2016. gada 6. dec.

Ceremonijā „Gada brīvprātīgais 2016” godināti šī gada aktīvākie brīvprātīgā darba veicēji


Avots:
http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/ceremonija-gada-brivpratigais-2016-godinati-si-gada-aktivakie-brivpratiga-darba/


Atzīmējot Starptautisko brīvprātīgo dienu, īpašā ceremonijā tika godināti un apbalvoti 2016. gada aktīvākie brīvprātīgie, viņu vidū arī krāslavieši Tatjana Azamatova un Raimonds Lazda.



 
 
Rīgas 2. Valsts ģimnāzijā sestdien, 3. decembrī, sakot paldies par ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā, veicot brīvprātīgo darbu, īpašo „Gada brīvprātīgais 2016” goda zīmi saņēma 8 2016. gada aktīvākie brīvprātīgā darba veicēji – Ņikita Aleksējevs no Daugavpils, kurš savu brīvo laiku iegulda, uzlabojot jauniešu dzīves kvalitāti Daugavpilī, Irēna Suhodoļska no Preiļiem, kura sniedz sirds siltumu un piepilda bērnu ar invaliditāti sapņus. Alens Emīls Oknovs un Linda Galino no Aizkraukles, kura nesavtīgi darbojas kā Valsts Probācijas dienesta brīvprātīgā, Tatjana Azamatova un Raimonds Lazda no Krāslavas, kuru izveidotajā “senioru centrā” rīkotās aktivitātes ļauj ikvienam senioram iesaistīties sociālajā un sabiedriskajā dzīvē, Mirdza Ķiploka no Rīgas, kura nodod savas vācu valodas zināšanas un sirds siltumu visiem interesentiem, vadot vācu valodas nodarbības. 

Par aktīvāko nevalstisko organizāciju atzīta apvienība „Brīvprātīgie Jelgavai” no Jelgavas, par brīvprātīgajiem draudzīgāko pašvaldību - Ikšķiles novada pašvaldība. Šogad, atzīmējot arī Eiropas brīvprātīgo darbu Latvijā, īpašs paldies tika teikts arī jaunietim Jordi Bellver Sanchis, kurš brīvprātīgi iesaistās Pāvilostas jauniešu sabiedriskās dzīves uzlabošanā.

Jāiezīmē, ka visi gan godinātie, gan izvirzītie brīvprātīgā darba veicēji, aktīvi darbojušies izglītības, sociālā darba, kultūras, sporta un citās jomās – iesaistījušies darbā ar jauniešiem, snieguši atbalstu cilvēkiem, tostarp bērniem ar invaliditāti, dalījušies savās zināšanas un dzīves pieredzē gan individuāli, gan vadot stundas, rūpējušies par senioru integrēšanu sabiedrībā, rūpējušies par dzīvniekiem un vidi.

Katru goda zīmes saņēmēju sveica ceremonijas īpašie viesi - Labklājības ministrs Jānis Reirs,  Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede, Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Evita Simsone, horeogrāfs, pedagogs, režisors Agris Daņiļevičš, mūziķis Kaspars Zlidnis, radošās apvienības TREPES vadītāja Ramona Liepiņa, Žurnālists Ansis Bogustovs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāve Maija Kolberga. Par muzikālu baudījumu rūpējās dziedošā aktrise Karīna Tatarinova.
 
Video stāstus par katra “GADA BRĪVPRĀTĪGAIS 2016” titula saņēmēju un veikto sabiedrības labā, kā arī attēlus no godināšanas ceremonijas meklē šeit – www.brivpratigie.lv sadaļā “GADA BRĪVPRĀTĪGAIS 2016”.


Godināšanas ceremonijas attēli pieejami šeit - https://failiem.lv/u/5d243r44. ​
 

2016. gada 5. dec.

Izsmalcinātā un elegantā Kristīne



Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/izsmalcinata-un-eleganta-kristine.html



Krāslavas novada centrālā bibliotēka palīdzēja iegūt pirmos skatītājus un klausītājus vairākiem desmitiem iesācēju, kā arī pieredzējušajiem māksliniekiem un fotogrāfiem, dzejniekiem un kolekcionāriem, dizaineriem un rokdarbniecēm - visiem, kas nodarbojas ar radošām aktivitātēm un grib dalīties ar savu jaunradi.

Dizaineres Kristīnes Lenes pirmā darbu izstāde arī tika atklāta bibliotēkā. Adventes priekšvakarā jaunā māksliniece prezentēja skatītājiem savus radošos darbus, kurus brīnišķīgi raksturo ekspozīcijas nosaukums - „Dabiskums. Izsmalcinātība. Elegance”.

Dizaineres darbiem ir raksturīga daudzveidība - gan materiālu izvēlē, gan izpildījuma tehnikā. Savu panno un gleznu radīšanai māksliniece izmanto tekstilu, sausos ziedus, polimērmālu, krāsas un citus materiālus.

Kristīne ir dzimusi Kombuļos. Talantu mantojusi no vectēva, kas bija mākslinieks, pēc pamatskolas beigšanas turpināja izglītību Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā „Saules skola”, kur ieguva interjera dizaineres profesiju.

Kristīne pastāstīja: „Kad es ķeros pie darba, man nav sākotnējās ieceres. Es ņemu baltu audumu, un tad sākas radošais process. Kādreiz no sākuma var būt krāsas, citreiz - ziedi. Viss notiek pakāpeniski, soli pa solim rodas kompozīcija.”

Pašlaik Kristīne ar vīru un mazo meitiņu dzīvo Skaistas pagastā, kur viņai ir sava dizaina studija. Studijas aprīkojums dod iespēju sniegt poligrāfijas pakalpojumus - fotogrāfiju un lielformāta reklāmas izdruku.

Kristīne nodarbojas ne tikai ar panno un gleznu radīšanu, bet arī ar telpu dekorēšanu kāzām un citām svinībām, pēc pasūtījuma izgatavo kāzu ielūgumus un citus aksesuārus.

„Kas jūs iedvesmo radīt mākslas darbus?” tāds jautājums tika uzdots Kristīnei izstādes atklāšanas laikā.

„Mēs dzīvojam laukos, netālu no Drīdža ezera, un, protams, daba ir viens no iedvesmas avotiem. Krāsu daudzveidība dažādos gadalaikos mudina uzsākt radošas aktivitātes. Bet reizēm mākslas darbu radīšanu veicina ikdienas laika ritējums, jo katra jauna diena nes mums citas izjūtas. Mani darbi - tas ir manu jūtu un manas iekšējās pasaules atspoguļojums.”

Elvīra Škutāne, autores foto

Pasūtīt dizaineres Kristīnes Lenes pakalpojumus var pa tālr.26608204.










 

2016. gada 21. nov.

Jauno grāmatu diena

Lāčplēša ordeņa kavalieri mūsu novadā

Publicēts:
 
 
 

Krāslavas pamatskolas 5.a klases skolēni 10. novembrī devās uz Krāslavas novada centrālo bibliotēku, kur piedalījās tematiskajā pēcpusdienā „Lāčplēša ordeņa kavalieri-mūsu novadnieki”. Pasākuma ievaddaļā, lai godinātu Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, tika iededzinātas svecītes, un bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča pastāstīja par Latvijas Republikas izveidošanu, Brīvības cīņām un izskaidroja, kāpēc mēs atzīmējam Lāčplēša dienu. Par Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanu, devīzi un nopelniem, par kuriem piešķir Lāčplēša Kara ordeni, un ar mūsu novadniekiem skolēnus iepazīstināja Anna Bartuša un Žaneta Moiseja. Bet Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Aleksandrs Kadenecs piesaistīja bērnu uzmanību ar sirsnīgu stāstījumu par Krāslavas vēsturi un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieri, kapteini Artūru Aparnieku, kura dzīve gandrīz 20 gadus bija saistīta ar Krāslavu. Par dalību Brīvības cīņās A. Aparnieku 1920. gadā apbalvoja ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni.  Pēc atvaļināšanas no armijas 1922. gada februārī A. Aparnieks neilgi strādāja Iekšlietu ministrijā, tad pārcēlās uz Krāslavu, kur sekmīgi vadīja Lejas (Lielās) ūdensdzirnavas, kuras viņam tika piešķirtas 1922. gada 23. oktobrī kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim. Lejas ūdensdzirnavas viņš izveidoja par plašu rūpniecības uzņēmumu.

2016. gada 1. jūlijā Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta Artūra Aparnieka 120. dzimšanas dienai veltīta izstāde. A. Aparnieka meita, Ināra Edīte Aparniece – Būre, uzdāvināja Krāslavas muzejam sava tēva Artūra Aparnieka apbalvojumus par Brīvības cīņām - Lāčplēša Kara ordeni, Igaunijas Brīvības krustu, Lietuvas Neatkarības medaļu un citus, kopā 8 ordeņus un medaļas.
Pasākuma nobeigumā bērni noskatījās videofilmu „Bermontiāde. Latvijas armijas uzvara pār Pāvela Bermonta Rietumu Brīvprātīgo armiju”, atminēja krustvārdu mīklu par Lāčplēša dienas tradīcijām un par savām zināšanām ieguva balvas.
 
Paldies Krāslavas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītājai Viktorijai Urbanovičai, darbiniekiem Annai Bartušai un Žanetai Moisejai, KVĢ vēstures skolotājam Aleksandram Kadenecam par interesantu un saturīgu pasākuma organizēšanu un viesmīlīgu bērnu uzņemšanu!
 
Krāslavas pamatskolas 5.a klases skolēni un viņu audzinātāja Natālija Raudive
 

2016. gada 16. nov.

Afiša

Publicēts:
http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/kristines-lenes-radoso-darbu-izstade/


25.novembrī plkst.15.00
Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā
KRISTĪNES LENES radošo darbu izstādes
DABISKUMS. IZSMALCINĀTĪBA. ELEGANCE
atklāšana.
 


Tiek aicināti visi interesenti

 

2016. gada 14. nov.

Jāņtārpiņi


Publicēts:
http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/article/jantarpini/

 

Ar tādu saucienu 2016./2017. mācību gadā uzsāka savu darbību  Krāslavas novada Bērnu interešu centrā izveidotā novadpētniecības radošā darbnīca “Jāņtārpiņi”.

 
 
.
.
 
 
Mūsu moto - "Nākotne - tagadnē, bet nākotne arī pagātnē. Godprātīgi sāc veidot šo dienu!!!" 
 
Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, novadpētniekiem ir dota  iespēja iesaistīties valsts svētku gatavošanās procesā, uzdāvināt Latvijai dāvanu, izceļot un parādot sava Krāslavas novada kultūras bagātības un izcilības. 
 
Dzīvojot novada multikulturālajā vidē, īpašu nozīmi iegūst piederības izjūtas veicināšana valstij. Ir ļoti svarīgi gan ģimenē, gan sabiedrībā kopumā veicināt nacionālo pašapziņu, interesi par savas ģimenes, dzimtas, pilsētas, novada, valsts vēsturi un kultūras mantojumu. Programma ietver bērnu un jauniešu izglītošanu un praktisko darbību  mūsu vides daudzpusīgā izpētē, iesaista reālās dzīves situācijās, problēmu apzināšanā un risināšanā. Vienlaikus audzēkņi attīsta kritisko domāšanu, izkopj daudzveidīgas karjeras vadības prasmes, tajā skaitā, komunikācijas un sadarbības prasmes, pacietību, uzmanību, laika plānošanu, sevis disciplinēšanu, lēmumu pieņemšanu, sava darba prezentēšanu.
 
Sagaidot Lāčplēša dienu, novadpētnieki izpētīja materiālus par Krāslavas un Dagdas novadu Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieriem , izveidoja krustvārdu mīklu, gatavojoties tematiskajam pasākumam "Tradīcijas Lāčplēša dienā toreiz un tagad”.
 
 Interesanta darba priekšā vēl daudz. Saprotot to, ka valsts galvenā vērtība ir Cilvēks, novadpētnieki aktīvi pēta savu senču gājumu, vecāku un vecvecāku  dzīves stāstus Latvijas valsts attīstības posmos. Pulciņa dalībniekiem  rūp arī likvidēto skolu piemiņas saglabāšana, bet galvenais uzdevums ir-  noskaidrot , kas novadā ir tāds,  kā nav citur pasaulē. 
 
Mēs apzināmies arī to, ka vēsturi veido simtiem un tūkstošiem šādu ļaužu kā mūsu senči, radi, draugi. Diemžēl katru no viņiem nevar ierakstīt vēstures grāmatās. Taču tas nenozīmē, ka viņu veikums nav nozīmīgs. Viņi visi veidojuši to pasauli, kurā šobrīd mēs dzīvojam.
 
Novadpētnieki arī ar saviem darbiem veido Latviju, paši to nenojauzdami, jau šodien.
 
 
Krāslavas bērnu un jauniešu centra interešu izglītības skolotāja Viktorija Urbanoviča 

2016. gada 7. nov.

Pildspalvu kolekcija un skaidrs mērķis dzīvē

A
vots:
http://news.lv/Latgales_Laiks/2016/11/04/pildspalvu-kolekcija-un-skaidrs-merkis-dzive

Autors: Inese Minova
Datums: 04.11.2016
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Pūra lāde

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā var aplūkot neparastu izstādi – 600 pildspalvu kolekciju, ko sakrājusi Alise Samsonoviča, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolniece. Tās meitene krāj jau deviņus gadus, kopš sākusi skolas gaitas.

Praktiski visas pildspalvas ir darba kārtībā, dažām vien beigusies tinte.

Alise stāsta, ka kolekcija aizsākusies ar kādu ļoti vecu mājās atrastu pildspalvu, kas rakstījusi ar brūnu tinti. Viens no pirmajiem un arī vērtīgākajiem eksponātiem kolekcijā esot arī pašas vectēva Staņislava izgatavotā pildspalva, kas kļuvusi par ģimenes relikviju. Dārgākā ir pildspalva ar Swarovski kristāliņiem, bet lētākā maksā vien dažus centus. Alises kolekciju regulāri papildinot viņas krustmāte Inta, kas mēdz bieži ceļot un atvest jaunu oriģinālu rakstāmo, tāpēc viņas īpašumā ir vesels lērums rakstāmo no visdažādākajām valstīm. Tagad visi radi un draugi zina, ka Alisei vislabākā dāvana vai suvenīrs no ārzemēm ir pildspalva.

Meitene atzīst, ka tā ir jau viņas otrā izstāde, pirmā tika sarīkota Krāslavas pamatskolas muzejā, kad Alise mācījās 3. klasē. Toreiz viņas kolekcijā bijis vairāk kā 200 pildspalvu. Alises tētis palīdzējis viņai izgatavot statīvus un paliktņus izstādei, lai varētu izkārtot eksponātus.

Pildspalvas ir ļoti dažādas, krāsainas, arī amizantas – dzīvnieku, ziedu un citu figūriņu veidolā. Ir arī pildspalvas, kas pilda vēl kādu funkciju, piemēram, var kalpot arī kā matu sprādze, lukturītis vai aproce. Ir arī pildspalva ar neredzamu tinti un vibrējoša pildspalva. Meitene savu krājumu mājās glabā atsevišķās kastītēs, kur tās sašķirotas pēc dažādiem parametriem – materiāla, lieluma.

Lai gan Alisei ir milzīga pildspalvu kolekcija, gadās, ka stundās viņai tomēr nav līdzi rakstāmais, tad nākas aizņemties no klasesbiedriem, par ko viņi Alisi vienmēr velk uz zoba. Tad Alise zobgalīgi atbildot, ka muzeja eksponātus ikdienā neviens neizmanto.

Veidojot savu kolekciju, meitene arī uzzinājusi daudz interesanta, piemēram, ka pirmā lodīšu pildspalva nonākusi pārdošanā 1945. gadā, ka ar vienu pildspalvas vilcienu var novilkt 42 km garu līniju un uzrakstīt 50 000 vārdu. Viņa arī uzzinājusi, ka Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta kāda kolekcija, kurā ir 160 tūkstoši pildspalvu, tāpēc viņai vēl esot, uz ko tiekties, taču Alise smejas, ka pārspēt šo rekordu viņai neizdosies, jo tāda kolekcija jāveido vairākās paaudzēs.

Izņemot pildspalvu krāšanu, Alisei ir arī cita aizraušanās – sports. Skolā viņa aktīvi spēlē volejbolu, bet brīvo laiku viņa jau četrus gadus pavada Bērnu un jauniešu centra sporta tūrisma pulciņā. Alise stāsta, ka pirms diviem gadiem Latvijas čempionātā viņa palika trīsdesmitajā vietā, bet pērn pārleca par trīsdesmit vietām uz pirmo un izcīnīja Latvijas čempiones titulu savā vecuma grupā, turklāt uzvaru kopvērtējumā nesa arī savai komandai. Kad viņas treneris pusvienos naktī piezvanījis un pavēstījis priecīgo ziņu, meitene esot no prieka kliegusi, saceļot kājās visu māju. Par pērnās sezonas panākumiem Alise saņēma Latvijas Sporta tūrisma federācijas pasniegto Gada balvu. Meitene atzīst, ka pamatā ir viņas uzcītīgais darbs, jo trenējusies četras reizes nedēļā pa trim vai četrām stundām.

Par saviem panākumiem Alise ir pateicīga pulciņa vadītājam Dzintaram Patmalniekam, kurš viņai palīdzējis noticēt saviem spēkiem un arī nospraust turpmāko dzīves mērķi. Diemžēl pavasarī Dzintars traģiski gāja bojā. Mēnesi pēc lielā zaudējuma viņa jauniešiem bijis jāstartē sacensībās, kam viņi nebija morāli gatavi. Taču sagatavotības līmenis bijis pietiekoši liels, lai bez pūlēm izcīnītu otro vietu. Alise uzskata, ka tas ir tikai viņu trenera nopelns un ieguldītais darbs.

Tā kā Dzintars Patmalnieks bija arī Krāslavas jaunsargu vienības instruktors, jaunsargu rindās viņš iesaistījis arī Alisi. Nav brīnums, ka meitene savu turpmāko dzīvi nolēmusi saistīt ar armiju. Alise ar pārliecību stāsta, ka pēc vidusskolas absolvēšanas viņa plāno pāris gadus dienēt Zemessardzē, iegūt kaprāļa pakāpi un tālāk iesaistīties Nacionālo Bruņoto spēku rindās, pāris gadu laikā aizdienēties līdz augstākai pakāpei, stāties Aizsardzības akadēmijā un iegūt virsnieka pakāpi, lai nākotnē varētu komandēt kādu armijas vienību.
 

2016. gada 2. nov.

Kates talants un sirsnīgums



Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kates-talants-un-sirsnigums.html



Visā pasaulē ir cilvēki, kuri sapņo kļūt par māksliniekiem. Taču katrai profesijai vajadzīgs talants, nepieciešamie apstākļi un iekšējā motivācija. Bērnībā ikviens no mums lielākā vai mazākā mērā pievērsās zīmēšanai, taču vēlāk šo pārbaudījumu vai nu turpināja, vai nu atstāja bērnības sola plauktā.
 
27. oktobrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika atklāta jaunās mākslinieces Kates Volkovas zīmējumu izstāde „Dzīve manā fantāzijā”.
 
Kati nu jau var dēvēt par mākslinieci, jo no pašas agrās mazotnes viņa prata nodarbināt sevi patstāvīgi, pievēršoties savu fantāziju attēlošanai uz papīra.  Šodien Kate turpina šo pārbaudījumu un viņas dvēsele manāmi gūst gandarījumu savā vaļaspriekā.
 
Kate Volkova dzīvo un mācās Lielvārdē. Paralēli mācībām vispārizglītojošā skolā, Kate apgūst mākslas profesionālās ievirzes Lielvārdes novada mākslas skolā. Savā brīvajā laikā meitene glezno dabas ainavas, zīmē savas fantāzijas augļus un mīļdzīvniekus, attēlo iespaidus pēc koncertiem.
 
Taču Kates lielākais nopelns ir labdarības projekta „Eurika” atbalsts, kur Kate ir iesniegusi pašas zīmēto Ziemassvētku kartiņu ar iespēju to pārdot un nopelnīto naudiņu ziedot bērnu slimnīcai, tādējādi palīdzot cilvēkiem visā Latvijā.
 
Nākotnē Kate vēlas redzēt sevi grāmatu ilustratores lomā. Iedvesmu Katei sniedz Margaritas Stārastes unikālie teksti un zīmējumi, par ko liek manīt viņas izstādītie darbi Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. Kate ir ļoti talantīga un sirsnīga. Viņa prot atklāt savu dvēseli, prot stāstīt par savām fantāzijām, viņa ir neatkārtojama savas ģimenes un novada personība ar jau manāmiem nopelniem un skaidru motivāciju nākotnei. Kates radošo prasmi arī var vērot Laura Valtera videoklipā „Ziemassvētki manā ielā”. Pateicamies Katei un viņas ģimenei par lielisku izstādi, kura būs apskatāma KNCB otrajā stāvā līdz 25. novembrim.
 
Žaneta Moiseja,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre
 
 
 
 

2016. gada 26. okt.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Cēsu reģiona bibliotēkām


20. oktobrī Krāslavas un Dagdas novadu bibliotēku speciālisti viesojās Cēsu pusē.
 
Vizītes laikā bija iespēja iepazīties ar Cēsu Reģiona galvenās bibliotēkas, kā arī Vecpiebalgas novada Taurenes un Vecpiebalgas pagastu bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, diskutēt ar bibliotēku kolēģiem par nozarē aktuāliem jautājumiem.
 

Prieks par cēsnieku moderno bibliotēku, kas paver viesiem un citiem apmeklētājiem jaunus un kvalitatīvus pakalpojumus sev vēsturiski nozīmīgajā ēkā.
 
 
Arī Taurenes un Vecpiebalgas pagasta bibliotēku darba pieredze ar vietējiem iedzīvotājiem, nezaudējot katras pagasta bibliotēkas identiskumu un nozīmīgumu aktīvās sabiedrības vidū, sniedza mums jaunas idejas gan pasākumiem, gan bibliotēku ikdienas darbam.
 

Pateicamies kolēģiem par pieredzi, inovatīviem risinājumiem bibliotēku pakalpojumu sniegšanā un vizuālā tēla pilnveidošanā, Cēsu bibliotēkas gidam par interesanto stāstījumu un pārdomātu ekskursiju pa pilsētu, kā arī "Lapkovska autobusa parka" autobusa vadītājam Matvejam Ļimonovičam par iejūtīgu attieksmi, ļaujot brauciena laikā baudīt skaistos Vidzemes rudens dabas skatus."
 
Žaneta Moiseja,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre
 

 











 

2016. gada 25. okt.

Tikšanās ar Annu Peipiņu


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.83 (2016, 25. okt.), 4. lpp.

 

Tikšanās bibliotēkā


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.83 (2016, 25.okt.), 3. lpp.


 

Alises brīnumzeme


Publicēts:
Ezerzeme - Nr.83 (2016, 25. okt.), 2. lpp.

 

2016. gada 21. okt.

Par izglītību - caur naudas maka prizmu

Avots:
 

Grāmatu svētki, kas nesen pagāja Krāslavā, iepriecināja ar bagātīgu pasākumu programmu gan bērnus, gan pieaugušos. Visas dienas garumā Krāslavas Varavīksnes vidusskolā un bērnudārzā „Pīlādzītis” notika tikšanās, radošās darbnīcas, diskusijas, grāmatu komercizstāde un daudz kas cits. Atbilstoši tradīcijai tika organizēta iedzīvotāju tikšanās ar politiķiem. Krāslavā ieradās izglītības ministrs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) un 12. Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS). Viņi satikās ar Krāslavas novada domes deputātiem, bet pēc tam devās uz Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, lai piedalītos publiskajā diskusijā, ko organizēja laikraksts „Latvijas Avīze”.

„Vai skopais maksās divreiz?”- tāda bija šī gada publiskās diskusijas tēma, pasākumu vadīja žurnāliste Ilze Kuzmina, laikraksta „Latvijas Avīze” tematiskās lappuses „Izglītība. Karjera” komentētāja, kas mēģināja noskaidrot, kā tagadējā skolu tīkla optimizācija, kas veicina skolēnu skaita pieaugumu klasēs, ietekmēs bērnu izglītības kvalitāti. Vai valstij jau pēc dažiem gadiem nebūs jāpiešķir līdzekļi, kas tika ietaupīti reformas gaitā, un pabalsti tiem cilvēkiem, kas atbilstošas izglītības trūkuma dēļ neizturēja konkurenci darba tirgū?

Par reformu
Diskusija sākās ar šī rudens aktuālāko tematu - pedagogu darba algas reformas gaita.
 
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis paziņoja, ka saskaņā ar ministrijas datiem pēc pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas skolotāju darba alga mūsu novadā kopumā pieauga.
 
Atbilstoši teritoriālajam koeficientam, lai nodrošinātu Krāslavas novada skolotājiem pilnu darba slodzi, sākumskola var pastāvēt, ja tajā mācās 50 bērni, pamatskolas darbībai ir nepieciešami 100 skolēni, vidusskolai - 150 audzēkņi. Taču tādā situācijā, kad bērnu ir mazāk, arī skolotāju darba algas ir mazākas.
 
„Mēs saprotam, ka skolu tīkla sakārtošana ir sarežģīts uzdevums Krāslavas novada pašvaldībai, ņemot vērā ceļu tīkla stāvokli šajā teritorijā,” uzsvēris ministrs. „Šo problēmu ir nepieciešams risināt kopīgiem spēkiem, sadarbojoties vairākām ministrijām, ir jānodrošina investīciju piesaiste gan ceļu tīkla sakārtošanai, gan tā apkalpošanai, kā arī transporta iegādei.”
 
Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne izteica ministram savu viedokli par skolu finansējumu: „Vidējās izglītības posmā finansējumu būtu lietderīgāk sadalīt atbilstoši izglītības programmām, nevis pēc principa „nauda seko skolēnam”. Tad skolas necīnītos par katru skolēnu, un, iespējams, vairāk jauniešu turpinātu mācības arodskolās.”
 
Ministrs apliecināja, ka viņam arī nepatīk sistēma, kad nauda seko skolēnam, taču viņš uztraucas par to, ka tagadējos apstākļos var rasties situācija, kad vidusskolā paliks tikai viens skolnieks vai vispār neviena.
 
Kārlis Šadurskis: „Ja varētu izveidot valsts un pašvaldību sadarbības modeli, plānojot un izstrādājot izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepciju atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, es labprāt akceptētu šādu izglītības programmu finansējuma sistēmu.”

Būt par uzņēmējiem vēlas tikai 5% absolventu
Jānis Trupovnieks, kas nāk no Latgales, runāja par izglītību, akcentējot jauno speciālistu konkurētspēju. Pēc deputāta domām, bez kvalitatīvās izglītības nav iespējams nodarboties ar uzņēmējdarbību. Kā pamatojumu viņš minējis dažādus statistikas datus.
 
10 tūkstoši jauno cilvēku, kas izvēlējās studēt sociālās zinātnes, ir ieguvuši izglītību, kura šodien Latvijai nav vajadzīga. Tajā pašā laikā darba tirgū ir nepieciešami 16 tūkstoši inženierzinātņu speciālistu. 
 
Pēc 12. klases skolēnu aptaujas datiem, uz jautājumu, vai jūs esat gatavi uzsākt savu biznesu, nodarboties ar uzņēmējdarbību, pozitīvi atbildēja tikai 5%.
 
„Pašlaik mēs gatavojam darbaspēku, taču negatavojam tos, kas varētu radīt savus uzņēmumus,” secināja Jānis Trupovnieks.
 
Savukārt Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pastāstīja klātesošajiem par tagadējiem nosacījumiem, kas „sekmē” uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, un minēja konkrētu piemēru. Rīgas Valsts tehnikuma audzēkne, kas Krāslavā apgūst šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģiju, gribēja pilsētas svētku laikā pārdot gadatirgū pašas rokām šūtus izstrādājumus - džinsa somas.
 
To, kādi noteikumi bija jāizpilda meitenei, lai realizētu savu ieceri, Gunārs Upenieks uzskaitīja pa punktiem: 1) reģistrēt savu saimniecisko darbību VID; 2) tirgošanas periodā mātei jānoņem meita no apgādības; 3) ja meitene ir nepilngadīga, jābūt izziņai no bāriņtiesas; 4) gada beigās jāsagatavo un jāiesniedz deklarācija par ienākumiem. Mums ir vairāki cilvēki, kas gribētu pārdot dažādas lietas, kas ir izgatavotas pašu rokām, taču, uzzinot par visām šīm prasībām, viņi saka, ka labāk saņems pabalstus no valsts un neko nedarīs.”
 
Diemžēl Kārlis Šadurskis un Jānis Trupovnieks neko būtisku par šo jautājumu atbildēt nevarēja.

Lielo skolu priekšrocība - bagātīga materiālā bāze
Spriežot par izglītības kvalitāti dažādās skolās,ministrs uzdeva klātesošajiem vairākus retoriskus jautājumus.
 
Kārlis Šadurskis: „Latvijā ir daudz labu mazo skolu, kuras sagatavo daudz spējīgu un talantīgu skolnieku, olimpiāžu uzvarētāju. Taču izglītības kvalitāti šādās skolās ietekmē tikai viens faktors - teicami pedagogi un direktori. Tas, ko viņi dara, nav vienkārša darba ikdiena, tas ir varonīgs darbs. Bet cik daudz mums ir tādu varoņu? Diemžēl ir daudz arī tādu skolu, pabeidzot kuras, bērni turpmāk nevar neko sasniegt savā dzīvē.”
 
Pēc izglītības ministra domām, lielo skolu galvenā priekšrocība salīdzinājumā ar mazajām skolām – tā ir bagātīga materiālā bāzē - mūsdienīgs kabinetu aprīkojums, jaunākā datortehnika, atbilstoša sporta infrastruktūrā. Piemēram, vidusskolā modernos mācību līdzekļus var izmantot 500-800 bērni, sākumskolā - 100-120 bērni.
 
„Valsts nekad nevarēs ieguldīt milzīgas investīcijas mazajās lauku skolās. Kāpēc gan tādu skolu audzēkņiem nav iespējas izmantot to visu? Mēs apzogam savus bērnus, nedodot viņiem iespēju mācīties mūsdienīgā vidē,” secināja Kārlis Šadurskis.
 
Turpinājumā ministrs pievērsa uzmanību arī skolotāju slodzei. Lielajās skolās, kur pedagogi strādā pilnu darba slodzi, pastāv konkurence, savukārt laukos priekšmetu skolotājam bieži vien jāstrādā vairākās skolās, lai savāktu nepieciešamo stundu skaitu. Vai šim skolotājam ir iespējas sniegt atbilstošas konsultācijas skolniekiem un vadīt papildnodarbības vai pulciņu?

Bērniem nav laika, lai spēlētu un attīstītos
Kārlis Šadurskis centās apstrīdēt skeptiķu viedokli par to, ka skolēniem no mazajām skolām ir grūti adaptēties lielā kolektīvā, kad klasē ir 20-25 cilvēki.
 
„Vai tad turpmāk, pabeidzis skolu, bērns dzīvos siltumnīcas apstākļos? Tik un tā kaut kādā brīdī viņam būs jāsastopas ar dzīves realitāti. Mums nav citu bagātību, ko mēs varētu dot saviem bērniem, izņemot izglītību. Mūsdienu izglītības kvalitāte nodrošina tautsaimniecības attīstību, darba vietu skaitu, labi apmaksātu darbu un mūsu labklājību nākotnē,” atzinis ministrs.
 
Zinot par to, ka zālē ir skolotāji, Kārlis Šadurskis vērsās pie viņiem ar lūgumu plānot stundas programmu tādā veidā, lai galveno apgūstamās mācību vielas daļu skolēni varētu apgūt tieši stundas laikā.
 
„Ja pieaugušais pēc darba dienas var atpūsties, tad bērns pēc skolas dodas uz interešu izglītības nodarbībām, sporta pulciņiem, mūzikas skolu, bet vakarā vēl izpilda mājas darbus. Tā vietā, lai pavadītu brīvdienas kopā ar vecākiem un ģimeni, bērni dara to, ko nepaspēja izdarīt nedēļas laikā. Vai tādā situācijā bērnam ir iespējas atrast laiku, lai spēlētu un attīstītos?” jautāja izglītības ministrs.
 
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks aktualizējis jautājumu par vidējo izglītību arodskolās: „Piemēram, Igaunijā profesionālo vidusskolu un tehnikumu mācību programmā ir iekļauti galvenokārt tie mācību priekšmeti, kas ir saistīti ar profesiju, nevis ar vispārizglītojošajām disciplīnām. Vai nebūtu lietderīgi arī Latvijas arodskolās mainīt prasības saistībā ar vidējās izglītības programmu?”
 
Atbildot uz jautājumu, Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka tādā gadījumā, ja šīs prasības būs zemākas, tad nevarēs uzskatīt tā ir vidējā izglītība. Turklāt profesionālo vidusskolu vai tehnikumu absolventiem tāpat kā vidusskolu beidzējiem, ir jābūt tiesībām iestāties augstākajā mācību iestādē.
Izglītības ministrs pievērsa uzmanību tam, ka saskaņā ar jauno izglītības standartu, kas stāsies spēkā no 2018./2019. mācību gada, pirmajā klasē bērni ies no 6 gadu vecuma. Mācību programma pirmklasniekiem būs atbilstoša bērnu fiziskās, emocionālās un psiholoģiskās attīstības radītājiem.
Taču pagaidām nav skaidrs, kurā mācību iestādē - bērnudārzā vai skolā, tiks realizēta 6-gadīgo bērnu izglītības programma. Iespējams, ka būs apstiprināti abi varianti.

Diskusija noslēdzās, taču diez vai kāds no klātesošajiem izgāja no zāles ar vieglu sirdi un skaidru izpratni par to, kāda būs Latvijas izglītības sistēmas nākotne.
Pabeigt šo rakstu gribas ar vārdiem, kurus Gunārs Upenieks teicis pirms diskusijas sākuma: „Neskatoties uz to, ka mums sola „zelta kalnus”, mēs saprotam, ka šeit, pierobežas zonā, šie „kalni” noteikti būs daudz mazāki nekā citviet Latvijā. Mums neatliek nekas cits, kā pašiem domāt par savu nākotni.”

Elvīra Škutāne, autores foto