Dzejas dienu pasākumi Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/dzejas-dienu-pasakumi-kraslavas-novada-centralaja-biblioteka.html

Kad rudens iekrāso pirmās dzeltenās lapas, septembris kļūst par Dzejas dienu mēnesi. Tās iesākās ar pasākumu „Laimīgs šokolādes dzejā”. Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni kopā ar klases audzinātāju Ingrīdu Grišāni aktīvi iesaistījās burvīgajā dzejas tapšanas un lasīšanas procesā. Šokolāde un rudens mudina ieklausīties katrā dzejas lasīšanas skaņā. Tā mudina uzdrošināties, atklāt un izzināt sevi, pasauli un cilvēkus mums līdzās.

 

Dzejnieka Valda Krāslavieša atceres pasākumā „Latgale - mana jaunības zeme, vēl skubina mani tavs atmiņu vīraks” atmiņās par mūsu novadnieku dalījās bijušais ārzemju latvietis Māris Ķirsons. Mācītājs Ķirsons Latvijas vārdu iznesa visas pasaules mediju pirmajās rindās, kad 1980. gadā Madridē, protestēja pret Baltijas valstu okupāciju. Ilgus gadus bija mācītājs Sv.Pāvila draudzē Čikāgā (1967 – 1975), kur iepazinās ar Valdi Krāslavieti. Abu latviešu sirdis allaž vilka pie tautiešiem, tādēļ viņi iesaistījās pasākumos, kas uzturēja dzīvu latviešu kultūru svešajā zemē. Atmiņu stāstījums vijās ar dzejas skanējumu, sirsnīgo atceri par dzejnieka viesošanos Latvijā. Vislielākā pateicība Mārim Ķirsonam par stāstījumu un vēlējumiem jaunajai paaudzei saglabāt savu valodu, kultūru, turēt godā tradīcijas.

Reizē ar Dzejas dienu pasākumu tika atklāta keramiķa, „Pūdnīku skūlas” dalībnieka un dibinātāja Ilmāra Veceļa keramikas izstāde.

25. septembrī Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā tika prezentēts pašu izveidots jauns virtuāls stāsts novadpētniecībā „Mūsu novadnieku devums latgaliešu literatūrā 18.-20.gs. sākumā”.

 

Novadpētniecības darbs ir par septiņiem izciliem Krāslavas un Dagdas novadu literātiem 18., 19. un 20. gadsimta sākumā, kuri ir sekmējuši latgaliešu valodas izplatību drukātā veidā. Stāsts ir par Kazimira Buiņicka, Joņa Lukaševiča, Miķeļa Rota, Celīnas Plāteres, Vaclava Kropa, Jana Kurmina un Ignata Assana devumu latgaliešu literatūrā. Šos cilvēkus pieminot, katrs jāmin ar piebildi „pirmais Latgalē”. Jo šo novadnieku vidū ir pirmā periodiskā izdevuma Latgalē izdevējs, pirmās latgaliešu oriģināllugas autors, pirmā latgaliešu tautasdziesmu vācēja, Evanģēlija no latīņu valodas uz latgaliešu valodu tulkotājs, pirmā laicīgā dzejoļa latgaliešu valodā autors, pirmās iespiestās latgaliešu vārdnīcas „Slownik polsko-lacinsko-lotewski” sastādītājs, rakstnieks, burtlicis, preses darbinieks Pēterpilī.

Noskatījušies virtuālu stāstu par novadnieku devumu latgaliešu literatūrā, visi pasākuma dalībnieki tika iesaistīti nupat iegūtās informācijas atjautīgā atkārtošanā. Atgriezeniskā saite starp stāsta veidotāju un klausītājiem tika iegūta, un tas priecē. Pateicamies visiem pasākuma dalībniekiem, īpaši Krāslavas pamatskolas 8.b klases skolēniem un skolotājai Lāsmai Dzirkalei.

Anna Bartuša, bibliogrāfe