2019. gada 20. dec.

Tiem, kam patīk grāmatas!


Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/tiem-kam-patik-gramatas.html



2019. gadā Krāslavas novada Centrālā bibliotēka papildināja savu krājumu ar jaunām grāmatām – daiļliteratūru, zinātniskiem un populārzinātniskiem pētījumiem, padomu un praktisko literatūru. Jauno grāmatu daudzveidība nodrošina ikviena bibliotēkas lasītāja potenciālo vēlmju piepildījumu, tādēļ ikviens ir laipni gaidīts iepazīt grāmatas klātienē un izvēlēties tās, ar kurām pavadīt savus brīvos brīžus. Protams, milzīgs paldies par iespēju iegādāties šīs lieliskās grāmatas ir Krāslavas novada domei! Pateicoties pašvaldības finansējumam, bibliotēkas krājums tika papildināts ar patiesi vērtīgām grāmatām un aizraujošu lasāmvielu. Par pašvaldības līdzekļiem nopirktas 757 grāmatas un plašs periodikas klāsts.

Būtisks ieguldījums krājuma papildināšanā ir arī lasītāju dāvinājumiem. Sirsnīgs paldies ikvienam lasītājam, kurš šogad dāvināja grāmatas no savas personīgās bibliotēkas, dodot iespēju labām grāmatām nonākt arī citu lasītāju rokās un sirdīs. Krāslavas novada centrālā bibliotēka ir gandarīta par 2019. gadā iegūtajiem jauninājumiem un priecājas par ikvienu lasītāju, kurš rod zināšanas un prieku, lasot bibliotēkas grāmatas. Ceram, ka draudzība starp bibliotēku un lasītājiem būs tikpat cieša un sirsnīga arī nākamgad!
 
Svetlana Ļaksa-Timinska,
Komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītāja

2019. gada 11. dec.

Akreditēta Krāslavas novada Centrālā bibliotēka


Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/akrediteta-kraslavas-novada-centrala-biblioteka.html


Šī gada 7. novembrī Bibliotēku akreditācijas komisija apmeklēja Krāslavas novada Centrālo bibliotēku un izvērtēja tās atbilstību reģiona galvenās bibliotēkas statusam.  Akreditācijas norisi, pamatojoties uz Latvijas Bibliotēku padomes priekšlikumiem, organizē Kultūras ministrija, apstiprinot bibliotēku akreditācijas grafiku un izveidojot Bibliotēku akreditācijas ekspertu komisiju.
 
Bibliotēku nozares profesionāļi no Rīgas Centrālās, Latgales Centrālās, Jelgavas pilsētas bibliotēkām, VA Kultūras informācijas sistēmu centra un Kultūras ministrijas vērtēja bibliotēkas darbu pēc 85 bibliotēku darba kritērijiem un atbilstību tiem. Komisija atzīmēja, ka ir izpildīti visi iepriekšējās akreditācijas ieteikumi, izņemot finansējuma palielinājumu krājuma komplektēšanai.
 
Kopumā bibliotēkas darbs tika novērtēts ļoti pozitīvi. Komisijas locekļi atzīmēja, ka bibliotēka ir labi sagatavota akreditācijas procesam, ir izstrādāti visi iekšējie normatīvie un plānošanas dokumenti, ir stabili pārskata periodā darbības pamatrādītāji, tiek sniegti daudzveidīgi bibliotekārie pakalpojumi, notiek aktīvs darbs ar sociālajiem mēdijiem, plaši tiek izmantotas abonētās un pašu veidotās datu bāzes. Īpaši tika atzīmēts aktīvais darbs ar bērniem un jauniešiem, daudzveidīgās aktivitātes dažādiem vecumu grupām – Mazo lasītāju dienas, Vasaras lasīšanas maratoni, radošās laboratorijas un vairāki citi projekti. Komisija bija patīkami pārsteigta par bibliotēkas vizuālo tēlu - īstu vietējās nozīmes Gaismas saliņu, darbinieku radošo garu un prasmi pulcināt sev apkārt vietējos cilvēkus dažādu aktivitāšu rīkošanā.
 
