Avots:
Ezerzeme - Nr.10 (2012, 3. febr.), 3. lpp.
27. janvārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika pateicības pasākums “Es dāvinu grāmatu”, uz kuru tika aicināti visi, kuri atbalstījuši bibliotēku, dāvinot grāmatas un žurnālus aizvadītajā gadā. Pateicoties viņiem, bibliotēka papildināja savu fondu ar 450 grāmatām (neskaitot preses izdevumus), vēl apmēram pusotra simta grāmatu nonāca lauku bibliotēkās. Grāmatas un žurnālus bibliotēkai dāvinājuši vairāk par pussimta cilvēku, taču ne visiem bija iespēja ierasties uz sirsnīgo pateicības pasākumu, kuru bagātināja Krāslavas mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumi.
Paldies, katru nosaucot vārdā un uzvārdā
Pasākumu atklāja novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura uzsvēra, ka tad, ja cilvēkam ir iespēja lasīt grāmatu, viņš atrod tajā daudz pamācoša. Tautas vēsture, piemēram, ceļ viņam pašapziņu, ievērojamu cilvēku darbi paplašina viņa redzesloku, ceļojumi bagātina jūtu pasauli, bet sadzīviski notikumi rakstītos stāstos izgaismo dzīves gaišās un tumšās puses. Lasot cilvēks mācas dzīvot, runāt un spriest. Viņa gars top brīvāks, tikumiskā izjūta — tīrāka, pati dzīve — gaišāka.
1935. gadā Kārlis Ulmanis ir teicis, ka grāmata — cilvēka vissirsnīgākais un visuzticamākais palīgs — atgūst veco cieņu, atgūst savu vietu. Nāk pieprasījumi pēc mākslinieku darbiem, bet visvairāk — pēc grāmatām, jaunākām un vērtīgākām. Atminēsimies, ka bibliotēka mums ir katrā pagastā vai pilsētā, sniegsim viņiem daļu no tā gaišuma, kas mums tomēr ir vieglāk sasniedzams — dāvināsim viņiem grāmatas.
V. Magidas: “Un tiešām grāmata jebkurā laikā bijusi visnozīmīgākā cilvēka dzīvē, sevišķi jau tagad, kad grāmatas kļuvušas dārgākas un katru gadu mūsu bibliotēkas krājums papildinās ar vērtīgiem izdevumiem, kurus dāvinājuši esat jūs — skolotāji, mediķi, pensionāri, bezdarbnieki, varbūt arī cilvēki, kuriem nav stabilu ienākumu. 28. janvārī ir Draudzīgā aicinājuma diena, un dienu pirms šī notikuma gribam sacīt paldies viesiem labvēļiem, kuri dāvinājuši grāmatas un papildinājuši mūsu grāmatu fondu. Neesam tie bagātākie, bet katru gadu mēģinām ar kaut ko jūs pārsteigt — ar savu sirds siltumu un savu darbu. Katru gadu bibliotēkas darbinieki paši cep kūkas un cienā jūs, tā pasakot paldies par grāmatu dāvinājumu.”
Katra dāvinātāja vārdu un uzvārdu nosauca lasītavas vadītāja Viktorija Slesare, kura arī akcentēja, ka ik reizi šis pasākums tradicionāli notiek gada visaukstākajā laikā, tāpēc “gribam sniegt jums tādu kā siltumu, sveces gaismu, mierinājumu, tējas smaržu un pīrāgu garšu. Bibliotēkas kolektīvs sirsnīgi pateicas Krāslavas iedzīvotajiem, kuri bibliotēkai dāvinājuši labas, vērtīgas grāmatas. Liels paldies un ceram uz turpmāko sadarbību!”
Simbolisks mirklis
Pasākuma izskaņā novada bibliotēka saņēma kārtējo dāvinājumu — komponiste, dzejniece, mūziķe Gita Muižniece uzdāvināja jauno grāmatu “Zelta šlāgeri”, kuru skaitā iekļautas arī divas viņas dziesmas. G. Muižniece ar bibliotēku sadarbojas ilgu laiku un ir uzdāvinājusi kopumā vairāk par trim desmitiem grāmatu. Viņa atzīstas, ka nav aktīva bibliotēkas apmeklētāja, lielāko daļu nepieciešamās literatūras atrod internetā vai pērk pati un, izlasījusi šīs grāmatas, dalās ar citiem. Tuvāka viņai ir dzeja, jo muzikantam pats vērīgākais ir dzeja, kas iedvesmo.
