Avots:
Lai darinātu neparastu, skaistu gleznu, nav obligāti vajadzīgas otas un krāsas, bet var likt lietā diegus, adatu, kartonu un īlenu. Papīra izšūšanu daudzi atceras kopš bērnības, kad bērnu preču veikalos varēja iegādāties gatavus rokdarbu komplektiņus. Verot krāsainus diegus kartonā izdurtajos caurumiņos, tapa dažādu dzīvnieku un augu attēli. Taču papīra izšūšana nav tikai bērnu nodarbe, jo šajā tehnikā var darināt arī ļoti sarežģītas un skaistas lietas.
Šādus darbus iemācījusies veidot Krāslavas bibliotēkas darbiniece Ināra Pauliņa, kura tagad savas prasmes labprāt nodod arī citiem, rīkojot meistarklases. Ināra smejas, ka skolā pat zeķi neprata uzadīt, bet turpmākajā dzīvē pati iemācījusies daudz vairāk. Ilgus gadus viņa nostrādāja par bioloģijas skolotāju Piedrujas skolā, tolaik rokdarbiem laika nebija. Pēc skolas likvidēšanas dzīve pilnībā mainījusies. Tagad viņai ir interesants darbs bibliotēkā un arī vairāk brīva laika vaļaspriekiem.
Pirms pieciem gadiem Ināra palīdzēja meitai tikt galā ar mājasdarbu mājturībā. Rokdarbi bija saistīti ar papīra izšūšanu, un Ināru tas ļoti aizrāva. Internetā viņa atrada dažādas shēmas daudz sarežģītākiem darbiem, izmēģinājusi arī pati veidot zīmējumus, pēc kuriem vēlāk tapa šūstītas glezniņas. Viens no interesantākajiem Ināras darbiem ir uz melna kartona izšūstīta pašas roka.
Viņa stāsta, ka tehnikas pamatā ir trīs galvenie elementi – riņķis, lociņš un trīsstūris, kurus apgūstot, var darināt ļoti sarežģītus rakstus. Pamatam viņa izmanto biezu krāsainu kartonu, uz kura liek zīmējuma šablonu un pa kontūrām to simetriski sadursta ar īlenu. Ināra pamāca, ka zem kartona jāpaliek kāda mīkstāka pamatne, lai ērtāk strādāt. Rezultātā uz papīra veidojas caurumu zīmējums, kas nedaudz atgādina braila rakstu. Tālāk ver adatā vajadzīgās krāsas diegu un sāk gleznot, veidojot pirmajā brīdī šķietami sarežģītus rakstus. Šūstīt var ar jebkādiem diegiem, taču vislabāk izskatoties tieši smalkie zīda diegi, kas turklāt vēl nedaudz laistās un padara darbu īpaši greznu. Ināra atzīst, ka grūts ir tikai sākums, taču tālāk viss aiziet kā pa sviestu. Viņa darinājusi vismaz 50 darbus, taču lielākoties visi izdāvināti draugiem, radiem un kolēģiem. Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktuāla būs atklātnīšu darināšana.
Viņas otra aizraušanās ir rotu darināšana pērlīšu tehnikā, kas gan prasa vairāk laika un ieguldījumu. Pirms gadiem trim Ināra ieraudzījusi citas rokdarbnieces darbus un “iedegās”. Ināra pērk japāņu vai čehu ražojuma pērlītes, kas ir daudz kvalitatīvākas, bet arī dārgākas. Pērļošanā ir dažādas tehnikas, cita par citu sarežģītākas. Ināra rāda vienus no pēdējiem darbiem – tamborētas pērļu kaklarotas, kas tagad ir īpaši modē. Vispirms dažus metrus garā diegā noteiktā secībā tiek savērtas dažādu krāsu pērlītes, tad ar īpaši smalku tamboradatu pērļotais diegs tiek saadīts pa riņķi, veidojot pirksta biezuma rotu ar skaistiem rakstiem. Par savu labāko darbu Ināra uzskata kolēģei darināto kaklarotu ar magonēm. No šādiem pērļotiem diegiem Ināra arī tamborē dažāda lieluma bumbiņas, kuras vēlāk ver krellēs.
Rotas no pērlītēm tiek darinātas arī šūstīšanas tehnikā. To rotāšanai rokdarbniece izmanto ahātu, rozā kvarcu un citus dabīgos akmeņus, arī kabašonu un sutažu.
Ināra atzīst, ka rokdarbu darināšana sniedz lielu gandarījumu, ļauj radoši izpausties, turklāt tā esot iespēja sarūpēt visiem dāvanas.
Rokdarbi ir tuvi arī Ināras meitai Dainai, kura pašlaik studē Daugavpils Universitātē svešvalodas, bet brīvajā laikā apgūst rotu darināšanu japāņu kumihimo pīšanas tehnikā. Pati Ināra vēlas apgūt vēl vienu rokdarbu veidu – izšūšanu ar lentām uz auduma. Šajā tehnikā var darināt ļoti greznas ziedu gleznas un spilvenus.
***uzziņai
Pirmo reizi diegu grafika parādījās Anglijā XXII gadsimtā. Šo rokdarbu izdomāja angļu audējas. Dēlīšos tika sadzītas nagliņas uz kurām noteiktā secībā tika uzvilkti diegi, veidojot skaistus mežģīņu rakstus, ko izmantoja interjera rotāšanā.
Savukārt, šūstīšana uz kartona parādījās kopš laika, kad tika izgudrots biezs perforēts papīrs – kartons. Uz tā tika veidots raksts no sadurtiem caurumiņiem, kurus vēlāk šūstīja ar diegiem noteiktā secībā.
Mūsdienās tā kļuvusi par aizraujošu nodarbi un mākslas veidu, kuru, piemēram, Amerikā jau apgūst skolā.
Latvijā papīra izšūšanu sauc arī par simegrāfiju (simetriska grafika) vai diegu grafiku.