Pēc izvērtēšanas procesa akreditācijas komisija ieteica rast iespēju palielināt finansējumu grāmatu krājuma iegādei piedāvāto pakalpojumu klāsta dažādošanai un darbinieku atalgojumam.
 
Akreditācijas rezultātā Bibliotēka saņēma Kultūras ministra parakstītu Akreditācijas apliecību ar maksimālo akreditācijas termiņu – 5 gadiem (līdz 2024. gada decembrim).
 
Paldies visiem, kas mūs atbalstīja un palīdzēja sagatavoties šim nozīmīgajam procesam.
 
Valentīna Magidas,
Krāslavas NCB direktore
 

2019. gada 3. dec.

Studenti no Itālijas Varavīksnes vidusskolā

Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/studenti-no-italijas-varaviksnes-vidusskola.html

 
 
Novembrī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā dažādas nodarbības un aktivitātes apmeklē studenti no Itālijas. 28. novembrī AFS studenti apmeklēja Krāslavas novada Centrālo bibliotēku, kur iestādes vadītāja Valentīna Magidas pastāstīja par bibliotēkas  darbu. Studenti apmeklēja dažādas izstādes lasītavā, pagaršoja Latvijas konfektes. AFS studenti pateicās bibliotēkas darbiniekiem par radošo darbu. Viņi ierakstīja pateicības vārdus atsauksmju grāmatā. Tādā veidā mēs nosvinējām ASV svētkus „Pateicības diena”.

Jeļena Kļimova,
Varavīksnes vidusskolas angļu valodas skolotāja







Personālizstāde

2019. gada 21. nov.

Bibliotēka pilsētvides ainavā

Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/biblioteka-pilsetvides-ainava.html


Jau vairākus gadus Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā norisinās telpu un vides labiekārtošanas aktivitātes, pateicoties Krāslavas novada pašvaldības finansējumam, piedaloties projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi”. Gadu no gada tiek meklētas jaunas idejas, jaunas iespējas, finansējums un aktīvi ļaudis, kas savā novadā, savā tuvākajā apkārtnē vēlas veikt uzlabojumus, labiekārtojot un pilnveidojot apkārtējo vidi. Ar apziņu, ka mēs darām paši, izzinām vietējos uzņēmējus un sadarbojamies ar viņiem, jūtamies lepni un neatkārtojami.

Šodien bibliotēka nav vienīgi tā vieta, kur cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Lielākas vai mazākas bibliotēkas ir kļuvušas par kultūras un sabiedriskās dzīves centriem, vietu, kur iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iespaidus. Tās ir informācijas apmaiņas vietas, kur var satikties gan Krāslavas novada vietējie iedzīvotāji, gan kaimiņu novadu, gan citu pilsētu un valstu viesi ne tikai iespieddarbu lasīšanas nolūkos, bet arī savas iekšējas inteliģences pilnveidošanā, brīvā laika pavadīšanas nolūkos.  Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā katru dienu tiek domāts, kā uzlabot bibliotēkas tēlu sabiedrības acīs - tiek plānoti darbi un meklēti resursi ideju īstenošanā. Krāslavas novada pašvaldības piedāvātais risinājums ir viena no iespējām vienoties darba grupā ar līdzdomātājiem, darbu realizētājiem kopīgu mērķu sasniegšanā.

