2012. gada 23. okt.

Par medicīnu, demogrāfiju, lidostu, vēlēšanām

Avots:
Ezerzeme - Nr. 83 (2012, 23. okt.), 2. lpp.

Krāslavas novada 11. Grāmatu svētkos pēc publiskās diskusijas par tēmu “Infrastruktūras uzlabošana — reģionu attīstības pamats” Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Preses konferences sākumā premjers veica īsu rezumējumu: “Runājot par infrastruktūras attīstību, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir Nacionālās attīstības plāns un sarunas par finanšu perspektīvu 2014. - 2029. gadam — tieši tie būs tie līdzekļi, kurus mēs varēsim vislielākajā mērā novirzīt šiem infrastruktūras projektiem. Pamatuzstādījumu diskusijas laikā centāmies izstāstīt, ka mēs gribam arī sasaistīt šo infrastruktūras attīstību ar uzņēmējdarbības attīstību, lai infrastruktūras sakārtošanas rezultātā rastos jaunas darbavietas un būtu iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus un attiecīgi finansēt dažāda veida sociālās un citas programmas.”

Žurnālistu jautājumi un Valda Dombrovska atbildes

— Uz ārzemēm aizbrauc strādāt pieredzējušas un ļoti profesionālas medicīnas māsas, jo Latvijā par medmāsas algu dzīvot nevar. Aizbrauc arī ārsti. Ja jau veselība cilvēkam ir pats dārgākais, tad kāpēc tas neatspoguļojas mediķu algās? Kāpēc Vācijā medmāsa par savu darbu var saņemt cienīgu atalgojumu, Latvijā — nē?

— Kas attiecas uz veselības aprūpi, cilvēku resursu noturēšana un veselības aprūpes attīstība ir viens no prioritāriem jautājumiem. Problēma, kas pašreiz ir — mēs no valsts puses tiešā veidā neregulējam ne ārstu, ne medmāsu algas. Tā sistēma, kas darbojas — no valsts puses mēs faktiski pērkam veselības aprūpes pakalpojumu no slimnīcām, kas darbojas kā kapitālsabiedrības. Tās var būt gan valsts, gan pašvaldību, gan arī pilnīgi privātās kapitālsabiedrības. Tas, ko pēdējo gadu laikā esam darījuši — esam palielinājuši virknē pozīciju šo pakalpojumu apmaksas tarifus, kas ļauj slimnīcām lemt par atalgojuma palielināšanu. Ja paskatāmies 2013. gada budžetu, tad no pāri par 120 miljoniem latu, ko esam sadalījuši prioritārajos pasākumos, apmēram 40 miljoni latu ir veselības aprūpei. Veselības aprūpe ir viena no jomām, kurai esam pievērsuši uzmanību.

Protams, ir jāsaprot, ka mēs ļoti daudzās jomās pašreiz nākam ārā no krīzes, no attiecīgi zemiem sākotnējiem budžeta līmeņiem. Esam piešķīruši šo papildus finansējumu veselības aprūpei, ko jau pieminēju, un arī tajās jomās, kur tieši faktiski kontrolējam algas, tieši zemajās algās esam uzsākuši algu palielināšanu. Tas attiecas gan uz pedagogiem, kuri saņem palielinātas algas jau no 1. septembra, tai skaitā kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, kuriem algas tiek pielīdzinātas vis- pārizglītojošām skolām, gan iekšlietu sistēmas darbinieki no nākamā gada saņems algas pielikumu, kas attiecas gan uz policistiem, gan uz robežsargiem, gan uz ugunsdzēsējiem, arī tiesu sistēmas darbinieki, arī ieslodzījuma vietu pār-valde un labklājības sistēmā — sociālas aprūpes centru darbinieki.

— Uzņēmēji atzinīgi vērtē ieguvumus no Latgales programmas, bet viņi saka arī tā, kam infrastruktūra, ja nebūs cilvēku? Runa ir par demogrāfijas problēmām. Ko domāts darīt šajā ziņā? Un tieši nav runa par dažiem latiem pie pabalsta, bet par to, ka tas bērns, jaunais cilvēks valstī ir gaidīts.

— Demogrāfija fiksēta kā viena no budžeta prioritātēm gan šī gada budžeta grozījumos, gan arī nākoša gada budžetā, kurā demogrāfijas problēmu risināšanai iedalīti papildus 38 miljoni latu. Būtiskākie pasākumi, kurus varētu pieminēt: tā ir māmiņu algu griestu pacelšana no 350 uz 700 latiem un 50% no summas virs tā; tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksu par personām, kuras kopj bērnu, dubultošana, tātad — no 50 uz 100 latiem mēnesī. Tā ir mātes un bērna veselības programma un mākslīgās apaugļošanas programma, kas abas jau palaistas šī gada budžetā. Pašreiz tiek diskutēts iespējamais bērnu pieskatīšanas pabalsts vecākiem, kuriem pagājis pirmais gads, bet nav iespējas bērnu iekārtot bērnudārzā. Visi atzīst, ka pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas atbalsts ir pietiekams. Atbalsta intensitāte starp gadu un pusotru, kad teorētiski bērnu var sūtīt bērnudārzā — tā ir viena būtiska problēma.

Otrs jautājums ir bērnudārza pieejamība. Paradoksāli, bet varbūt arī nē — bērnudārza problēmas mums nav trūcīgākajās pašvaldībās, bērnudārza problēmas mums ir turīgākajās pašvaldībās. Viens no risinājumiem, ko pašreiz ar pašvaldībām domājam, ir atbalsts mērķdotāciju veidā bērnudārza infrastruk-tūras attīstībai.

Bet mēs arī zinām, ka pašreiz ap šo jautājumu ir daudz politisku kaislību. Skaidrs, ka tēma ir ļoti populāra un atsevišķas partijas mēģina uz šīs tēmas būvēt savu reitingu pirms pašvaldību vēlēšanām. Bet, atmetot visu politiku, demogrāfija ir prioritāte, ir jau pietiekami daudz līdzekļu atvēlēts nākamā gada budžetā, un turpmākajos gados iesim uz priekšu. Esam izanalizējuši arī Igaunijas pieredzi, darāmā ir daudz un jārīkojas pietiekami strauji.

— Jūsu viedoklis par Daugavpils lidostu.

— Problēma, kas ir ar šo projektu: šis ir pārrobežu sadarbības projekts, finansējuma apjoms, kad tas sākotnēji bija pieteikts, ja nemaldos, bija apmēram 3 miljoni latu. Pēkšņi šis projekts pieaudzis līdz pāri par 20 miljoniem latu. Pašreiz vienkārši mums nav iespēju no Eiropas Savienības fondiem, kas faktiski visi jau sadalīti, pēkšņi kaut kur iedalīt 25 miljonus latu. Daugavpils kopā ar iesaistītajām pašvaldībām šo jautājumu ar finanšu ministriju mēģina risināt, bet problēma tāda, ka, salīdzinot ar sākotnējo pieprasījumu, projekta apjoms ir daudzkāršojies un mums nav kur viņu pēkšņi daudzkārt lielākā apjomā nofinansēt.

— Viens ir realizēt projektu, bet tālāk lidosta spēs pastāvēt?

— Tas, protams, pamatā būtu satiksmes nozares jautājums izvērtēt šīs lidostas dzīvotspēju. Mums ir piemērs ar Liepāju, kur lidosta ir un darbojas, bet kaut kāda attīstība tajā notika brīdī, kad valsts piemaksāja katram pasažierim, kurš sadomāja aizlidot uz Liepāju, apmēram piecus latus. Diemžēl pašreiz nav tādas budžeta iespējas, lai mēs varētu katram piemaksāt piecus latus, kurš grib lidot uz Liepāju vai vēl kur citur. Cik komerciāli pēc tam Daugavpils lidosta pati būs spējīga dzīvot, kādi būs šie reisi, tas ir lielā mērā Satiksmes ministrijas jautājums to izvērtēt.

— Latvijā joprojām nav ieviesta iespēja vēlēšanās nobalsot elektroniski, lai gan valdībā interneta balsošanas koncepcija ir jau aptuveni 10 gadu. Tas liek domāt, ka politiķi baidās no jauna, izglītota vēlētāja, kurš šodien nevar atļauties stāvēt rindā pie vēlēšanu iecirkņa, bet ir gatavs atdot savu balsi caur mobilo tālruni vai datoru.

— Elektronisko vēlēšanu koncepcija pamatā atbalstīta. Jāatzīst, ka iebildumi tur nebija tik daudz no politiķu puses, cik bija no IT nozares un neatkarīgo ekspertu puses, kuri, piemēram, diezgan plaši mums citēja Vācijas pieredzi, kur šīs elektro-niskās vēlēšanas — es pats neesmu pārbaudījis, tāpēc varu vienkārši atkārtot ekspertu minētos pretargumentus — esot aizliegtas, jo liedzot iespēju vēlēšanu novērotājiem, kas tiek organizēta gan no partiju, gan no nevalstiskā sektora puses bez kaut kādiem sarežģītiem papildus līdzekļiem sekot līdzi vēlēšanu procesam un balsu skaitīšanai. Īsāk sakot, tās bažas, kas no ekspertu puses visvairāk izskanēja, ir par iespējām elektroniski šos rezultātus viltot. No savas puses lietoju Igaunijas piemēru, ka tur ar šo problēmu acīmredzot ir tikuši galā un elektroniskās vēlēšanas notiek. Tā kā no ministrijas puses ar šo jautājumu virzāmies uz priekšu un, protams, esam lūguši Satiksmes ministriju padziļināti izvērtēt šos IT dro-šības jautājumus, kā mēs varam būt pārliecināti, ka šie vēlēšanu rezultāti programmatūrā vai kaut kā citādāk pēc tam netiek sagrozīti. Tas ir būtiskākais jautājums, bet konceptuāli lēmums ir atbalstīts.

— Šajās pašvaldību vēlēšanās būs iespēja nobalsot elektroniski?

— Šajās pašvaldību vēlēšanās nebūs tā iemesla dēļ, ka IT sistēmu sagatavošana un visa vēlēšanu procesa pārskatīšana ir pietiekami laikietilpīgs projekts. Mēs ļoti labi zinām, kā valstī un pašvaldībās rit iepirkumi. Cita starpā mēs divas reizes esam nākuši ar dažādiem priekšlikumiem, kā uzlabot iepirkumu sistēmu, un divas reizes Satversmes tiesa galarezultātā to ir noraidījusi. Gan attiecībā uz nepamatotām pārsūdzībām, nosakot drošības naudu pie pārsūdzības, kuru pārsūdzētājs zaudē, ja pēc tam šī pārsūdzība tiek atzīta par nepamatotu. Un otrs — uz aplokšņu algas maksātāju ierobežošanu piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumos, nosakot sliekšņus, cik procenti no vidējās algas nozarē ir uzņēmumam jāmaksā, lai tas varētu piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumos.

Jebkurā iepirkumā, ieskaitot šo te iepirkumu, mēs nevaram rēķināties ar tik saspringtiem laika periodiem, kāds ir pašreiz palicis. Mēs nevaram paļauties, ka par pusgadu uztaisīsim iepirkumu, uztaisīsim IT sistēmu un jau jūnijā iesim nevis fiziski balsot, bet sēdēsim mājās un internetā balsosim.

Juris ROGA

1 komentārs:

  1. Labi raksti, vai esat dzirdējuši par Benjamiņa kungu, E-pasts: Lfdsloans@outlook.com --WhatsApp Kontaktpersona: + 1-9893943740--, kuri strādā ar finansēšanas pakalpojumu, viņi piešķir man aizdevumu USD 95 000,00 apmērā mana biznesa uzsākšanai, un es viņiem katru gadu maksāju Nu jau divus gadus, un man joprojām ir palikuši 2 gadi, lai gan man patīk sadarboties ar viņiem, jo viņi ir īsti aizdevumu aizdevēji, kas var jums sniegt jebkāda veida aizdevumu.

    AtbildētDzēst