Dārga grāmata, sūra maize, pārmaiņu gaidīšana

Avots Ezerzeme 28. oktobris 2011 Desmitie Grāmatu svētki Krāslavas novadā noskaņoja uz vērienīgumu kā jubilejas reizēs, taču pasaules ekonomiskā krīze, kā arī politiskais haoss Latvijas augstākajos varas ešelonos tradicionālo pasākumu padarīja ikdienišķu un lietišķu. Grāmatu komercizstāde notika Kombuļu tautas namā, strādāja arī pārvietojamais veikals uz riteņiem, taču pieaugušie un jaunie pircēji biežāk interesējās par jaunāko literatūru nekā iepirkās. Iemesls saprotams: pašlaik grāmata kļuvusi par dārgu preci, arī Interneta plašā izplatība ļauj lasīt jebkura žanra daiļdarbus datoru monitoros. ... Viss ritēja saskaņā ar scenāriju. Iemīļoto svētku atklāšanu izdaiļoja Kombuļu vokālā sieviešu ansambļa uzstāšanās, bet “Aulejas sievas” ne tikai izpildīja latgaliešu tautas dziesmas, bet arī paspīdēja ar apdziedāšanu, veltot uzstāšanos grāmatu svētku pasākumam un citām aktualitātēm. Novada jaunajiem lasītājiem Sauleskalna sākumskolā Grāmatu svētku organizētāji piedāvāja daudzveidīgu programmu. Strādāja radošās darbnīcas, skolēnus uzrunāja Līgatnes dabas takas savvaļas zvēru mamma Velga Vītola un grāmatu par Hariju Poteru tulkotājs Ingus Josts. 35. nodrošinājuma bataljona zemessargi demonstrēja Latvijas zemessardzes ekipējumu, bet stadionā notika sacensības. Galvenais pasākums pieaugušajiem bija publiska diskusija par tēmu “Lauksaimniecība pakalnos — kāda?”, diemžēl jaunajā Saeimā ievēlētie politisko partiju pārstāvji vienprātīgi ignorēja ielūgumu uz pasākumu Latgales nomalē. Visaktīvākais diskusijas dalībnieks, Eiropas parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks ironiski norādīja, ka deputātiem tauta vajadzīga tikai vēlēšanu kampaņas laikā, vēlāk visi aizraujas ar varas pīrāga dalīšanu un vienā mirklī aizmirst nesenos pirmsvēlēšanu solījumus. Valdošā elite partijas interešu un personīgās bagātības vairošanas labad turpina spēlēt nacionālistiskās kārtis un rīkoties atbilstoši principam “Skaldi un valdi”. Sabiedrības saliedēšanas vietā notiek apzināta sašķelšana atbilstoši etniskām pazīmēm. Iedzīvotāji izmirst. Jaunieši un iedzīvotāji pašā spēku plaukumā turpina atstāt valsti. Ja steidzami netiks apturēts šis process, tuvā nākotnē Latvija kļūs par pilnīgi citu valsti, ar citiem iedzīvotājiem. Nelaime tai valstij, kur acumirklīgie politiskie labumi tiek stādīti augstāk par sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Latvija spītīgi ignorē perspektīvās iespējas sadarboties ar austrumu kaimiņiem. Kā pelnīsim naudu, lai nomaksātu parādus? Tas ir jautājums bez atbildes. Par kādu stratēģiju var būt runa, ja Zemkopības ministrijai arī šobrīd nav objektīvas lauksaimniecības zemju izmantošanas statistikas. Visas ES valstis apzinājušās neoliberālās pieejas briesmas un postīgumu, tikai Latvijas valdība turpina darboties šajā jomā. “Visu noregulēs tirgus, izdzīvos stiprākais” — šie postulāti dominē valstī un neizbēgami novedīs Latviju līdz bojāejai. Akli pildot Eiropas birokrātu gribu, mūsu valsts paklausīgi seko norādījumiem, kas atbilst Eiropas Savienības vadošo valstu interesēm. Eirodeputāts uzsvēra, ka arī pašā Eiropas Savienībā risinās asa konkurences cīņa, bet attieksme pret Eiropas valstīm ir kā pret noieta tirgiem. Liktenīgu kļūdu Latvija pieļāva, iestājoties ES, kad uz labu laimi tika parakstīta dokumentu pakete. Līdz ar to arī smieklīgas lauksaimniecības dotācijas un Latvijas lauksaimniecības produkcijas zema konkurētspēja Rietumu tirgū. Uz Austrumu tirgu nelaiž politiskās ambīcijas. Zatlera reformu partijas pārstāve Ruta Norkārkle, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes locekle un ZS “Salenieki” īpašniece, ar satraukumu runāja par valsts agrārās nozares bēdīgo stāvokli un par grūtībām lauksaimnieciskās ražošanas vadīšanā Latgales pakalnos. Atskanēja visiem zināma doma, ka austrumu reģionā lietderīgāk ir attīstīt lopkopību, zivju audzēšanu un tūrismu, taču šo ideju realizēšanai nepieciešama valsts atbalsta ilgtermiņa programma. Pagastu pārvaldnieks Aivars Umbraško runāja par nelielo zemnieku saimniecību izdzīvošanas problēmu, kuru Latgalē ir vairākums. Uz vietējās nozīmes jautājumiem izsmeļošas atbildes sniedza Lauku atbalsta dienesta Dienvidlatgales lauksaimniecības pārvaldes speciālisti Ināra Lukaševiča, Aivars Znotiņš un Normunds Lāčaunieks. Vārdu sakot, diskusija izdevās, tikai ar sarunām vien nekas nebūs līdzēts — valsts ir nogaidījusies reformu, bet jaunā Saeima jau uz starta pārvērtās par cirka arēnu. Protams, es nepalaidu garām iespēju īsumā parunāt ar ZRP pārstāvi Rutu Nokārkli. - Kas jūs pamudināja iestāties Zatlera reformu partijā? Pilnīga vilšanās valsts ekonomiskajā kursā. Galvenā attīstības bremze ir valsts varas struktūru pārliekā birokrātija un ekonomikas vadības neefektivitāte. Tālāk tā turpināties nevar, vajadzīgas steidzamas radikālas reformas, kuras uzsāka bijušais prezidents Valdis Zatlers. — Bet ZRP atklātās neveiksmes koalīcijas un Ministru kabineta veidošanas stadijā? - Tie ir politisko konkurentu, pirmām kārtām “Vienotības” ciniskas intrigas. Vecā valdības gvarde kā no uguns baidās no piedāvājamām reformām, tāpēc izmanto jebkādus viltīgus paņēmienus, lai saglabātu ierastās privilēģijas (partijas un personīgās). Ne par kādām tautas interesēm un patriotismu nevar būt ne runas. - Jūs saglabājat ticību valsts reformēšanas ideāliem? - Cita ceļa nav, valsts ir uz bojāejas robežas. Ticu, ka veselais saprāts uzvarēs un agri vai vēlu valdošajai koalīcijai nāks apskaidrība un notiks vērtību pārvērtēšana. Bijušā prezidenta pagaidu neveiksmes dziļi aizskars godīgos koalīcijas partnerus. Esmu pārliecināta, ka viss tiks izlemts jau tuvākajā nākotnē. Latgalieši kā vienmēr demonstrēja savu viesmīlību. Svētku dalībniekus cienāja ar karstu zivju zupu un aukstām ezera zivju delikatesēm. Pēc pusdienām svētku programma turpinājās un bija ilgi gaidītā tikšanās ar aktrisi Olgu Dreģi. Svētku nobeigumā notika grāmatu dāvināšana bibliotēkām no daudziem sponsoriem, kurus prot piesaistīt Biruta Eglīte, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja un analoģisku pasākumu galvenā organizētāja Latvijā. Aleksejs GONČAROVS