību kontinentā, kurā lieto vairāk nekā 200 Eiropas valodu. Svešvalodu nodarbības, spēles, sarunas, konferences, radioraidījumi un citi pasākumi pa visu Eiropu notiek vai nu pašā Valodas dienā - 26. septembrī, vai arī tajā nedēļā, kas ir pirms un pēc šī datuma.

29. septembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā pulcējās skolēni, lai piedalītos Eiropas valodu dienai veltītajā pasākumā “Valodas manā dzīvē”, kurā lektore bija Krāslavas novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe. Savā stāstā par valodām viņa prasmīgi ievija personīgo dzīves pieredzi un patiesi aizrāva klātesošos, kuri klausījās ļoti uzmanīgi un līdzdarbojās, meklējot atbildes uzdotajiem jautājumiem.

Šis bija ne tikai viens no visinteresantākajiem visu valodas dienu pasākumiem bibliotēkā, bet arī noderīgu padomu un atziņu pilns ikvienam, kurš mīl valodas. Ināra centās iedrošināt skolēnus bez liekas kautrēšanās lietot svešvalodas, kad tas ir nepieciešamas un iespējams. Galvenais, lai tev pašam būtu ko sacīt otram cilvēkam, krietni bēdīgāk ir, ja nav ko sacīt.

Juris Roga,
autora foto
 


 

2016. gada 4. okt.

Ciemos pie grāmatu fejām


Avots:
Ezerzeme - Nr.77 (2016, 4. okt.), 3.lpp.