Ekspresintervija
Uz žurnālistu jautājumu par lasītāju dāvinājumu apjomu un saturisko pusi bibliotēkas vadītāja V. Magidas atbildēja, ka precīzu kopējo dāvinājumu skaitu grūti nosaukt, jo uzskaitītas ir tikai tās grāmatas, kuras bibliotēka iepludina savā fondā: “Ir lasītāji, kuri atved uz bibliotēku ļoti daudz grāmatu, un tad mēs dalāmies ar lauku bibliotēkām. Esam dāsni — ne tikai sev paņemam, bet iedodam citiem. Dalāmies arī ar pansionātiem.
Ir lasītāji, kuri uzdāvina vienu grāmatu, bet tās visas nāk no sirds, tāpēc esam pateicīgi jebkuram, kurš uzdāvina šīs grāmatas. Atnes arī pavisam jaunas — gada vai divu gadu laikā izdotas. Literatūra ļoti dažāda, dāvina mīlestības literatūru, detektīvus, klasisko literatūru, kas vajadzīga skolēniem, visdažādākās grāmatas. Dāvina arī preses izdevumus, par kuriem esam ļoti pateicīgi. Lai gan pasūtām 46 nosaukumu izdevumus, tas ir tikai neliels daudzums visā lielajā iznākošo žurnālu un avīžu klāstā, un jebkurš dāvinātais žurnāls ir ļoti gaidīts.”
— Jūs pieņemat tikai jaunāka gadagājuma grāmatas, nevēlāties ņemt tās, kas izdotas pirms gadiem 20-30?
— Tik vecas mums nevajag, bet ar pašu grāmatu dāvinātāju atļauju atdāvinām tās cilvēkiem, kuri šīs grāmatas lasa. Jo ir tādi bibliotēkas apmeklētāji, kurus interesē tieši šī literatūra. Piemēram, kāda sieviete uzreiz paņēma daudz tādu vecu grāmatu, jo esot augusi ar tām.
— Cik intensīvi lasa dāvināto literatūru?
— Lasa vienlīdz aktīvi kā mūsu pašu iepirkto, tā dāvināto literatūru. Esam ļoti pateicīgi par nozaru literatūru, kuru uz rokām neizdodam, bet to var lasīt uz vietas. Starp dāvinājumiem nav patrāpījušās unikālas grāmatas, bet ir gadījies saņemt ļoti dārgas grāmatas, kas maksā desmitus latu.
— Paldies par atbildēm!
Juris ROGA
Paldies, katru nosaucot vārdā un uzvārdā
Pasākumu atklāja novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura uzsvēra, ka tad, ja cilvēkam ir iespēja lasīt grāmatu, viņš atrod tajā daudz pamācoša. Tautas vēsture, piemēram, ceļ viņam pašapziņu, ievērojamu cilvēku darbi paplašina viņa redzesloku, ceļojumi bagātina jūtu pasauli, bet sadzīviski notikumi rakstītos stāstos izgaismo dzīves gaišās un tumšās puses. Lasot cilvēks mācas dzīvot, runāt un spriest. Viņa gars top brīvāks, tikumiskā izjūta — tīrāka, pati dzīve — gaišāka.
1935. gadā Kārlis Ulmanis ir teicis, ka grāmata — cilvēka vissirsnīgākais un visuzticamākais palīgs — atgūst veco cieņu, atgūst savu vietu. Nāk pieprasījumi pēc mākslinieku darbiem, bet visvairāk — pēc grāmatām, jaunākām un vērtīgākām. Atminēsimies, ka bibliotēka mums ir katrā pagastā vai pilsētā, sniegsim viņiem daļu no tā gaišuma, kas mums tomēr ir vieglāk sasniedzams — dāvināsim viņiem grāmatas.
V. Magidas: “Un tiešām grāmata jebkurā laikā bijusi visnozīmīgākā cilvēka dzīvē, sevišķi jau tagad, kad grāmatas kļuvušas dārgākas un katru gadu mūsu bibliotēkas krājums papildinās ar vērtīgiem izdevumiem, kurus dāvinājuši esat jūs — skolotāji, mediķi, pensionāri, bezdarbnieki, varbūt arī cilvēki, kuriem nav stabilu ienākumu. 28. janvārī ir Draudzīgā aicinājuma diena, un dienu pirms šī notikuma gribam sacīt paldies viesiem labvēļiem, kuri dāvinājuši grāmatas un papildinājuši mūsu grāmatu fondu. Neesam tie bagātākie, bet katru gadu mēģinām ar kaut ko jūs pārsteigt — ar savu sirds siltumu un savu darbu. Katru gadu bibliotēkas darbinieki paši cep kūkas un cienā jūs, tā pasakot paldies par grāmatu dāvinājumu.”
Katra dāvinātāja vārdu un uzvārdu nosauca lasītavas vadītāja Viktorija Slesare, kura arī akcentēja, ka ik reizi šis pasākums tradicionāli notiek gada visaukstākajā laikā, tāpēc “gribam sniegt jums tādu kā siltumu, sveces gaismu, mierinājumu, tējas smaržu un pīrāgu garšu. Bibliotēkas kolektīvs sirsnīgi pateicas Krāslavas iedzīvotajiem, kuri bibliotēkai dāvinājuši labas, vērtīgas grāmatas. Liels paldies un ceram uz turpmāko sadarbību!”
Simbolisks mirklis
Pasākuma izskaņā novada bibliotēka saņēma kārtējo dāvinājumu — komponiste, dzejniece, mūziķe Gita Muižniece uzdāvināja jauno grāmatu “Zelta šlāgeri”, kuru skaitā iekļautas arī divas viņas dziesmas. G. Muižniece ar bibliotēku sadarbojas ilgu laiku un ir uzdāvinājusi kopumā vairāk par trim desmitiem grāmatu. Viņa atzīstas, ka nav aktīva bibliotēkas apmeklētāja, lielāko daļu nepieciešamās literatūras atrod internetā vai pērk pati un, izlasījusi šīs grāmatas, dalās ar citiem. Tuvāka viņai ir dzeja, jo muzikantam pats vērīgākais ir dzeja, kas iedvesmo.
Ekspresintervija
Uz žurnālistu jautājumu par lasītāju dāvinājumu apjomu un saturisko pusi bibliotēkas vadītāja V. Magidas atbildēja, ka precīzu kopējo dāvinājumu skaitu grūti nosaukt, jo uzskaitītas ir tikai tās grāmatas, kuras bibliotēka iepludina savā fondā: “Ir lasītāji, kuri atved uz bibliotēku ļoti daudz grāmatu, un tad mēs dalāmies ar lauku bibliotēkām. Esam dāsni — ne tikai sev paņemam, bet iedodam citiem. Dalāmies arī ar pansionātiem.
Ir lasītāji, kuri uzdāvina vienu grāmatu, bet tās visas nāk no sirds, tāpēc esam pateicīgi jebkuram, kurš uzdāvina šīs grāmatas. Atnes arī pavisam jaunas — gada vai divu gadu laikā izdotas. Literatūra ļoti dažāda, dāvina mīlestības literatūru, detektīvus, klasisko literatūru, kas vajadzīga skolēniem, visdažādākās grāmatas. Dāvina arī preses izdevumus, par kuriem esam ļoti pateicīgi. Lai gan pasūtām 46 nosaukumu izdevumus, tas ir tikai neliels daudzums visā lielajā iznākošo žurnālu un avīžu klāstā, un jebkurš dāvinātais žurnāls ir ļoti gaidīts.”
— Jūs pieņemat tikai jaunāka gadagājuma grāmatas, nevēlāties ņemt tās, kas izdotas pirms gadiem 20-30?
— Tik vecas mums nevajag, bet ar pašu grāmatu dāvinātāju atļauju atdāvinām tās cilvēkiem, kuri šīs grāmatas lasa. Jo ir tādi bibliotēkas apmeklētāji, kurus interesē tieši šī literatūra. Piemēram, kāda sieviete uzreiz paņēma daudz tādu vecu grāmatu, jo esot augusi ar tām.
— Cik intensīvi lasa dāvināto literatūru?
— Lasa vienlīdz aktīvi kā mūsu pašu iepirkto, tā dāvināto literatūru. Esam ļoti pateicīgi par nozaru literatūru, kuru uz rokām neizdodam, bet to var lasīt uz vietas. Starp dāvinājumiem nav patrāpījušās unikālas grāmatas, bet ir gadījies saņemt ļoti dārgas grāmatas, kas maksā desmitus latu.
— Paldies par atbildēm!
Juris ROGA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru