2019. gada 30. okt.

Seminārs dzimtu vēstures pētniecībā un latgaliešu tradīciju saglabāšanā

Publicēts:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/seminars-dzimtu-vestures-petnieciba-un-latgaliesu-tradiciju-saglabasana.html



24. oktobrī Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā notika seminārs novadpētniecībā „Dzimtu vēstures pētniecība un latgaliešu tradīciju saglabāšana”, ko vadīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, Dr. philol. Angelika Juško-Štekele. Seminārā piedalījās gan Krāslavas un Dagdas novadu publisko bibliotēku, gan Krāslavas skolu bibliotēku vadītājas, kā arī citi interesenti.

Semināra vadītāja skaidroja, ka tautas tradīciju vērtību izlasē ir ne tikai tās vērtības, kas sakņojas senā pagātnē, bet arī tādas, kas saistās ar mūsdienām. Tradīcijas filozofija iezīmē jau noieto ceļu, veic darbības, lai nodrošinātu labklājību nākamajam posmam. Kāpēc šodien piekopjam kādu noteiktu tradīciju? Mēs to darām tāpēc, lai šī tradīcija turpinās arī nākotnē. Daudzas tradīcijas tiek nodotas tieši ģimenē. Mēs parasti piekopjam kādu tradīciju, jo tā ir darījuši mūsu vecāki, vecvecāki. Dzimtu vēsture tiek saglabāta arī caur tradīciju praktizēšanu un saglabāšanu. Samazinoties cilvēku skaitam, sarūk arī senu tradīciju skaits. Mēs savas tradīcijas stiprinām bērnos, jaunajā paaudzē. Ja bērnu dzimst mazāk, tad gluži vienkārši kļūs mazāk cilvēku, kuriem šīs tradīcijas nodot.
 
Pasauli neinteresē globālie svētki, tos visur svin daudzmaz vienādi. Pasaulei ir interesanti uzzināt par lokālajiem svētkiem – tādiem, ko uztur kopienas, dzimtas. Piemēram, Latgale pasaulei ir interesanti ar savu folkloru, latgaliešu valodu, kas saglabā savu noturību saziņas un kultūras valodas līmenī.

Asoc. profesore Angelika Juško-Štekele semināra dalībniekiem atgādināja arī par jau daudziem zināmo Latvijas kultūras kanonu - ieeju Latvijas kultūras pasaulē caur 99 dažādām vērtībām. Šīs dažādās vērtības aptver gan kultūras nozares, gan sniedzas laikmetiem un gadsimtiem pāri, gan savstarpēji satiekas, gan kā pretpoli savstarpēji izceļas. Īpaši šoreiz tika izceltas vērtības tautas tradīcijās. Latvijas kultūras kanonā tās ir trīspadsmit: Lībiešu kultūra, Kapu kopšana, Jāņi, Latgales podniecība, Rudzu maize, Lielvārdes josta, Kokles un koklēšana, Dziesmu teikšana, Latvju dainas, Tautastērps, Dziesmu svētki, Suitu kultūrtelpa, Maija dievkalpojumi, Mirušo ofīcijs. Vairākas no šīm tautas tradīcijām dominē tieši Latgalē.

Pateicamies semināra vadītājai Angelikai Juško-Štekelei par aizrautīgu stāstījumu, par vairākiem piemēriem no dzīves, par doto iespēju semināra dalībniekiem dalīties arī savā pieredzē gan senu, gan ne tik senu tradīciju kopšanā un uzturēšanā tieši savā novadā, pagastā.
 
Anna Bartuša,
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas bibliotekāre







 

2019. gada 15. okt.

Eiropas Valodu saimē

Avots:
http://ezerzeme.lv/lv/zinas/izglitiba/19409/eiropas-valodu-saime




26. septembrī Eiropas Savienības (ES)dalībvalstis atzīmē Eiropas Valodu dienu pēc Eiropas Padomes (Strasbūrā) iniciatīvas kopš 2001. gada.


Eiropā ir liela valodu daudzveidība: lieto vairāk nekā 200 valodu, ir 24 oficiālās ES valodas, aptuveni 60 reģionālās un mazākumtautību valodas, un vēl daudzas citas, kurās runā atbraucēji no citām pasaules malām.

Valodu diena palīdz padziļināt izpratni par daudzvalodību Eiropā, rada interesi un rosina apgūt valodas skolā un ārpus tās. Eiropas Valodu nedēļas ietvaros Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.b klases skolēni ar angļu valodas skolotāju apmeklēja Krāslavas novada centrālo bibliotēku un piedalījās pasākumā, veltītā Eiropas valodu dienai Es Valodu saimē’’. Viktorija Urbanoviča iepazīstināja skolēnus ar Eiropas valodu dienas nozīmi un Eiropas valodu saimēm. Bērni spēlēja dažādas spēles, un klausījās jauku  dziesmu dažādās valodās, noskatījās video filmu,,Babilonas tornis’’, atbildēja uz jautājumiem , par ko saņēma saldas šokolādes balvas. Bibliotekāre aicināja arī apskatīt izstādi veltītu Eiropas Valodu dienai.

Jauniem  lasītājiem tiek piedāvātas 2 jaunas grāmatas angļu valodā (Pauli, Gunters The Strongest Tree , Pauli, Gunters The Desert Witch) un kartīšu vārdnīca, kas mudina padziļināt  zināšanas angļu valodā. (LATVIAN and ENGLISH WORDS dictionary of cards. (Robins kārtīšu vārdnīca latviešu un angļu).

Pasākums skolēniem patika. Bērni saprata arī to, ka ir labi jāmācās latviešu valoda. Visus uzrunāja Jāņa Klīdzēja vārdi :


Valoda ir tauta.
Valoda ir dzeja.
Valoda ir vēsture.
Valoda ir zinātne.
Valoda ir cilvēks.

Pasākuma beigās visi pateicās bibliotekārei Viktorijai par interesanti organizētu pasākumu un lietderīgi pavadītu laiku Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā.

Jeļena Kļimova,  Krāslavas varavīksnes vidusskolas skolotāja un 5.b klases skolēni

2019. gada 11. okt.

Ir iznākusi jaunā rakstnieka Rvīna Vardes debijas grāmata

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/ir-iznakusi-jauna-rakstnieka-rvina-vardes-debijas-gramata.html


Nupat ir iznākusi jaunā rakstnieka Rvīna Vardes debijas grāmata „Kas te notiek”. Grāmata ir dažādu īsu tēlojumu, anekdotisku gadījumu un pārdomu kopojums. Rvīna pirmā grāmata nepretendē uz lielām formām vai naratīviem, tā ir viegla, izklaidējoša un pārdomas raisoša lasāmviela. Spēcīgākais rakstnieka instruments ir valoda un spēja jebkurā ikdienas notikumā atrast poētisko un „izstāstāmo”. Rakstnieks ir bērnību un skolas gadus pavadījis Krāslavā. Vairākos grāmatas tēlojumos var rast atsauces arī uz Vardes bērnības pilsētu, cilvēkiem un sajūtām. „Kas te notiek” ir grāmata par cilvēku, kas vienkārši dzīvo. Dzīvo un garšīgi raksta!
 
Visi interesenti mīļi gaidīti Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā.

Svetlana Ļaksa-Timinska
 

2019. gada 7. okt.

Eiropas valodu saimē

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/eiropas-valodu-saime.html

 
Valodu daudzveidība ir liela unsargājama vērtība,bet valodu prasme –katra cilvēka bagātība.

26. septembrī pēc Eiropas Padomes iniciatīvas kopš 2001. gada Eiropas Savienības dalībvalstis  atzīmē Eiropas Valodu dienu. Eiropā ir liela valodu daudzveidība: lieto vairāk nekā 200 valodu, ir 24 oficiālās ES valodas, aptuveni 60 reģionālās un mazākumtautību valodas, un vēl daudzas citas, kurās runā atbraucēji no citām pasaules malām.

Valodu diena palīdz padziļināt izpratni par daudzvalodību Eiropā, rada interesi un rosina apgūt valodas skolā un ārpus tās.

Eiropas Valodu nedēļas ietvaros Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.b klases skolēni ar angļu valodas skolotāju apmeklēja Krāslavas novada centrālo bibliotēku un piedalījās pasākumā, veltītā Eiropas valodu dienai „Es valodu saimē”. Viktorija Urbanoviča iepazīstināja skolēnus ar Eiropas valodu dienas nozīmi un Eiropas valodu saimēm. Bērni spēlēja dažādas spēles un klausījās jauku dziesmu dažādās valodās, noskatījās videofilmu „Babilonas tornis”, atbildēja uz jautājumiem, par ko saņēma saldas šokolādes balvas. Bibliotekāre aicināja arī apskatīt Eiropas Valodu dienai veltītu izstādi.

Jauniem lasītājiem tika piedāvātas 2 jaunas grāmatas angļu valodā (Pauli, Gunters The Strongest Tree, Pauli, Gunters The Desert Witch) un kartīšu vārdnīca, kas mudina padziļināt zināšanas angļu valodā (LATVIAN and ENGLISH WORDS dictionary of cards. Robins kartīšu vārdnīca, latviešu-angļu).

Pasākums skolēniem patika. Bērni saprata arī to, ka ir labi jāmācās latviešu valoda. Visus uzrunāja Jāņa Klīdzēja vārdi:
Valoda ir tauta.
Valoda ir dzeja.
Valoda ir vēsture.
Valoda ir zinātne.
Valoda ir cilvēks.

Pasākuma beigās visi pateicās bibliotekārei Viktorijai par interesanti organizētu pasākumu un lietderīgi pavadītu laiku Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā.

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.b klases skolēni un skolotāja Jeļena Kļimova
 













2019. gada 1. okt.

Dzejas dienu pasākumi Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/dzejas-dienu-pasakumi-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka.html



Kad rudens iekrāso pirmās dzeltenās lapas, septembris kļūst par Dzejas dienu mēnesi. Tās iesākās ar pasākumu „Laimīgs šokolādes dzejā”. Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni kopā ar klases audzinātāju Ingrīdu Grišāni aktīvi iesaistījās burvīgajā dzejas tapšanas un lasīšanas procesā. Šokolāde un rudens mudina ieklausīties katrā dzejas lasīšanas skaņā. Tā mudina uzdrošināties, atklāt un izzināt sevi, pasauli un cilvēkus mums līdzās.
 
Dzejnieka Valda Krāslavieša atceres pasākumā „Latgale - mana jaunības zeme, vēl skubina mani tavs atmiņu vīraks” atmiņās par mūsu novadnieku dalījās bijušais ārzemju latvietis Māris Ķirsons. Mācītājs Ķirsons Latvijas vārdu iznesa visas pasaules mediju pirmajās rindās, kad 1980. gadā Madridē, protestēja pret Baltijas valstu okupāciju. Ilgus gadus bija mācītājs Sv.Pāvila draudzē Čikāgā (1967 – 1975), kur iepazinās ar Valdi Krāslavieti. Abu latviešu sirdis allaž vilka pie tautiešiem, tādēļ viņi iesaistījās pasākumos, kas uzturēja dzīvu latviešu kultūru svešajā zemē. Atmiņu stāstījums vijās ar dzejas skanējumu, sirsnīgo atceri par dzejnieka viesošanos Latvijā. Vislielākā pateicība Mārim Ķirsonam par stāstījumu un vēlējumiem jaunajai paaudzei saglabāt savu valodu, kultūru, turēt godā tradīcijas.

Reizē ar Dzejas dienu pasākumu tika atklāta keramiķa, „Pūdnīku skūlas” dalībnieka un dibinātāja Ilmāra Veceļa keramikas izstāde.

25. septembrī Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā tika prezentēts pašu izveidots jauns virtuāls stāsts novadpētniecībā „Mūsu novadnieku devums latgaliešu literatūrā 18.-20.gs. sākumā”.
 
Novadpētniecības darbs ir par septiņiem izciliem Krāslavas un Dagdas novadu literātiem 18., 19. un 20. gadsimta sākumā, kuri ir sekmējuši latgaliešu valodas izplatību drukātā veidā. Stāsts ir par Kazimira Buiņicka, Joņa Lukaševiča, Miķeļa Rota, Celīnas Plāteres, Vaclava Kropa, Jana Kurmina un Ignata Assana devumu latgaliešu literatūrā. Šos cilvēkus pieminot, katrs jāmin ar piebildi „pirmais Latgalē”. Jo šo novadnieku vidū ir pirmā periodiskā izdevuma Latgalē izdevējs, pirmās latgaliešu oriģināllugas autors, pirmā latgaliešu tautasdziesmu vācēja, Evanģēlija no latīņu valodas uz latgaliešu valodu tulkotājs, pirmā laicīgā dzejoļa latgaliešu valodā autors, pirmās iespiestās latgaliešu vārdnīcas „Slownik polsko-lacinsko-lotewski” sastādītājs, rakstnieks, burtlicis, preses darbinieks Pēterpilī.

Noskatījušies virtuālu stāstu par novadnieku devumu latgaliešu literatūrā, visi pasākuma dalībnieki tika iesaistīti nupat iegūtās informācijas atjautīgā atkārtošanā. Atgriezeniskā saite starp stāsta veidotāju un klausītājiem tika iegūta, un tas priecē. Pateicamies visiem pasākuma dalībniekiem, īpaši Krāslavas pamatskolas 8.b klases skolēniem un skolotājai Lāsmai Dzirkalei.

Anna Bartuša, bibliogrāfe