Šogad Krāslavas novada centrālā bibliotēka turpināja darbu pie bibliotēkas pieguļošas teritorijas un iekštelpu pilnveidošanas, papildinot to ar jauniem dizaina elementiem. Projekta darbu rezultātā daļēji tika sakārtota bibliotēkas pieguļošā teritorija un atjaunots, kā arī papildināts iekštelpu interjers. Gaiteņu sienas tika nokrāsotas, kāpnes tika aplīmētas ar brīdinājuma joslām, telpu izstāžu vietas tika papildinātas ar jauniem dekoratīviem, praktiskiem elementiem,  ko veica vietējais uzņēmējs Nauris Lipšāns no Skaistas pagasta. Projekta īstenošanas laikā darba grupai pievienojās klāt jauni projekta īstenotāji. Tie bija brīvprātīgie jaunieši – skolēni un studenti, PII pasniedzējas, kas regulāri kopā ar savām ģimenēm un bērnudārzu audzēkņiem apmeklē KNCB, un nav vienaldzīgi par pilsētas kultūras iestādi. Pagatavotās mēbeles un dekoratīvie elementi ieguva krāsaini radošu risinājumu, tika izveidota KNCB apmeklētāju viedokļu kaste – grāmata, kur ikkatrs bibliotēkas apmeklētājs var uzrakstīt un atstāt savu komentāru bibliotēkas tālākai attīstībai. KNCB tagad bez rūpēm var apmeklēt vecāki ar zīdaiņiem, jo bibliotēkā tika iegādāts vecumam atbilstošs zīdaiņu krēsliņš, krāsains grīdas paklājs, tika pagatavota jauna burtiņu Mērķsiena – grīdas spēle bērniem, sašūti jauni grīdas sēžamspilveni un izveidots atbilstošs telpas noformējums. Šo darbu aktīvi veica paši jaunieši un pirmsskolas skolotājas. Bibliotēkas pieguļošās apkārtnes apzaļumošanai, pavasarī tiek plānota zāliena kultivēšana izmīdītājos laukumos. Tā kā šobrīd tas būtu neracionāli pilsētas veikto remontdarbu dēļ. Pērn iekārtotās bibliotēkas dekoratīvās vāzes, vēl šobrīd priecē garāmgājējus ar savu “sudrabziedu” krāšņumu, par ko pateicamies Krāslavas puķkopjiem Lūcijai Kuprevičai un Guntim Oinasam.

Tagad iebraucot Krāslavā no Rīgas puses, visus sveicina pārskatāms un aci žilbinošs ēkas uzraksts BIBLIOTĒKA,  kas veiksmīgi iederas pilsētvides skatos.

Krāslavas novada centrālās bibliotēkas kolektīvs pateicas visiem  - gan Krāslavas novada pašvaldībai, gan ideju īstenotājiem par atbalstu un veiksmīgu sadarbību,  realizējot projektu “Iedzīvotāji veido savu vidi 2019”.
 
Žaneta Moiseja,
p
rojekta koordinatore




2019. gada 12. nov.

Krāslavas novada centrālā bibliotēka aicina visus interesentus iesaistīties Latgales kulinārā mantojuma ēdienu un dzērienu recepšu vākšanā

Avots:
http://www.dagda.lv/otherpages/pilns-zinas-saturs/backto/11/article/kraslavas-novada-centrala-biblioteka-aicina-visus-interesentus-iesaistities-latgales-kulinara.html




Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar biedrību “Latgales kulinārā mantojuma centrs” organizē Latgales kulinārā mantojuma ēdienu un dzērienu recepšu vākšanu un apkopošanu, kā arī fotomateriāla izveidi.
 
Recepšu vākšanas mērķis ir apkopot Latgales tradicionālo ēdienu un dzērienu receptes un foto attēlus. Receptes tiks apkopotas šādās kategorijās: Zupas; Otrie ēdieni; Saldie ēdieni; Dzērieni; Citi ēdieni (maize, pīrāgi, sieri u.c.).
 
Atsūtītās Latgales kulinārā mantojuma ēdienu un dzērienu receptes tiks izvērtētas atbilstoši sekojošiem kritērijiem:
  • atbilstība recepšu vākšanas idejai – tā ir tradicionālu ēdienu un dzērienu recepte, kas tiek nodota no paaudzes paaudzei Latgales kultūrvēsturiskā novada teritorijā. Ēdiena pagatavošanā lielākoties tiek izmantotas vietējas izcelsmes izejvielas;
  • receptes apraksts atbilst prasībām – precīzi norādītas sastāvdaļas, skaidri definēts ēdiena pagatavošanas process. Būtu vēlams (bet ne obligāti) pievienot gatava ēdiena vai tā pagatavošanas procesa kvalitatīvu fotogrāfiju;
  • receptes teicēja vārds, uzvārds, apdzīvota vieta;
  • receptes pierakstītāja vārds, uzvārds, kontakti.
Iesniegtās receptes izvērtēs Krāslavas novada centrālās bibliotēkas un biedrības “Latgales kulinārā mantojuma centrs” darbinieki. Līdzīgo recepšu iesniegšanas gadījumā priekšroka tiks dota tai receptei, kuras apraksts būs skaidrāks un precīzāks. Atlasītās receptes un fotogrāfijas tiks ievietotas brošūrā “Latgales kulinārais mantojums”. PĀRSTEIGUMS GARANTĒTS!

Lai popularizētu Latgales nemateriālo mantojumu, Krāslavas novada centrālā bibliotēka patur tiesības izmantot iesūtītās receptes arī savos nolūkos (bukletos, brošūrās, interneta portālos).

Ēdiena/dzēriena recepte (es) atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem ir jāiesniedz Krāslavas novada centrālajai bibliotēkai ne vēlāk kā līdz 2019. gada 27.novembra plkst.1200. Receptes var atsūtīt pa pastu vai iesniegt personīgi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā (Dīķu iela 5, Krāslava, LV-5601) ar norādi “Latgales kulinārais mantojums”. Recepti var arī atsūtīt pa e-pastu: kncb.bln@inbox.lv  ar norādi “Latgales kulinārais mantojums” .
 
Jautājumu gadījumā lūdzu sazināties pa e-pastu: kncb.bln@inbox.lv
 
Saglabāsim mūsu vecāku un vecvecāku bagāto un daudzveidīgo Latgales kulinārā mantojuma ēdienu un dzērienu recepšu klāstu un izmantosim to šodien, kā arī nodosim nākamajām paaudzēm! Atsauksim atmiņā mūsu vecāku un vecvecāku bērnības ēdienus!
 
Recepšu vākšana un apkopošana notiek projekta Nr. ENI-LLB-1-016 “Kulinārā mantojuma un tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana” (BELLA CULTURE) ietvaros.

Pasaku ķēniņam Kārlim Skalbem -140

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pasaku-keninam-karlim-skalbem-140.html

 
 
"Pasaule ir tik gaiša un laimīga,
cik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt un citiem parādīt.”
/K.Skalbe/
 
7. novembrī Krāslavas novada Centrālā bibliotēka atzīmēja Kārļa Skalbes 140. gadadienu.
Novembra svētku dienās Kārlis Skalbe ir īpaši pieminams ne tikai tāpēc, ka bijis viens no mūsu valsts pamatlicējiem, bet arī tāpēc, ka viņš ir mūsu brīvības simbolu – Brīvības pieminekli rotājošo vārdu „Tēvzemei un Brīvībai” autors.
 
Pasākumu apmeklēja Krāslavas pamatskolas 5.a klases skolēni ar klases audzinātāju Intu Japiņu, Grāfu Plāteru v.n. pamatskolas audzēkņi ar skolotāju Innu Sevostjanovu un Varavīksnes vidusskolas audzēkņi ar skolotāju Jeļenu Kļimovu.

Mēs godinājām latviešu pasaku ķēniņu Kārli Skalbi, skatījāmies prezentāciju par Kārli Skalbi un video par mūžīgām vērtībām autora pasakās. Krustvārdu mīklas minēšana iesaistīja skolēnus aktīvajā darbībā. Bibliotekāre Viktorija visiem ieteica noskatīties animācijas filmu “Kaķīša dzirnavas.”
Skalbes pasakās galvenais varonis ir Tikums.

Skalbe ir latvju dainu tikumisko pamatprincipu – iejūtības, līdzjūtības, labestības, piedošanas – turpinātājs. Bet par visu vairāk, kā uzsver Skalbes kaķītis, mīlestībā pasauli un cilvēkus vērojošs un izprotošs rakstnieks, kuram pats svarīgākais ir vairot pasaulē labo un prieku, nedarot citiem sāpes un nevairojot pasaulē sāpes.

Lādītē bērna rokas pieskārienu gaidīja 79 Kārļa Skalbes pasaku nosaukumi. Katram tika pa kādai pasakai, ko mājās vajadzēs izlasīt un uzzīmēt zīmējumu, kuru uzdāvināt bibliotēkai.
Bibliotēkas viesu grāmatā skolotāja Inta uzrakstīja:
„Paldies par novadīto stundu, veltītu Kārļa Skalbes 140. gadadienai. Paldies par to gaišumu, ko Jūs mums devāt un likāt atcerēties par mūžīgām cilvēkvērtībām !”

Mēs novēlam saviem lasītājiem smelties dzīves gudrību Kārļa Skalbes pasakās, jo labas pasakas audzina un attīsta dvēseles valodu.

Krāslavas NC Bērnu literatūras nodaļas
vadītāja Viktorija Urbanoviča


















2019. gada 4. nov.

Kazimiru Gendelu atceroties

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kazimiru-gendelu-atceroties.html

 
 
2. novembrī mūsu novadniekam, vairāku grāmatu autoram, kādreizējam Indras pagasta iedzīvotājam, Kazimiram Gendelam apritētu 85 gadi.
 
Pats autors par sevi īsumā rakstīja: „Es, Kazimirs Gendels, esmu dzimis 1934. gada 2. novembrī Krāslavas rajonā. Skolā mācības notika krievu valodā – mūsu apvidū [Indras pusē] latviešu skolu nebija. 1949. gadā kopā ar tēvu tiku izsūtīts uz Sibīriju, kur tēvs nomira. 1955. gadā atgriezos Latvijā un tiku iesaukts armijā. Dienēju Urālos. Strādāju Rīgā, pēc tam Jēkabpilī, kur 1969. gadā pabeidzu vakarskolu un iestājos Jelgavas Akadēmijā. Līdz aiziešanai pensijā, trīsdesmit gadu garumā, strādāju Lauktehnikas sfērā par prečzini.”

Kazimirs Gendels šo pasauli atstāja 2018. gada 5. augustā.

Par 1949. gada 25. marta deportācijām no Indras dzelzceļa stacijas Kazimirs Gendels atceras savā grāmatā „На «вечном» поселении”. Kazimiram togad bija 14 gadu. Viņu paņēma no Indras vidusskolas, kur viņš mācījās 8. klasē, bet viņa tēvu arestēja Ganusovo sādžā, 7 km no Indras. Tēvs un dēls satikās Indrā, kur sākās abu mokošais ceļš uz Sibīriju. Kazimira tēvs uz Latviju vairs neatgriezās.

Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas krājumā ir vairākas Kazimira Gendela grāmatas: „На «вечном» поселении”, „Заболотье. Усюльган”, „Стоячие воды”, „Рассказы. Стихотворения”.
Arī Indras pagasta bibliotēkas krājumā  ir vairākas Kazimira Gendela grāmatas. Pats autors savulaik grāmatu „На «вечном» поселении” ir dāvinājis vairākām pagastu bibliotēkām kā Krāslavas, tā arī Dagdas novadā.

Jautājiet pēc Kazimira Gendela grāmatām savās bibliotēkās!

Anna Bartuša,
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas bibliotekāre

2019. gada 30. okt.

Seminārs dzimtu vēstures pētniecībā un latgaliešu tradīciju saglabāšanā

Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/seminars-dzimtu-vestures-petnieciba-un-latgaliesu-tradiciju-saglabasana.html



24. oktobrī Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā notika seminārs novadpētniecībā „Dzimtu vēstures pētniecība un latgaliešu tradīciju saglabāšana”, ko vadīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, Dr. philol. Angelika Juško-Štekele. Seminārā piedalījās gan Krāslavas un Dagdas novadu publisko bibliotēku, gan Krāslavas skolu bibliotēku vadītājas, kā arī citi interesenti.

Semināra vadītāja skaidroja, ka tautas tradīciju vērtību izlasē ir ne tikai tās vērtības, kas sakņojas senā pagātnē, bet arī tādas, kas saistās ar mūsdienām. Tradīcijas filozofija iezīmē jau noieto ceļu, veic darbības, lai nodrošinātu labklājību nākamajam posmam. Kāpēc šodien piekopjam kādu noteiktu tradīciju? Mēs to darām tāpēc, lai šī tradīcija turpinās arī nākotnē. Daudzas tradīcijas tiek nodotas tieši ģimenē. Mēs parasti piekopjam kādu tradīciju, jo tā ir darījuši mūsu vecāki, vecvecāki. Dzimtu vēsture tiek saglabāta arī caur tradīciju praktizēšanu un saglabāšanu. Samazinoties cilvēku skaitam, sarūk arī senu tradīciju skaits. Mēs savas tradīcijas stiprinām bērnos, jaunajā paaudzē. Ja bērnu dzimst mazāk, tad gluži vienkārši kļūs mazāk cilvēku, kuriem šīs tradīcijas nodot.
 
Pasauli neinteresē globālie svētki, tos visur svin daudzmaz vienādi. Pasaulei ir interesanti uzzināt par lokālajiem svētkiem – tādiem, ko uztur kopienas, dzimtas. Piemēram, Latgale pasaulei ir interesanti ar savu folkloru, latgaliešu valodu, kas saglabā savu noturību saziņas un kultūras valodas līmenī.

Asoc. profesore Angelika Juško-Štekele semināra dalībniekiem atgādināja arī par jau daudziem zināmo Latvijas kultūras kanonu - ieeju Latvijas kultūras pasaulē caur 99 dažādām vērtībām. Šīs dažādās vērtības aptver gan kultūras nozares, gan sniedzas laikmetiem un gadsimtiem pāri, gan savstarpēji satiekas, gan kā pretpoli savstarpēji izceļas. Īpaši šoreiz tika izceltas vērtības tautas tradīcijās. Latvijas kultūras kanonā tās ir trīspadsmit: Lībiešu kultūra, Kapu kopšana, Jāņi, Latgales podniecība, Rudzu maize, Lielvārdes josta, Kokles un koklēšana, Dziesmu teikšana, Latvju dainas, Tautastērps, Dziesmu svētki, Suitu kultūrtelpa, Maija dievkalpojumi, Mirušo ofīcijs. Vairākas no šīm tautas tradīcijām dominē tieši Latgalē.

Pateicamies semināra vadītājai Angelikai Juško-Štekelei par aizrautīgu stāstījumu, par vairākiem piemēriem no dzīves, par doto iespēju semināra dalībniekiem dalīties arī savā pieredzē gan senu, gan ne tik senu tradīciju kopšanā un uzturēšanā tieši savā novadā, pagastā.
 
Anna Bartuša,
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas bibliotekāre







 

2019. gada 15. okt.

Eiropas Valodu saimē

Avots:
http://ezerzeme.lv/lv/zinas/izglitiba/19409/eiropas-valodu-saime




26. septembrī Eiropas Savienības (ES)dalībvalstis atzīmē Eiropas Valodu dienu pēc Eiropas Padomes (Strasbūrā) iniciatīvas kopš 2001. gada.


Eiropā ir liela valodu daudzveidība: lieto vairāk nekā 200 valodu, ir 24 oficiālās ES valodas, aptuveni 60 reģionālās un mazākumtautību valodas, un vēl daudzas citas, kurās runā atbraucēji no citām pasaules malām.

Valodu diena palīdz padziļināt izpratni par daudzvalodību Eiropā, rada interesi un rosina apgūt valodas skolā un ārpus tās. Eiropas Valodu nedēļas ietvaros Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.b klases skolēni ar angļu valodas skolotāju apmeklēja Krāslavas novada centrālo bibliotēku un piedalījās pasākumā, veltītā Eiropas valodu dienai Es Valodu saimē’’. Viktorija Urbanoviča iepazīstināja skolēnus ar Eiropas valodu dienas nozīmi un Eiropas valodu saimēm. Bērni spēlēja dažādas spēles, un klausījās jauku  dziesmu dažādās valodās, noskatījās video filmu,,Babilonas tornis’’, atbildēja uz jautājumiem , par ko saņēma saldas šokolādes balvas. Bibliotekāre aicināja arī apskatīt izstādi veltītu Eiropas Valodu dienai.

Jauniem  lasītājiem tiek piedāvātas 2 jaunas grāmatas angļu valodā (Pauli, Gunters The Strongest Tree , Pauli, Gunters The Desert Witch) un kartīšu vārdnīca, kas mudina padziļināt  zināšanas angļu valodā. (LATVIAN and ENGLISH WORDS dictionary of cards. (Robins kārtīšu vārdnīca latviešu un angļu).

Pasākums skolēniem patika. Bērni saprata arī to, ka ir labi jāmācās latviešu valoda. Visus uzrunāja Jāņa Klīdzēja vārdi :


Valoda ir tauta.
Valoda ir dzeja.
Valoda ir vēsture.
Valoda ir zinātne.
Valoda ir cilvēks.

Pasākuma beigās visi pateicās bibliotekārei Viktorijai par interesanti organizētu pasākumu un lietderīgi pavadītu laiku Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā.

Jeļena Kļimova,  Krāslavas varavīksnes vidusskolas skolotāja un 5.b klases skolēni

2019. gada 11. okt.

Ir iznākusi jaunā rakstnieka Rvīna Vardes debijas grāmata

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/ir-iznakusi-jauna-rakstnieka-rvina-vardes-debijas-gramata.html


Nupat ir iznākusi jaunā rakstnieka Rvīna Vardes debijas grāmata „Kas te notiek”. Grāmata ir dažādu īsu tēlojumu, anekdotisku gadījumu un pārdomu kopojums. Rvīna pirmā grāmata nepretendē uz lielām formām vai naratīviem, tā ir viegla, izklaidējoša un pārdomas raisoša lasāmviela. Spēcīgākais rakstnieka instruments ir valoda un spēja jebkurā ikdienas notikumā atrast poētisko un „izstāstāmo”. Rakstnieks ir bērnību un skolas gadus pavadījis Krāslavā. Vairākos grāmatas tēlojumos var rast atsauces arī uz Vardes bērnības pilsētu, cilvēkiem un sajūtām. „Kas te notiek” ir grāmata par cilvēku, kas vienkārši dzīvo. Dzīvo un garšīgi raksta!
 
Visi interesenti mīļi gaidīti Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā.

Svetlana Ļaksa-Timinska
 

2019. gada 7. okt.

Eiropas valodu saimē

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/eiropas-valodu-saime.html

 
Valodu daudzveidība ir liela unsargājama vērtība,bet valodu prasme –katra cilvēka bagātība.

26. septembrī pēc Eiropas Padomes iniciatīvas kopš 2001. gada Eiropas Savienības dalībvalstis  atzīmē Eiropas Valodu dienu. Eiropā ir liela valodu daudzveidība: lieto vairāk nekā 200 valodu, ir 24 oficiālās ES valodas, aptuveni 60 reģionālās un mazākumtautību valodas, un vēl daudzas citas, kurās runā atbraucēji no citām pasaules malām.

Valodu diena palīdz padziļināt izpratni par daudzvalodību Eiropā, rada interesi un rosina apgūt valodas skolā un ārpus tās.

Eiropas Valodu nedēļas ietvaros Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.b klases skolēni ar angļu valodas skolotāju apmeklēja Krāslavas novada centrālo bibliotēku un piedalījās pasākumā, veltītā Eiropas valodu dienai „Es valodu saimē”. Viktorija Urbanoviča iepazīstināja skolēnus ar Eiropas valodu dienas nozīmi un Eiropas valodu saimēm. Bērni spēlēja dažādas spēles un klausījās jauku dziesmu dažādās valodās, noskatījās videofilmu „Babilonas tornis”, atbildēja uz jautājumiem, par ko saņēma saldas šokolādes balvas. Bibliotekāre aicināja arī apskatīt Eiropas Valodu dienai veltītu izstādi.

Jauniem lasītājiem tika piedāvātas 2 jaunas grāmatas angļu valodā (Pauli, Gunters The Strongest Tree, Pauli, Gunters The Desert Witch) un kartīšu vārdnīca, kas mudina padziļināt zināšanas angļu valodā (LATVIAN and ENGLISH WORDS dictionary of cards. Robins kartīšu vārdnīca, latviešu-angļu).

Pasākums skolēniem patika. Bērni saprata arī to, ka ir labi jāmācās latviešu valoda. Visus uzrunāja Jāņa Klīdzēja vārdi:
Valoda ir tauta.
Valoda ir dzeja.
Valoda ir vēsture.
Valoda ir zinātne.
Valoda ir cilvēks.

Pasākuma beigās visi pateicās bibliotekārei Viktorijai par interesanti organizētu pasākumu un lietderīgi pavadītu laiku Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā.

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.b klases skolēni un skolotāja Jeļena Kļimova
 













2019. gada 1. okt.

Dzejas dienu pasākumi Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/dzejas-dienu-pasakumi-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka.html



Kad rudens iekrāso pirmās dzeltenās lapas, septembris kļūst par Dzejas dienu mēnesi. Tās iesākās ar pasākumu „Laimīgs šokolādes dzejā”. Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni kopā ar klases audzinātāju Ingrīdu Grišāni aktīvi iesaistījās burvīgajā dzejas tapšanas un lasīšanas procesā. Šokolāde un rudens mudina ieklausīties katrā dzejas lasīšanas skaņā. Tā mudina uzdrošināties, atklāt un izzināt sevi, pasauli un cilvēkus mums līdzās.
 
Dzejnieka Valda Krāslavieša atceres pasākumā „Latgale - mana jaunības zeme, vēl skubina mani tavs atmiņu vīraks” atmiņās par mūsu novadnieku dalījās bijušais ārzemju latvietis Māris Ķirsons. Mācītājs Ķirsons Latvijas vārdu iznesa visas pasaules mediju pirmajās rindās, kad 1980. gadā Madridē, protestēja pret Baltijas valstu okupāciju. Ilgus gadus bija mācītājs Sv.Pāvila draudzē Čikāgā (1967 – 1975), kur iepazinās ar Valdi Krāslavieti. Abu latviešu sirdis allaž vilka pie tautiešiem, tādēļ viņi iesaistījās pasākumos, kas uzturēja dzīvu latviešu kultūru svešajā zemē. Atmiņu stāstījums vijās ar dzejas skanējumu, sirsnīgo atceri par dzejnieka viesošanos Latvijā. Vislielākā pateicība Mārim Ķirsonam par stāstījumu un vēlējumiem jaunajai paaudzei saglabāt savu valodu, kultūru, turēt godā tradīcijas.

Reizē ar Dzejas dienu pasākumu tika atklāta keramiķa, „Pūdnīku skūlas” dalībnieka un dibinātāja Ilmāra Veceļa keramikas izstāde.

25. septembrī Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā tika prezentēts pašu izveidots jauns virtuāls stāsts novadpētniecībā „Mūsu novadnieku devums latgaliešu literatūrā 18.-20.gs. sākumā”.
 
Novadpētniecības darbs ir par septiņiem izciliem Krāslavas un Dagdas novadu literātiem 18., 19. un 20. gadsimta sākumā, kuri ir sekmējuši latgaliešu valodas izplatību drukātā veidā. Stāsts ir par Kazimira Buiņicka, Joņa Lukaševiča, Miķeļa Rota, Celīnas Plāteres, Vaclava Kropa, Jana Kurmina un Ignata Assana devumu latgaliešu literatūrā. Šos cilvēkus pieminot, katrs jāmin ar piebildi „pirmais Latgalē”. Jo šo novadnieku vidū ir pirmā periodiskā izdevuma Latgalē izdevējs, pirmās latgaliešu oriģināllugas autors, pirmā latgaliešu tautasdziesmu vācēja, Evanģēlija no latīņu valodas uz latgaliešu valodu tulkotājs, pirmā laicīgā dzejoļa latgaliešu valodā autors, pirmās iespiestās latgaliešu vārdnīcas „Slownik polsko-lacinsko-lotewski” sastādītājs, rakstnieks, burtlicis, preses darbinieks Pēterpilī.

Noskatījušies virtuālu stāstu par novadnieku devumu latgaliešu literatūrā, visi pasākuma dalībnieki tika iesaistīti nupat iegūtās informācijas atjautīgā atkārtošanā. Atgriezeniskā saite starp stāsta veidotāju un klausītājiem tika iegūta, un tas priecē. Pateicamies visiem pasākuma dalībniekiem, īpaši Krāslavas pamatskolas 8.b klases skolēniem un skolotājai Lāsmai Dzirkalei.

Anna Bartuša, bibliogrāfe