No 22. līdz 28. aprīlim Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notiek bibliotēku nedēļa par kultūras mantojuma saglabāšanu, būs atvērto durvju diena, notiks piemiņas pasākums Imantam Ziedonim.
Bibliotēka piedāvā dažādas iespējas
Bibliotēkas direktore Valentīna Magidas pastāstīja, ka pērn bibliotēka atzīmēja 65 gadu jubileju, lielas svinības gan netikušas rīkotas, bet izveidota videofilma, kurā redzams, kā bibliotēka mainījusies pēdējo piecu gadu laikā, kā ienākušas informāciju tehnoloģijas.
Kopš 2008. gada tiek rīkots un arī šogad janvārī notika pateicības pasākums lasītājiem, uz kuru aicina cilvēkus, kuri gada laikā ir dāvinājuši grāmatas. Šādu labvēļu pērn ir bijis ap 50. Pasākuma laikā tika prezentētas jaunās grāmatas, muzicēja netradicionālās mūzikas pārstāvis Aleksandrs Maijers, bet bibliotēkas darbinieces īpaši šim notikumam cepa kūkas saviem lasītājiem.
Bibliotēkā darbojas arī adīšanas pulciņš, trešdienās kundzes nāk un savā starpā apmainās ar pieredzi un zināšanām, tā ir arī iespēja satikties, īpaši vientuļiem cilvēkiem izrauties no mājām, pabūt sabiedrībā.
Krāslavas bibliotēkas veikumu atzinīgi vērtē arī lasītāji. Piemēram, Ināra Igaune saka, ka ir ļoti apmierināta ar bibliotēkas pakalpojumiem, tur ir jauks un atsaucīgs kolektīvs. Viņa pati cītīga lasītāja, lasot kā latviešu, tā krievu valodā.
Martā ievērojams pasākums bija eprasmju nedēļa. Tā sākās ar semināru mazajiem un mikrouzņēmējiem. Bērnu literatūras nodaļā notika diskusija ar skolēniem “Digitālā vide – drošība internetā”. Notika apmācības klientiem, kā darboties ar internetbanku. Uz šīm apmācībām īpaši tika aicināti seniori, kuri ir piesardzīgāki jauno tehnoloģiju apguvē. Senioru datorapmācības bibliotēkā notiek pastāvīgi, vairāku gadu laikā zināšanas, kā izmantot internetu, apmaksāt rēķinus, atrast informāciju, ir apguvušas vairākas apmācāmo grupas. Jauniešiem informāciju tehnoloģijas ir pierasta lieta, bet arī vecākā paaudze pēc pamatzināšanu apguves vēlas mācīties vēl, apgūst fotogrāfiju ievietošanu, mūzikas ierakstīšanu, meklē internetā jaunus adījumu rakstus un dara daudz ko citu, ko piedāvā bezgalīgās IT iespējas.
Notika arī viktorīna 7. līdz 12. klašu skolēniem par bibliotēkas digitālajām kolekcijām. Direktore palepojās, ka bibliotēkā ir savākts, sagatavots visai daudz šādu materiālu – piemēram, par novada māksliniekiem, literātiem, grāfiem Plāteriem, par ūdenstilpnēm Krāslavas, Dagdas un Aglonas novados, par Krāslavas slimnīcu, kam apritēja 140 gadu un Skaistas pagastu, kas svinēja 150 gadu jubileju.
Bet eprasmju nedēļas noslēgumā interesenti apguva prasmes izmantot dažādas aplikācijas mobilajos telefonos.
Pagājušajā gadā nozīmīgs notikums bija kārtējie Grāmatu svētki, kad Krāslavā viesojās premjers Valdis Dombrovskis, savukārt šogad rudenī krāslavieši ciemos gaida Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Tāpat bibliotēkā ir tradīcija ik gadu rīkot pasākumus, veltītus kādam auglim vai dārzenim. Pērn tā bija zemene, notika Zemeņu balle, kurā varēja degustēt šīs ogas un ēdienu no tām, tika runāts par zemenēm, to audzēšanu, šķirnēm. Notika arī maizei veltīts pasākums.
Lasītājs ir katrs trešais krāslavietis
Runājot par lasītājiem, bibliotēkas direktore atzīst, ka lasītāju daudzums tomēr samazinās, jo samazinās arī iedzīvotāju skaits. Tomēr bibliotēkai ir vairāk kā 3000 lasītāju, faktiski katrs trešais krāslavietis, kas ir ļoti labs rādītājs. Daudzi cilvēki nāk uz bibliotēku lasīt preses izdevumus, jo ne katram ir līdzekļi to abonēšanai.
Pagājušajā gadā īstenoti divi lieli projekti, kuru rezultātā iegūti līdzekļi grāmatu iegādei ne tikai savai, bet arī pārējām Krāslavas un Dagdas novadu bibliotēkām. No Valsts Kultūrkapitāla fonda iegūti 4064 lati un no Nacionālās bibliotēkas administrētā projekta – 3060 lati. Direktore uzsver, ka centrālā bibliotēka apkalpo 13 Krāslavas un 12 Dagdas novada bibliotēkas, sniedz metodisko palīdzību ne tikai tām, bet arī skolām..
Pašvaldība bibliotēkai ir piešķīrusi 2500 latus grāmatu iegādei un 1500 latus preses izdevumu abonēšanai. Tieši Krāslavas novada centrālajā bibliotēkai pērn krājuma papildināšanai ir tikuši kopumā 4700 lati. Arī šogad bibliotēka startēs projektu konkursos, vēl tikai ir atklāts jautājums, vai šādu iespēju piedāvās Kultūrkapitāla fonds.
Viņa uzsver, ka šie projekti ir ļoti nozīmīgi, tikai par pašvaldības finansējumu būtu problemātiski iegādāties dārgākus izdevumus – mākslas grāmatas, enciklopēdijas, kas maksā 20 un vairāk latus.
Bibliotēka pagājušajā gadā startēja Eiropas Komisijas projektā par “Europe Direct” informācijas centra izveidi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru