2019. gada 30. sept.

Kad atziņas ir patiesas...

Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kad-atzinas-ir-patiesas.html



20. septembrī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 10.a klases skolēni apmeklēja novada centrālo bibliotēku, kur notika dzejnieka Valda Granta-Krāslavieša atceres pasākums „Latgale - mana jaunības zeme, vēl skubina mani tavs atmiņu vīraks”. Par Valdi Grantu-Krāslavieti pastāstīja ārzemju latvietis, mācītājs Māris Ķirsons. Dzejas dienām veltīta pasākuma ietvaros tika atklāta arī mūsu novadnieka Ilmāra Veceļa keramikas izstāde.

Jaunieši ir gandarīti par iespēju apmeklēt šo pasākumu un dalās savās atziņās.
Anna Tarlecka: „Šis pasākums man ļoti patika, jo tas bija labi organizēts un pārdomāts. Tajā piedalījās vairāki viesi: skolotāji, kultūras darbinieki, bibliotēkas darbinieki un īpašais viesis - luterāņu mācītājs Māris Ķirsons. Viņa stāstījums mani īpaši iedvesmoja, jo viņš akcentēja mūsu tautas svarīgākās vērtības. Ikvienam jālepojas ar savu valodu, svētkiem, kultūru un zemi, latvieši ir arāju tauta - drosmīga, sīksta un izturīga. Manuprāt, šīs atziņas ir patiesas.”

Artjoms Jemeļjanovičs: „Es piedalījos pasākumā kopā ar klasesbiedriem un klases audzinātāju, bija patīkami pavadīt piektdienas pēcpusdienu īpašā atmosfērā. Man patīk saskarties ar gudriem, zinošiem un talantīgiem cilvēkiem. Es ne tikai uzzināju jaunus faktus par mūsu novadnieku Valdi Grantu-Krāslavieti, bet arī apskatīju keramikas izstādi. Šo izstādi prezentēja meistars no Aulejas pagasta Ilmārs Vecelis. Māksla mani iedvesmo un dod spārnus. Amatnieku darbi ir neatkārtojami!”
 
Evelīna Vivate: „Manā sirdī īpašas emocijas izraisīja mācītāja un atkarību speciālista M.Ķirsona stāsts. Es apguvu jaunu jēdzienu - mankurtisms. M.Ķirsons mums paskaidroja, ka mēs nedrīkstam kļūt par mankurtiem - cilvēkiem, kuri neatceras savu pagātni, jo tādus cilvēkus ir ļoti viegli izmantot. Man ļoti patīk klausīties dzīvesstāstus, atmiņas par vēsturiskajiem notikumiem. V.Granta-Krāslavieša liktenis apliecina - karš vienmēr ir šausmīgs.”
 
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 10.a klases skolēni


 

2019. gada 10. sept.

Ada čībiņas savam un bērnu priekam

Avots:
http://news.lv/Latgales_Laiks/2019/09/06/ada-cibinas-savam-un-bernu-priekam


Autors: Egita Terēze Jonāne
Datums: 06.09.2019
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Kultūra

Krāslaviete Aija Vigule, kuras rokdarbu izstādi šovasar varēja skatīt Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā, apņēmusies, ka, beidzoties dārza darbiem, adīs čībiņas ar jaunu formu un rakstu.
“Mana izstāde saucās “Čībiņas”. Tur varēja apskatīt 26 darbus, visi noadīti ziemā. Čībiņas sāku adīt, kad piedzima vecākā meita Laura – tas bija 1986. gads, PSRS deficīta laiki. Tolaik veikalā nevarēja neko nopirkt. Lauriņai noadīju baltas un salātzaļas čībiņas. Pēc tam piedzima meita Līga un dēls Ernests, un arī viņiem kājās vilku pašas adītas čībiņas. Tāpat bērni staigāja manis adītajos kostīmos, šūtajos kombinezonos. Pirmās čībiņas bija ar pomponiem, taču bērni ar tiem var aizrīties, tāpēc tagad čībiņas ir bez pomponiem. Adīju arī džemperus, cepures vīram un bērniem. Pašlaik adu gan zeķītes un čībiņas bērniem, gan arī īstas lauku zeķes no resnas dzijas pieaugušajiem, lai tās ilgi kalpotu,” teic Aija. 

Aija pastāsta, ka čībiņas ieraudzījusi žurnāla “Sieviete” pielikumā, kur bija visas piegrieztnes, kā arī parādīts, kā šūt, adīt, aust vai tamborēt. Viņa apzināti nelieto melnus diegus, un ja viņai būtu teikšana, melnās krāsas nebūtu nemaz, jo Aija uzskata, ka ir gana daudz nelaimju, bēru, kuras asociējas ar melnu posmu dzīvē. Savukārt zaļā ir viņas mīļākā krāsa, jo atgādina pavasara plaukumu, dzīvību. Turklāt čības ir dāvana, kuru uzlūkojot vai valkājot, var sajust siltumu, mīļumu, teic rokdarbniece. 

Šobrīd Aija ada čībiņas draugiem un radiem, kuriem aug bērni vai mazbērni, un, kā atzīst rokdarbniece, tās priecē ne tikai pašu un bērnus, bet arī vecākus un vecvecākus. Aija priecājas, ka tagad var brīvi iegādāties labas kvalitātes dziju, kas nerada alerģiju. Viens čību pāris top vienas dienas laikā. Taču vasarā jārosās dāliju, rožu, flokšu, samteņu u. c. puķu dārzā, tāpēc rokdarbi nolikti malā līdz rudens un ziemas vakariem.

Aijai adīšanu ierādīja tante Monika. Toreiz dzijas bija deficīts, tomēr tante iemainījusi vilnu pret dziju, pati to krāsojusi. Kad vecākā meita gāja skolā, Aija iemācījās arī tamborēt. “Vecākā meita atnāca no skolas un teica, ka viņai līdz rītam jānotamborē sedziņa, tāpēc ņēmu rokās tamboradatu un pa nakti iemācījos tamborēt.” 

Aija Vigule apņēmusies darināt čībiņas visu mūžu, jo cilvēkiem patīk tās saņemt dāvanā. Aija uzsver: “Rokdarbi lieliski nomierina. Skaitu cilpiņas, adu, bet, ja čībiņa nesanāk, tad to izārdu un sāku no jauna. Rokdarbi ir labāki par jebkuru terapiju.

Piedāvā darboties angļu valodas klubā

2019. gada 5. sept.

Notika LBB pārgājiens gar Daugavas lokiem

Avots:
http://www.bibliotekari.lv/?p=7322

Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) valde arī šogad rīkoja nozares pārstāvju saliedēšanas pārgājienu, un 2019. gada 9.–10. augustā 16 bibliotekāri, tostarp publisko un akadēmisko bibliotēku darbinieki, devās aptuveni 30 km garā pārgājienā gar Daugavas lokiem – no Krāslavas līdz Kraujai.
Pārgājiens tika iesākts ar viesmīlīgās Krāslavas Centrālās bibliotēkas apmeklējumu. Tās vadītāja Valentīna Magidas un darbinieki izrādīja bibliotēkas telpas un iepazīstināja ar īstenotajām aktivitātēm un turpmākajiem plāniem.
 
LBB bibliotekāru pārgājiena starts pie Krāslavas Centrālās bibliotēkas. Foto no LBB arhīva
 
Krāslavas Centrālās bibliotēkas kolēģu iedvesmoti, ceļinieki devās tālāk uz bioloģisko zemnieku saimniecību “Kurmīši”, kur saimnieka Ivara Geibas pavadībā izstaigāja “Kurmīšu” ārstniecības augu plantācijas un pieelpoja pilnas krūtis svaigā un aromātiski reibinošā saimniecības lauku gaisa. Atraktīvais saimnieks prezentēja ārstniecības augu veidus, informēja par to audzēšanu, pielietojumu, ievākšanu un demonstrēja saimniecības produkcijas ražotni.
Zemnieku saimniecībā “Kurmīši”. Foto: Ivars Geiba

Sekojot Daugavas plūsmai, tie nonāca Slutišķu sādžas vecticībnieku lauku sētā, kur ar dziļu interesi un apbrīnu ieklausījās gides Ludmilas stāstījumā par šīs konfesijas pārstāvju reliģiskajām un sadzīves tradīcijām. Lauku sētas arhitektūra un tajā izvietotās ekspozīcijas: “Vecticībnieku dzīvojamā māja” un “Zirgvilkmes darbarīki Daugavpils novadā” piešķir autentisku noskaņu. Tās unikalitāti novērtēja arī pārgājiena dalībnieki.
Vecticībnieku lauku sētā. Foto: Ilona Skorodihina

Pārgājiena pirmās dienas izskaņā dalībnieku izturība tika pārbaudīta ar kāpienu 24 metru augstajā Vasargelišķu skatu tornī. Pašā augšā bibliotekāri tika apbalvoti ar iespēju lūkot vienu no diženākajām Latvijas ainavām – tautas likteņupes lokus. Fotogrāfijā pa labi kā uz delnas paveras Rozališķu loks, kas savulaik bija attēlots 10 latu naudaszīmē.

Skats no Vasargelišķu skatu torņa. Foto: Krista Annija Lauberga

Vakarā ceļinieki baudīja pelnīto atpūtu kempingā “Ozianna”, jautri un dziesmoti vakarēja Daugavas krastā un priecājās par nakts peldēm Mēness gaismā.

Pieskāriens Daugavas ūdeņiem. Foto: Dace Ūdre

Nākamajā dienā pārgājiena dalībnieki, iestiprinājušies ar rīta ēdienreizi, devās Kraujas virzienā un pa ceļam apmeklēja Naujenes Novadpētniecības muzeju, kur iepazina daudzveidīgās un intriģējošās muzeja ekspozīcijas.

Naujenes novadpētniecības muzejs. Foto: Ilona Skorodihina

Pārgājiena galamērķī – Naujenes tautas bibliotēkā – ceļotājus sagaidīja patīkams pārsteigums. Bibliotēkas leļļu teātris “Leļļu karuselis” viesus sveica ar iestudētās lugas “Pasaka par nepaklausīgo Mašu” pirmizrādi. Jāatzīst, aktieru izpildījums un izrādei darinātie rekvizīti bija apbrīnas vērti.

Naujenes tautas bibliotēkas leļļu teātra “Leļļu karuselis” dalībnieki. Foto no Naujenes tautas bibliotēkas arhīva

Paldies aizrautīgajiem pārgājiena dalībniekiem un ikvienam, kurš novēlēja labvēlīgu ceļavēju! Kopā mērojot vairāk nekā 30 km, bibliotekāri pabijuši zīmīgās Latgales kultūrvietās, tuvāk iepazinuši cits citu un pārliecinājušies, ka spēj vienoties kopīgu piedzīvojumu meklēšanā.
 
Pārgājiena dalībnieki pie Naujenes tautas bibliotēkas. Foto no LBB arhīva

Lai šī draudzīgā iniciatīva pāraug skaistā tradīcijā!

Tiekamies 2020. gada LBB pārgājienā!

Informāciju sagatavoja:
Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītāja, LBB valdes locekle Ilona Skorodihina
Preiļu Galvenās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Velta Popa
Pārgājiena norisi atbalstīja: