2026. gada 25. jūl.

Pieredzes apmaiņas brauciens Krāslavas novada bibliotekāriem

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/pieredzes-apmainas-brauciens-kraslavas-novada-bibliotekariem


Bibliotekāru grupa kopīgā foto

2026. gada 8. jūlijā Krāslavas novada bibliotekāri devās pieredzes apmaiņas braucienā, kura ietvaros apmeklēja Ogres Centrālo bibliotēku, Lāčplēša bibliotēku un Andreja Pumpura muzeju.

Visspilgtāko iespaidu atstāja Ogres Centrālās bibliotēkas apmeklējums. Tas izvērtās par īstu profesionālo atklājumu! Šī iestāde demonstrē mūsdienīgu, uz lietotāja ērtībām orientētu pieeju, kurā inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi harmoniski savijas ar literatūras mantojuma saglabāšanu. Īpaši izceļas 2021. gadā ekspluatācijā nodotā bibliotēkas ilgtspējīgā koka konstrukciju ēka, kas guvusi lielu starptautisku atzinību, tiekot nominēta Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) finālam un ierindojoties starp četrām labākajām pasaules publiskajām bibliotēkām. 

Pieredzes apmaiņas brauciena turpinājumā apmeklējām arī Lāčplēša bibliotēku. Pārliecinājāmies, ka pat trīsistabu dzīvoklī var iekārtot brīnišķīgu kultūras telpu, ja vien darbā ieliek sirdi, radošas idejas un apbrīnojamu degsmi.

Šeit katrai lietai ir sava vieta. Grāmatu krātuve ir ērta un pārdomāta, savukārt izstādēm un radošām aktivitātēm iekārtota mājīga nodarbību zona. Bibliotēkā valda dzīvīga atmosfēra, un tā ir vide, kur bērni nāk ne tikai pēc grāmatām, bet arī satikties, spēlēties un mācīties.

Kopš saviem pirmsākumiem 1968. gadā Kaibalas skolā ar nepilniem 1800 sējumiem bibliotēka ir augusi un attīstījusies. Kopš 2001. gada tā saimnieko pašreizējās telpās. 2006. gadā bibliotēkai tika piešķirts vietējas nozīmes bibliotēkas statuss, un 2024. gadā tā atkārtoti apstiprināja savu vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.

Šodien tajā aktīvi darbojas gan bērnu darbnīca „Čaklie pirkstiņi”, gan senioru klubiņš. Īsts iedvesmas stāsts un vieta, kurā rodas vēlme atgriezties. 

Profesionālās pilnveides programmu papildināja arī Andreja Pumpura muzeja apmeklējums Lielvārdē. Vai zinājāt, ka šis muzejs, kas mājo 19. gadsimta sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ir dibināts 1970. gadā kā pirmais kolhoza muzejs Latvijā? Pateicoties tā laika kolhoza „Lāčplēsis” priekšsēdētāja Edgara Kauliņa tālredzīgajiem iebildumiem, muzejs neaprobežojās ar vienu vēstures notikumu, bet kļuva par plašu reģiona kultūras un vēstures glabātāju.

Muzeja mērķis ir „veidot cieņu pret cilvēku, savu tautu un apkārtējo vidi, krājot, pētot, saglabājot un popularizējot Lielvārdes novada vēstures un kultūras vērtības, īpaši akcentējot Andreja Pumpura personību, eposu „Lāčplēsis” un Lielvārdes jostu”.

Novada bibliotekāriem bija iespēja klātienē novērtēt bagātīgo ekspozīciju no vērtīgiem literatūras sējumiem un skulptūrām līdz slavenajām jostām. Muzeja otrajā stāvā uzklausījām stāstus par kolhoza „Lāčplēsis” darbību, kā arī uzzinājām par tur mītošajām teātra tradīcijām eposa noskaņās. Neizpalika arī interaktīvi mirkļi – drosmīgākie varēja pielaikot Lāčplēša cepuri un citu eposa tēlu tērpus, uz brīdi iejūtoties mūsu tautas varoņstāstā!

Brauciena rezultātā ir gūts plašs radošo ideju klāsts un metodiskais impulss, kas tiks integrēts Krāslavas novada bibliotēku ikdienas darbā un sniegto pakalpojumu attīstībā.

Bibliotekāru atsauksmes:

Ogres Centrālā bibliotēka pārsteidza ar savām modernajām, bet tajā pašā laikā mājīgajām telpām, kurās jebkuras paaudzes lasītājs atradīs sev piemērotu un tīkamu stūrīti, lai patvertos no ikdienas steigas. Jau pati ēka rosina iztēli ar savu interjeru (biju domājusi, ka šādas bibliotēkas rāda vien filmās!), un to ieskaujošais mežs rada sajūtu, ka celtne saplūst ar apkārtējo dabu. Nav iespējams pretoties vēlmei iekārtoties uz kādas no lasīšanai īpaši paredzētajām palodzēm un doties ceļojumā pa grāmatu lappusēm!”

Pieredzes apmaiņas brauciens bija interesants un aizraujošs. Ļoti labus iespaidus atstāja Ogres Centrālā bibliotēka un Andreja Pumpura muzejs Lielvārdē. Ogres Centrālā bibliotēka patika ar savu moderno dizainu, iekārtām, aprīkojumu un jauko atmosfēru. Andreja Pumpura muzeja darbinieces stāstījums bija saistošs, saturīgs un atmiņā paliekošs. Pati Ogre arī bija burvīga un skaisti sakopta. Pēc brīnišķīgā brauciena radās jautājums – kurš gan nevēlētos iepazīt šo lielisko pilsētu Ogri?”

Mana pirmā iepazīšanās ar Ogri izvērtās par patīkamu pārsteigumu. Sirsnīgs paldies kolēģei no Ogres Centrālās bibliotēkas par aizraujošo ekskursiju pa Ogri. Vēlreiz pārliecinājos, ka katru pilsētu vislabāk ir iepazīt kopā ar cilvēku, kurš to labi pazīst un mīl.”

Pieredzes braucienā uz Ogri apmeklējām mūsdienīgo, ar modernām iekārtām aprīkoto Ogres centrālo bibliotēku. Šo bibliotēku var nosaukt par viedo bibliotēku, jo tā ir aprīkota ar mūsdienīgām iekārtām, lai nodrošinātu nepieciešamo siltumu un elektroenerģiju, kā arī uzcelta no dabai draudzīga materiāla – koksnes. Bibliotēkā var saņemt visus mūsdienās nepieciešamos pakalpojumus, tā ir draudzīga gan pieaugušajiem, gan bērniem ar ērti un pārdomāti ierīkotām telpām gan darbam, gan atpūtai un atbilst visām mūsdienu prasībām. Ir pieejams bibliomāts grāmatu saņemšanai un iekārta grāmatu nodošanai jebkurā diennakts laikā. Tiešām labs iespaids un pārsteidzoša pieredze! 
Ļoti labs iespaids arī par Lāčplēša bibliotēku, kas ir salīdzinoši neliela, taču ērti iekārtota. Pārsteidza diezgan lielais apmeklējums. Protams, tas ir iespējams tikai pateicoties diezgan lielajam iedzīvotāju skaitam, kā arī skolām un bērnu dārzam. Pārsteidza pieejamais finansējums grāmatu iegādei. 
Patika arī Andreja Pumpura muzejs. Mūsdienīgs, skaisti un gaumīgi noformēts ar plašu eksponātu – grāmatu, Lielvārdes jostu un citu priekšmetu – klāstu. 
Paldies Krāslavas novada bibliotēkai par organizēto jauko pieredzes apmaiņas braucienu!”

Juta Dombrovska,
Krāslavas novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre
Autores foto

2026. gada 14. jūl.

Ceturtdaļgadsimts vienotā lūgšanā

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/ceturtdalgadsimts-vienota-lugsana



Ikviena nozīmīga iecere vispirms dzimst cilvēku sirdīs — no kopīgas ticības, cerības un vēlmes radīt ko paliekošu. Arī dievnams sākas nevis ar pamatiem un mūriem, bet ar cilvēkiem, kuri vēlas veidot vietu, kur satikties kopīgā lūgšanā, stiprināt savu garu un būt kopā ticības ceļā. 

Priedaines Sv. Brigitas un Sv. Katrīnas no Sjēnas Romas katoļu baznīca ir spilgts piemērs tam, kā draudzes lolota iecere par savu dievnamu ar neatlaidību un kopīgu darbu var kļūt par īstenotu sapni un garīgās dzīves centru. Šajā ticības ceļā īpaša nozīme ir draudzes prāvesta kalpošanai — ar garīgo vadību, pastorālo rūpi un personīgo piemēru viņš stiprina draudzes vienotību un nes kristīgo vērtību klātbūtni ikdienas gaitās. 

Jau 25 gadus Priedaines katoļu baznīcā cilvēki pulcējas uz kopīgām lūgšanām, Svētajām Misēm un liturģiskā gada svinībām, saņem kristību, laulību un citus sakramentus, kā arī ar cieņu pavada pēdējā gaitā savus tuviniekus.

Priedaines katoļu baznīcas sudraba jubilejas gadā Krāslavas novada bibliotēka vēlas īpaši izcelt drukātajos izdevumos saglabātās vēsturiskās liecības par šo dievnamu un draudzi. Vairāk nekā 25 gadu garumā šie materiāli ir apkopoti bibliotēkas novadpētniecības krājumā, kā arī saglabāti digitālā formātā. Publikācijas apliecina drukātā vārda spēju iemūžināt draudzes vēsturiskās liecības garīgā mantojuma izzināšanai.

Novadpētniecības materiālu digitālā izstāde

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas 
Novadpētniecības nodaļas vadītāja

Gleznošana ar audumu: Krāslavas novada bibliotēkā apgūta unikāla japāņu rokdarbu tehnika

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/gleznosana-ar-audumu-kraslavas-novada-biblioteka-apguta-unikala-japanu-rokdarbu-tehnika



Rokdarbi ikvienam joprojām ir lielisks veids, kā patīkami un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, vienlaikus radot paliekošus dekorus savām mājām un attīstot Latvijas novadu kultūras dzīves tradīcijas.

2026. gada 18. jūnijā Krāslavas novada bibliotēkā valdīja īpaša radoša atmosfēra – te norisinājās auduma gleznu meistarklase, pulcējot vietējos rokdarbu entuziastus. Nodarbību vadīja Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” vadītāja Ņina Vasiļjeva, iepazīstinot dalībniekus ar Latvijā vēl maz zināmu, bet fascinējošu mākslas veidu.

Auduma glezniecībai ir tūkstošiem gadu sena vēsture, un laika gaitā šis praktiskais amats ir pārtapis par patstāvīgu vizuālās mākslas žanru. Šoreiz meistarklases dalībnieki pievērsās tieši „kinusaiga” tehnikai, ko mēdz dēvēt arī kā „pečvorku jeb ielāpu mākslu bez adatas”. Tā ir unikāla Japānas tradīcija, kurā krāšņi attēli un interjera dekori tiek veidoti no smalkām auduma skrandiņām, neizmantojot šūšanu.

Meistarklases ievadā Ņina Vasiļjeva dalījās ar stāstu par „kinusaiga” tehnikas izcelsmi, tās vēsturiskajām saknēm un savu personīgo iedvesmas ceļu, kas mudinājis pievērsties šo burvīgo darbu radīšanai. Pēc teorētiskā ievada klātesošie ķērās pie praktiskā darba.

Ņina Vasiļjeva: „Ideja par auduma gleznu veidošanu „kinusaiga” tehnikas stilā radās, kad meklēju ideju telpu noformēšanai mūsu, Piedrujas pagasta, pārvaldes ēkā. Pandēmijas laikā, kad nebija iespējas tikties nodarbībās mūsu sieviešu klubā „Ideja”, man bija laiks izmēģināt un apgūt šo jauno tehniku.

Darbam ir jāizvēlas tēma – ko tieši vēlamies attēlot, jāsagatavo shēma – zīmējums jāizprintē vai jāuzzīmē pašam (ja ir zīmēšanas prasmes). Shēma tiek pārnesta uz putuplasta pamatnes, un pēc tam tajā tiek veikti iegriezumi aptuveni 1 cm dziļumā. Putuplastam jābūt 2 vai 3 cm biezam, lai nodrošinātu darbam vajadzīgo izturību.

Izmantojam trikotāžas audumus, jo tie labi stiepjas un labi fiksējas putuplastā. Var izmantot arī citus audumus, taču ar tiem ir sarežģītāk strādāt. Galvenais ir piemeklēt patīkamu toņu un faktūru kombināciju, lai darbs izskatītos glīti. Instrumentus izmantojam dažādus: kancelejas nažus, asas šķēres un dažādus parocīgus rīkus (bambusa iesmiņus, metāla nagu vīlīti vai plānu virtuves nazi). Pēc ieceres darbu var noformēt rāmītī vai arī nostiprināt audumu aizmugurē bez rāmja.”

Lai gan materiāli un tehnikas pārzināšana ir svarīgi priekšnoteikumi, meistarklases vadītāja uzsvēra galveno panākumu atslēgu – katras radošās darbnīcas pamatu pamatā ir milzīga pacietība. Tas ir resurss, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu, bet procesa rezultāts – pašu rokām radīts mākslas darbs – sniedz neviltotu gandarījumu.

Vai esat kādreiz redzējuši, kā ar krāsainiem auduma gabaliņiem un pacietību var uzburt teju dzīvu dabas pasauli? No pirmā acu uzmetiena ir grūti izprast šo smalko procesu, taču, pateicoties meistares saprotamajam skaidrojumam, katrs dalībnieks varēja pārliecināties par pretējo. Klātesošo vidū valdīja patiess pārsteigums un apbrīna, vērojot, kā vienkāršas skrandiņas acu priekšā pārtop izteiksmīgās, daudzkrāsainās un teju „dzīvās” gleznās.

Meistarklases dalībniece Gunita: „Katram radošās darbnīcas dalībniekam pēc izvēles tika izdalītas putuplasta lielas, vai mazas sagataves. Katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko zīmējumu un krāsainus auduma gabaliņus. Tālāk sekoja rūpīgs darbs. Ar smalku nazīti iegriezt līnijas, pēc šī procesa sekoja dažādas formas un krāsas auduma gabaliņu ievirzīšana no virsējā slāņa putuplastā, kas patiešām nav nemaz tik viegli, kā sākumā likās. Galarezultātā katram dalībniekam sanāca jauka auduma glezna ar patiesi burvīgām, pozitīvām emocijām!”

Meistares Ņinas Vasiļjevas radošajam rokrakstam raksturīga bagāta fantāzija un drosmīga pieeja formu un tehnisko risinājumu izvēlē. Viņas darbi allaž izceļas ar spilgtu formu un dziļu saturu – tajos pat pelēkie toņi mirdz pārsteidzošā krāsainībā. Katrā gleznā burtiski dzirkstī dzīvesprieks. Autore pati uzsver, ka darbi tapuši ar gaišām domām un cerību, ka tie ikvienam skatītājam dāvās patīkamus, pozitīvus mirkļus un iedvesmu.

Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” vadītāja stāsta: “Mūsu darbi tiek izmantoti kabinetu noformēšanai Piedrujas pagasta pārvaldes ēkā, un vairāki darbi jau ir pabijuši izstādē Krāslavas novada bibliotēkā. Pavasarī es vadīju meistarklasi Kalniešu pagasta bibliotēkā, bet pašlaik – Krāslavas novada bibliotēkā. Uz nodarbībām parasti nāk ieinteresēti un aizrautīgi cilvēki. Daudzi vēlas pamēģināt radīt kaut ko interesantu un skaistu. Ne katrs cilvēks prot zīmēt un šūt, taču, ja vien piemīt pacietība veikt rūpīgu un piņķerīgu darbu, šis arods ir pa spēkam ikvienam!”.

Līdz šī gada 30. jūnijam Krāslavas novada bibliotēkas lasītavas apmeklētājiem bija unikāla iespēja klātienē novērtēt šos Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” meistardarbus. Izstādītie darbi nav parastas gleznas – tie ir filigrāni mākslas darbi, kas tapuši, kombinējot košus auduma fragmentus un putuplasta pamatnes. Ekspozīcijas galvenie varoņi ir izteiksmīgi putni un krāšņi dabas motīvi, kuros jūtams milzīgs siltums, juveliera precizitāte un radoša dzirksts.

Krāslavas novada bibliotēkas kolektīvs un meistarklases dalībnieki Ņinai Vasiļjevai novēl neapstāties pie sasniegtā un turpināt iedvesmot apkārtējos ar jauniem, pārsteidzošiem darbiem „kinusaiga” tehnikā.

Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas
Datortīklu un datorsistēmu administratore
Gunitas Purviņas-Bebrišas foto

2026. gada 7. jūl.

Dzejas spēks vārdos un sajūtās

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/dzejas-speks-vardos-un-sajutas


Jūlijā Krāslavas novada bibliotēkā ir skatāma īpaša izstāde, kas veltīta mūsu novadnieces, dzejnieces Valentīnas Viļumas daiļradei. Desmit izdoti dzejas krājumi ir ievērojams un cienījams sasniegums ikviena autora radošajā darbā.

Kad šī gada 7. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notika tikšanās ar novadnieci Valentīnu Viļumu, uz to brīdi dzejnieces radītais literārais veikums bija apkopots astoņos dzejas krājumos. Tikšanās laikā skanēja autores dzeja, ko lasīja gan pati autore, gan bibliotēkas darbinieces, gan arī pasākuma apmeklētāji, radot daudzbalsīgu un dzīvu dzejas pieredzi. Tikšanās noslēgumā dzejniecei tika vēlēta pakāpeniska un bagātīga radošā attīstība vismaz līdz pirmajiem desmit dzejas krājumiem. Savukārt pati autore todien atklāja, ka devītais un desmitais krājums jau ir nodoti iespiešanai un drīzumā nonāks pie lasītājiem.

Jūnijā Krāslavas novada bibliotēkas novadpētniecības krājumā ienāca vēl divi Valentīnas Viļumas dzejas krājumi, kas turpina to pašu sarunu, kura tika uzsākta bibliotēkā 7. maijā: par vārdu trauslo skaistumu, par to, kā dzeja atnāk un paliek, un par lasītāju, kurš vienmēr atrodas kaut kur starp rindām.

Sirsnīga pateicība Valentīnai Viļumai par viņas dāsnumu. Autores grāmatas bibliotēkai tiek dāvinātas vairākos eksemplāros, tādējādi bagātinot novadpētniecības krājumu un Krāslavas novada bibliotēkās nodrošinot iespēju ar tām iepazīties plašākam lasītāju lokam.

Aicinām apskatīt izstādi bibliotēkā un iepazīt Valentīnas Viļumas dzeju, novērtējot viņas literāro devumu Krāslavas pilsētai un novadam.

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja

Cik labi Tu orientējies Krāslavas novada ģeogrāfiskajā telpā?

 Avots:

https://www.kraslavasvestis.lv/lv/jaunums/cik-labi-tu-orientejies-kraslavas-novada-geografiskaja-telpa



Vai esi kādreiz rūpīgi ieskatījies Krāslavas novada kartē? Vai zini, kur tajā atrodas Tava pilsēta vai pagasts, un kuri ir tā tuvākie kaimiņi? Vai vari nosaukt visus Krāslavas novada 24 pagastus? Vai spētu bez kļūdīšanās Krāslavas novada kartē norādīt abu pilsētu un visu pagastu atrašanās vietu?

Piektā gadadiena kopš 2021. gada 1. jūlijā īstenotās Latvijas administratīvi teritoriālās reformas ir labs iemesls, lai pārbaudītu savas zināšanas par Krāslavas novada pilsētu un pagastu ģeogrāfisko izvietojumu kartē.

Šo iespēju piedāvā Krāslavas novada bibliotēka, aicinot piedalīties jaunā novadpētniecības aktivitātē „Cik labi Tu orientējies Krāslavas novada ģeogrāfiskajā telpā?”. Mērķis ir stiprināt dalībnieku zināšanas par Krāslavas novada teritoriju un orientēšanos kartogrāfiskajā attēlojumā. Aktivitāte ietver uzdevumu tiešsaistē atzīmēt katra pagasta un pilsētas atrašanās vietu Krāslavas novada kartē.

Šis novadpētnieciskais piedzīvojums vietējā ģeogrāfijā apvieno vienkāršību un izaicinājumu: Krāslava un Dagda ir atskaites punkti, pagasti ir orientieri, un karte ir kā stāsts, kurā jāatrod pareizā vieta ne tikai ar acīm, bet arī ar zināšanām un intuīciju.

Aktivitātes tapšanā tika izmantota un darba gaitā aktivitātes vajadzībām pielāgota Krāslavas novada karte no avota „Krāslavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2037. gadam”.

Anna Bartuša,
Krāslavas novada bibliotēkas
Novadpētniecības nodaļas vadītāja