Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pasaules-skaistuma-atklasme-nikolaja-loska-filozofija.html
Šogad 6. decembrī aprit 155 gadi kopš Krāslavas novadnieka, izcilā filozofa un domātāja Nikolaja Loska (1870.-1965.) dzimšanas. Nikolajs Loskis ir viens no nozīmīgākajiem reliģiskajiem filozofiem, kura domāšanas centrā bija ideja par pasauli kā iekšēji vienotu, garīgi piesātinātu organismu. Viņš uzskatīja, ka cilvēka uzdevums ir tiekties pēc iekšējas pilnības, pēc patiesības, kas nav atrodama vienīgi grāmatās, bet arī cilvēka pieredzē un garā. Pasaule nav nejauša mehāniska sistēma, bet gan dzīvs organisms, kurā viss ir saistīts harmoniskā veselumā. To var izprast tikai caur dzīvu piedzīvojumu un iekšēju pieredzi, nevis vienīgi caur aukstu racionālu analīzi. Novadnieka filozofijā sastopas ticība, prāts un mīlestība pret dzīvi – trīs spēki, kas vienmēr ir palīdzējuši cilvēcei augt.
Novadnieka dzīves ceļš, viņa personības veidošanās gadu gaitā vairākkārt atspoguļoti preses izdevumos, šie materiāli ir rūpīgi savākti, aprakstīti un digitalizēti Krāslavas novada bibliotēkas novadpētniecības katalogā, tādējādi saglabājot gan vēsturisko liecību bagātību, gan arī pieejamību nākamajām paaudzēm. Novadpētniecības materiāli pieejami ne tikai bibliotēkas telpās, bet arī attālināti, sasniedzot lasītāju prātus un iedvesmojot domāt, neatkarīgi no laika un vietas ierobežojumiem.
Pieminot Kreslavkas miestā dzimušo novadnieku Nikolaju Loski, šis raksts ir autores mēģinājums ielūkoties viņa filozofiskās domas pasaulē un tās mūžīgajā vērtībā, kas publicētas grāmatā „Pasaule kā skaistuma īstenojums: estētikas pamati” (oriģinālā „Мир как осуществление красоты: основы эстетики”), kas tika uzrakstīta 20. gadsimta 30.–40. gadu mijā. Tas ir filozofisks darbs par pasaules un cilvēka attiecībām, kurā skaistums tiek izvirzīts kā galvenais elements, kas nosaka gan pasaules kārtību, gan cilvēka garīgās attīstības ceļu. N. Loskis šajā darbā piedāvā savdabīgu skatījumu uz pasauli, kur estētika un garīgums tiek savītas vienā veselumā, radot jaunu izpratni par to, kā cilvēks piedalās pasaules veidošanā.
Ideālā skaistuma sākums ir absolūtās vērtības, augstākās garīgās un ētiskās normas, kas neatkarīgi no cilvēka gribas pastāv ārpus viņa un neatkarīgi no viņa pieredzes un uztveres. Cilvēks, kurš spēj novērtēt skaistumu, veidos arī skaistāku vidi.
Nikolajam Loskim estētika ir cieši saistīta ar ētiku. Pasaules pilnība un skaistums tiek sasniegti, kad cilvēks dzīvo saskaņā ar šo iekšējo kārtību. Šī saskaņa izpaužas visos dzīves aspektos — no ikdienas darbībām līdz dziļākām eksistenciālām izvēlēm, kas balstītas uz estētisku un garīgu piepildījumu. Pasauli nevar pilnībā saprast un novērtēt, ja nespēj apzināties šo dziļo estētisko struktūru, kas ir klātesoša gan dabā, gan cilvēka iekšējā dzīvē.
Skaistums bez labuma ir tikai forma. Cilvēks, kurš uztver skaistumu, attīstās morāli, jo harmonija slēpj sevī labumu. Estētiskā audzināšana palīdz attīstīt stāju, disciplīnu, gaumi un radošumu. Cilvēks, kurš spēj novērtēt skaistumu, veidos arī skaistāku vidi. Skaistuma izjūta disciplinē dvēseli, mīkstina agresiju un aktivizē sociālo ētiku. Patiesā gudrība rodas nevis no ārējās varas vai bagātības, bet no iekšēja darba ar sevi, no spējas redzēt pasauli caur gara un sirds vienotību.
Pasaulē bez skaistuma ir arī neglītums, kas nav vienādi sadalīti. Skaistums bieži tiek uzskatīts par augstāku vai vērtīgāku kvalitāti nekā neglītums. Estētiski pievilcīgas lietas tiek uzskatītas par labākām vai vērtīgākām, lai gan pasaulē pastāv arī neglītas lietas, kuras var radīt dažādas emocijas vai domas. Skaistums tiek augstāk vērtēts, un tam ir lielāka ietekme uz sabiedrību, kultūru un mākslu. Tas, ka skaistums iegūst pārsvaru, var nozīmēt, ka cilvēki bieži tiecas uz to, ko uzskata par pievilcīgu vai harmonisku. N. Loskis uzskatīja, ka ļaunums un neglītums nav mūžīgi — tie ir tikai disharmonijas posmi ceļā uz lielāku kārtību un skaistumu. Viņa filozofija māca ticēt, ka pasaule attīstās uz skaistuma, labuma un patiesuma īstenojumu.
Cilvēka individualitāte — katra cilvēka unikālā, neatkārtojamā būtība — ir tas, kas veido viņa skaistumu. Šī individualitāte nav vienkārši ārējais izskats vai sociālā loma, bet gan dziļāka, iekšējā pilnība, kas tiek realizēta caur cilvēka attiecībām ar Dievu un garīgo pasauli. Šī skaistuma vērtība nav saistīta ar īslaicīgajām modes tendencēm vai ārējiem kritērijiem, bet gan ar dziļo iekšējo harmoniju, kas tiek sasniegta caur pilnīgu un nevainojamu attiecību veidošanu ar Dievu un pasauli. Tādējādi cilvēka īstais skaistums ir viņa iekšējā pilnība, kas atklājas tikai caur dzīves garīgo realizāciju.
Šogad ir vēl viens cits iemesls Nikolaja Loska atcerei, 24. janvārī apritēja 60 gadi kopš mūsu novadnieks 94 gadu vecumā ir devies mūžībā. Viņa pēdējā atdusas vieta atrodas Parīzē, kur viņš tika apbedīts.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā šodien glabājas vairāki desmiti Nikolaja Loska darbu, tostarp filozofiski traktāti, apceres un tulkojumi, kas ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai Latvijas, bet arī pasaules filozofiskajā domā. Šie darbi apliecina viņa paliekošo vietu intelektuālajā mantojumā, kas turpina dzīvot arī mūsdienās. Izcilais novadnieks joprojām ir klātesošs cilvēku piemiņā, jo, kamēr kāds atver viņa grāmatas, pārlasa viņa uzrakstītās rindas un ļaujas tām domām, kas reiz dzimušas viņa prātā, tikmēr viņš ir klātesošs — dzīvs ne miesā, bet garā.
Novadnieka dzīve un darbi vēlreiz atgādina, ka īsta klātbūtne nav atkarīga no laika vai vietas — tā dzīvo caur idejām, kuras nekad nepazūd, paliekot dzīvās atmiņās, iedvesmojot rītdienas domātājus un liecinot par cilvēka spēju radīt vērtības, kas pārdzīvo fizisko pasauli.
Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja
