2012. gada 19. okt.

Grāmatu svētkos diskutē par infrastruktūru

Avots:
Ezerzeme - Nr. 82 (2012, 19. okt.), [1.], 2. lpp.

Krāslavas novada 11. Grāmatu svētku plašā programma sākās pilsētas kultūras namā ar grāmatu komercizstādi, kurā piedalījās izdevniecības Zvaigzne ABC, Lauku Avīze, Jumava, Nordik, Tapals, Avots un Divpadsmit. Cilāja un pētīja grāmatas ļoti daudzi cilvēki, bet, pat neskatoties uz iespēju piedalīties jaunāko grāmatu izlozē “Veiksmīgais pircējs”, ne jau katrs kaut ko iegādājās — maciņi mūsu iedzīvotājiem tomēr paplāni.


Plašajā svētku programmā netrūka notikumu, daļa notika paralēli, bet centrālais viennozīmīgi bija “Latvijas Avīzes” publiskā diskusija par tēmu “Infrastruktūras uzlabošana — reģionu attīstības pamats”, kuru vadīja Latvijas Avīzes žurnālists Ivars Bušmanis. Tajā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, 11. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Krāslavas novada do- mes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Īsi pirms tās politiķus un novada ļaudis uzrunāja grāmatu svētku iedibinātāja, rakstniece Biruta Eglīte, kura akcentēja: “Mēs dzīvojam visai sarežģītā laikā. Šis gads ir iezīmējis sevišķi asas pretrunas starp novadiem, kuriem klājas maķenīt labāk, un tiem novadiem, kuriem ir ļoti, ļoti grūti, neskatoties uz to, ka mūsu valsts vadī- bai šķiet, ka esam grūtumam pāri. Arī Lauku bibliotēku atbalsta biedrībai šis ir bijis sevišķi sarežģīts gads, bet, neskatoties uz to, tradicionāli šodien vismaz Krāslavas un Dagdas novada bibliotēkām esam atveduši skaistu un ļoti vērtīgu dāvinājumu.”

B. Eglīte sacīja lielu paldies Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, citiem dāvinātājiem un Lauku bibliotēku atbalsta biedrības sadarbības partneriem.

Zāle pilna, smaidīgu seju maz

Iepazīstinot publiku ar diskusijas dalībniekiem, Ivars Bušmanis jokoja: “Krās-lavā neesam pirmoreiz, grāmatu svētkos arī neesam pirmoreiz, bet pirmoreiz redzēju uz ielām tik daudz policistu. Tāpēc arī padomāju, vai tiešām šeit atbraucis Latvijas bīstamākais cilvēks? Es nezinu atbildi uz to, vai kāds no viņiem tāds ir — vērtējiet paši...”

Diskusijas tēma ļāva runāt gan par ceļiem, gan par uzņēmējdarbību, gan par energoefektivitāti, gan par nodokļiem un daudziem citiem jautājumiem, kas tā vai citādi attiecas uz infrastruktūru. Tomēr viedokļu apmaiņa starp zāli un politiķiem faktiski nenotika, tikšanās ātri pārauga jau tradicionālajā jautājumu un atbilžu formātā.

Gunārs Upenieks pauda prieku, ka, kopš viņš strādā pašvaldībā, pirmoreiz infrastruktūras sakārtošanai ir atvēlēti tik lieli finanšu līdzekļi, kā šobrīd: “Paldies klātesošajiem viesiem, ka tas tā noticis. Krāslavas novads visu tā saukto policentrijas un Latgales glābšanas naudu izmanto ceļiem līdz konkrētiem uzņēmējiem, lai varētu normāli strādāt, normāli pievest preces un aizvest produkciju, lai darbinieki varētu iet un braukt pa sakārtotu ceļu. Protams, ceļi ir viena no pirmajam lietām, bet tie neglābj kopējo situāciju. Otrs jautājums ir uzņēmējdarbība un darbavietu radīšana. Varam taisīt visu ko, ja nebūs darbavietu, tas būs zemē ierakts finansējums.”

Upenieka kungs akcentēja jautājumu par skolu infrastruktūru, kas ir ļoti smags sakarā ar dzimstības un mirstības attiecību 1:3, un liek aizdomāties, kas notiks tālāk. Reāli jāskatās uz dzīvi, lai arī šodien ir ļoti grūti izvēlēties: likvidēt kādas skolas vai atstāt. Ļoti nopietns ir elektrības jautājums. Kā piemēru domes priekšsēdētājs piesauca “Latgran” ražotni, kas pērn ienāca Krāslavā, Elektrības pieslēgums izmaksāja fantastisku summu — 200000 latu.

“Katrā ziņā šīs ir problēmas, kuras va-ram risināt, kad uz Krāslavu atbrauc tādas amatpersonas, kā šodien,” sacīja Upenieks.

Infrastruktūra ir viss

Vai Jānim Endziņam, kurš grāmatu svētkos atbrauca uz Krāslavu, varētu sekot uzņēmēji uz Krāslavas novadu?

“Īsā atbilde ir — “jā!”, atbildēja uzrunātā persona. ”Ir jāizdara virkne darbu, lai tas realizētos, lai šeit paliktu uzņēmēji, kas jau ir, un vēl aktīvāk darbotos. Infrastruktūra ir viss kaut kas, arī bērnudārzs, veloceliņš, kultūras nams un cits, bet naudas ir tik, cik ir. Svarīgākais jautājums ir finansējumu novirzīt tām lietām, lai šī infrastruktūra radītu jaunu naudu. Tas skarbi skan, bet, ja mēs uzceļam kaut ko, kas faktiski nenes pēc tam tiešā veidā naudu, cilvēki brauc projām un rodas citas problēmas. Svarīgi, ka gan valsts, gan pašvaldības aktivitātes virzītos mērķtiecīgi uz kaut ko vienotu. Mēs ar šaubām skatāmies uz šobrīd vēl projektā esošo Nacionālo attīstības plānu, kur jāveic zināmi uzlabojumi.”

Uzņēmējs uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir eksports, ļoti svarīgi ir Latvijā kāpināt produktivitāti, proti, pēc iespējas taisīt pakalpojumus tādus, kas ir ar maksimāli augstu pievienoto vērtību, kā arī jāizmanto Latvijas stiprās puses, un viena no tām ir valsts ģeogrāfiskais stāvoklis.

Rīgu interesē!

Vjačelavs Dombrovskis savu uzstāšanos sāka, noliedzot izplatīto viedokli, ka Rīgu neinteresē ne Krāslava, ne Latgale. Varbūt tā arī bija diezgan ilgu laiku, bet tagad tā vairs nav. Tam ir vairāki iemesli, galvenais, ka Eiropas mērogā gan Rīga, gan Latvija ir kā Latgale un problēmas Eiropas ietvaros ir tādas pašas kā Latgalei. Iedzīvotāji brauc projām uz citām valstīm, kur gan labāka darba samaksa, gan labākas universitātes nekā pie mums. Jauni talantīgi cilvēki brauc projām. Līdz ar to Rīgai ir tādi paši izaicinājumi, kā Latgalei.

Vjačelavs Dombrovskis: “Kā radīt tādus pamatus attīstībai, lai varam noturēt šeit savus cilvēkus un talantīgākos jauniešus? Tikai tad, ja sapratīsim, kā atrisināt Latgales attīstības problēmu, tikai tad sapratīsim, kā atrisināt arī mūsu valsts attīstības problēmu visas Eiropas mērogā.”

Infrastruktūra sasaistē ar uzņēmējdarbību

Premjers Valdis Dombrovskis runāja pēdējais no četrotnes un sacīja, ka liela daļa no aktuālajiem infrastruktūras jautājumiem tiek risināti Nacionālajā attīstības plānā un jau šomēnes, 23. oktobrī, to plānots apstiprināt valdībā. Plāns iezīmē galvenās prioritātes attiecībā uz to, kā valstī nodrošināt ekonomikas izrāvienu, un, protams, viena no prioritātēm ir reģionu attīstība. Premjers uzsvēra, ka infrastruktūras sakārtošanu lielā mērā plānots sasaistīt ar uzņēmējdarbību.

Valdis Dombrovskis: “Arī tagad, kad domājam par papildus līdzekļu piešķīrumiem, mēs to darām pirmām kārtām attiecībā uz to infrastruktūru, kas atbalsta uzņēmējdarbību. Jo šīs abas lietas ir savstarpēji papildinošas.”

Premjers iedzīvotājiem solīja, ka Latgalei šogad un pārējos gados tiks pievērsta būtiska uzmanība. Viņš akcentēja energoefektivitātes jautājuma svarīgumu — tas ir darba virziens, kas ļauj, vienreiz investējot līdzekļus, pēc tam tos ilgstoši daudzus gadus ietaupīt. Krāslavas novadā mājokļu siltināšanas programma ieviešas pasīvi, Latgalē aktīvāk šis darbs rit Preiļos.

Jautājumi no zāles

Tie bija par visdažādākajām tēmām — sākot ar mīlestību, beidzot ar pensijām. Lūk, daži interesantākie, aktuālākie un atbildes uz tiem.

— Vai kādreiz tiks atjaunots ceļu fonds?

Izrādās, tas nav likvidēts, bet līdzekļu apjoms, kas tiek novirzīts ceļiem, vēl arvien ir nepietiekams. Premjers gan uzsvēra, ka atgriezties pie specbudžetiem neplāno, valstī saglabājies tikai viens specbudžets — tas sociālais budžets.

— Pašreiz piemērotā likme 44% darbaspēkam no minimālas algas ir pasaulē lielākais nodokļu slogs. 44% Eiropas Savienības (ES) valstīs sāk maksāt tikai no 5000 latu, Vācijā no 16000 latu, mēs — jau no 45 latiem... Pēc skaitļu virtenes sekoja jautājums: “Jūs tādā veidā gribat izdzīt iedzīvotājus no valsts?”

Valdis Dombrovskis: “Ja mērām nodokļu slogu kā nodokļu ieņēmumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to parasti mēra, tad īstenībā nodokļu slogs Latvijā ir viens no zemākajiem. Ja paskatāmies uz darbaspēka nodokļiem un īpaši zemāk atalgotā darbaspēka nodokļiem, tad šis nodokļu slogs sanāk pietiekami augsts. Tieši tāpēc esam pieņēmuši lēmumu pakāpeniski darbaspēka nodokli samazināt: trīs gadu laikā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 25 uz 20 procentiem un to sākam jau ar 1. janvāri, samazinot no 25 uz 24 procentiem, un no 1. jūlija palielinot par 10 latiem atvieglojumu par apgādībā esošu personu, jo tas pamatā skar ģimenes ar bērniem. Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no šī gada 1. jūlija samazinājām no 22 uz 21 procentu, kas ir tādā pašā līmenī, kā Lietuvā vai Spānijā, kur tikko pacēla uz 21 procentu.”

Tika paskaidrots, kāpēc nevar atļauties strauji pacelt neapliekamo minimumu. Viens no iemesliem — apmēram 40% no visām algām privātais sektors maksā no minimālās algas un mazākas. Premjers apšauba, ka visi viņi strādā par minimālo algu. Ēnu ekonomika ir problēma, ar kuru jācīnās. Uzņēmējiem esot jāsper viens solis pretī valstij un jānāk ārā no ēnu ekonomikas, ja mēs gribam straujāk samazināt nodokļus.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrīt, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir milzīgs. Viņš norādīja, ka, samazinot darbaspēka nodokļus mazliet, pretī jāmeklē kompensējošie mehānismi budžetā, jo samazinot nodokli par 1-2 procentiem, neizdosies mazināt ēnu ekonomiku. Tas notiktu, ja izdotos samazināt nodokļu slogu nopietni. LTRK aprēķini liecina, ka 25% darbaspēka nodokļu kopsumma varētu būt tā summa, kad valsts iekasētu to pašu nodokļu apjomu kā līdz šim. Bet risks pastāv. Tiesa, pozitīvs precedents jau ir, proti, 9% mikrouzņēmuma nodoklis, kurā ie-kļauts darbaspēka nodoklis. Valsts ar šo nodokli nav nokļuvusi mīnusos, ieņēmumu samazinājumu nokompensējusi iziešana no ēnu ekonomikas.

Vjačeslavs Dombrovskis: “Nodokļu slogs Latvijā ir apmēram 35-36% no IK — tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Salīdzinājumā Vācijā un Francijā tas ir krietni vairāk nekā 50%. Latvija ir salīdzinoši zemu nodokļu valsts. Bet tajā pašā laikā darbaspēka nodokļa slogs ir diezgan liels, veido apmēram 46% no darbaspēka izmaksām, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Tas ir apmēram divas reizes lielāks nekā Īrijā. Bet trīs gadu laikā vismaz iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts par 5%, rezultātā darbaspēka nodoklis šeit būs zemāks, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Ceru uz premjera atbalstu, iesim vēl tālāk, un, pārnesot nodokļu slogu uz nekustamā īpašuma nodokli, dabūsim darbaspēka nodokļu samazinājumu vēl par kādiem 3-4% punktiem.”

— Kāpēc pozīcija noraidīja zemnieku priekšlikumu par pensiju indeksāciju?

Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka var atteikties no darbaspēka nodokļa samazināšanas un pensijas palielināt tūlīt, bet problēma ar aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu turpināsies. Politiķi cer uz pensionāru pacietību.

Valdis Dombrovskis: “Labi zinām, no kādas situācijas esam iznākuši ārā, cik smaga bija krīze, kādi bija budžeta samazinājumi. Ja algas sabiedriskajā sektorā esam samazinājuši par 25%, tas skāris visus, un lielās algas samazinātas daudz vairāk, tad vidējā pensija ir turpinājusi tikai palielināties. Līdz ar to krīzes periodā indeksācija tika apturēta, mēģinājām arī pieņemt lēmumus attiecībā uz iespējām sabalansēt sociālo budžetu. Zinām, kāda demogrāfiskā situācija Latvijā, zinām, ka pensionāru īpatsvars palielinās un sociālajā budžetā mums ir bijis milzīgs deficīts. Visu sociālā budžeta uzkrājumu pirms krīzes jau visu notērējuši, un tūlīt arī ejam iekšā mīnusā. Esam pieņēmuši lēmumu par pensijas vecuma paaugstināšanu, domājot par to, kādā veidā noturēt sociālo budžetu sabalansētu. Skaidrs, ka pie pensijas indeksācijas būs jāatgriežas, no savas puses domāju, ka 2014. gadā, sākot vismaz ar mazajām pensijām.”

— Pašvaldības nevar iegūt savā īpašumā mežu, kaut gan platības ir palikušas brīvas. Jebkurš uzņēmējs, jebkurš ārzemnieks var, bet pašvaldība — nē.

Valdis Dombrovskis: “Šī ir problēma, par kuru līdz šim neesmu uzrunāts, arī no pašvaldību puses nē. Jebkurā gadījumā tas šķiet dīvaini un nav īsti nekāda pamata, kāpēc pašvaldībai nevarētu piederēt kādas meža platības. Šo jautājumu noteikti izskatīsim un koriģēsim.”

Politiķiem tika jautāts par kontrabandas ierobežošanas pasākumiem, kuras dēļ milzu summas paslīd garām valsts kasei, par jauno uzņēmēju atbalstu, zemes lētu izpārdošanu ārzemniekiem, tūrismu un citi. Daļu jautājumu iedzīvotāji iesniedza rakstiski, bet arī uz tiem tika atbildēts pasākuma gaitā. Pēc diskusijas politiķi pateicās pasākuma dalībniekiem, dāvinot grāmatas interesantāko jautājumu autoriem. Vēlāk domes zālē notika preses konference žurnālistiem, par to nākamajā numurā.

Juris ROGA

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana