Mēles galā ir, bet izteikt nevar

Bibliotēkas foto

Publicēts:
Ezerzeme - Nr.26 (2013, 5. apr.), 3. lpp.

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika prāta rosmes pasākums “12 jautājumi par Krāslavu, Latviju un ES”, uz kuru aicināti visi krustvārdu mīklu risinātāji un citi interesenti. Atsaucās gana daudz cilvēku, kuri mājīgā atmosfērā pie skais-tām puķēm iemalkoja tēju, piekoda klāt cepumiņus, dzīvi sarunājās, ieklausījās citos un pauda savu viedokli.
Vēsture

Ir ļoti sarežģīti precīzi pateikt, kurš un kad pirmais ir izdomājis krustvārdu mīklu. Veicot arheoloģiskos izrakumus gan senās Romas, gan citviet antīkās pasaules apdzīvotās vietās ir atrasti īpatnēji vārdu izkārtojumi, kas attālināti atgādina krustvārdu mīklas. Tādā izskatā, kā mēs šobrīd esam pieraduši tās redzēt, krustvārdu mīklas ir radušās samērā nesen — tikai aptuveni pirms 100 gadiem. Moderno krustvārdu mīklu dzimtenes statusam sevi ir izvirzījušas četras valstis — Dienvidāfrikas Republika, Lielbritānija, Itālija un ASV. Protams, katrā no šīm valstīm ir savs stāsts par to, kā radās pirmā krustvārdu mīkla. Ar šiem stāstiem klātesošos iepazīstināja bibliotekāre Viktorija Slesare. Pat mūsu labākie un pazīstamākie krustvārdu mīklu risinātāji nezināja šos faktus.

21. decembri uzskata par krustvārdu mīklas dzimšanas dienu. 1913. gada 21. decembrī avīzē “NEW YORK WORLD ” tika publicēta amerikāņu žurnālista Artūra Vinna pirmā krustvārdu mīkla, kura izskatījās kā rombs ar 31 uzminamu vārdu. 20. gadsimta 20. gados krustvārdu mīklas sāka uzvaras gājienu pa visu pasauli. Gandrīz visu valstu avīzes sāka publicēt krustvārdu mīklas, arī paši lasītāji aktīvi piedalījās jaunu mīklu izgudrošanā. Drīz sāka iznākt arī pirmie krustvārdu mīklu apkopojumi grāmatu veidā.

Mūsu riekstkodis

Par mūsdienu krustvārdu mīklu krājumiem vislabāk zinās pastāstīt cilvēks, kurš tos lieto ikdienā — ilggadējais Krāslavas riekstkodis Jānis Ugars, kurš 17 gadus nostrādāja meliorācijā, kur susināja tīrumus, raka novadgrāvjus un 31 gadu būvēja un uzturēja ceļus. Kopā nostrādāti 48 gadi.

“Es kaut kā laikus, 1975. gadā, aizgāju strādāt ceļu būvē,” Jānis kavējas atmiņās. ”Tā sanāca, ka ļoti ne- gribēju, bet Kokina kungs pierunāja un ģimenē sacīja, kad tu beigsi tajos zābakos staigāt... Izrādījās, ka arī ceļiniekam zābakos bija gana daudz jāstaigā. Bet pats interesantākais, ka meliorācijā viss darbs bija vasarā, bet uz ceļiem lielākais darba apjoms ziemā. Mani tuvinieki smejas, ka es no rīta mīlu ilgi pagulēt. Bet kā nepagulēsi, ja 30 gadus ziemās neesmu gulējis! Vispirms pats skrēju skatīties, kāda situāciju uz ceļiem, un tikai tad modināju vīrus, lai dara savu darbu. Tā ka laika mīklu risināšanai nebija daudz. Klātesošie varbūt sen risina krustvārdu mīklas, bet es tam nopietni pievērsos pensijas vecumā. Strādājot paretam risināju tās mīklas, kas tika publicētas avīzēs. Risināju un risinu tikai latviešu valodā sastādītās mīklas, jo ir ļoti labi jāpārvalda krievu valoda, lai risinātu krievu mīklas. Bet es, kad atbraucu šurp no Balvu rajona Krišjāņiem, pat lamāties krieviski nemācēju.
Krustvārdu mīkla ir dzimusi tālab, ka tā tika publicēta laikrakstā un pirmo savu mīklu visi esam risinājuši avīzē. Kad pierodam, meklējam kaut ko vairāk. Es krustvārdu mīklas regulāri risinu jau sešus gadus. Ir taču ļoti interesanti, ka ne tikai atmini mīklu, bet vari aizsūtīt atbildes un ar lielu nepacietību gaidīt nākošo žurnālu, lai uzzinātu rezultātus. Daudzi to dara balvu dēļ, bet man balva vienmēr bija pēdējā vietā, tālab biju stipri pārsteigts, kad vienreiz nopelnīju 10 latus un nākamajā mēnesī skatos — kaut kas traks — 30 lati! Žurnālā “Ievas Mezgls” ar savām zināšanām nopelnīju žurnāla “Ievas veselība” abo- nementu pus gadam. Ziniet, risinot mīklas, savai kundzei jautāju par puķēm, ēdieniem, bet viņa: “Ko tu ņemies!” Kad ieguvu balvas, biju varen lepns: ”Redzi, kādu lielu naudu nopelnīju!” Un galvenais, kas viņu iepriecināja — žurnāla “Ievas veselība” pusgada abonements. Tagad viņa to žurnālu pati pērk un vairs man neaizrāda par mīklu risināšanu.

Kā jau sacīju, es risinu mīklas prieka pēc, ne balvu dēļ. Atbildes galvenokārt meklēju grāmatā “Vārdu krājums risinātājiem”, kurā ir 25000 vārdu — valstis, galvaspilsētas, izcilākie un pazīstamākie rakstnieki, mākslinieki, muzikanti un cita informācija. Risinot mīklas, uzzinu jaunus un jaunus vārdus, kurus ierakstu grāmatā uz lapas malām, tālab tā izskatās nobružāta, piezīmēm aprakstītām lapām. Sievietes ir prātīgākas — viņas jaunos vārdus raksta burtnīcās. Es līmēju lapiņas, lai ir parocīgāk. Otra grāmatiņa ir par mitoloģiju, bet to izmantoju maz. Kad visi striķi plīst, Jānītis skrien uz bibliotēku, kur strādā gudras meitenes un nepārspējamā datoru pārzinātāja Anniņa. Liels paldies jums! Manos panākumos ir liels jūsu nopelns.

No žurnāliem man patika “Piecīšu mezgls”, “Saldās rūtis”, “Meistarmezgls” un “Ievas Mezgls”, kurā agrāk tika publicēti arī dažādi ieteikumi. Viena daļa manu iecienītāko izdevumu vairs nepastāv, tālab pēdējā laikā iecienīju “Prātnieku” un ”Maģiskās Rūtis”. Šajā izdevumā patīk tas, ka gadījumā, ja neizdodas kādu mīklu atminēt, var sūtīt tik, cik atminētas. Bet ir žurnāli, kas prasa atrisināt visu. Esmu aizrāvies risināt zviedru krustvārdu mīklas žurnālā “Zviedru Krustvārdi”, bet pagaidām šajā izdevumā neko neesmu laimējis.

Krustvārdu mīklu risinātājiem tiek rīkotas arī klātienes sacensības.

Kādreiz ļoti gudrs krustvārdu mīklās bija Ivars Turovskis, kurš nu jau aizsaulē, bet viņam par godu rīko čempionātus. Piemēram, pērn 8. decembrī, bija Ivara Turovska individuālā erudīcijas čempionāta priekšsacīkstes. Parasti žurnālos nopublicē mīklas no čempionātiem, bet šoreiz, skatos, nopublicēts dalībnieku sastāvs. Ziniet, kāds pārsteigums? 16. čempionātā visas pirmās trīs vietas ir sievietēm. Viens mierinājums, ka viena laureāte ir no Jēkabpils — tas jau mums Latgalei par godu!”

Kā eksāmenā!

No visiem klātesošajiem krustvārdu mīklu risinātājiem tikai krāslaviete Irēna Jeromenoka ir braukusi uz mīklu risinātāju konkursiem Rīgā, kur viņai bijuši gana veiksmīgi starti. Pieteikties šiem konkursiem var aizpildot anketu žurnālā “Mezgls”.
“Kad bija nauda un veselība, uz sacensībām paspēju aizbraukt četras reizes,” stāsta Irēna. ”Nemaz nebaidījos. Domāju, ja nezināšu, piecelšos un aiziešu projām —tik un tā neviens mani tur nepazīst! Pirmajā reizē bija aptuveni 130 dalībnieki, pēdējā laikā brauca arvien mazāk — līdz 80. Sacensības noris līdzīgi eksāmenam: katrs savā solā, sēdēt vajag klusu, mobilo jāizslēdz. Uzdevumu lapas katram dalībniekam izsniedz ar lapas balto pusi uz augšu un līdz startam tajās ieskatīties nedrīkst. Risināšanai tiek dots ierobežots laiks, bet man laika parasti pietika, taču kāda vārda vienmēr pietrūka. Lai dod stundu, divas vai dienu, bet neizdomāšu. Reizēm ir tā, ka pēc divām dienām to vārdu pēkšņi atceries, bet tai pašā dienā — nekā. Pirmās lapas ņem labot un izdala nākamās. Par katru mīklu skaita punktus. Ir gadījumi, kad dalībniekiem nulles vien saliek, jo mīklā pielaiž ļoti daudz kļūdu un punkti nesanāk. Pirmajā reizē biju kaut kur pa vidu. Ar katru nākamo reizi paliku gudrāka, bet mīklas arī kļuva arvien sarežģītākas un vietas izcīnīt neizdevās. Pārsteidz, cik tie dalībnieki var būt gudri! Piemēram, par pil-nīgi pareizi atrisinātu mīklu piešķir 40 punktu, gudrākie dabū 39! Ļoti interesanti piedalīties, reizēm mēles galā ir, bet izteikt nevari, reizēm izvilksi no smadzenēm pat to, ko nezini, jo sasprindzinājums ir milzīgs! Mājās atbrauc kā izspiests citrons.”

Domu spēks

Bijusī skolotāja Ņina Gadūne dalījās savā pieredzē: “Lai skolā veicinātu bērnu interesi par literatūru, mēs devām risināt krustvārdu mīklas. Stiprās klasēs bērni paši sacerēja krustvārdu mīklas!” Pensionētā skolotāja izraisīja diskusiju, kurā pasākuma dalībnieki sprieda par to, ka mūsdienās bērni nebaidās kļūdīties risinājumu meklējumos, ir daudz atraisītāki nekā iepriekšējās paaudzes, viņiem piemīt cits domāšanas veids.

Domu spēku nācās pierādīt arī pašiem šī pasākuma dalībniekiem. Bibliotekāres izdalīja šķietami vienkāršu krustvārdu mīklu “12 jautājumi par Krāslavu, Latviju, Eiropu”. Izrādījās, ka ierakstīt pareizās atbildes nebūt nebija viegls uzdevums. Cik no mums zina 2013. gada dzīvnieku? Kurš var nosaukt kino pilsētiņu Latvijā?

Dalībniekiem bija vēl viens uzdevums — raksturot vienā, divos, trijos vārdos krustvārdu mīklu vai risināšanas procesu. Tika piedāvāti vairāki atbilžu varianti: prāta rosme, antidepresants, laika kavēklis, laika zaglis citiem darbiem, azarta rosinātājs, prieka nesējs, atmiņas uzturēšanas variants, sava veida slimība, atkarība un iemesls daudz lasīt, iztēles veidošanas instruments, dienas režīma bagātināšana, daiļrades process, dāvana sev. Virsroku neguva neviens no šiem variantiem — klātesošie vienojās, ka krust-vārdu mīkla ir tā, kas rada labpatiku. Pasākuma noslēgumā visi saņēma jaunu krustvārdu mīklu risināšanai mājās un grāmatiņu “12 jautājumi par Eiropu”, kas var noderēt mīklu risinātājiem.

Juris ROGA