2025. gada 11. apr.

Zināšanu kopceļš

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/3/zinasanu-kopcels.html




2025. gada 1. apr.

Lasīšanas vēstnese no Krāslavas

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/lasisanas-vestnese-no-kraslavas.html



29. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jau 25. reizi notika LNB lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024” svinīgs noslēguma pasākums Lasīšanas svētki, ko apmeklēja grāmatu vērtētāji no visas Latvijas, tika sumināti lasītāko grāmatu autori, tulkotāji un izdevēji, godināti lasīšanas vēstneši – aktīvākie vecāki un skolotāji. Svētkus vadīja TV personība Māris Grigalis, muzicēja mākslinieki no grupas „Carnival Youth”.

Krāslavas novada bibliotēkas lasītāja Iveta Solima tika nominēta kā Latgales novada lasīšanas vēstnese.

Personisko atbildību par nākotnes lasītāju sabiedrību apliecina no 2012. gada Latvijas Nacionālās bibliotēkas iesāktā lasīšanas vēstnešu kustība. No vēsturiskajiem novadiem bibliotekāri nosauc visčaklākos palīgus, kuri palīdz īstenot lokālās lasītveicināšanas aktivitātes. Un šogad par Krāslavas novada bibliotēklas Latgales Lasīšanas vēstnesi tika izvēlēta Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” skolotāja Iveta Solima. Viņa ir lasītprieka veicinātāja ne vien saviem diviem dēliem, bet arī bērnudārza grupiņām, kur lasa Bērnu žūrijas 5+ grāmatas. Programmā viņa iesaistījusies kopš 2019. gada. Ivetai ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Krāslavas novada bibliotēku. Mazie lasītāji tiek vesti ekskursijās uz bibliotēku, kā arī bibliotekāres aicinātas ciemos pie viņiem. Vecāki tiek motivēti apmeklēt bibliotēku kopā ar bērniem.

Iveta saņēma LNB pateicību par iniciatīvu un ieguldīto darbu lasīšanas veicināšanā un programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024.” atbalstīšanā un popularizēšanā Latgales reģionā.

Iveta dalās savā lasīšanas pieredzē: „Man personīgi lasīšanā svarīgs ir pārdomu process, lasot un izlasot grāmatu, atklāt un attīstīt nebeidzamās fantāzijas iespējas un, protams, nebeidzamais miers. Tā ir cita pasaule, kurā tu iegrimsti. Esi tu un grāmata un tava iztēle ... kura turpina attīstīties pat tad, kad grāmata ir nodota bibliotēkā un gaida, kad to paņems nākamais lasītājs.”

Pasākuma ierakstu var vērot LNB Youtube kanālā šeit.

Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Sanitas Kokinas foto


2025. gada 31. marts

Jaunās grāmatas Krāslavas novada bibliotēkā

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/jaunas-gramatas-kraslavas-novada-biblioteka-19.html



Ar jaunajām grāmatām latviešu valodā var iepazīties šeit, ar jaunām grāmatām svešvalodās var iepazīties šeit.

Foto no momenti.lv

2025. gada 27. marts

Digitālā nedēļa

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/digitala-nedela.html




2025. gada 17. marts

Meistarklase

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/meistarklase.html




Pasaule ceļotāja acīm

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/pasaule-celotaja-acim.html




2025. gada 14. marts

„Digitālā nedēļa 2025” Krāslavas novada bibliotēkā

 


No 24. līdz 28. martam Krāslavas novada bibliotēka aicina ikvienu piedalīties ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņā „Digitālā nedēļa 2025” (#eprasmes25), kas sniegs iespēju gan iedzīvotājiem, gan skolēniem, jauniešiem apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes.

Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta ALL Digital Weeks 2025 (#ADWeeks2025) ietvaros un šogad Latvijā notiks jau 16. reizi!

Digitālās nedēļas 2025 aktivitātes šogad plānotas šādas:

• 25. martā plkst. 15.00 Krāslavas novada bibliotēkas cokolstāvā tiks organizēta praktiskā lekcija „Mākslīgais intelekts – palīgs darbā un ikdienā”.

Praktiskās lekcijas mērķis ir iepazīstināt dalībniekus ar mākslīgā intelekta (MI) iespējām un pielietojumu gan profesionālajā darbā, gan ikdienas dzīvē. Dalībnieki uzzinās, kā efektīvi izmantot MI rīkus, lai optimizētu darba procesus, uzlabotu produktivitāti un atvieglotu ikdienas uzdevumus. Lekcijā tiks sniegti praktiski piemēri, kas palīdzēs izprast MI priekšrocības un ierobežojumus, kā arī iedvesmos izmantot tehnoloģijas gudrāk un efektīvāk.

Mērķauditorija: Krāslavas novada jaunieši, pašvaldību un izglītības darbinieki, bibliotekāri un citi interesenti.

Praktisko lekciju vadīs Ieva Maļinovska, Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes IT lietotāju atbalsta speciāliste.

• 26. martā plkst. 14.00 bibliotēkas cokolstāvā notiks diskusija „Dialogs ar jauniešiem – iesaistes iespēju laiks”.

Diskusijas mērķis: aktualizēt problēmjautājumus novada un Latvijas līmenī, kā tie ietekmē jauniešu ikdienas dzīvi, kā radīt vidi ES dalībvalstu jauniešiem, lai tie varētu uzlabot prasmes, īstenot savu potenciālu, strādāt un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Mērķauditorija: Krāslavas novada jaunieši, pašvaldību deputāti, izglītības darbinieki, preses pārstāvji un citi interesenti.

Pasākumā piedalīsies Jauniešu biedrība “DAGNE”

• 27. martā plkst. 13.00 bibliotēkas cokolstāvā tiks organizēta aktivitāte skolēniem „Digitālā drošība”.

Aktivitātes mērķis ir izglītot skolēnus par digitālās drošības nozīmi un praktiskajiem veidiem, kā pasargāt sevi internetā. Nodarbībā tiks veicināta skolēnu kritisko domāšana un prasmes droši izmantot digitālās tehnoloģijas ikdienas dzīvē.

Mērķauditorija: Krāslavas novada skolēni.

Aktivitāti skolēniem par digitālo drošību vadīs Sanita Kokina, Krāslavas novada bibliotēkas Lasītavas vadītāja.

• No 24. līdz 28. martam no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 Krāslavas novada bibliotēkas lasītavā notiks konsultācijas „Digitālais restarts”.

Konsultāciju mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem pilnveidot digitālās prasmes un apgūt e-pakalpojumu izmantošanu, lai atvieglotu ikdienas darbus un saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Dalībnieki saņems praktisku atbalstu, lai veiksmīgi izmantotu digitālos rīkus, uzlabotu savu drošību tiešsaistē un kļūtu pārliecinātāki digitālajā vidē.

Mērķauditorija: Krāslavas novada iedzīvotāji.

Krāslavas novada bibliotēkas digitālie līderi un aģenti atbildēs uz visiem jautājumiem un sniegs praktisko atbalstu.

Eiropā ALL Digital Weeks 2025 norisināsies no 17. marta līdz 4. aprīlim, to ietvaros tiešraidē būs iespējams sekot līdzi atklāšanas un noslēguma pasākumiem, piedalīties dažādos konkursos un praktiski izmēģināt digitālo prasmju pašnovērtēšanas testus, kā arī būs iespējams piedalīties citos Eiropā organizētajos tiešsaistes pasākumos.

Plašāka informācija par Krāslavas novada bibliotēkas „Digitālās nedēļas 2025” pasākumiem ir bibliotēkas tīmekļvietnē un sociālajos medijos (FacebookInstagramX).

Kopīgi veidosim zinošāku un digitāli spēcīgāku sabiedrību!

Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore






2025. gada 6. marts

Zināšanu kopceļš

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/zinasanu-kopcels.html




2025. gada 5. marts

Tikšanās „Mazie ceļojumi ar maziem izaicinājumiem” Krāslavas novada bibliotēkā

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/tiksanas-mazie-celojumi-ar-maziem-izaicinajumiem-kraslavas-novada-biblioteka.html



Šī gada 21. februārī Krāslavas novada bibliotēkā norisinājās kārtējā tikšanās ar ceļotāju raidījumu ciklā „Pasaule ceļotāja acīm”.

Šajā tikšanās reizē par saviem ceļojumiem pastāstīja Margarita Žavnerčika „Mazie ceļojumi ar maziem izaicinājumiem”.

Viņa dalījās savā pieredzē, ko ņemt vērā un kā norisinās ceļojumi ar bērnu, kuram ir autiskā spektra traucējumi.

Pirmais brauciens ar bērnu notika 2019. gadā, kad bērnam bija tikai viens gadiņš.

Autore stāsta, ka ar bērnu ir izbraukājusi daudzas tuvākās un tālākās Latvijas un Lietuvas tūrisma vietas un pilsētas.

Pirmais garākais brauciens bija pagājušajā vasarā uz Cēsīm un otrs garākais brauciens notika decembrī, kur Margarita ar bērnu devās uz Lietuvu un kopumā vienas nedēļas laikā nobrauca 1500 kilometrus.

Autore saka: „Mūsu ceļojumi nav tik grandiozi, tās nav eksotiskās zemes, bet mūsu stāsts ir nedaudz savādāks, ar citu pieredzi, un citiem izaicinājumiem. Un es uzskatu, ka par tiem ir vērts dalīties un iedrošināt arī citus īpašo bērnu vecākus būt aktīviem”.

Margarita Žavnerčika,
Krāslavas novada bibliotēkas metodiķe
Ilonas Cabules foto




Piektā nodarbība senioriem no cikla „Zināšanu kopceļš”

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/piekta-nodarbiba-senioriem-no-cikla-zinasanu-kopcels.html



Šī gada 17. februārī Krāslavas novada bibliotēkā tika organizēta piektā nodarbība senioriem no cikla „Zināšanu kopceļš”.

Krāslavas novada bibliotēkas Krājuma komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītāja Svetlana Ļaksa-Timinska uzsāka nodarbību ar tēmu „Biļešu iegāde internetā kultūras pasākumu apmeklēšanai” ar mērķi veicināt iedzīvotāju digitālās prasmes un nodrošināt, lai visi varētu ērti un pārliecināti izmantot internetā piedāvātās iespējas.

Lektore klātesošiem sniedza informāciju par biļešu iegādi internetā kultūras pasākumiem un ceļojumiem. Dalībnieki tika iepazīstināti ar dažādām tiešsaistes platformām un servisiem, kur var iegādāties biļetes. Piemēram:

  • BezRindas.lv ir biļešu tiešsaistes platforma, kas piedāvā iespēju iegādāties biļetes uz dažādiem pasākumiem, nodrošinot ērtu un ātru biļešu iegādi bez nepieciešamības stāvēt rindās. Platforma piedāvā biļetes uz kultūras pasākumiem, koncertiem, teātra izrādēm, sporta pasākumiem un citām aktivitātēm.
  • Biļešu Paradīze (www.bilesuparadize.lv) nodrošina elektroniskās tiešsaistes biļešu tirdzniecību un administrēšanu uz dažādiem pasākumiem, izrādēm un koncertiem u.c.
  • Biļešu Serviss (www.bilesuserviss.lv) ir viens no vadošajiem biļešu tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas kopā ar vēl diviem uzņēmumiem kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā veido lielāko biļešu izplatīšanas uzņēmumu, kas pārvalda vairāk nekā 300 tirdzniecības vietas Baltijā.


Krāslavas novada bibliotēkas metodiķe Margarita Žavnerčika turpināja nodarbību ar tēmu „Iepazīšanās ar mākslīgo intelektu”. Lektore stāstīja par to, kas ir mākslīgais intelekts un kā to gudri izmantot, kā arī par MI jaunajām tendencēm un iespējām. Piemēram:

  • ChatGPT ir pazīstams ar savu daudzpusību satura radīšanā, jo tas var ģenerēt rakstus, iesaistīties dialogā un pat radīt mūziku vai logotipus, izmantojot pareizos norādījumus. Tās spēja automatizēt un personalizēt saturu padara to par būtisku rīku tiem, kuri vēlas ietaupīt laiku un uzlabot radošumu.
  • Personalizētie Copilot palīdz lietotājiem darbā apstrādāt milzīgu informācijas apjomu, savukārt Microsoft straujais inovāciju temps atspoguļo šo evolūciju – 2024. gadā vien Copilot ir ieviesti vairāk nekā 700 atjauninājumi un 150 jaunas funkcijas.
  • Mākslīgā intelekta modeļi būs ātrāki, efektīvāki un pielāgoti konkrētām vajadzībām. Šie uzlabotie modeļi risinās sarežģītas problēmas zinātnē, jurisprudencē un veselības aprūpē, piedāvājot rīkus līgumu salīdzināšanai, koda ģenerēšanai un darbplūsmu izpildei.


„Mākslīgais intelekts turpina attīstīties, un 2025. gads būs gads, kad notiks revolucionāras pārmaiņas,” saka Leonīds Polupans, Microsoft vadītājs Baltijas valstīs un Ukrainā. „Ar mākslīgo intelektu darbināmi aģenti ar uzlabotu atmiņu, argumentāciju un multimodālām spējām revolucionizēs procesus dažādās nozarēs, vienlaikus ļaujot cilvēkiem mijiedarboties ar tehnoloģijām gudrāk un efektīvāk. Svarīga saruna būs par to, kā noteikt robežas aģentu autonomijai un saglabāt cilvēku veiktu pārraudzību, lai nodrošinātu, ka šie sasniegumi ir atbildīgi, iekļaujoši un iedarbīgi.”

Nākošā, sestā nodarbība notiks 2025. gada 17. martā plkst. 15.00 Krāslavas novada bibliotēkas cokolstāvā. Šajā nodarbībā Latgales Centrālās bibliotēkas filiāles Čiekuru bibliotēkas vadītāja Larisa Želve iepazīstinās ar jaunajām grāmatām pielāgotajā formātā, palielinātajā drukā un audio formātā. Jaunumi vienmēr ir pieejami Krāslavas novada bibliotēkas abonementā.

Laipni lūgti nodarbībā Krāslavas novada bibliotēkā!

Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas
sistēmas administratore
Autores foto





2025. gada 28. febr.

Drošāka interneta dienas aktivitātes Krāslavas novada bibliotēkā

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/drosaka-interneta-dienas-aktivitates-kraslavas-novada-biblioteka.html



Drošāka interneta diena tiek atzīmēta 180 valstīs visā pasaulē, lai mācītu bērniem, kā būt gudriem un drošiem interneta lietotājiem.

Šī gada 11. februārī, jau 22. gadu pēc kārtas, tika atzīmēta Pasaules Drošāka interneta diena (#DID2025 #SID2025) ar saukli “Kopā par labāku internetu!”. Turklāt šogad ir pavisam jauns Drošāka interneta dienas talismans ALLY.

Laikā no 11. februāra līdz 24. februārim DID2025 aktivitātēs Krāslavas novada bibliotēkā piedalījās 110 bērni un jaunieši:

• Krāslavas ģimnāzijas 3. a un 3. c klašu skolēni ar klases audzinātājām Inesi Egli un Irēnu Jakoveli,
• 4. a un 4. b klašu skolēni ar klases audzinātājām Ainu Kudiņu un Intu Beikuli,
• 6. a un 6. b klašu skolēni ar klases audzinātājām Anitu Mateju un Jeļenu Japiņu.

Pasākumā bibliotēkā skolēnus uzrunāja Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore Ilona Cabule un Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča uzsverot to, kas tad īsti ir drošāka interneta diena un kā to atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Piemēram, skolās Somijā tiek rīkotas darbnīcas, lai mācītu bērniem par kiberhuligānisma riskiem un palīdzētu sabalansēt garīgo veselību ar digitālo ierīču lietošanu, Vācijā bibliotēkās tiek rīkoti „faktu pārbaudes festivāli”, kur iedzīvotāji mācās atpazīt viltus ziņas un dezinformāciju utt.

Turklāt 6. a klasei bija lieliska iespēja uzzināt daudz vairāk par drošību internetā, jo viņu klases audzinātāja Jeļena Japiņa, kura ir Krāslavas ģimnāzijas Drošāka interneta vēstnese, nodarbības laikā ar lielāko prieku dalījās savās vērtīgajās atziņās par drošību internetā.

Visām klasēm nodarbības sākās ar prezentāciju, lai sākumā uzzinātu, ko viņi domā: „Kas ir digitālā pēda?”, „Kas veido digitālo pēdu?” un „Kāpēc Tava digitālā pēda ir svarīga?”.

Pēc tam bibliotekāres Sanitas vadībā skolēni aktīvi iesaistījās dažādās aktivitātēs. Trešajām un ceturtajām klasēm tās bija: „Droši! Vai tomēr nē?”, kuras laikā audzēkņiem vajadzēja noskaidrot, kuras mūsu darbības atstāj drošas digitālās pēdas un kuras rada risku un nav drošas; kopīgi uz lielā ekrāna tika izpildīts tests „Digitālā pēda”, kur audzēkņi atbildēja pareizi uz visiem 10 jautājumiem; tad skolēni sadalījās pāros un iejutās detektīvu lomā, strādājot ar darba lapām „Detektīvu piezīmes”. Savukārt sestajām klasēm bija tādas aktivitātes kā: „Aktīvās pēdas un Pasīvās pēdas” ; tika saņemtas darba lapas „Mana digitālā pēda”, lai noskaidrotu, ko tā par viņiem vēsta. Nobeigumā visiem audzēkņiem tika nodemonstrēta droša interneta spēle “Interlande”, kuru kopīgi pamēģinājām izspēlēt. Pēc labi padarītā darba skolēni saņēma Drošāka interneta dienas Diplomus.

Esi gudrs un drošs interneta lietotājs!

Sanita Kokina,
Krāslavas novada bibliotēka
Viktorijas Urbanovičas 

Drošāka interneta diena tiek atzīmēta 180 valstīs visā pasaulē, lai mācītu bērniem, kā būt gudriem un drošiem interneta lietotājiem.

Šī gada 11. februārī, jau 22. gadu pēc kārtas, tika atzīmēta Pasaules Drošāka interneta diena (#DID2025 #SID2025) ar saukli “Kopā par labāku internetu!”. Turklāt šogad ir pavisam jauns Drošāka interneta dienas talismans ALLY.

Laikā no 11. februāra līdz 24. februārim DID2025 aktivitātēs Krāslavas novada bibliotēkā piedalījās 110 bērni un jaunieši:

• Krāslavas ģimnāzijas 3. a un 3. c klašu skolēni ar klases audzinātājām Inesi Egli un Irēnu Jakoveli,
• 4. a un 4. b klašu skolēni ar klases audzinātājām Ainu Kudiņu un Intu Beikuli,
• 6. a un 6. b klašu skolēni ar klases audzinātājām Anitu Mateju un Jeļenu Japiņu.

Pasākumā bibliotēkā skolēnus uzrunāja Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore Ilona Cabule un Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča uzsverot to, kas tad īsti ir drošāka interneta diena un kā to atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Piemēram, skolās Somijā tiek rīkotas darbnīcas, lai mācītu bērniem par kiberhuligānisma riskiem un palīdzētu sabalansēt garīgo veselību ar digitālo ierīču lietošanu, Vācijā bibliotēkās tiek rīkoti „faktu pārbaudes festivāli”, kur iedzīvotāji mācās atpazīt viltus ziņas un dezinformāciju utt.

Turklāt 6. a klasei bija lieliska iespēja uzzināt daudz vairāk par drošību internetā, jo viņu klases audzinātāja Jeļena Japiņa, kura ir Krāslavas ģimnāzijas Drošāka interneta vēstnese, nodarbības laikā ar lielāko prieku dalījās savās vērtīgajās atziņās par drošību internetā.

Visām klasēm nodarbības sākās ar prezentāciju, lai sākumā uzzinātu, ko viņi domā: „Kas ir digitālā pēda?”, „Kas veido digitālo pēdu?” un „Kāpēc Tava digitālā pēda ir svarīga?”.

Pēc tam bibliotekāres Sanitas vadībā skolēni aktīvi iesaistījās dažādās aktivitātēs. Trešajām un ceturtajām klasēm tās bija: „Droši! Vai tomēr nē?”, kuras laikā audzēkņiem vajadzēja noskaidrot, kuras mūsu darbības atstāj drošas digitālās pēdas un kuras rada risku un nav drošas; kopīgi uz lielā ekrāna tika izpildīts tests „Digitālā pēda”, kur audzēkņi atbildēja pareizi uz visiem 10 jautājumiem; tad skolēni sadalījās pāros un iejutās detektīvu lomā, strādājot ar darba lapām „Detektīvu piezīmes”. Savukārt sestajām klasēm bija tādas aktivitātes kā: „Aktīvās pēdas un Pasīvās pēdas” ; tika saņemtas darba lapas „Mana digitālā pēda”, lai noskaidrotu, ko tā par viņiem vēsta. Nobeigumā visiem audzēkņiem tika nodemonstrēta droša interneta spēle “Interlande”, kuru kopīgi pamēģinājām izspēlēt. Pēc labi padarītā darba skolēni saņēma Drošāka interneta dienas Diplomus.

Esi gudrs un drošs interneta lietotājs!

Sanita Kokina,
Krāslavas novada bibliotēka
Viktorijas Urbanovičas foto

Esi gudrs un drošs interneta lietotājs!

Sanita Kokina,
Krāslavas novada bibliotēka
Viktorijas Urbanovičas foto


2025. gada 19. febr.

Emocijām bagāts, skanīgs notikums, kas raisīja pozitīvās emocijas

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/emocijam-bagats-skanigs-notikums-kas-raisija-pozitivas-emocijas.html


Šī gada 14. februārī Krāslavas novada bibliotēkā (KNB) koncertēja Jorens Šteinhauers (Jöran Steinhauer), kurš Latvijā plašāk pazīstams kā „Jorens” vai „Latiņš”. Vācu mūziķis un mākslinieks uzaudzis Bohumā, Vācijas Rūras apgabalā.

Uz Latviju Jorens nokļuva sākotnēji 2005. gadā tikai īslaicīgā skolēnu apmaiņas programmā Talsos, bet pēc vidusskolas beigšanas viņš atgriezās, lai Rīgā pavadītu gadu, strādājot Diakonijas centrā Latgales priekšpilsētā, palīdzot sociālā riska bērniem un jauniešiem. Šī gada laikā viņš apguva latviešu valodu, tomēr atgriezās Vācijā.

Ilgojoties pēc Latvijas, viņš sāka rakstīt dziesmas latviešu valodā. Viena no tām izmainīja viņa dzīvi. Jorens kļuva plaši pazīstams 2013. gadā, kad viņa dziesma „Paldies Latiņam” – veltījums Latvijas valūtai – kļuva par sensāciju.

Neticami, bet Jorens ar grupu „Aarzemnieki” pārstāvēja Latviju 2014. gada Eurovīzijā ar dziesmu „Cake to Bake”.

Lai pievērstu uzmanību lasīšanas skaistumam, radās dziesma „Cietos vākos”.

Jorens Šteinhauers ir radījis unikālu projektu „LV81”, kurā viņš apceļos visas 81 Latvijas pilsētas ar koncertiem, lai veicinātu kopības sajūtu un sirsnību. Koncerti tiek rīkoti starp janvāri un martu – aukstajā un tukšajā periodā, kad notiek maz pasākumu, un tie ir bezmaksas. Pēc katra koncerta un pilsētas apmeklējuma tiek publicēti VLOGi jeb video blogi, lai dalītos pieredzē un kopīgos mirkļos.

Jorens ir cilvēks ar milzīgu atvērtu sirdi, došanas prieku un ar milzīgu mīlestību pret katru klausītāju, kurš sagaidīja katru viesi, sveicot mīlestības svētkos, un iepazīstoties ar katru. 

Emocijām bagāts, skanīgs notikums, kas katram raisīja pozitīvās emocijas. Protams pazīstamām dziesmām līdzi dziedāja visi klātesošie.

Margarita Žavnerčika,
KNB metodiķe
Autores foto






2025. gada 17. febr.

Pasaule ceļotāja acīm

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/pasaule-celotaja-acim.html




2025. gada 10. febr.

Dzimtās mājas

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/dzimtas-majas.html


Līdz 31. martam Krāslavas novada bibliotēkā apskatāma Indras Tautas nama vizuālās mākslas kolektīva „Klusā daba” personāldarbu izstāde „Indras mājas un atmiņas”. Izstādes atklāšanā piedalījās liels pulks cilvēku, tostarp arī daži darbu autori. Pasākumu ieskandināja vokālais ansamblis „Krāslaviņa” (vadītāja Olga Grecka) – tas bija pirmatskaņojums divām dziesmām plaši pazīstamā kordiriģenta, pedagoga Jāņa Grigaļa apdarē.

Indrā jau daudzus gadus strādā vizuālās mākslas pulciņš, kuru vada Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas direktore Ērika Zarovska. Viņa pastāstīja, ka reizi nedēļā Indras Tautas namā pulcējas aptuveni 10 cilvēki, kuri apgūst vizuālas mākslas – zīmēšanas , gleznošanas un keramikas pamatus. Šajā izstādē apskatāmi zīmējumi un gleznojumi, kuros attēlotas katram autoram svarīgākās mājas. Kāds ir attēlojis savu dzimto māju, cits māju, kurā uzauguši viņa bērni. Katrai mājai ir savs stāsts, kurš savijas ar cilvēku likteņiem, bet cilvēka liktenis lielā mērā saistīts ar vietu, kur viņš dzīvo. Vienlaikus šis nav stāsts tikai par Indras, bet visa Krāslavas novada, Latgales un Latvijas mājām. Svarīgākais ir tas, ka mums katram ir māja, kurā esam piedzimuši, dzīvojuši, ieprecējušies, uzbūvējuši vai pārbūvējuši. Katram ir sirdij vistuvākā māja, kura glabā kādas skaistas atmiņas, raisa patīkamas asociācijas. Māja, par kuru, ejot gulēt, kādreiz atceramies un padomājām.

Nadežda Gardukeviča attēlojusi vecāku māju Kalna ielā Indrā, kura uzbūvēta 1975. gadā. Šogad tai aprit 50 gadi. Vecāku sen vairs nav, māja četrus gadus nebija apdzīvota. Tagad lielā draudzīgā ģimene sava dzimtas māju pamazām atjauno.

Tamāra Petjukeviča attēlojusi divas mājas, jo abas dzīvē spēlējušas lielu lomu. Tamāra dzimusi un bērnību pavadījusi Baltkrievijā, 1977. gadā tur pabeidza skolu un pārbrauca uz Latviju. Māja Baltkrievijā bijusi netālu no robežas, tagad tās vairs nav. Otra māja – Dārza ielā Indrā ­– ir viņas ģimenes māja, kurā izauguši viņas bērni un devušies pasaulē, bet ik pa laikam brauc ciemos. Izvēle par labu vienai vai otrai mājai ir grūta, tālab zīmētas abas, tomēr sirdij tuvāka ir māja Indrā.

Jeļenas Šuļskas zīmējums izpildīts grafiskā stilā, māja atrodas Rīgas ielā Indrā. Lai arī tā zīmētā māja nav viņas, Jeļenas stāsts gan bija par savu māju: „Es dzīvoju manu vecāku mājā. Tajos laikos bija lielas sādžas, bērniem bagātas ģimenes un gandrīz katrā sādžā bija skola. Arī manu vecāku mājā bija skola, ne viena vien paaudze skolojās viņu mājā. Līdz pat šai dienai brauc ciemos cilvēki, kuri šeit mācījās un lūdz novadīt ekskursiju, atcerēties labākos skolas gadus. Ir forši dzīvot skolā, man tas rada tieksmi pēc zināsanām un vēlmi apgūt kaut ko jaunu.”

Valentīna Miškina tikai šogad sāka zīmēt, un vēlējās pastātīt klātesošajiem par savu dzimto māju: „Izgāju pie vīra Indrā, bet pati esmu no Ķepovas pagasta. Kad vecāki nomira, visiem bērniem jau bija savas ģimenes, un vecāku māja palika tukša, arī mazbērniem nav vēlmes braukt turp dzīvot. Tomēr, kad visi sapulcējamies kapusvētkos, kopā aizbraucam arī uz vecāku māju. Tur mani pārņem sirdsmiers, viss ir tik mīļš, tuvs un zināms, visas rūpes pazūd… Ja es palieku pa nakti, tur miegs ir tik labs, kā nekur citur. Gribētos jau to māju kaut kā atjaunot, bet tagad tas ir ļoti sarežģīti. Nezinu, cik ilgi tā spēs turēties pretī laika zobam, bet, braucot garām, asara vienmēr nobirst.”

Veronikas Mališevas dzimtās mājas saknes sākas ar 1923. gadu, kad viņas vectēvs ar saviem vecākiem un bērniem no Izvaltas pārbrauca uz Varnavičiem, kur bija nopirkuši zemi. Veronikas stāsts ir ar skaudru piegaršu: “Mana mamma ir no Aglonas, tētis – no Varnavičiem. Abi savulaik tika represēti un ģimeni izveidoja Sibīrijā. Vienu meiteni apglabāja Sibīrijā, otra atbrauca uz Varnavičiem, pēc tam piedzima brālis, pēc laiciņa – es. Gadiem ritot daudz kas ir mainījies. Kad bijām jaunas, tad vienā, tad otrā kolhoza šķūnī Varnaviču apkārtnē vispirms rādīja filmu, pēc tam sekoja dejas. Vienreiz mēs, visas apkārtnes meitenes, sarunājām atnākt uz dejām garos svārkos un visas tā izdarīja. Tagad tik daudz cilvēku vairs nav, skolas nav, medpunkta nav, pasta nav, autobuss vasarā kursē tikai divas reizes nedēļā, bet Mise šeit gan vēl notiek un mēs šeit dzīvojam, jo šī vieta mūs ar kaut ko saista. Šī māja, lai arī ļoti veca, man ļoti dārga. Pēc iespējas kaut ko darām, bet nevaram atjaunot visu.”

Irēna Grundāne uz pasākumu atnesa veco mammas albumu: „Lūk, vecā lauku māja pie Indras, Vaicuļevā – tajā piedzima visi Pogumirsku bērni. Šī māja uzbūvēta pirms trīsdesmitajiem gadiem, kad Kārlis Ulmanis dalīja zemi bez maksas jaunajām ģimenēm. Iedomājieties, tajos gados baļķus mājai vectēvs veda no Krāslavas meža. Kad vecmāmiņa bija dzīva, svētkos visi brauca ciemos. Pieciem bērniem un mazbērniem un divistabu mājiņā pietika vietas un neviens nedomāja, kā tagad – vajag īrēt telpas...

Es piedzimu un mācījos Krāslavā, bet vismīļākā man ir Vaicuļevas māja. Tur kopā ar vecmāmiņu sēdēju uz krāsns un klausījos pasakas. Atceros, kā viņa lūdza mani salasīt skābenes zupai, atceros cīruļa dziesmu, zemeņu un ābolu smaržu, skaisti iekopto dārzu… Nebija man slikti arī Dagdā un Krāslavā, tomēr pie vecmāmiņas – vislabāk.” Šīs mājas stāsts turpinās, jo tur pašlaik dzīvo Irēnas brālēna, daktera Jāzepa Pogumirska ģimene, kuri blakus vecajai mājai ir uzbūvējuši otru – jaunu māju.

Ņinas Gulbinskas bērnība pagāja Varnaviču pusē ļoti kuplā ģimenē: „Man bija vecmāmiņa un viņai 12 bērni. Radu ļoti daudz, bieži pulcējāmies kopā un kopbildē māju pat grūti saskatīt. Bet laiks rit, mājai, kas ir ļoti ļoti veca, tagad citi īpašnieki, bet tā arvien neapdzīvota. Arī ceļa turp vairs nav. Tomēr mūs velk uz šo māju, un ar dvīņu māsu mēs turp aizbraucam. Vēl gribu parādīt otras mājas bildes, kas ir Krāslavā. Tēvs un māte pielika milzīgas pūles, lai to uzbūvētu. Vēlāk esam māju paplašinājuši, piebūvējot klāt jaunas telpas.”

Tādi aizraujoši un dažādi bija cilvēku un māju stāsti izstādes atklāšanas pasākumā. Līdzīgi kā cilvēkiem arī mājām ir savs liktenis, arī mājām ir bezbēdīgā bērnība, skaistā jaunība, pilnbrieds un neizbēgamas vecumdienas. Pasākums noslēdzās ar sarunām pie tējas tases un meistarklasi – kartonogrāfijas tehnikā tapušais darbs tika uzdāvināts bibliotēkai.

Juris Roga,
autora foto
Fotogalerija



2025. gada 3. febr.

Zināšanu kopceļš

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/zinasanu-kopcels.html




2025. gada 31. janv.

Cikla „Zināšanu kopceļš” ceturtā nodarbība

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/cikla-zinasanu-kopcels-ceturta-nodarbiba.html



Šī gada 20. janvārī Krāslavas novada bibliotēkā notika ceturtā nodarbība senioriem no cikla „Zināšanu kopceļš”.

Nodarbības pirmo daļu prasmīgi novadīja Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore Ilona Cabule, piedāvājot vērtīgas un praktiskas zināšanas par e-pasta lietošanu. Seniori apguva ne tikai pamatzināšanas kā ielogoties e-pastā, aizsūtīt un saņemt vēstules, bet arī noderīgas papildfunkcijas.

Piemēram, viņiem tika nodemonstrēts kā pievienot failu vai attēlu, lai tas, atverot vēstuli, būtu uzreiz redzams saņēmējam. Tika parādīts, ka rakstot vēstuli ir iespējams arī pastiprināti pievērst uzmanību kaut kam svarīgam, pasvītrojot tekstu vai to izceļot treknrakstā vai slīprakstā kā arī ir iespējams mainīt teksta krāsu u.tml. Tas, kas visiem noteikti bija atklājums – vēstulēm ir iespējams uzstādīt laiku, kad tās tiks aizsūtītas. Tas nozīmē, ka jūs varat uzrakstīt vēstuli un uzspiežot uz noteiktas ikonas, izvēlēties, kad vēlaties aizsūtīt vēstuli, piemēram, rīt no rīta, nākamajā pirmdienā un protams, varat izvēlēties arī paši savu datumu un laiku. Par visu šo informāciju dalībnieki aktīvi uzdeva jautājumus un cītīgi piefiksēja savos pierakstos, lai varētu pastudēt iegūto informāciju mājās.

Nodarbības otrajā daļā tika organizēta aizraujoša aktivitāte „Grāmatu bingo” šo rindu autores vadībā. Dalībniekiem tika sagatavotas lapiņas ar 25 lauciņiem, kuros bija uzrakstītas frāzes, vārdu salikumi vai teikumi, kurus izlasot, vajadzēja uzminēt grāmatu nosaukumu.

Sākumā seniori bija ļoti noraizējušies, ka viņiem neizdosies neko uzminēt, bet sākot pildīt uzdevumu parādījās azarts. Viņi cītīgi mēģināja atcerēties nosaukumus, kāds diskutēja ar blakus sēdošajiem, kāds pilnībā iegrima uzdevumā un patstāvīgi rakstīja atbildes. Beigās rezultāts tika pārbaudīts ar sagatavotas prezentācijas palīdzību. Atklājot pareizās atbildes dalībnieku sejās parādījās smaids, jo daudzas atbildes sakrita un tur, kur bija šaubas, parādījās skaidrība. Ne viss ir tik ļoti sarežģīts, kā mēs domājam.

Lūk, daži piemēri: frāze – „Cīņa ar vējdzirnavām”, atbilde – grāmata „Dons Kihots”; frāze – „Lācis, kuram ir draugs sivēntiņš”, atbilde – grāmata „Vinnijs Pūks”; frāze – „Koka zēns”, atbilde – grāmata „Buratino”; frāze – „Ballē pazaudēja kurpīti”, atbilde – grāmata „Pelnrušķīte”; frāze – „Lauku pele vēlējās izprecināt meiteni ar kurmi” (atbilde – grāmata „Īkstīte”); frāze – „Puisītis ar lāpstu dodas pasaulē”, atbilde – grāmata „Sprīdītis”; u.c.

Nodarbība noritēja pozitīvā gaisotnē, kurā dalībnieki ne tikai apguva jaunas zināšanas, bet arī aktīvi darbojās.

Nākamā, piektā nodarbība, notiks šī gada 17. februārī plkst. 15.00. Tēmas: „Iepazīšanās ar mākslīgo intelektu”, „Biļešu iegāde internetā kultūras pasākumu apmeklēšanai”. Sekojiet bibliotēkas un Senioru skolas publicētai informācijai sociālajos medijos!

Sanita Kokina,
Krāslavas novada bibliotēkas
Lasītavas vadītāja
Autores un Ilonas Cabules foto

2025. gada 30. janv.

Izstāde

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/izstade-6.html




2025. gada 29. janv.

Zumbas nodarbības prezentācija

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/zumbas-nodarbibas-prezentacija.html




2025. gada 22. janv.

Bezmaksas digitālo prasmju kursi Krāslavas novada iedzīvotājiem

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/bezmaksas-digitalo-prasmju-kursi-kraslavas-novada-iedzivotajiem.html




Krāslavas novada pašvaldība sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Krāslavas novada bibliotēku uzsāk apmācību projektu sabiedrības digitālo prasmju attīstībai. Kursu tiešā mērķa grupa ir iedzīvotāji no 16 gadiem. Atbalstu paredzēts sniegt gandrīz 500 iedzīvotājiem.

Mūsdienās dažādi digitālie risinājumi un to lietošanas prasmes kļūst aizvien nepieciešamākas, lai veiksmīgāk risinātu sadzīves jautājumus, saņemtu pakalpojumus, komunicētu un iekļautos darba tirgū.

Mācību procesu nodrošinās nozares profesionāles, pasniedzējas-mentores Ilona Cabule un Žaneta Moiseja.

Mentores piedāvās tiešu atbalstu un interaktīvu mācību vidi, materiālus, dalībnieki varēs aktīvi iesaistīties un uzdot jautājumus, pārvarot psiholoģiskās barjeras, kas saistītas ar digitālo iekārtu un rīku lietošanu.

Apmācības notiks vairākos līmeņos:

  • bez priekšzināšanām- datora un viedtālruņa izmantošana, interneta pārlūkošana, e-pasta lietošana, paroļu pārvaldība un tiešsaistes drošība;
  • pamata līmenī dalībnieki apgūs digitālā satura pārvaldību, interneta pārlūkošanu un informācijas filtrēšanu, datu drošību, saziņu caur viedtālruni, autorizāciju un internetbankas lietošanu, kā arī e-paraksta lietošanu;
  • vidējā līmenī apgūs padziļinātas zināšanas un prasmes e-pakalpojumu un e-adreses lietošanā.


Pieteikties apmācībām var jebkurā Krāslavas novada bibliotēkā, sazinoties ar koordinatori Viju Dzalbi, zvanot pa tālruni +371 28744410 vai rakstot uz apmacibas.kraslava@gmail.com, kā arī platformā www.stars.gov.lv

Lai palīdzētu noskaidrot Krāslavas novada iedzīvotāju digitālo pratību, pašvaldības iespējas rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā, aicinām aizpildīt aptauju par mobilās datorklases izveidi Krāslavas novadā.

Bezmaksas digitālo prasmju apguvi finansē Atveseļošanās fonda projekts “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība” Nr. 2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001.

Gunta Ahromkina
Projekta vadītāja,

Krāslavas novada pašvaldības Centrālā pārvaldes
Attīstības nodaļas projektu un telpiskās telpiskās plānošanas speciāliste


„Bērnu žūrija 5+” fināls

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/bernu-zurija-5-finals.html



Krāslavas novada bibliotēkas lasītāji, lasīšanas veicināšanas projekta „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija’24”, piecgadīgie, sešgadīgie un  pirmsskolas vecuma deviņu grupu audzēkņi Krāslavas izglītības iestādēs „Pienenīte” un „Pīlādzītis” veiksmīgi izlasīja „Bērnu žūrijas 5+” kolekcijas grāmatas un izteica savu viedokli par mīļākajām no tām.

Krāslavas novada Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāres Sanita un Viktorija pateicās saviem lasītājiem, atnākot pie tiem ciemos ar dāvanām. Audzēkņi noskatījās prezentāciju un atbildēja uz jautājumiem par izlasītajām grāmatām. No katras grāmatas varēja paņemt kaut ko labu savai sirsniņai un apgūt kādu dzīves gudrību. Bērni uzdāvināja bibliotēkai savus zīmējumus „Bērnu žūrijas grāmatas mani iedvesmoja.”  Visiem žūrijas ekspertiem bibliotekāres  uzdāvināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sagādātās Pateicības par centīgu  lasīšanu „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2024” un balviņas. Šī gada balviņa ir trīsstūrveida flomāsters ar emblēmu un uzrakstu „Restarts lasīšanai!” Balviņas paredzētas ikvienam, kurš ir izlasījis sešas grāmatas un aizpildījis novērtējuma anketu.

Aizpildīto anketu rezultāti tiks apkopoti LNB Bērnu literatūras centrā. Pavasarī Lielajos lasīšanas svētkos, kas būs vērojami arī tiešraidē, uzzināsim iecienītāko grāmatu autorus, ilustratorus, tulkotājus.

Restarts lasīšanai turpinās!

Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Ainas Stepiņas un Veltas Tiško foto

Fotogalerija un fotogalerija