Krāslavas novada bibliotēkas pateicības pasākums „Ražas svētku noskaņās”

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/notikums/kraslavas-novada-bibliotekas-pateicibas-pasakums-razas-svetku-noskanas?date=0

Pieredzes apmaiņas brauciens Krāslavas novada bibliotekāriem

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/pieredzes-apmainas-brauciens-kraslavas-novada-bibliotekariem

2026. gada 8. jūlijā Krāslavas novada bibliotekāri devās pieredzes apmaiņas braucienā, kura ietvaros apmeklēja Ogres Centrālo bibliotēku, Lāčplēša bibliotēku un Andreja Pumpura muzeju.

Visspilgtāko iespaidu atstāja Ogres Centrālās bibliotēkas apmeklējums. Tas izvērtās par īstu profesionālo atklājumu! Šī iestāde demonstrē mūsdienīgu, uz lietotāja ērtībām orientētu pieeju, kurā inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi harmoniski savijas ar literatūras mantojuma saglabāšanu. Īpaši izceļas 2021. gadā ekspluatācijā nodotā bibliotēkas ilgtspējīgā koka konstrukciju ēka, kas guvusi lielu starptautisku atzinību, tiekot nominēta Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) finālam un ierindojoties starp četrām labākajām pasaules publiskajām bibliotēkām. 

Pieredzes apmaiņas brauciena turpinājumā apmeklējām arī Lāčplēša bibliotēku. Pārliecinājāmies, ka pat trīsistabu dzīvoklī var iekārtot brīnišķīgu kultūras telpu, ja vien darbā ieliek sirdi, radošas idejas un apbrīnojamu degsmi.

Šeit katrai lietai ir sava vieta. Grāmatu krātuve ir ērta un pārdomāta, savukārt izstādēm un radošām aktivitātēm iekārtota mājīga nodarbību zona. Bibliotēkā valda dzīvīga atmosfēra, un tā ir vide, kur bērni nāk ne tikai pēc grāmatām, bet arī satikties, spēlēties un mācīties.

Kopš saviem pirmsākumiem 1968. gadā Kaibalas skolā ar nepilniem 1800 sējumiem bibliotēka ir augusi un attīstījusies. Kopš 2001. gada tā saimnieko pašreizējās telpās. 2006. gadā bibliotēkai tika piešķirts vietējas nozīmes bibliotēkas statuss, un 2024. gadā tā atkārtoti apstiprināja savu vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.

Šodien tajā aktīvi darbojas gan bērnu darbnīca „Čaklie pirkstiņi”, gan senioru klubiņš. Īsts iedvesmas stāsts un vieta, kurā rodas vēlme atgriezties. 

Profesionālās pilnveides programmu papildināja arī Andreja Pumpura muzeja apmeklējums Lielvārdē. Vai zinājāt, ka šis muzejs, kas mājo 19. gadsimta sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ir dibināts 1970. gadā kā pirmais kolhoza muzejs Latvijā? Pateicoties tā laika kolhoza „Lāčplēsis” priekšsēdētāja Edgara Kauliņa tālredzīgajiem iebildumiem, muzejs neaprobežojās ar vienu vēstures notikumu, bet kļuva par plašu reģiona kultūras un vēstures glabātāju.

Muzeja mērķis ir „veidot cieņu pret cilvēku, savu tautu un apkārtējo vidi, krājot, pētot, saglabājot un popularizējot Lielvārdes novada vēstures un kultūras vērtības, īpaši akcentējot Andreja Pumpura personību, eposu „Lāčplēsis” un Lielvārdes jostu”.

Novada bibliotekāriem bija iespēja klātienē novērtēt bagātīgo ekspozīciju no vērtīgiem literatūras sējumiem un skulptūrām līdz slavenajām jostām. Muzeja otrajā stāvā uzklausījām stāstus par kolhoza „Lāčplēsis” darbību, kā arī uzzinājām par tur mītošajām teātra tradīcijām eposa noskaņās. Neizpalika arī interaktīvi mirkļi – drosmīgākie varēja pielaikot Lāčplēša cepuri un citu eposa tēlu tērpus, uz brīdi iejūtoties mūsu tautas varoņstāstā!

Brauciena rezultātā ir gūts plašs radošo ideju klāsts un metodiskais impulss, kas tiks integrēts Krāslavas novada bibliotēku ikdienas darbā un sniegto pakalpojumu attīstībā.

Bibliotekāru atsauksmes:

„Ogres Centrālā bibliotēka pārsteidza ar savām modernajām, bet tajā pašā laikā mājīgajām telpām, kurās jebkuras paaudzes lasītājs atradīs sev piemērotu un tīkamu stūrīti, lai patvertos no ikdienas steigas. Jau pati ēka rosina iztēli ar savu interjeru (biju domājusi, ka šādas bibliotēkas rāda vien filmās!), un to ieskaujošais mežs rada sajūtu, ka celtne saplūst ar apkārtējo dabu. Nav iespējams pretoties vēlmei iekārtoties uz kādas no lasīšanai īpaši paredzētajām palodzēm un doties ceļojumā pa grāmatu lappusēm!”

„Pieredzes apmaiņas brauciens bija interesants un aizraujošs. Ļoti labus iespaidus atstāja Ogres Centrālā bibliotēka un Andreja Pumpura muzejs Lielvārdē. Ogres Centrālā bibliotēka patika ar savu moderno dizainu, iekārtām, aprīkojumu un jauko atmosfēru. Andreja Pumpura muzeja darbinieces stāstījums bija saistošs, saturīgs un atmiņā paliekošs. Pati Ogre arī bija burvīga un skaisti sakopta. Pēc brīnišķīgā brauciena radās jautājums – kurš gan nevēlētos iepazīt šo lielisko pilsētu Ogri?”

„Mana pirmā iepazīšanās ar Ogri izvērtās par patīkamu pārsteigumu. Sirsnīgs paldies kolēģei no Ogres Centrālās bibliotēkas par aizraujošo ekskursiju pa Ogri. Vēlreiz pārliecinājos, ka katru pilsētu vislabāk ir iepazīt kopā ar cilvēku, kurš to labi pazīst un mīl.”

„Pieredzes braucienā uz Ogri apmeklējām mūsdienīgo, ar modernām iekārtām aprīkoto Ogres centrālo bibliotēku. Šo bibliotēku var nosaukt par viedo bibliotēku, jo tā ir aprīkota ar mūsdienīgām iekārtām, lai nodrošinātu nepieciešamo siltumu un elektroenerģiju, kā arī uzcelta no dabai draudzīga materiāla – koksnes. Bibliotēkā var saņemt visus mūsdienās nepieciešamos pakalpojumus, tā ir draudzīga gan pieaugušajiem, gan bērniem ar ērti un pārdomāti ierīkotām telpām gan darbam, gan atpūtai un atbilst visām mūsdienu prasībām. Ir pieejams bibliomāts grāmatu saņemšanai un iekārta grāmatu nodošanai jebkurā diennakts laikā. Tiešām labs iespaids un pārsteidzoša pieredze! 
Ļoti labs iespaids arī par Lāčplēša bibliotēku, kas ir salīdzinoši neliela, taču ērti iekārtota. Pārsteidza diezgan lielais apmeklējums. Protams, tas ir iespējams tikai pateicoties diezgan lielajam iedzīvotāju skaitam, kā arī skolām un bērnu dārzam. Pārsteidza pieejamais finansējums grāmatu iegādei. 
Patika arī Andreja Pumpura muzejs. Mūsdienīgs, skaisti un gaumīgi noformēts ar plašu eksponātu – grāmatu, Lielvārdes jostu un citu priekšmetu – klāstu. 
Paldies Krāslavas novada bibliotēkai par organizēto jauko pieredzes apmaiņas braucienu!”

+10

Atvērt galeriju

Juta Dombrovska,
Krāslavas novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre
Autores foto

Ceturtdaļgadsimts vienotā lūgšanā

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/ceturtdalgadsimts-vienota-lugsana

Ikviena nozīmīga iecere vispirms dzimst cilvēku sirdīs — no kopīgas ticības, cerības un vēlmes radīt ko paliekošu. Arī dievnams sākas nevis ar pamatiem un mūriem, bet ar cilvēkiem, kuri vēlas veidot vietu, kur satikties kopīgā lūgšanā, stiprināt savu garu un būt kopā ticības ceļā. 

 

Priedaines Sv. Brigitas un Sv. Katrīnas no Sjēnas Romas katoļu baznīca ir spilgts piemērs tam, kā draudzes lolota iecere par savu dievnamu ar neatlaidību un kopīgu darbu var kļūt par īstenotu sapni un garīgās dzīves centru. Šajā ticības ceļā īpaša nozīme ir draudzes prāvesta kalpošanai — ar garīgo vadību, pastorālo rūpi un personīgo piemēru viņš stiprina draudzes vienotību un nes kristīgo vērtību klātbūtni ikdienas gaitās. 

Jau 25 gadus Priedaines katoļu baznīcā cilvēki pulcējas uz kopīgām lūgšanām, Svētajām Misēm un liturģiskā gada svinībām, saņem kristību, laulību un citus sakramentus, kā arī ar cieņu pavada pēdējā gaitā savus tuviniekus.

Priedaines katoļu baznīcas sudraba jubilejas gadā Krāslavas novada bibliotēka vēlas īpaši izcelt drukātajos izdevumos saglabātās vēsturiskās liecības par šo dievnamu un draudzi. Vairāk nekā 25 gadu garumā šie materiāli ir apkopoti bibliotēkas novadpētniecības krājumā, kā arī saglabāti digitālā formātā. Publikācijas apliecina drukātā vārda spēju iemūžināt draudzes vēsturiskās liecības garīgā mantojuma izzināšanai.

Novadpētniecības materiālu digitālā izstāde

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas 
Novadpētniecības nodaļas vadītāja

Gleznošana ar audumu: Krāslavas novada bibliotēkā apgūta unikāla japāņu rokdarbu tehnika

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/gleznosana-ar-audumu-kraslavas-novada-biblioteka-apguta-unikala-japanu-rokdarbu-tehnika

Rokdarbi ikvienam joprojām ir lielisks veids, kā patīkami un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, vienlaikus radot paliekošus dekorus savām mājām un attīstot Latvijas novadu kultūras dzīves tradīcijas.

2026. gada 18. jūnijā Krāslavas novada bibliotēkā valdīja īpaša radoša atmosfēra – te norisinājās auduma gleznu meistarklase, pulcējot vietējos rokdarbu entuziastus. Nodarbību vadīja Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” vadītāja Ņina Vasiļjeva, iepazīstinot dalībniekus ar Latvijā vēl maz zināmu, bet fascinējošu mākslas veidu.

Auduma glezniecībai ir tūkstošiem gadu sena vēsture, un laika gaitā šis praktiskais amats ir pārtapis par patstāvīgu vizuālās mākslas žanru. Šoreiz meistarklases dalībnieki pievērsās tieši „kinusaiga” tehnikai, ko mēdz dēvēt arī kā „pečvorku jeb ielāpu mākslu bez adatas”. Tā ir unikāla Japānas tradīcija, kurā krāšņi attēli un interjera dekori tiek veidoti no smalkām auduma skrandiņām, neizmantojot šūšanu.

Meistarklases ievadā Ņina Vasiļjeva dalījās ar stāstu par „kinusaiga” tehnikas izcelsmi, tās vēsturiskajām saknēm un savu personīgo iedvesmas ceļu, kas mudinājis pievērsties šo burvīgo darbu radīšanai. Pēc teorētiskā ievada klātesošie ķērās pie praktiskā darba.

Ņina Vasiļjeva: „Ideja par auduma gleznu veidošanu „kinusaiga” tehnikas stilā radās, kad meklēju ideju telpu noformēšanai mūsu, Piedrujas pagasta, pārvaldes ēkā. Pandēmijas laikā, kad nebija iespējas tikties nodarbībās mūsu sieviešu klubā „Ideja”, man bija laiks izmēģināt un apgūt šo jauno tehniku.

Darbam ir jāizvēlas tēma – ko tieši vēlamies attēlot, jāsagatavo shēma – zīmējums jāizprintē vai jāuzzīmē pašam (ja ir zīmēšanas prasmes). Shēma tiek pārnesta uz putuplasta pamatnes, un pēc tam tajā tiek veikti iegriezumi aptuveni 1 cm dziļumā. Putuplastam jābūt 2 vai 3 cm biezam, lai nodrošinātu darbam vajadzīgo izturību.

Izmantojam trikotāžas audumus, jo tie labi stiepjas un labi fiksējas putuplastā. Var izmantot arī citus audumus, taču ar tiem ir sarežģītāk strādāt. Galvenais ir piemeklēt patīkamu toņu un faktūru kombināciju, lai darbs izskatītos glīti. Instrumentus izmantojam dažādus: kancelejas nažus, asas šķēres un dažādus parocīgus rīkus (bambusa iesmiņus, metāla nagu vīlīti vai plānu virtuves nazi). Pēc ieceres darbu var noformēt rāmītī vai arī nostiprināt audumu aizmugurē bez rāmja.”

Lai gan materiāli un tehnikas pārzināšana ir svarīgi priekšnoteikumi, meistarklases vadītāja uzsvēra galveno panākumu atslēgu – katras radošās darbnīcas pamatu pamatā ir milzīga pacietība. Tas ir resurss, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu, bet procesa rezultāts – pašu rokām radīts mākslas darbs – sniedz neviltotu gandarījumu.

Vai esat kādreiz redzējuši, kā ar krāsainiem auduma gabaliņiem un pacietību var uzburt teju dzīvu dabas pasauli? No pirmā acu uzmetiena ir grūti izprast šo smalko procesu, taču, pateicoties meistares saprotamajam skaidrojumam, katrs dalībnieks varēja pārliecināties par pretējo. Klātesošo vidū valdīja patiess pārsteigums un apbrīna, vērojot, kā vienkāršas skrandiņas acu priekšā pārtop izteiksmīgās, daudzkrāsainās un teju „dzīvās” gleznās.

Meistarklases dalībniece Gunita: „Katram radošās darbnīcas dalībniekam pēc izvēles tika izdalītas putuplasta lielas, vai mazas sagataves. Katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko zīmējumu un krāsainus auduma gabaliņus. Tālāk sekoja rūpīgs darbs. Ar smalku nazīti iegriezt līnijas, pēc šī procesa sekoja dažādas formas un krāsas auduma gabaliņu ievirzīšana no virsējā slāņa putuplastā, kas patiešām nav nemaz tik viegli, kā sākumā likās. Galarezultātā katram dalībniekam sanāca jauka auduma glezna ar patiesi burvīgām, pozitīvām emocijām!”

Meistares Ņinas Vasiļjevas radošajam rokrakstam raksturīga bagāta fantāzija un drosmīga pieeja formu un tehnisko risinājumu izvēlē. Viņas darbi allaž izceļas ar spilgtu formu un dziļu saturu – tajos pat pelēkie toņi mirdz pārsteidzošā krāsainībā. Katrā gleznā burtiski dzirkstī dzīvesprieks. Autore pati uzsver, ka darbi tapuši ar gaišām domām un cerību, ka tie ikvienam skatītājam dāvās patīkamus, pozitīvus mirkļus un iedvesmu.

Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” vadītāja stāsta: “Mūsu darbi tiek izmantoti kabinetu noformēšanai Piedrujas pagasta pārvaldes ēkā, un vairāki darbi jau ir pabijuši izstādē Krāslavas novada bibliotēkā. Pavasarī es vadīju meistarklasi Kalniešu pagasta bibliotēkā, bet pašlaik – Krāslavas novada bibliotēkā. Uz nodarbībām parasti nāk ieinteresēti un aizrautīgi cilvēki. Daudzi vēlas pamēģināt radīt kaut ko interesantu un skaistu. Ne katrs cilvēks prot zīmēt un šūt, taču, ja vien piemīt pacietība veikt rūpīgu un piņķerīgu darbu, šis arods ir pa spēkam ikvienam!”.

Līdz šī gada 30. jūnijam Krāslavas novada bibliotēkas lasītavas apmeklētājiem bija unikāla iespēja klātienē novērtēt šos Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” meistardarbus. Izstādītie darbi nav parastas gleznas – tie ir filigrāni mākslas darbi, kas tapuši, kombinējot košus auduma fragmentus un putuplasta pamatnes. Ekspozīcijas galvenie varoņi ir izteiksmīgi putni un krāšņi dabas motīvi, kuros jūtams milzīgs siltums, juveliera precizitāte un radoša dzirksts.

Krāslavas novada bibliotēkas kolektīvs un meistarklases dalībnieki Ņinai Vasiļjevai novēl neapstāties pie sasniegtā un turpināt iedvesmot apkārtējos ar jauniem, pārsteidzošiem darbiem „kinusaiga” tehnikā.

+15

Atvērt galeriju

Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas
Datortīklu un datorsistēmu administratore
Gunitas Purviņas-Bebrišas foto

Dzejas spēks vārdos un sajūtās

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/dzejas-speks-vardos-un-sajutas

Jūlijā Krāslavas novada bibliotēkā ir skatāma īpaša izstāde, kas veltīta mūsu novadnieces, dzejnieces Valentīnas Viļumas daiļradei. Desmit izdoti dzejas krājumi ir ievērojams un cienījams sasniegums ikviena autora radošajā darbā.

Kad šī gada 7. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notika tikšanās ar novadnieci Valentīnu Viļumu, uz to brīdi dzejnieces radītais literārais veikums bija apkopots astoņos dzejas krājumos. Tikšanās laikā skanēja autores dzeja, ko lasīja gan pati autore, gan bibliotēkas darbinieces, gan arī pasākuma apmeklētāji, radot daudzbalsīgu un dzīvu dzejas pieredzi. Tikšanās noslēgumā dzejniecei tika vēlēta pakāpeniska un bagātīga radošā attīstība vismaz līdz pirmajiem desmit dzejas krājumiem. Savukārt pati autore todien atklāja, ka devītais un desmitais krājums jau ir nodoti iespiešanai un drīzumā nonāks pie lasītājiem.

Jūnijā Krāslavas novada bibliotēkas novadpētniecības krājumā ienāca vēl divi Valentīnas Viļumas dzejas krājumi, kas turpina to pašu sarunu, kura tika uzsākta bibliotēkā 7. maijā: par vārdu trauslo skaistumu, par to, kā dzeja atnāk un paliek, un par lasītāju, kurš vienmēr atrodas kaut kur starp rindām.

Sirsnīga pateicība Valentīnai Viļumai par viņas dāsnumu. Autores grāmatas bibliotēkai tiek dāvinātas vairākos eksemplāros, tādējādi bagātinot novadpētniecības krājumu un Krāslavas novada bibliotēkās nodrošinot iespēju ar tām iepazīties plašākam lasītāju lokam.

Aicinām apskatīt izstādi bibliotēkā un iepazīt Valentīnas Viļumas dzeju, novērtējot viņas literāro devumu Krāslavas pilsētai un novadam.

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja

Cik labi Tu orientējies Krāslavas novada ģeogrāfiskajā telpā?

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/cik-labi-tu-orientejies-kraslavas-novada-geografiskaja-telpa

Vai esi kādreiz rūpīgi ieskatījies Krāslavas novada kartē? Vai zini, kur tajā atrodas Tava pilsēta vai pagasts, un kuri ir tā tuvākie kaimiņi? Vai vari nosaukt visus Krāslavas novada 24 pagastus? Vai spētu bez kļūdīšanās Krāslavas novada kartē norādīt abu pilsētu un visu pagastu atrašanās vietu?

Piektā gadadiena kopš 2021. gada 1. jūlijā īstenotās Latvijas administratīvi teritoriālās reformas ir labs iemesls, lai pārbaudītu savas zināšanas par Krāslavas novada pilsētu un pagastu ģeogrāfisko izvietojumu kartē.

Šo iespēju piedāvā Krāslavas novada bibliotēka, aicinot piedalīties jaunā novadpētniecības aktivitātē „Cik labi Tu orientējies Krāslavas novada ģeogrāfiskajā telpā?”. Mērķis ir stiprināt dalībnieku zināšanas par Krāslavas novada teritoriju un orientēšanos kartogrāfiskajā attēlojumā. Aktivitāte ietver uzdevumu tiešsaistē atzīmēt katra pagasta un pilsētas atrašanās vietu Krāslavas novada kartē.

Šis novadpētnieciskais piedzīvojums vietējā ģeogrāfijā apvieno vienkāršību un izaicinājumu: Krāslava un Dagda ir atskaites punkti, pagasti ir orientieri, un karte ir kā stāsts, kurā jāatrod pareizā vieta ne tikai ar acīm, bet arī ar zināšanām un intuīciju.

Aktivitātes tapšanā tika izmantota un darba gaitā aktivitātes vajadzībām pielāgota Krāslavas novada karte no avota „Krāslavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2037. gadam”.

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja

Sarunu cikls senioriem „Digitālās tehnoloģijas bez steigas” ir noslēgts: Krāslavas seniori digitālo pasauli atklāj savā tempā

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/sarunu-cikls-senioriem-digitalas-tehnologijas-bez-steigas-ir-noslegts-kraslavas-seniori-digitalo-pasauli-atklaj-sava-tempa

Mūsdienu dinamiskajā laikmetā digitālā pasaule mēdz šķist nepielūdzami strauja, taču Krāslavas novada bibliotēka ir pierādījusi, ka tehnoloģijas Krāslavas novada vecākās paaudzes iedzīvotāji var apgūt arī pavisam citādāk – mierīgi, droši un pozitīvi.

Sarunu cikls „Digitālās tehnoloģijas bez steigas” ir Krāslavas novada bibliotēkas rīkots pasākumu kopums, kas norisinājās no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada maijam. Tā mērķis bija mierīgā un draudzīgā gaisotnē palīdzēt senioriem apgūt digitālās prasmes un justies drošāk tehnoloģiju pasaulē. Šīs iedvesmojošās iniciatīvas vadmotīvs bija “Bibliotēka – vieta, kur tehnoloģijas kļūst saprotamas un sarunas kļūst vērtīgas.”

Cikla ietvaros tika piedāvātas šādas aktivitātes (tika organizētas reizi ceturksnī):

• „Ievads programmēšanā” (2025. gada 23. oktobrī): Iedvesmojoša prezentācija un saruna, ko vadīja Rīgas Valsts Tehnikuma 3. kursa studente Santa Krista Krama. 
• „Simegrāfijas brīnums svētku gaismās” (2025. gada 4. decembrī): Saruna un meistarklase, kurā seniori Krāslavas novada bibliotēkas galvenās bibliotekāres Ināras Pauliņas vadībā iepazina simegrāfijas tehniku (attēlu veidošanu ar diegiem uz cieta pamata) un paši veidoja svētku atklātnes.
• „Izglītojošas spēles kā mācību metode” (2026. gada 23. aprīlī), ko novadīja šī raksta autore, Krāslavas novada bibliotēkas datorsistēmu un datortīklu administratore, un Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Viktorija Urbanoviča:
  • Izglītojoša lekcija par spēļu nozīmi prāta veselības (neiroplastiskuma un kognitīvo funkciju) uzturēšanā. Spēles - jaudīgs instruments prāta asumam, veselībai un jaunu prasmju apguvei jebkurā vecumā.
  • Kiberdrošības tests: Dalībnieki pildīja testu “Vai atpazīsti draudus internetā?”, lai pārbaudītu spēju atpazīt krāpniecības mēģinājumus digitālajā vidē.
  • Praktiskā spēlēšana: Aizraujošas galda spēles bibliotēkā un iepazīšanās ar digitālajiem resursiem prāta treniņiem arī mājās. 
• „Ar pieturu novadpētniecībā: viktorīnas un vēstures stāsti” (2026. gada 21. maijā) - tikšanās ar Krāslavas novada bibliotēkas Novadpētniecības nodaļas vadītāju Annu Bartušu, kurā seniori caur digitāliem un interaktīviem rīkiem devās ceļojumā pa Krāslavas vēsturi. Aktivitātes ietvēra:
  • Viktorīnu „Zini un svini Latviju Krāslavā” par jautājumiem, kas rosināja atcerēties Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkus un to svinēšanas tradīcijas gan Latvijā, gan Krāslavā. 
  • Novadpētniecības aktivitātes „Katrai iestādei sava adrese” uzdevumus, kas palīdzēja atsaukt atmiņā pilsētas vidi, ielas, adreses un ēkas.
  • Viktorīnu „Krāslavas avoti” par vietējiem dabas resursiem, lai pasākuma dalībnieki iegūtu plašāku priekšstatu par vietējiem avotiem un ūdens nozīmīgo lomu ikdienā. 

Visas nodarbības bibliotēkā tika plānotas tā, lai dalībnieki varētu mācīties savā tempā, palīdzot viens otram un izvairoties no sarežģītiem terminiem.

Lai gan šis sarunu cikla posms ir noslēdzies, Krāslavas novada bibliotēka joprojām sirsnīgi gaida ikvienu novada iedzīvotāju, lietotāju un klientu, lai sniegtu drošu un atbalstošu vidi ikdienas digitālajos līkločos. Aizvadītās tikšanās reizes skaidri pierādīja, ka, mācoties mierīgā gaisotnē un bez steigas, pat sarežģīti kiberdrošības jautājumi vai jaunas prasmes kļūst viegli uztveramas un pat aizraujošas. Tāpēc nebaidieties spert nākamos soļus, ļaujiet digitālajai pasaulei atvērties savā tempā un atcerieties, ka mūsu bibliotēka vienmēr būs tā īpašā vieta, kur modernās tehnoloģijas sastopas ar patiesu cilvēcību, bet ikviena saruna kļūst vērtīga!

Ilona Cabule,

Krāslavas novada bibliotēkas 
datorsistēmu un datortīklu administratore,
sarunu cikla „Digitālās tehnoloģijas bez steigas” organizētāja

Ņinas Vasiļjevas Auduma gleznu meistarklase

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/notikums/ninas-vasiljevas-auduma-gleznu-meistarklase

Ar pieturu novadpētniecībā

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/ar-pieturu-novadpetnieciba

21. maijā Krāslavas seniori tikās ar Krāslavas novada bibliotēkas Novadpētniecības nodaļas vadītāju Annu Bartušu un devās aizraujošā ceļojumā pa Krāslavas vēstures, kultūras un dabas takām. Pasākums senioriem notika Krāslavas novada bibliotēkas rīkotā sarunu cikla „Digitālās tehnoloģijas bez steigas” ietvaros.

Pasākuma centrā bija trīs novadpētniecības aktivitātes no Krāslavas novada bibliotēkas novadpētniecības krājuma kolekcijas.

Viktorīnas „Zini un svini Latviju Krāslavā” jautājumi rosināja atcerēties Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkus un to svinēšanas tradīcijas gan Latvijā, gan Krāslavā.

Aktivitāte „Katrai iestādei sava adrese” izvērtās īpaši aizraujošā un azartpilnā uzdevumā, kas lika senioriem atsaukt atmiņā pilsētas vidi, ielas, adreses un ēkas.

Plašāku priekšstatu par vietējiem avotiem un ūdens nozīmīgo lomu ikdienā pasākuma dalībnieki ieguva, piedaloties viktorīnā „Krāslavas avoti”.

Pasākums „Ar pieturu novadpētniecībā” vēlreiz apliecināja, ka novadpētniecība neaprobežojas tikai ar vēsturisku faktu un notikumu apzināšanu. Tā rosina ieraudzīt pazīstamo apkārtni un ikdienas norises ar jaunu skatienu, pievēršot uzmanību detaļām, kuras ikdienā bieži paliek nepamanītas. Šāds skatījums palīdz atklāt vietu un notikumu dziļāko nozīmi, bagātina izpratni par savu novadu un stiprina saikni ar tā kultūras un vēstures mantojumu.

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja

Margaritas Žavnerčikas foto

Stambula un izsmalcinātā pērle Kapadokija. Iepazīstot Kapadokijas tēvu garīgo mantojumu

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/stambula-un-izsmalcinata-perle-kapadokija-iepazistot-kapadokijas-tevu-garigo-mantojumu

Šī gada 28. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notika pasākums „Svētceļojums: Turcija – kristietības šūpulis” pasākumu cikla „Pasaule ceļotāja acīm” ietvaros. Šoreiz par saviem piedzīvojumiem iespaidos dalījās Janīna Samsanoviča.

Janīna stāstīja: „Katram ceļojumam ir savs mērķis. Svētceļojums ir daudz vairāk nekā ceļojums. Tam var būt reliģiska, garīga un personiska nozīme. Arī man šim ceļojumam bija konkrēts ticības apliecinājums – lai pateiktos Dievam. Svētceļojumā devos ar savu nodomu, arī katrai Svētajai Misei man  bija nodoms.

Vairāki cilvēki gan pirms, gan pēc svētceļojuma uzdeva jautājumu – kāpēc uz Turciju, kas ir musulmaņu valsts? Turcijā atrodas daudzas kristietības vietas, tā palīdz saprast, kā kristietība radās un attīstījās. Turcija ir kristietības šūpulis, jo tieši šeit radās agrīnā kristietība, tika dibinātas pirmās draudzes, notika nozīmīgi koncili un saglabājušās svarīgas svētvietas.     

Mēs esam kristieši. Nu, lūk, vēsturiski šis nosaukums pirmo reizi tika lietots Antiohijā – ļoti senā pilsētā, kuras nosaukums tagad ir Antakja, un tā atrodas Turcijas dienvidos netālu no Sīrijas robežas.

Daudzas Bībeles notikumu vietas atrodas mūsdienu Turcijā. Tajā dzīvoja, dibināja pirmās draudzes, sludināja un rakstīja vēstules dažādām kristiešu kopienām apustulis Pāvils.

Mūsdienu Turcijas teritorijā 4. un 5. gadsimtā notika četri svarīgi koncili, kuri noteica kristīgās ticības pamatus.

Mūsdienu Turcijā dzīvoja Baznīcas tēvi Bazilijs Lielais, Gregors no Nisas un Gregors no Nazianzas, par kuru dzīvi un darbību svētceļojumā pārbraucienos autobusā mēs klausījāmies katehēzi – lekcijas.

Tas bija Bizantijas impērijas laikā.

1453. gadā krīt Konstantinopole, dominē Osmaņu impērija. Kristietība kļūst par minoritāti, bet nepazūd.

Kā tad ir mūsdienu Turcijā? Mūsdienās kristiešu Turcijā ir apmēram 0,5%. Dominējošā reliģija, protams, ir islāms. Vairāk kristiešu ir Stambulā, te pastāv kristiešu centri. Jo tālāk uz Turcijas austrumiem, jo mazāk kristiešu.

Neatņemama svētceļojuma sastāvdaļa ir Svētā Mise. Tā tika svinēta katru dienu, ar mums kopā bija pieci garīdznieki. Stambulā Misi svinējām Svētā Gara katedrālē, kas ir arī bīskapa sēdeklis, Ankārā – Svētās Terēzas baznīcā, kas atrodas franču vēstniecības paspārnē, Bursā – mājas baznīcā, kurā kalpo priesteris no Polijas, kas tur atrodas misijā. Divas Mises tika celebrētas Kapadokijas 9.–10. gadsimta alu baznīcās.  Pirmajā un pēdējā svētceļojuma dienā un garā pārbrauciena dienā Mises notika viesnīcu konferenču zālēs.

Apmeklējām Svētās Sofijas katedrāli un Svētā Glābēja baznīcu Horā. Abas atrodas Stambulā. Sākotnēji tās bija kristiešu baznīcas. Mūsdienās tās ir funkcionējošas mošejas.  Ir slavenas ar izcilām mozaīkām, freskām un atspoguļo kristietības un islāma mijiedarbību Turcijas vēsturē. Svētā Glābēja baznīca Horā ir viens no izcilākajiem mākslas paraugiem pasaulē. Bijām arī trīs lielās un greznās islāma svētvietās, kuras jau sākotnēji celtas kā mošejas.

Ankārā apmeklējām vienu no svarīgākajiem valsts simboliem – Ataturka mauzoleju. Ataturks ir Turcijas Republikas dibinātājs un pirmais prezidents. Viņš ir mūsdienu Turcijas pamatlicējs 1923. gadā. Ar Ataturku beidzās Osmaņu impērija.

Priecājamies par unikālo Kapadokiju. Tas ir Turcijas reģions, kas atrodas vairāk uz valsts vidieni un tulkojumā no senpersiešu valodas nozīmē – skaisto zirgu ciems. Kapadokija ir viens no neparastākajiem reģioniem pasaulē unikālo dabas veidojumu dēļ. To ir veidojuši vulkāni miljoniem gadu ilgi. Pelni un lava sacietēja tufā. Tas ir mīksts akmens. Lietus izveidoja neparastas formas – pasaku skursteņus, sēnes ar cepurēm. To visu vērojot, šķiet, ka tu atrodies uz citas planētas.

Tātad Turcija arī ir svarīgs svētceļojumu galamērķis. Esot šajā svētajā zemē, man bija iespēja tuvāk iepazīt Dievu, saņemt Viņa dāvātās žēlastības, piedzīvot klusumu un dabu, satikt citus cilvēkus un iepazīt citu kultūru. Tas bija bezgala skaists, iespaidiem bagāts un svētīgs piedzīvojums!”

Katrs stāsts ir kā atsevišķa nodaļa aizraujošā grāmatā, kas ļauj katram apmeklētājam uz mirkli kļūt par pasaules apceļotājiem un paplašināt savu redzesloku. Aicinām interesentus arī turpmāk apmeklēt Krāslavas novada bibliotēkā notiekošos pasākumu cikla „Pasaule ceļotāja acīm” pasākumus.

 

Ilona Cabule,

Krāslavas novada bibliotēkas

Datorsistēmu un datortīklu administratore

Annas Bartušas un Janīnas Samsanovičas foto

Krāslavas novada bibliotēku darbinieki apgūst jaunas zināšanas

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/kraslavas-novada-biblioteku-darbinieki-apgust-jaunas-zinasanas

No 1. līdz 4. jūnijam Krāslavas novada bibliotēkas darbinieki piedalījās profesionālās pilnveides apmācībās „Metadatu veidošana un autoritatīvā kontrole”. Apmācības vadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta vadošie speciālisti un eksperti sadarbībā ar Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centru un Krāslavas novada bibliotēku.

Pirmā diena bija veltīta bibliogrāfisko datu veidošanai (monogrāfijām un analītikai).  Dalībnieki tika iepazīstināti ar iepriekš veikto Krāslavas novada bibliotēkas veidoto datu analīzi, sastopamajām kļūdām un niansēm, tika skaidrotas monogrāfiju bibliogrāfisko datu veidošanas nianses, kā arī par kataloģizēšanu no preses izdevumiem. Teorētisko daļa bija papildināta ar praktiskām nodarbībām.      

Otrā diena bija veltīta autoritatīvo datu (personām, institūcijām u. c.) veidošanai un priekšmetošanai, kā arī kopumā autoritatīvās kontroles nozīmei.

Trešā diena bija veltīta Universālās decimālās klasifikācijas (UDK) struktūrai (pamattabulām un noteicēju tabulām), kā arī UDK indeksu izveides metodikai un klasificēšanas kvalitātes nodrošināšanai. Tika īstenots UDK praktikums.

Apmācības tika īstenotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Erasmus+ mobilitātes projekta “Pieaugušo izglītības mobilitātes” ietvaros, pārejot uz Vienoto valsts nozīmes kopkatalogu.

Valentīna Magidas,
Krāslavas novada bibliotēkas direktore

Ilonas Cabules un Anna Bartušas foto