Jauns piedāvājums, nebijusi interese!

Avots Ezerzeme 26. aprīlis 2011, 22:22 Pirms Lieldienām Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika rīkota filcēšanas darbnīca, kurā tikās pāris desmiti sieviešu, lai atklātu jaunu vaļasprieku un radītu ko skaistu. Darbnīcas vadīja Vija Kovaļkova, kura filcēšanu apguva no žurnāliem, interneta, grāmatām, šo to apguva arī kursos. Vija šodien dzīvo Aglonā, bet kādreiz viņa dzīvoja Grāveros un strādāja Grāveru bibliotēkā un, protams, viņai saglabājušās saites ar bijušajiem kolēģiem. Pateicoties tām, Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā bija ie-spējams realizēt filcēšanas darbnīcas ieceri. Tā kā interesentu bija negaidīti daudz, lai neveidotos rinda, Vijai palīgā nāca meita Kristīne, Aglonas vidusskolas 6. klases skolniece, kurai filcēšanu iemācīja viņas mājturības skolotāja Inta Reča. Pēc Vijas vārdiem spriežot, filcēšanai nav vajadzīgi lieli izdevumi, galvenais ir interese. Lai sāktu, jānopērk vilna, speciāla adata un vajadzīga kaut kāda mīksta materiāla pamatne, piemēram, porolona plāksne vai parasts virtuves sūklis trauku mazgāšanai. Speciālās adatas jāmeklē Daugavpilī vai Aglonā, par to, ka tādas būtu atrodamas Krāslavas veikalos, neviena no darbnīcu dalībniecēm neko nav dzirdējušas. Filcēšana ir process, kurā no krāsaina, dabīga un patīkama materiāla — aitas vilnas — top skaistas un visai praktiskas lietas. Viselementārākais darbs ir dažādas puķes vai vilnas savelšana mazās bumbiņās, kas patiesībā ir nedaudz sarežģītāk, nekā šķiet vērotājam no malas, jo ir jāpanāk, lai bumbiņu struktūra ir viendabīga, bez plaisiņām un gaisa kambarīšiem. Filcēšanā izmanto divu veidu tehnoloģijas — slapjo un sauso, bumbiņas top pēc slapjās. Filcējot var izgatavot gan pavisam vienkāršas lietas, gan visai sarežģītas: siltas istabas čībiņas, smalkas dāmu cepures, maciņus, somiņas, maisiņus, grāmatzīmes, grāmatu vākus, valsts ģerboni, karogu, krelles, auskarus un daudz ko citu. Juris ROGA