Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/izstade-2.html
Emuārā tiek atspoguļota Krāslavas novada bibliotēkas publicitāte masu medijos
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pilsetas-identitates-vestures-un-vertibu-izpausme-caur-gerboni.html
Pilsētas identitāte ir tās unikālais raksturs un kopējais tēls, kas veidojas no vēstures, kultūras, tradīcijām un iedzīvotāju kopīgajām vērtībām. Tā atspoguļojas ne tikai arhitektūrā un sabiedriskajā dzīvē, bet arī simbolos. Caur ģerboni pilsēta izsaka savu būtību un stāsta par sevi.
Heraldikas māksla, kuras sastāvdaļa ir arī pilsētu ģerboņi, aizsākās jau viduslaikos — laikā, kad bruņinieki vai valdnieki izmantoja simbolus, lai atšķirtu sevi kaujas laukā vai izceltu savu izcelsmi. Ar laiku šī simbolu valoda kļuva par precīzu un reglamentētu sistēmu, kurā katrai krāsai, formai un figūrai bija konkrēta nozīme. Kad pilsētas sāka iegūt tiesības un pašpārvaldi, arī tās ieguva savus ģerboņus, zīmes, kas apliecināja to statusu, vēsturisko nozīmīgumu un lepnumu.
2025. gada 31. oktobrī aprit gadsimts kopš Krāslavas pilsētas ģerboņa apstiprināšanas. Šis simtgades notikums ir labs pamudinājums pievērst uzmanību Krāslavas pilsētas ģerbonim kā pilsētas heraldiskajam simbolam, jo Latvijas valsts simbolu sistēmā pilsētu ģerboņi veido svarīgu daļu no kopējā heraldiskā mantojuma.
Heraldiskais simbols, saskaņā ar heraldikas nosacījumiem, ir izstrādāts atsevišķs apzīmējums, kas ģerboņa formā reprezentē valsti, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību vai kādu citu juridisku vai fizisku personu. Savukārt ģerbonis, atbilstoši noteiktiem heraldikas likumiem, ir noteiktā zīmju un krāsu sistēmā, formā un atveidojumā sastādīta sociālās identitātes un tās apliecināšanas zīme jeb simbols.
Lai šo simbolu varētu viennozīmīgi aprakstīt un atveidot, tiek izmantota blazonēšana jeb ģerboņa heraldiskais apraksts. Blazonēšanas mērķis ir nodrošināt, lai, balstoties tikai uz aprakstu, būtu iespējams pilnībā un pareizi rekonstruēt ģerboņa vizuālo izskatu. Tādēļ blazonējums ir lakonisks, loģiski strukturēts un vienlaikus ļoti konkrēts.
Viens no galvenajiem blazonēšanas principiem ir skatījuma virziens — ģerboni neapraksta no skatītāja puses, bet gan no vairoga nēsātāja puses. Tas nozīmē, ka, aprakstot ģerboni, labā puse ir heraldiskā labā (skatītāja kreisā), bet kreisā puse — heraldiskā kreisā (skatītāja labā). Šis princips nodrošina vienotu un konsekventu pieeju visā heraldikā.
„Zilā laukā uz labo pusi peldošs sens sudraba kuģis ar airiem un burām” — tāds ir Krāslavas pilsētas ģerboņa apraksts 1925. gadā, ko apstiprināja Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste.
Kuģis simbolizē kuģošanu pa Daugavu, airi — pilsētas pamatiedzīvotāju piecas tautības. Kad 1925. gadā notika Otrā tautas skaitīšana Latvijā, rezultāti atklāja daudzveidīgo tautību kopumu Krāslavā. Tautas skaitīšanas laikā Krāslavā 1925. gadā tika saskaitīti 1716 ebreji, 984 poļi, 833 latvieši, 445 krievi, 428 baltkrievi un 79 citu tautību iedzīvotāji.
Ģerboņa centrālais un nozīmīgākais elements ir heraldiskais vairogs. Tas kalpo kā pamatlauks, uz kura tiek izvietotas pārējās figūras, simboli un raksti. Heraldikas aprakstos vārdu „heraldiskais” parasti izlaiž, runājot vienkārši par vairogu. Vairogi var būt dažādi pēc to formas veida — „poļu vairogs”, „itāļu vairogs, „franču vairogs”, „spāņu vairogs” u. c. Katras formas izvēlei ir gan estētiska, gan tradicionāla nozīme un tā bieži norāda uz konkrētu laikmetu vai ģerboņa ģeogrāfisko izcelsmi. Vairoga virmas pamata fons tiek saukts par lauku, kas var būt dalīts vai vienkrāsains.
Vairoga daļas tradicionāli tiek apzīmētas ar noteiktiem terminiem: vairogam izšķir augšmalu, apakšmalu, labo un kreiso malu, labo un kreiso sānu, pāļa vietu (vairoga vertikālais vidus), vairoga galvu (vairoga augšējā trešdaļa), sirds rindu (vairoga centrālā zona) un vairoga pēdu (vairoga apakšējā trešdaļa). Šie termini ir ļoti svarīgi blazonēšanā, jo tie precīzi nosaka figūru novietojumu uz vairoga.
Heraldiskās krāsas ir kopīgs apzīmējums visiem koloristiskajiem dekora veidiem, kas tiek likti uz vairoga. Tās savukārt dala metālos (zelts, sudrabs) un krāsās (sarkans, zils, zaļš, melns, purpurs).
Heraldikas likums paredz, ka metālu nedrīkst likt uz metāla, bet krāsu — uz krāsas, lai saglabātu skaidru kontrastu un labu redzamību.
Visi elementi, kas atrodas uz vairoga laukuma, tiek apzīmēti par ģerboņa figūrām jeb uzlikumiem.
Tie var būt heraldiski simboli (lauvas, ērgļi, krusti, zvaigznes, torņi u.c.) vai dabiskas figūras (dzīvnieki, augi, cilvēki, priekšmeti). Katra figūra nes sev līdzi noteiktu simbolisku nozīmi, kas atspoguļo ģerboņa īpašnieka raksturu, izcelsmi vai sasniegumus.
Lai stiprinātu izpratni gan par Krāslavas ģerboni kā pilsētas heraldisko simbolu, gan arī par ģerboņu uzbūvi un to simbolisko valodu, Krāslavas novada bibliotēka aicina piedalīties tiešsaistes novadpētniecības aktivitātē: ej.uz/Kraslavasgerbonim-100
Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja
Izmantotā literatūra:
Lancmanis, Imants. Heraldika. – Rīga, 2007.
Kļaviņa, Iveta. Latvija. Ģerboņi. – Rīga, b. g.
Latvijas ģerboņi. Valsts, pilsētu un teritoriālā heraldika – Rīga, 2008.
Otrā tautas skaitīšana Latvijā. – Rīga, 1925., 57.lpp.
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/programmesana-musdienas-un-nakotne.html
Šī gada 23. oktobrī Krāslavas novada bibliotēkā norisinājās sarunu cikla senioriem „Digitālās tehnoloģijas bez steigas” pirmā nodarbība – saruna. Šo rindu autore, Rīgas Valsts Tehnikuma 3. kursa studente Santa Krista Krama, novadīja prezentāciju par tēmu „Ievads programmēšanā”.
Prezentācijas laikā seniori tika iepazīstināti ar programmēšanas pamatiem, kas ir programmēšana, kā tā darbojas un kādu nozīmi tā ieņem mūsdienu pasaulē.
Programmēšana palīdz radīt risinājumus, kurus cilvēki ikdienā neieraudzīs, piemēram, tā nosaka, kā darbojas glābšanas droni, automātiskie tulkotāji un algoritmi, kas paredz slimību izplatību.
Tā ļauj cilvēkiem īstenot idejas, kas agrāk šķita neiespējamas, un padara tehnoloģijas gudrākas un noderīgākas ikdienā.
Tika apskatītas dažādas programmēšanas valodas, piemēram, Java un JavaScript, kā arī to izmantošana mājaslapu un lietotņu veidošanā. Tika demonstrēts video par programmētāja darbu un sniegti vienkārši koda piemēri, lai parādītu, kā idejas pārtop programmās.
Tāpat tika runāts par mākslīgā intelekta nozīmi programmēšanas nākotnē.
Noslēgumā studente parādīja savu projektu – tīmekļa vietni skolēniem, kurā ir iespēja ievadīt skaitļus un saņemt atbildes uz matemātikas uzdevumiem.
Kopumā saruna bija interesanta, saprotama un izglītojoša, un seniori ar interesi piedalījās, uzdodot jautājumus par programmēšanas pielietojumu ikdienā.
Santa Krista Krama,
Rīgas Valsts Tehnikuma 3. kursa studente,
Krāslavas novada bibliotēkas praktikante
Tatjanas Azamatovas foto
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/browse/1/article/5/lekcija.html
Bibliotēka – vieta, kur notiek mūžizglītības un kopienas stiprināšanas procesi, tehnoloģijas kļūst saprotamas un sarunas kļūst vērtīgas.
Laikā no 2025. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 31. maijam Krāslavas novada bibliotēka piedāvā regulāras aktivitātes – sarunu ciklu „Digitālās tehnoloģijas bez steigas”:
2025. gada 23. oktobrī plkst. 15.00 tiekamies Krāslavas novada bibliotēkas cokolstāvā – saruna ar Santu Kristu Kramu par tēmu „Ievads programmēšanā”.
Nāc uz bibliotēku un uzzini, cik vienkārši un interesanti var būt tehnoloģiju risinājumi ikdienā!
Atver digitālo pasauli savu iespēju robežās!
Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/tiksanas-ar-makslinieci-martu-folkmani.html
Krāslavas novada bibliotēkā septembra Dzejas dienu noskaņojumu radīja tikšanās ar Sergeja Timofejeva grāmatas „Moka un Robers” ilustratori Martu Folkmani.
Grāmata ir interesanta bērniem, jauniešiem un arī pieaugušajiem. Tā ir par diviem Rīgas suņiem no dažādiem laikmetiem, kuri nekad nav tikušies un arī par vācu komponista Riharda Vāgnera dzīves gaitām.
Krāslavas ģimnāzijas 4. klašu audzēkņi ar klašu audzinātājām Anitu Teivišu un Ināru Kruti ar vislielāko interesi noklausījās Martas stāstījumu par grāmatas „Moka un Robers” ilustrāciju tapšanas gaitu un uzdeva māksliniecei daudz jautājumu.
Gunta Ahromkina, Krāslavas novada Attīstības nodaļas projektu un telpiskās plānošanas speciāliste, visiem pasākuma dalībniekiem uzdāvināja mazgrāmatiņu „Krāslava kokā”, kuru ir ilustrējusi Marta Folkmane.
Grāmatiņa „Krāslava Kokā” izdota vasaras beigās Krāslavas novada pašvaldības, biedrības „Krāslavas māmiņu klubs” un biedrības „Daugavas Savienība” sadarbības ietvaros, īstenojot projektu „Krāslavas bērnu un mākslinieku zīmējumu un skaitāmpantu albuma „Koka Krāslava” izdošana”.
Izdevumā ietverti novada bērnu, pieaugušo un mākslinieces Martas Folkmanes kopdarbā tapušie skaitāmpanti, zīmējumi un uzdevumi, kas aizraujošā veidā sekmēs mazo krāslaviešu kultūrapziņu par Daugavas ielejas vērtībām un Krāslavas īpašo identitāti. Izdevums pie mazajiem lasītājiem izglītības iestādēs un bibliotēkās devās 1. septembrī, tā tirāža ir 1000 eksemplāri. Projekts izmaksāja 858,00 eiro.
Krāslavas novada bibliotēkas direktore Valentīna Magidas pateicās Martai un Guntai par sadarbību ar bibliotēku un novēlēja panākumus radošajā darbā.
Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Sanitas Dilbas foto

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pateicibas-pasakums-kraslavas-novada-bibliotekas-izdevumu-davinatajiem-un-bibliotekas-atbals.html
29. augustā Krāslavas novada bibliotēkā norisinājās Pateicības pasākums bibliotēkas izdevumu dāvinātājiem un bibliotēkas atbalstītājiem.
Vasara tuvojas noslēgumam, bet tieši tagad ir brīdis, kad tējai un grāmatai ir īpaša nozīme – kad vakari kļūst garāki, mēs arvien vairāk tiecamies pēc sarunām, pēc stāstiem, pēc klusuma, ko piepilda vārdi.
Mēs no sirds esam pateicīgi katram, un ar lepnumu varam droši teikt, dāvinātāju un atbalstītāju mums ir daudz, vairāk par 100.
Ne katrs dāvinājums tiek dots skaļi.
Daži atnāk ar klusu smaidu, dažas grāmatas nonāk plauktā bez vārdiem.
Bet mēs atceramies katru dāvinātāju un atbalstītāju.
Kā vecmāmiņa lika uz galda plātsmaizi, tā mēs klājām pateicības galdu.
Ar ievārījuma burciņām, pīrāgiem ko sacepa paši bibliotēkas darbinieki un ar tēju, un siltiem vārdiem – no sirds uz sirdi.
Lai tikšanās ar atbalstītājiem būtu nozīmīgāks un pīrāgi garšīgāki Pateicības pasākumu papildināja Zemnieku saimniecības „Kurmīši” saimnieka Ivara Geibas aizraujošais stāstījums par tējām un augiem.
Un muzikālo pavadījumu pasākumam nodrošināja šarmantais saksofona skanējums Jevgēnija Tadelo izpildījumā.
Bijām ļoti pagodināti par izdevējas Ilvas Eriņas siltajiem vārdiem un apsveikumiem, kā arī dāsno grāmatu dāvinājumu pasākuma dalībniekiem.
Margarita Žavnerčika,
Krāslavas novada bibliotēkas metodiķe
Autores foto
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/caklakie-lasitaji-vasaras-maratona-atputies-ar-gramatu.html
Krāslavas novada bibliotēkā tika organizēts noslēguma pasākums čaklākajiem lasītājiem vasaras brīvdienās. Bērnu literatūras nodaļā vasaras mēnešos 1029 grāmatas aizceļoja pie 218 bērniem un jauniešiem. Daudzi no viņiem izlasīja vairāk par trim grāmatām. Aleksandrs Vaivodišs bieži nāca uz bibliotēku, izlasīja pat 31 grāmatu un par savu centību saņēma pārsteiguma balvu. Šo rindu autore apsveica pasākuma dalībniekus, atzīmējot to, ka visi ir uzvarētāji vasaras lasīšanas maratonā ,,Atpūties ar grāmatu!” Lasīšanu nevar aizstāt ne ar ko citu. Tā ir piepūle, jūtu audzināšana un prieks. Laba lasīšana veicina ātru domāšanu, padara vieglāku mācīšanos un arī nomierina. „Lasu, tātad esmu!” rakstīja Miha Kovačs savā grāmatā par iemeslu, lai lasītu grāmatas digitālajā laikmetā.
Bibliotekāres Sanita un Viktorija uzdrošināja bērnus runāt par izlasīto, stāstot par sevis izvēlēto grāmatu, šoreiz tās bija grāmatas no jaunās ,,Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas’25” kolekcijas. Pasākuma dalībnieki Tobiass ar mammu Faustīni, Aleksandrs, Kristers, Regnārs, Kaspars, Armands, Gustavs, Anastasija, Kirils, brālis Alekss ar māsiņu Julianu dalījās priekā par kādu no izlasītajām grāmatām: demonstrēja to, popularizēja, lasot pa kādam citātam, un ieteica izlasīt grāmatu klausītājiem.
Bibliotēkas direktore Valentīna Magidas pateicās bērniem un vecākiem par aktīvu iesaistīšanos lasīšanā un drosmi uzstāties. Visiem tika pasniegtas atzinības, uzdāvinātas grāmatas un saldumi.
Mūs visus vieno mīlestība pret grāmatām un atbildība par to, kādas izaugs nākošās paaudzes.
Viktorija Urbanoviča,
bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Olgas Skerškānes foto
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-biblioteka-24.html
Ar jaunajām grāmatām var iepazīties šeit.
Foto no momenti.lv
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/digitala-puzle-musdienigs-sveiciens-pilsetai.html
Pilsētas svētki ir īstais brīdis, lai apvienotu tradīcijas ar jaunradi. Tieši pirms gada, Krāslavas pilsētas svētku nedēļā, Krāslavas novada bibliotēkas Novadpētniecības nodaļā tapa jauna un inovatīva aktivitāte, digitāla puzle, kas apvienoja mūsdienīgas tehnoloģijas ar kultūrvēsturisko izziņu. Digitāla puzle tika veidota ar atpazīstamu vizuālo ainavu – brīnišķīgās grāfa un grāfienes skulptūras pie Krāslavas pils, kas harmoniski iekļaujas grāfu Broel Plāteru pils parka ainavā jau no 2020. gada vasaras.
Šī digitālā aktivitāte guva lielu atsaucību un pozitīvu atgriezenisko saiti – tika uzteikta idejas oriģinalitāte, izzināšanas prieks un salikšanas azarts. Tieši šī ieinteresētība un sabiedrības iesaiste bija pamudinājums iesākto turpināt.
Tāpēc arī šogad, pilsētas svētku nedēļā, interesentiem tiek piedāvāta jauna digitāla puzle, ar jaunu tematiku un jaunu vēstījumu. Šogad tā ir strūklaka „Burulaiva ar pieciem airiem” 18. novembra laukumā, Krāslavas vēsturiskajā centrā, kas tika atklāta jūlija mēnesī pirms 15 gadiem. Strūklaka atveido Krāslavas pilsētas ģerboni – burulaivu ar pieciem airiem. Zināt ģerboņa nozīmi, nozīmē zināt arī Krāslavas pilsētas vēsturi.
Aicinām ikvienu pilsētas svētkos (un arī pēc tiem) salikt šo puzli. Lai šī vizuālā kompozīcija kļūst simboliska, mūsu centieniem, vēlmēm un cerībām saplūstot vienā kopīgā ainavā.
Puzle atrodama šeit.
Puzles veidošanā izmantots fotoattēls no vietnes visitkraslava.com.
Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja,
idejas autore un īstenotāja
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/burvju-pasaule-ienak-kraslavas-novada-biblioteka-harijam-poteram-veltits-pasakums-pulce-mazu.html
Šī gada 9. jūlijā bibliotēkā norisinājās īpašs pasākums, kas bija veltīts vienai no visu laiku iemīļotākajām grāmatu sērijām – Harija Potera pasaulei. Burvju pilnā diena pulcēja bērnus un jauniešus, tostarp arī Bērnu vasaras nometnes dalībniekus no Rīgas, kuri ar lielu interesi piedalījās aktivitātēs.
Īpašais pasākuma viesis bija Aleksandra Juhņeviča, kura bija ieradusies ar savu figūriņu kolekciju. Bērniem bija iespēja ne tikai apskatīt šo kolekciju, bet arī uzzināt interesantus faktus par dažādiem varoņiem un sižeta detaļām.
Visi dalībnieki ar sajūsmu iesaistījās sarunās par Harija Potera grāmatām, filmām – bija skaidrs, ka šī burvju pasaule viņiem nav sveša. Klausoties Aleksandras stāstījumā, bērni uzmanīgi sekoja līdzi un aktīvi atbildēja uz jautājumiem, kā arī dalījās savās izjūtās, iespaidos. Kāds no dalībniekiem pat ir bijis Harija Potera studijā Londonā.
Pasākuma gaitā bērni tika sadalīti Cūkkārpas skolas torņos – Grifindorā, Slīdenī, Elšpūtī un Kraukļanagā. Tad komandas varēja izvēlēties savu burvju zizli, un viņu uzvedums bija izdomāt jaunus buramvārdus. Dalībniekiem vajadzēja izdomāt arī to, kāpēc tādi buramvārdi ir vajadzīgi, kādu labumu tie sniegs, tad apdomāt kādas kustības ir jāizdara ar zizli, lai burvestība notiktu. Radās radoši, smieklīgi un pat nedaudz noslēpumaini buramvārdi, kuri tika prezentēti pārējai auditorijai.
Liela uzmanība tika veltīta arī ceļojošajai grāmatu izstādei „Harijs Poters un filozofu akmens”, kurā ir prezentētas grāmatas 22 ES dalībvalstu valodās. Bērni ar interesi aplūkoja, kā pirmais sērijas stāsts izskatās vācu, franču, itāļu un citās valodās, saprotot, ka Harijs Poters patiešām ir iekarojis visu pasauli.
Pasākums izvērtās par neaizmirstamu notikumu – rodošu, izzinošu un iedvesmojošu. Bibliotēka uz vienu dienu pārtapa par īstu Cūkkārpas skolu, kur fantāzija, zinātkāre un draudzība bija galvenās vērtības.
Sanita Dilba,
Krāslavas novada bibliotēkas Lasītavas vadītāja
Margaritas Žavnerčikas foto
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/veiksmigi-rit-sabiedribas-digitalizacijas-projekts.html
2025. gada 21. maijā Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļā viesojās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projekta koordinatore Arita Vīziņa, pārrunājot sabiedrības digitalizācijas projekta aktualitātes un norises gaitu. Attīstības nodaļas projektu un telpiskās plānošanas speciāliste Gunta Ahromkina iepazīstināja ar projekta progresu un izaicinājumiem, pašvaldības pieeju iedzīvotāju uzrunāšanā. Lai praksē redzētu nodarbību norisi, tika apmeklēta mācību nodarbība Krāslavas novada bibliotēkā.
Krāslavas novada komanda pozitīvi izceļas uz citu īstenotāju fona, gandrīz par 40% sasniedzot plānoto rezultatīvo rādītāju.
Atgādinām, ka apmācības noritēs visa gada garumā, mācību procesu nodrošina nozares profesionāles, pasniedzējas-mentores Ilona Cabule un Žaneta Moiseja.
Mentores piedāvās tiešu atbalstu un interaktīvu mācību vidi, materiālus, dalībnieki var aktīvi iesaistīties un uzdot jautājumus, pārvarot psiholoģiskās barjeras, kas saistītas ar digitālo iekārtu un rīku lietošanu.
Apmācības notiek vairākos līmeņos:
Pieteikties apmācībām var jebkurā Krāslavas novada bibliotēkā, sazinoties ar koordinatori Viju Dzalbi, zvanot pa tālruni +371 28744410 vai rakstot uz apmacibas.kraslava@gmail.com, kā arī https://stars.gov.lv/sazina-ar-pasvaldibu (mācību vieta – jāizvēlas Krāslavas novada pašvaldība).
Digitālā pratība mūsdienās ir būtiska gan personīgai izaugsmei, gan kopienas attīstībai. Ieguldot zināšanās, mēs stiprinām sabiedrību un veidojam modernu, tehnoloģiski prasmīgu Latviju.
Gunta Ahromkina,
Attīstības nodaļas projektu un telpiskās plānošanas speciāliste
Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore
Margaritas Žavnerčikas foto
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kraslavas-novada-biblioteka-nosledzas-nodarbibu-cikls-zinasanu-kopcels-senioriem.html
Zināšanas ir kā ceļš, kas nekad nebeidzas – katrs solis tajā paver jaunas iespējas, stiprina pārliecību un saglabā dzīvesprieku. Krāslavas novada bibliotēkā seniori ne tikai mācās — viņi atklāj, ka „zinātkāre ir dzīves skaistākā un moderna kustība uz priekšu”.
Nodarbību cikls „Zināšanu kopceļš” senioriem ir izglītojoša un sociāli aktīva programma, kas norisinājās Krāslavas novada bibliotēkā laika periodā no 2024. gada 21. oktobra līdz 2025. gada 19. maijam ar vīziju (“Aktīvs, zinošs un digitāli iekļauts seniors”) – stiprināt senioru līdzdalību mūsdienu sabiedrībā, palīdzot viņiem justies droši digitālajā vidē, uzturēt garīgo un emocionālo veselību, kā arī saglabāt sociālo aktivitāti.
Cikla „Zināšanu kopceļš” mērķis ir veicināt mūžizglītību un digitālo iekļaušanu, vienlaikus stiprinot starppaaudžu saiknes, kultūras apzināšanos un personīgo izaugsmi. „Zināšanu kopceļš” ir kā ceļojums, kur katra nodarbība kļūst par soli tuvāk informācijas un digitālajai sabiedrībai, kurā zināšanas ir pieejamas, attiecības – cieņpilnas, un katrs seniors – aktīvs un pilntiesīgs tās dalībnieks.
Krāslavas novada bibliotēka piedāvāja senioriem astoņas nodarbības, kuras notika ik mēneša trešajā pirmdienā no plkst. 15.00 līdz 16.30 un kļuva par vērtīgu pieredzi daudziem aktīviem un zinātkāriem senioriem. Nodarbību cikls aptvēra dažādas tēmas, kas interesē un ir būtiskas senioriem – sākot no digitālo prasmju apguves līdz pat kultūras, vēstures un literatūras izzināšanai. Piemēram, „Kvadrātkodi: vienkārši un saprotami”, „WhatsApp Web”, „E-pasta knifi”, „Iepazīšanās ar mākslīgo intelektu”, „Biļešu iegāde kultūras pasākumu apmeklēšanai”, „Iepazīšanās ar jaunajām grāmatām pielāgotajā formātā, palielinātajā drukā un audio formātā”, novadpētniecības viktorīnas, spēles un darbnīcas.
Cikla „Zināšanu kopceļš” nodarbības vadīja Krāslavas novada bibliotēkas darbinieces Anna Bartuša, Margarita Žavnerčika, Sanita Kokina, Ināra Pauliņa, Viktorija Urbanoviča, Svetlana Ļaksa-Timinska un šī raksta autore. Vienu reizi nodarbību vadīja Latgales Centrālās bibliotēkas filiāles Čiekuru bibliotēkas vadītāja Larisa Želve, kura iepazīstināja ar jaunajām grāmatām pielāgotajā formātā, palielinātajā drukā un audio formātā.
Nodarbību ciklā „Zināšanu kopceļš” piedalījās ap 100 senioru. Pasākumi notika neformālā un draudzīgā vidē, kas veicināja dalībnieku savstarpējo komunikāciju un sadarbību. Seniori atzina, ka cikls deva daudz vairāk nekā tikai jaunas iemaņas.
Seniori ieguva pašpārliecinātību – tehnoloģijas vairs nebiedē, bet kļūst par noderīgu ikdienas daļu, draudzības un piederības sajūtu – sarunas, pozitīvas emocijas un atbalsts vienam no otra kļuva par svarīgu cikla sastāvdaļu, iedvesmu turpināt mācīties – katra tikšanās deva motivāciju attīstīties un palikt aktīvam.
Informācija par nodarbībām no cikla „Zināšanu kopceļš” atspoguļota Krāslavas novada bibliotēkas tīmekļvietnē un sociālajos medijos ar tēmturiem #Zināšanas, #Seniori, #KrāslavasNB, #KNB, #2025knb.
Aicinām ikvienu būt zinātkāram, atvērtam jaunajam un nebaidīties turpināt mācīties – soli pa solim, arī kopā ar citiem. Paplašiniet redzesloku un ļaujiet sev augt – jo mācīties nekad nav par vēlu!
Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore,
nodarbību cikla “Zināšanu kopceļš” organizētāja
Autores foto
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/kraslavas-novada-biblioteka-aicina-bernus-lasit-vasaras-brivlaika.html
Vasaras brīvdienu laikā nāc uz Krāslavas novada bibliotēku, piesakies lasīšanas maratonam, saņem lasītāja karti un atpūties ar grāmatu! Uzvarētāji tiks sumināti augusta mēneša beigās.
Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/browse/1/article/3/skala25-regionalais-finals.html
15. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notika Skaļās lasīšanas reģionālā sacensība (SkaLa). Sacensībā piedalījās Krāslavas ģimnāzijas, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas un Dagdas vidusskolas 5. klašu audzēkņi.
Labsajūtas atmosfēru pirms sacensības sākšanas radīja vispārējās un interešu izglītības skolotājs, deju kolektīvu vadītājs Ričards Škagals, iesaistot visus dalībniekus prāta un ķermeņa relaksējošos vingrinājumos. Humoristiska triju dalībnieku vienbalsīga avīzes ,,Krāslavas Vēstis” skaļa lasīšana pozitīvi noskaņoja sacensībai.
Sacensības tiesneši - Krāslavas novada bibliotēkas direktore Valentīna Magidas, Krāslavas Bērnu un jauniešu centra metodiķe Sanita Kumpiņa, Krāslavas Kultūras nama pasākumu režisore Inga Pudnika-Skerškāne un arī neatkarīga žūrijas eksperte, 2024. gada reģionālās sacensības uzvarētāja, Liene Matjušonoka, kurai vajadzēja izvelēties SIMPĀTIJAS NOMINANTI. Par Krāslavas novada reģionālo lasīšanas čempioni atzina Krāslavas ģimnāzijas 5. klases skolnieci Aurēliju Rimšāni, kura uzstāsies Latgales novada starpfinālā pēc vienošanās ar Latvijas Nacionālo bibliotēku kādā no reģionālajām bibliotēkām Latgalē.
Liene, Krāslavas novada Skaļās lasīšanas ,,ČEMPIONE 2024”, savu simpātijas balvu uzdāvināja Dagdas vidusskolas skolniecei Viktorijai Hmeļņickai, savukārt, žūrija savu simpātijas balvu uzdāvināja Dagdas vidusskolas skolniecei Ženijai Čapkevičai.
Simpātiju balvas sagādāja ,,Krāslavas vitrāžas” meistare Elvīra Škutāne.
Visi reģionālās sacensības dalībnieki saņēma balviņas un pateicības par Skaļās lasīšanas popularizēšanu, diplomus par panākumiem reģionālajā sacensībā, skolotāji un palīgi– grāmatas un pateicības par atbalstu, sadarbību ar Krāslavas novada bibliotēku un veiksmīgu jaunās paaudzes iesaistīšanu Nacionālajā Skaļās lasīšanas sacensībā.
Vislielāko prieku audzēkņiem sagādāja ekskursija uz Krāslavas Bērnu un jauniešu centru, kur tika organizēta radoša darbnīca ,,Spīdošā mandala”, kuru vadīja interešu izglītības skolotāja Larisa Kizjalo.
Mēs esam pateicīgi visiem labiem cilvēkiem, kuri veicina lasītprieku Bērnā!
Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Jura Rogas foto
Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/browse/1/article/3/dievnamu-torni-kas-raugas-pari-laikiem.html
Krāslavas novads nav tikai vieta uz kartes – tā ir zeme, kur gadsimtu gaitā krustojušies ceļi, valodas, tautības un reliģijas. Mūsu novads ir unikāls ar savu bagātīgo daudzveidību, un vieni no tās spilgtākajiem lieciniekiem ir dievnami – dažādu konfesiju baznīcas, dievnami, lūgšanu nami.
17. maijā Latvijā notiks garīgās kultūras notikums „Baznīcu nakts un Atvērto baznīcu diena”. Šis ikgadējs notikums jau ir kļuvis par īpašu tradīciju Latvijas kultūras un garīgajā dzīvē, piedāvājot sabiedrībai iespēju ielūkoties tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcās ārpus ierastā dievkalpojumu laika. Dienas, vakara un nakts stundās atvērtās baznīcas pārtop par vietām, kur sastopas vēsture, garīgums un mūsdienu kultūra.
Lai rosinātu iepazīt un atklāt Krāslavas novada sakrālo mantojumu laikā, kad Latvijā notiek „Baznīcu nakts un Atvērto baznīcu diena”, Krāslavas novada bibliotēka piedāvā izglītojošu novadpētniecības viktorīnu par Krāslavas novada dievnamiem „Dievnamu torņi, kas raugās pāri laikiem”.
Atbildes uz vairākiem viktorīnas jautājumiem var sameklēt 2014. gadā izveidotajā datubāzē „Kristīgo konfesiju draudzes Krāslavas un Dagdas novados”, kas atrodama bibliotēkas mājas lapā, novadpētniecības kolekcijā.
Dalība novadpētniecības viktorīnā veicinās izpratni par kultūras un reliģisko daudzveidību novadā. Tā var kļūt arī par iedvesmu klātienē apmeklēt Krāslavas novada dievnamus, īpaši tos, kuros ne reizi nav būts.
Virtuālais ceļojums pa Krāslavas novada dievnamiem sākas šeit.
Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja