2024. gada 27. sept.

Pasaule ceļotāja acīm

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/pasaule-celotaja-acim.html




2024. gada 26. sept.

Permakultūra – līdzsvarā ar dabas ritmiem

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/permakultura-lidzsvara-ar-dabas-ritmiem.html


Permakultūra ir ilgtspējīgas dzīvošanas un saimniekošanas pieeja, kas balstīta uz dabas procesu atdarināšanu. Tā apvieno ekoloģiju, dizainu un praktiskus risinājumus, lai radītu efektīvas un ilgtspējīgas sistēmas, kas atbalsta gan cilvēkus, gan vidi. Permakultūra aicina dzīvot saskaņā ar dabu, veidojot harmoniskas un pašpietiekamas ekosistēmas.

Permakultūras dārzkopība koncentrējas uz dabai draudzīgu pieeju dārza plānošanā un uzturēšanā, izmantojot tādas metodes kā dabiskā kompostēšana, mulčēšana un bioloģiskā daudzveidība. Šāda pieeja palīdz ne tikai iegūt bagātīgu ražu, bet arī veicina augsnes veselību un dabas resursu saglabāšanu.

Šī gada 23. septembrī Krāslavas novada bibliotēkā notika seminārs „Eiropas zaļais kurss - prakse un iedvesma” Europe Direct Austrumlatgale projekta ietvaros. Klātesošie tikās ar Dainu un Martu Zvejsalniecēm.

Daina Zvejsalniece, Dainas Dārznieku skolas saimniece, ir viena no Latvijas atpazīstamākajām permakultūras entuziastēm. Viņa savā saimniecībā veiksmīgi apvieno permakultūras principus ar klasisko daiļdārzniecību, radot skaistus un ražīgus dārzus.

Semināra laikā dalībnieki uzzināja:

  • par permakultūru, permakultūras dārzkopību un tas ilgtspējības principiem,
  • kā plānot dārzu, ievērojot permakultūras pieeju,
  • kāpēc ir svarīgi domāt par augsnes veselību, kompostēšanu un mulčēšanu,
  • kā atturēt vai iznīcināt kaitēkļus, ievērojot organisku vai dabisku pieeju u.c.


Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Permakultūras ētikas principi ir trīs galvenie pīlāri, kas veido šīs pieejas pamatu:

1. Rūpes par zemi – nodrošināt dabas resursu saglabāšanu un atjaunošanu, aizsargājot augsni, ūdeni, mežus un citas ekosistēmas. Tas nozīmē - sadarboties ar dabu, lai veidotu ilgtspējīgas un veselīgas dzīvotnes.
2. Rūpes par cilvēkiem – apmierināt cilvēku vajadzības, veidojot atbalstošas kopienas un nodrošinot pieeju veselīgai pārtikai, tīram ūdenim un patvērumam.
3. Taisnīga resursu sadale – dalīties ar pārmērīgajiem resursiem, nodrošinot to godīgu izlietojumu, pārpalikumus novirzot augsnes atjaunošanai vai palīdzot citiem.

Permakultūras dārzkopība balstās uz resursu otrreizēju izmantošanu, dabisko atjaunošanos un reģenerāciju – tieši tā, kā to dara pati daba. Šī pieeja ir ilgtspējīga, jo sadarbojas ar dabas procesiem un savvaļas dzīvniekiem, lai radītu harmoniskas un veselīgas ekosistēmas.

Daina Zvejsalniece veidoja aizraujošu stāstu un iedvesmojošu dialogu ar klātesošiem par permakultūras dārzkopību – par dārza plānošanu, augu izvēli un kopšanu, dabisko kompostēšanu, mulčēšanu u.c. saistītām tēmām, sniedzot daudzus praktiskus padomus un atbildot uz jautājumiem. Marta dalījās savā pieredzē – ar praktiskiem piemēriem no sava dārza Rogovkā (Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), rādot prezentāciju un internetresursus par permakultūru. Abas lektores pierādīja, ka permakultūras dārzs var būt ne tikai ražīgs, bet arī skaists, apvienojot dažādas augu formas, krāsas un faktūras, lai radītu harmonisku un estētiski pievilcīgu ainavu.

Daina un Marta iedrošina skatīties uz dārzu kā uz dzīvu, pašregulējošu sistēmu, kurā augi, kukaiņi un citi organismi mijiedarbojas savā starpā un akcentē dabisko procesu nozīmi dārzā. Dārza daudzveidība palīdz aizsargāt dārzu no kaitēkļiem un slimībām. Tajā pašā laikā viņas uzsver, ka permakultūra ir daudz plašāks jēdziens nekā vienkārši dārza kopšana. Tā ir filozofija, kas mudina dzīvot saskaņā ar dabu, izmantojot tās resursus efektīvi un ilgtspējīgi.

Uzklausot šos stāstus, katrs cilvēks var dziļāk saprast savienojumu ar dabu un iemācīties dzīvot harmonijā ar to. Daina Zvejsalniece uzsver, ka dārzs ir lieliska vieta, kur mācīties par dabu un tās likumiem. Viņa kopā ar Martu savā saimniecībā regulāri organizē dažādus seminārus un kursus, lai dalītos savās zināšanās ar citiem interesentiem un kuros ikviens interesents var piedalīties.

Ilona Cabule
Krāslavas novada bibliotēkas
sistēmas administratore
Autores un Margaritas Žavnerčikas foto


„BJVŽ’24” starts dots!

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/bjvz24-starts-dots.html



Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāžu „Pīlādzītis” un „Pienenīte” vecāko grupu audzēkņi saņēma Krāslavas novada bibliotēkas sagādāto jaunu „Bērnu žūrijas 5+" grāmatu kolekciju, un iesaistījās jaunāko grāmatu lasīšanas un vērtēšanas maratonā. Grāmatas ir gan latviešu autoru, gan tulkotās no franču, igauņu, ukraiņu un somu valodām.

Šogad vecuma grupa 5+ lasīsim:


Bibliotekāres Viktorija un Sanita iepazīstināja audzēkņus ar jauno grāmatu kolekciju.

Visi žūrijas eksperti saņēma Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra sagādātos bukletiņus un līdz 2024. gada beigām apņēmās izlasīt sešas grāmatas, veikt radošus uzdevumus, izteikt savu viedokli par izlasīto, aizpildīt elektronisko anketu, papriecāties par kopā paveikto un saņemt pelnītās LNB balviņas.

Pirmsskolas izglītības iestāžu „Piladzītis” un „Pienenītes” audzēkņu ceļojums aizraujošā lasīšanā turpinās!

Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Ainas Stepiņas un Veltas Tiško foto


2024. gada 24. sept.

Dzejas un mūzikas diena

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/article/5/dzejas-un-muzikas-diena.html




2024. gada 16. sept.

Pasaka pateicības vārdus saviem atbalstītājiem

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/pasaka-pateicibas-vardus-saviem-atbalstitajiem.html



13. septembrī Krāslavas novada bibliotēkā norisinājās ikgadējais pateicības pasākums, kurā bibliotēkas kolektīvs godināja visus, kas dāvinājuši grāmatas un žurnālus, kā arī tos, kuri veltījuši savu laiku, enerģiju un līdzekļus, lai atbalstītu bibliotēkas rīkotos pasākumus. Katrai dāvinātajai grāmatai ir savs stāsts, kā arī katrai izstādei un pasākumam. Šogad tika sumināti Krāslavas novada bibliotēkas 87 dāvinātāji, atbalstītāji un iedvesmotāji.

Svinīgajā atmosfērā bibliotēkas labvēļus uzrunāja direktore Valentīna Magidas: “Kas būtu mēs, ja nebūtu jūs, kuri dāvināt grāmatas, rīkojat pie mums savas izstādes, parādāt citiem savus hobijus jeb vaļaspriekus, ar ko patīk nodarboties brīvajā laikā. Katra uzdāvinātā grāmata nonāk pie lasītājiem, ja ne Krāslavā, tad pagastu bibliotēkās, un arī ir cilvēki, kas ar prieku paņem sev mājās, lai lasītu. Mūs ir atbalstījuši ne tikai mūsu novada iedzīvotāji, bet arī labdari no Rīgas, Valmieras un Daugavpils, kopumā ļoti daudzi cilvēki. Ir arī tādi, kas dāvināja grāmatas, bet paši palika anonīmi. Paldies, ka atbalstāt, ceru uz turpmāku sadarbību, ja jums būs tāda iespēja to turpināt.

Pasākuma vadītāja un bibliotēkas metodiķe Margarita Žavnerčika uzsvēra: “Kad ir dāvināta grāmata, nezinām, kuru sirdi tā aizskars, kuru prātu iedvesmos vai kuru dzīvi izmainīs. Bet zinām, ka katra grāmata, kas nonākusi mūsu plauktos, nes sev līdzi jūsu labo gribu un mīlestību. Vēlamies uzsvērt vēl vienu aspektu – grāmatas spēku apvienot cilvēkus! Katrs atbalstītājs ir kļuvis par tiltu, kas savieno paaudzes, sabiedrības un kultūras. Dāvinātās grāmatas ne tikai piepilda plauktus, bet bagātina cilvēku prātus un sirdis.”

Pateicības pasākuma dalībniekus iepriecināja Daniels Dukaļskis ar savu akordeona spēli. Protams, noslēgumā bija tradicionālais našķu galds. Tādējādi bibliotēkas kolektīvs izteica savu pateicību saviem dārgajiem lasītājiem un grāmatu draugiem, kā arī citiem saviem atbalstītājiem un iedvesmotājiem!

Juris Roga,
autora foto


2024. gada 9. sept.

Labiekārtojām bibliotēkas vidi

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/browse/0/article/3/labiekartojam-bibliotekas-vidi.html



Ar Krāslavas novada pašvaldības organizēto projektu konkursu „Iedzīvotāji veido savu vidi 2024”, kurš tika izsludināts pavasarī, tika atbalstīts un finansēts Krāslavas novada bibliotēkas (KNB) projekts Nr. 2024-12 „Labiekārtojam bibliotēkas vidi”.

Mūsu projekta mērķis – uzlabot ārējās vides vizuālo stāvokli, kā arī pilnveidot un atjaunot jau esošos apstādījumus. Vēl bibliotēka vēlējās pilnveidot iekšējā bibliotēkas pagalma izskatu ar diviem objektiem – betona puķu podiem, atjaunot un papildināt zālāja segumu un iestādīt krokusu sīpolus, kas priecētu ar krāšņo ziedēšanu pavasarī. Mēs iecerējām atjaunot galveno kāpņu fasādes krāsu.

Projekta īstenošanā piedalījās bibliotēkas darbinieki un to ģimenes locekļi. Kopīgiem spēkiem izdevās veikt plānotos labiekārtošanas darbus. Puķupodos iestādījām pašu mājās audzētus vasaras ziedus.

Projekta rakstīšana un realizācija ir ne tikai lielisks veids, kā uzlabot apkārtējo vidi, bet arī lielisks veids, kā saliedēt kolektīvu. Jo darīt kaut ko kopā ir daudz interesantāk un vērtīgāk. Veicot projekta realizācijas darbus no mūsu apmeklētājiem saņēmām ļoti daudz komplimentu, pateicības vārdu par bibliotēkas vides uzlabošanu un iekārtošanu. Iesaku katram iedzīvotājam, iedzīvotāju grupai uzdrīkstēties un realizēt savas idejas un ieceres mūsu pilsētas vides uzlabošanai un sakārtošanai.

Milzīgu pateicību izsakām arī visiem krokusu sīpolu dāvinātājiem.

Margarita Žavnerčika,
Projekta koordinatore, KNB metodiķe
Autores foto


Čaklākie lasītāji vasarā 2024

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/browse/2/article/3/caklakie-lasitaji-vasara-2024.html



Krāslavas novada bibliotēkā tika organizēts noslēguma pasākums čaklākajiem lasītājiem vasaras brīvdienās. Bērnu literatūras nodaļā vasaras mēnešos tika izdotas 1026 grāmatas 256 lasītājiem. Daudzi no tiem izlasīja vairāk par trim grāmatām, daži pat 24. Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča apsveica pasākuma dalībniekus, atzīmējot to, ka visi ir sabiedrības kustības „Restarts la-sī-ša-nai!” dalībnieki.

„Restarts lasīšanai” ir sabiedrības iesaistes kustība augstākā līmeņa lasīšanas atbalstam, lai nostiprinātu lasīšanas tradīcijas sabiedrībā un pilnveidotu jaunās paaudzes lasītprasmi. Tā ir izglītības ieguves pamatprasme, kas nepieciešama, lai izprastu ne vien humanitāros priekšmetus, bet arī matemātiku, fiziku un citas eksaktās zinātnes. Pētījumi liecina, ka grāmatu lasīšana veicina kritisko domāšanu, empātiju, zinātkāri un analītiskās prasmes, palīdz saprast cēloņu un seku attiecības un uzlabo koncentrēšanos. Sabiedrības iesaistes kustībā „Restarts lasīšanai” ir nepieciešama Latvijas sekmīgai nākotnei“, raksta Latvijas Nacionālās bibliotēkas centra vadītāja Silvija Tretjakova.

Bibliotekāres Sanita un Viktorija uzdrošināja bērnus runāt par izlasīto, stāstot par sevis izvēlēto grāmatu. Noslēguma pasākuma dalībnieki dalījās priekā par kādu no izlasītajām grāmatām: demonstrēja to, popularizēja, lasot pa kādam citātam, ieteica izlasīt grāmatu klausītājiem.

Direktore Valentīna Magidas pateicās bērniem un vecākiem par aktīvu iesaistīšanos lasīšanā un bērnu drosmi uzstāties. Visiem tika pasniegtas atzinības, uzdāvinātas grāmatas un saldumi.

Pasākuma gaitā bērni piedalījās aktivitātēs par grāmatu varoņiem.

Mūs visus vieno mīlestība pret grāmatām un atbildība par to, kādas izaugs nākamās paaudzes.

Viktorija Urbanoviča,
Krāslavas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Margaritas Žavnerčikas un Sanitas Kokinas foto


Pateicības pasākums

 Avots:

http://www.kraslavasvestis.lv/afisa/browse/1/article/5/pateicibas-pasakums-1.html